• Andis Kudors

Arnis Latišenko: Krievija Arktikā – iespējamie scenāriji

Ziemeļu ledus kūst, Krievija steidz nostiprināties Arktikā militāri


2021. gada aprīļa sākumā vairākus Rietumvalstu medijus pāršalca ziņa,[1] [2] ka Krievija būtiski audzē savu militāro klātbūtni Arktikas reģionā, koncentrējot vēl iepriekš nepieredzētu bruņoto spēku koncentrāciju, ko apstiprina arī satelītu attēli. Arī ASV aizsardzības departaments apstiprināja, ka uzmanīgi vēro Krievijas aktivitātes Arktikā un apstiprina, ka samazinoties ledus daudzumam šajā reģionā, Krievija sāk atjaunot PSRS pastāvēšanas perioda lidlaukus un paplašina piekrastes aizsardzības raķešu sistēmu tīklu. Tiek veidotas arī piekļuves un manevra ierobežošanas un liegšanas sistēmas (A2/AD).[3] Aplūkosim, kas ir izraisījis šādas Krievijas darbības, ko tas nozīmē plašākā reģiona un globālā kontekstā, un kāda varētu būt Arktikas tuvākā nākotne.


Jauni apstākļi un jauna stratēģija


5. martā Krievijas prezidents Vladimirs Putins parakstīja dekrētu “Par Krievijas Federācijas valsts politikas pamatprincipiem Arktikā laika posmā līdz 2035. gadam”, kas ir stratēģiskās plānošanas dokuments nacionālās drošības nodrošināšanai (uzmanība drošības jautājumiem vien jau parāda Krievijas nākotnes plānus ziemeļu reģionā). Atbilstoši šim dokumentam, Krievijas pamata intereses Arktikā cita starpā ietver: Ziemeļu jūras maršruta kā konkurētspējīga transporta komunikācijas kanāla attīstību globālajā tirgū; Krievijas Arktikas zonas kā stratēģisko resursu bāzes attīstību un Arktikas kā miera un stabilas partnerības teritorijas saglabāšanu.[4]


Krievijas jaunā stratēģija Arktikā nākamajiem 15 gadiem faktiski maz atšķiras no iepriekšējās stratēģijas, kas tika pieņemta 2008. gadā. Tā drīzāk liecina par kontinuitāti, nevis par būtiskām izmaiņām. Vienlaikus jāatzīmē, ka jaunajai stratēģijai ir ambiciozāks raksturs. Pamatā vērienīgāki plāni attiecās uz jaunu tirdzniecības ceļu attīstību Arktikā. Ziemeļu ledāji kūst, neatkarīgi no tā, vai uzskatām, ka globālās klimata izmaiņas ir cilvēka izraisītas, vai arī dabiskas. Šīs pārmaiņas ir pamats uztraukumam, jo viennozīmīgi radīs jaunus izaicinājumus, taču vienlaikus, vismaz teorētiski, paver arī jaunas iespējas. Arktikas sasilšanas rezultātā, kuģošanai piemērotais periods šajā reģionā kļūst lielāks, pēc aplēsēm ap 1,5-3 dienām gadā.[5] Tas nenovēršami maina Arktikas ģeopolitisko lomu, un tas ir pamata apsvērums turpmākai Krievijas politikas analīzei Arktikā.


Kuģniecības attīstības potenciāls


Jāņem vērā, ka Arktikas reģiona attīstības tendences nav izolētas no plašāka politiskā konteksta. To, kas varētu notikt tuvākajā nākotnē Arktikā, pamatā ietekmēs notikumi citos reģionos un kopējā globālās ekonomikas un starptautisko attiecību situācija. Arktika var kļūt par nākamo vitāli svarīgo tirdzniecības artēriju tuvākajā nākotnē, bet var arī nekļūt. Neskatoties uz Krievijas stratēģijas pozitīvo retoriku, šobrīd Krievijas iespējas attīstīt savu Arktisko zonu par teritoriju ar augstu ekonomisko atdevi ir ierobežotas un apšaubāmas. Lai izmantotu iespējamo tirdzniecības maršrutu nepieciešamas apjomīgas investīcijas Krievijas ziemeļu piekrastes infrastruktūrās un ostu attīstībā, un, pēc aplēsēm, Arktikas tirdzniecības maršruti nespēs radīt nopietnu konkurenci tradicionālajiem maršrutiem līdz pat 2040. gadam.[6]


Papildus šķēršļus attīstības scenārijiem uzliek arī Krievijas nelabvēlīga ekonomiskā situācija, autoritārisma nostiprināšanās iekšpolitikā un ārpolitiskā izolācija. 2020. gadā ārzemju investīcijas Krievijas ekonomikā saruka par 95% un šobrīd ir 1994. gada līmenī.[7] Starptautiskās sankcijas, “skrūvju piegriešanas” politika iekšienē un biznesa aplaupīšana par labu varai pietuvinātajiem cilvēkiem nav labākais klimats, lai piesaistītu ārzemju investīcijas, tostarp, arī Arktikas attīstībai. Vēl viens svarīgs faktors ir reģionālā demogrāfiskā situācija. Krievijas iekšējās migrācijas tendences parāda, ka tās iedzīvotāji arvien vairāk pārvietojas no aiz polārā loka esošajiem reģioniem uz lielpilsētām Krievijas Eiropas daļā, kur ir labāki dzīves apstākļi un darba iespējas.[8]


Enerģētikas industrijas potenciāls


Ziemeļu tirdzniecības ceļu attīstības tendences ir cieši saistītas ar enerģētikas industrijas attīstības scenārijiem. Jūras satiksmes pieaugums Arktikā ir sagaidāms tikai tad, ja tiek attīstīts ogļūdeņraža un citu resursu ieguves un izstrādes projektu potenciāls.[9] Jāpiebilst, ka iepriekš aprakstītais nelabvēlīgs scenārijs un faktori attiecās arī uz Krievijas Arktikas zonas kā stratēģisko resursu bāzes attīstību. Naftas un gāzes ieguves un ražošanas tādos apgabalos kā Austrumsibīrija un Arktika ir krietni lielākas nekā Rietumsibīrijā, tādēļ visticamāk tās nenodrošinās tādu pat peļņas līmeni, kādu nodrošina pašreizējas atradnes.[10] Turklāt svarīgi atzīmēt, ka šobrīd naftas un sašķidrinātas dabasgāzes cenas ir vēsturiski zemas.


Krievijas enerģētikas kompānijām nav nepieciešamo tehnoloģiju un tās nav spējīgas patstāvīgi attīstīt slānekļa un Arktikas atradnes. Attiecīgi Krievijas kompāniju iespējas īstenot projektus Arktikā ir atkarīgas no to partneriem Rietumvalstīs. Savukārt Krievijas un Rietumvalstu kompāniju ekonomiskās sadarbības iespējas ir atkarīgas no politiskās situācijas. ASV un Eiropas Savienības sankcijas pret Krieviju ir vērstas pret piekļuvi ārvalstu kapitālam, kā arī Arktikas piekrastes, dziļūdens un slānekļa projektiem. Tas jau ir izraisījis Rietumvalstu uzņēmumu izstāšanos no kopuzņēmumiem ar Krievijas partneriem, un sadarbības projektu apturēšanu uz nenoteiktu laiku. Turklāt Krievijas agresijai un starptautiskajam saspīlējumam turpinoties, sankcijām ir augšupejoša tendence. Bez sankcijām papildus šķēršļus tehnoloģiju iegādei Krievijas uzņēmumiem uzliek Krievijas rubļa devalvācija pēc energoresursu cenu krituma, it sevišķi, 2014.gadā.[11]


Reģiona militarizācijas scenārijs


Te atkal jāatgriežas pie Arktikas ledāju kušanas apsvēruma. Šīs transformācijas turpmākajās desmitgadēs padarīs Arktikas reģionu labvēlīgāku fiziskās piekļuves ziņā. Tas nozīmē, ka dabiskās aizsardzības zona polārajā lokā pakāpeniski izzudīs. Un atbilstoši Kremļa “aplenktā cietokšņa” loģikai tiks atsegta un vājināta šī cietokšņa ziemeļu robeža, un tā attiecīgi ir jānostiprina. Atbilstoši Krievijas prezidenta preses sekretāra Dmitrija Peskova teiktajam šī gada aprīļa sākumā, Vladimirs Putins “uzskata, ka Krievijas militārā klātbūtne Arktikā ir absolūti nepieciešams elements valsts aizsardzības veidošanā un uzturēšanā”.[12] Kremlim pieaudzējot militāro klātbūtni Arktikā līdz iepriekš nepieredzētam līmenim, reģiona NATO dalībvalstis būs spiestas reaģēt un veikt atbilstošus soļus savas drošības nodrošināšanai. Respektīvi, Krievijai bruņojoties, reģions var nonākt lokālā “drošības dilemmas” situācijā.

Ja šī tendence turpināsies, līdzīgi kā Baltijas jūras reģions un Melnās jūras reģions, Arktika draud kļūt par vēl vienu NATO valstu un Krievijas bruņoto spēku ciešas saskarsmes reģioniem ar augstu sadursmes risku. Kremlis reaģē īpaši asi un īsteno neproporcionāli masīvus drošības pasākumus šādos saskarsmes punktos. Par to liecina Kaļiņingradas apgabala un anektētās Krimas pussalas smagā militarizācija attiecīgi – Baltijas jūras reģionā un Melnās jūras reģionā. Sadursmes riska pieaugums starp Krievijas un NATO valstu bruņotajiem spēkiem Arktikā noteikti nav investīciju piesaistes veicinošais faktors, un var būtiski kavēt Arktikas ekonomiskā potenciāla izmantošanu.

[1] https://edition.cnn.com/2021/04/05/europe/russia-arctic-nato-military-intl-cmd/index.html [2] https://www.euronews.com/2021/04/07/russian-military-presence-expanding-in-the-arctic-region-satellite-images-show [3] https://www.defense.gov/Explore/News/Article/Article/2561489/dod-closely-monitoring-russian-activities-in-arctic/ [4] http://static.kremlin.ru/media/events/files/ru/f8ZpjhpAaQ0WB1zjywN04OgKiI1mAvaM.pdf [5] https://www.iss.europa.eu/sites/default/files/EUISSFiles/CP_159.pdf [6] https://www.iss.europa.eu/sites/default/files/EUISSFiles/CP_159.pdf [7] https://realnoevremya.com/articles/5165-foreign-investment-in-russia-decreased-by-95-in-2020 [8] https://www.iss.europa.eu/sites/default/files/EUISSFiles/CP_159.pdf [9] https://www.sipri.org/commentary/essay/2020/russias-new-arctic-policy-document-signals-continuity-rather-change [10] https://www.4freerussia.org/russia-scenarios-2030/ [11] https://www.ft.com/content/d255fa46-ee9e-11e9-a55a-30afa498db1b [12] https://tass.com/politics/1274559

117 views