Ķīna un Krievija maldina citu valstu iedzīvotājus, kad pasniedz valsts darbību ārvalstīs kā privātā un nevalstiskā sektora pašiniciatīvu.
Ir plānots, ka šā gada nogalē gaismu ieraudzīs mana grāmata “Russia and Latvia: A Case of Sharp Power” (“Krievija un Latvija: asās varas gadījums”), kuru uzrakstīju, uzturoties gadu ASV. Vēlos pateikties Baltic-American Freedom Foundation (BAFF) par piešķirto finansiālo atbalstu, kas deva iespēju veikt viespētnieka darbu Elliota Starptautisko attiecību skolā, Džordža Vašingtona Universitātē. Grāmata tiks publicēta angļu valodā, jo tā ir vairāk domāta ārvalstu pētniekiem, studentiem un plašākai auditorijai, kurai joprojām nav sevišķi daudz detalizētu zināšanu par Krievijas destruktīvo darbību Latvijā daudzu gadu laikā. Mums, savukārt, joprojām ir jātur acis vaļā par Kremļa aktivitātēm un jāņem vērā, kā Ķīna ir vēl viena asās varas īstenotāja pie mums un daudz kur citur pasaulē.
Kas ir asā vara?
Esmu jau iepriekš par šo jēdzienu rakstījis medijos, bet pieņemu, ka daudzi joprojām nezina, kas tas ir par zvēru, un ko tas ziemā ēd. Vienkāršoti varētu teikt, ka asā vara ir autoritāro (un totalitāro) valstu neizdevusies maigā vara. Džozefs Naijs reiz iepazīstināja pasauli ar maigās varas jēdzienu, kas paredz cīņu par citu valstu pilsoņu prātiem un sirdīm, sasniedzot ārpolitikas mērķus ar savaldzināšanu (pozitīvs valsts tēls, kultūras pievilcība), nevis piespiešanu (ekonomiskās un militārās sviras). Kad mēs, Austrumeiropas politikas pētījumu centra (APPC) pētnieki 2007.-2010. gadā centāmies skaidrot Krievijas destruktīvo ietekmi ar maigās varas jēdziena palīdzību, tad mums pamatoti iebilda, ka nav daudz pievilcīguma Krievijas ārpolitikā. Krievija, līdzīgi kā Ķīna, izmanto tos pašus publiskās diplomātijas instrumentus, ko demokrātiskās valstis, taču to pielietošanas raksturs un ietekmes rezultāts ir atšķirīgi. Tāpēc ASV eksperti Kristofers Volkers un Džessika Ludviga 2017. gadā piedāvāja jaunu jēdzienu: “Tas, ko līdz šim esam sapratuši kā autoritāro valstu maigo varu, ir labāk saucama par aso varu.” Volkers un Ludviga norādīja, ka, asā vara “sadur, sadragā un caurumo mērķa zemju politisko un informācijas vidi”. Normatīvais nodalījums – autoritārisms pret demokrātiju – ir asās varas jēdziena centrā.
Ir jāpatur prātā jo sevišķi šie divi asās varas elementi: maldināšana un asimetriskums. Ķīna un Krievija maldina citu valstu iedzīvotājus, kad pasniedz valsts darbību ārvalstīs kā privātā un nevalstiskā sektora pašiniciatīvu. Turklāt autoritārie režīmi nespēj nemelot saviem cilvēkiem un nespēj nemelot arī svešajiem. Asimetriskums asajā varā pirms vairākiem gadiem izpaudās kā Krievijas aicinājums Eiropas valstīm ļaut RT un Sputnikam brīvi darboties Rietumos, turpretī Krievijā un Ķīnā Rietumu mediju darbs bija ļoti ierobežots. Vienkāršojot, varētu teikt, ka asās varas īstenotāji saka: “Ļaujiet mums melot pie jums tā, kā mēs to jau darām savā zemē! Vienlaikus mēs neļausim jums stāstīt patiesību pie mums!” Asās varas īstenotāji iet vēl tālāk un mēģina ierobežot patiesības paušanu par sevi arī citās valstīs. Tā, piemēram, pirms aptuveni vairāk kā gada Ķīnas vēstniecība Latvijā izplatīja visai agresīvu paziņojumu, ka tai esot nepieņemama Latvijas vēlme diskutēt par Taivānas neatkarību, jo tā esot pilnībā Ķīnas iekšējā lieta: “Ķīnas pilnīga atkalapvienošanās ir visu Ķīnas tautas dēlu un meitu tieksme.” Nu tie ir vienkārši meli. Asās varas kontekstā te ir jāizceļ Ķīnas mēģinājumi kontrolēt ne tikai to, kas notiek Ķīnas informācijas telpā, bet arī pie mums. Biedri komunisti gan mums nenoteiks, par ko mēs drīkstam, un ko nedrīkstam diskutēt. Taivānas ķīnieši ir pelnījuši brīvību, un, ir redzams, ka tā tiek apdraudēta.
Nemiers Taivānas šaurumā
Kārtējo saasinājumu nupat starp ASV un Ķīnu Taivānas jautājumā 3. jūnijā izraisīja Ķīnas kara kuģa bīstamais manevrs ASV militārā kuģa priekšā. Ķīnas kuģis šķērsoja ASV kuģa ceļu tik tuvu, ka amerikāņu jūrniekiem nācās palēnināt gaitu, lai izvairītos no sadursmes. Lai arī provokatori bija paši ķīnieši (incidents notika starptautiskajos ūdeņos), Ķīnas aizsardzības ministrs Lī Šanfu 4. jūnijā apsūdzēja ASV provokācijā un brīdināja, ka jebkura smaga konfrontācija starp ASV un Ķīnu būtu pasaulei nepanesama katastrofa. Ģenerālis Lī izteica savas piezīmes, uzstājoties ar runu uzreiz pēc incidenta drošības samitā Singapūrā: “Ķīnai ir jābūt un tā tiks atkal apvienota.” Ķīnieši paaugstina likmes. Nu kas kaiš autoritāro valstu (Krievijas, Kīnas u.c.) vadoņiem? Nav miera. Vajag paverdzināt ne tikai savējos, bet arī tos, kuri dzīvo kaimiņos...
Lī turpināja: “Ja kāds uzdrošināsies atdalīt Taivānu no Ķīnas, Ķīnas armija nevilcināsies ne mirkli. Mēs nebaidīsimies no pretiniekiem un apņēmīgi sargāsim nacionālo suverenitāti un teritoriālo integritāti neatkarīgi no jebkādām izmaksām.” Ķīnas puse atteicās organizēt tikšanos starp tās aizsardzības ministru Lī Šanfu un ASV aizsardzības ministru Loidu Ostinu, lai gan ASV puse bija gatava sarunām Singapūrā. Ostins tajā pašā drošības forumā teica, ka karš par Taivānu būs postošs un ietekmēs globālo ekonomiku “tādos veidos, kādus mēs nevaram iedomāties”.
Nemiers kibertelpā
Kopš nākšanas pie varas Sji Dziņpins ir izvirzījis nacionālo drošību par savas valdīšanas galveno tēmu. Turklāt viņa laikā arvien vairākas sfēras tiek drošībotas – no parastām problēmām tās kļūst par nacionālās drošības jautājumiem. Ar Sji jēdzienu “visaptverošā nacionālā drošība”, Ķīna ir ieviesusi virkni tiesību aktu, lai aizsargātu sevi pret reāliem un iedomātiem draudiem, kas saistīti ar terorismu, pretizlūkošanu un kiberdrošību. Ķīna ir paplašinājusi savu jau tā plašo pretspiegošanas likumu.
Milžu cīņa jo sevišķi pastiprinās kibertelpā. ASV likumdevējs nāca klajā ar likumprojektu, ko sauc par “Taivānas kiberdrošības noturības likumu”. Tas paredz, ka ASV Aizsardzības departamentam (ministrijai) jāpaplašina un jāstiprina sadarbība ar Taivānu kiberdrošības jomā, veicot kiberapmācības, aizsargājot valsts militāros tīklus, infrastruktūru un sistēmas, kā arī izmantojot ASV kiberdrošības tehnoloģijas, lai palīdzētu aizsargāt Taivānu.
Kibertelpa ir kļuvusi par mūsdienu kara neatņemamu sastāvdaļu. Kompānija Microsoft 24. maijā nāca klajā ar ziņojumu, kurā vēstīts, ka Ķīnas valsts sponsorēts aktors, pazīstams kā Volt Typhoon, ir piekļuvis kritiskās infrastruktūras institūciju datiem ASV, tostarp Guamas teritorijā, kurā atrodas amerikāņu militārā bāze. Microsoft ziņoja, ka hakeru grupa, kas galvenokārt koncentrējas uz spiegošanu un informācijas vākšanu, kopš 2021. gada turpina attīstīt spējas, kas turpmāko krīžu laikā varētu būtiski ietekmēt sakaru kritisko infrastruktūru ASV un Āzijā.
Reaģējot uz Volt Typhoon atklāšanu, ASV Kongresa Pārstāvju palātas Tēvzemes drošības komitejas parlamentārieši izplatīja paziņojumu, cita starpā norādot: “Mēs esam ārkārtīgi nobažījušies par ziņām par Ķīnas valsts sponsorētu ļaunprātīgu darbību pret ASV kritiskās infrastruktūras tīkliem, un aktivitātes Guamā ir īpaši satraucošas, ņemot vērā paaugstināto risku ASV militārpersonām.” Kongresmeņi savā paziņojumā norādīja, ka Pekina dara visu, lai veiktu novērošanu un iefiltrētos ASV tīklos. Kā reaģēja Ķīna? – Visu noliedza. ASV galvaspilsētā Vašingtonā ir “Spiegošanas muzejs”, kurā daudzus suvenīrus rotā sauklis: “Noliedz visu!” Krievi un ķīnieši seko šim sauklim. Eksperti norāda, ka ķīnieši esot pacietīgi kibertelpā, un viņu hakeri cenšas darboties tā, lai pēc iespējas ilgāk netiktu atklāta ielaušanās un klātbūtne.
Informācija ir vara
Džozefs Naijs rakstīja, ka informācija ir vara un arvien vairāk cilvēku mūsdienās tiek pie šīs varas. Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins ir konsolidējis varu un stiprinājis Komunistiskās partijas kontroli pār vairākām sfērām, tostarp valsts milzīgo datu bāzi. Pasaule ik gadus uzkrāj datus grandiozā apjomā. Ķīna ar aptuveni 1 miljardu interneta lietotāju un plašu novērošanas tīklu strauji kļūst par “datu sfēras” lielāko spēlētāju. Prognozes liecina, ka komunistiskā Ķīna līdz 2025. gadam varētu ģenerēt ap 28% no pasaules kopējā datu apjoma
Viens no sfērām, kuras datu vākšana ir izraisījusi pasaulē satraukumu par Ķīnas darbību ir gēnu pētniecība. Ķīna ar gēnu sekvencēšanas uzņēmumu MGI un BGI starpniecību cenšas iegūt datus par citu valstu iedzīvotājiem un pie reizes vēl veidot pozitīvu Ķīnas tēlu. 2021. gadā Reuters nāca klajā ar visaptverošu pētījumu, skaidrojot, ka BGI iegūst datus par veselību un gēniem no grūtniecības laikā izmantotiem testiem un nodod šos datus Ķīnas “GeneBank”, ko BGI vada ciešā Ķīnas valdības uzraudzībā. BGI sadarbojas ar Ķīnas militārajām struktūrām, lai uzlabotu “populācijas kvalitāti” un karavīru kaujas spējas. Tobrīd arī BGI atzina, ka uzņēmums uzglabā un “pāranalizē” asins paraugus un ģenētisko datus, kas iegūti testu “NIFTY” veikšanas laikā, kas bijuši pārdoti vismaz 52 valstīs.
Tikmēr Ķīna 2019. gadā atzina, ka ģenētiskā informācija var būt “nacionālās drošības jautājums”, un jau kopš 2015. gada Ķīna ir ierobežojusi ārvalstu pētnieku iespējas piekļūt Ķīnas iedzīvotāju ģenētiskajai informācijai. Te kārtējo reizi parādās asimetriskums, kā Ķīnas asās varas elements. MGI un BGI uzņēmumus Ķīna izmanto, lai nostiprinātu savu ietekmi citās valstīs. Tas tiek panākts, veicot investīcijas citu valstu zinātnē, tehnoloģijās, izpētē un akadēmiskajā vidē, kā arī veidojot sadarbību ar citu valstu institūtiem un augstskolām. ASV Nacionālās pretizlūkošanas un drošības centrs (NCSC) ir brīdinājis, ka Ķīnas valdība uzlūko amerikāņu veselības aprūpes datus kā “stratēģisko preci”. Tāpat NCSC ir norādījis, ka atbilstoši Ķīnas nacionālās drošības likumiem Ķīnas kompānijām ir jāsniedz to rīcībā esošie dati Ķīnas valdībai. 2020. gada jūlijā ASV Tirdzniecības departaments ievietoja divus BGI meitasuzņēmumus ASV “eksporta kontroles” melnajā sarakstā saistībā ar šo uzņēmumu iesaisti represijās pret uiguru minoritāti.
Latvijā – viss mierīgi?
Latvijas Valsts drošības dienests (VDD) jau ne pirmo reizi brīdina Latvijas politiķus, amatpersonas un plašāku sabiedrību par Ķīnas komunistu radītajiem riskiem Latvijā. Nesen publicētajā VDD pārskatā par iepriekšējo gadu lasām: “Arī Ķīnas specdienesti saglabāja interesi par Latviju, galvenokārt – par iespējām veicināt Ķīnas ietekmi un ekonomiskās intereses, investējot stratēģiski nozīmīgās nozarēs un uzņēmumos Latvijā.[1] Lai te nepārstāstītu jau iepriekš aktualizētus jautājumus par Konfūcija institūtu un ķīniešu uzmanību Latvijas augstskolām un domnīcām, iesaku izlasīt Mārtiņa Hirša rakstu “Chinese Influence in Latvia”(Ķīnas ietekme Latvijā), kas publicēts ASV domnīcas CEPA mājaslapā.[2] Tikai atgādināšu, ka Latvijā kopš 2018. gada darbojas Ķīnas uzņēmuma BGI gēnu sekvencēšanas centrs.
Nobegumā: Puškins ir ne tikai dzejnieks, un Konfūcijs – ne tikai filozofs
Latvijas politologiem, augstskolu pasniedzējiem un institūtu pētniekiem ir jāuzmanās, lai viņi netīšām nekļūtu par Ķīnas asās varas palīgiem Latvijā. Dārgie kolēģi, Ķīnas komunisti aktīvi strādā, lai jūs nekritizētu uiguru un kristiešu vajātājus, kā arī lai nerunātu par cilvēktiesību pārkāpumiem Ķīnā un klusētu par Taivānas tiesībām uz brīvību. Priecājos, ka Latvijā ir pārgājusi tā eiforija, kas radās, Ķīnas pirmajam preču vagonam pieripojot tuvāk Baltijas jūrai. Vairākas valstis toreiz sastājās rindā ar nokārtām galvām un izstieptām rokām iluzorās nākotnes naudas priekšā. Nav jau tā, ka nevar vispār tirgoties ar Ķīnu (arī citas ES valstis un ASV to dara), tikai nevajag tāpēc nodarboties ar pašcenzūru un zaudēt pašcieņu komunistu priekšā. Ja kāda NATO dalībvalsts publiskās diplomātijas ietvarā dāvinātu mums kādu sava rakstnieka pieminekli, tad tā ir tikai mūsu drošības partneru normāla publiskā diplomātija, pret kuru nav iebildumu. Savukārt, ja to pašu dara Ķīnas komunisti vai Krievijas fašisti, tad tas rakstnieka piemineklis nav vairs tikai piemineklis, bet asās varas ierocis.
Raksta oriģināls ir publicēts portālā DELFI: https://www.delfi.lv/news/versijas/andis-kudors-kinas-asa-vara.d?id=55648952
[1] Publiskais pārskats par Valsts drošības dienesta darbību 2022. gadā. https://vdd.gov.lv/uploads/materials/32/lv/vdd-2022-gada-parskats.pdf [2] Mārtiņš Hiršs. Chinese Influence in Latvia. https://cepa.org/comprehensive-reports/chinese-influence-in-latvia/
Comments