Kremlis iztiks bez Lukašenkas, bet Lukašenka nesaglabās varu bez Kremļa atbalsta, kas, šķiet, mazinās aizvien vairāk.
Beāte Livdanska ir Austrumeiropas politikas pētījumu centra (APPC) pētniece
Aizvadītais gads Baltkrievijā bijis notikumiem bagāts. Strīdi ar Maskavu par naftas un gāzes cenām, koronavīrusa “Covid-19” izraisītā pandēmija, īstas politiskās opozīcijas veidošanās, neleģitīmas prezidenta vēlēšanas un to vardarbīgā pēcgarša. Šķiet, ka gadam sākoties, šos notikumus atsevišķi vērtējot, nekas neliecinātu par pārmaiņām Baltkrievijas varas elitē, tomēr svārsts ir sakustējies. Sabiedrība ir nobriedusi pārmaiņām, un, jo vairāk Aleksandrs Lukašenka tām pretojas, jo nestabilāka kļūst paša palikšana pie varas. 2020. gadā Baltkrievijā sākuši ieplūst pārmaiņu vēji. Šajā rakstā piedāvāju atskatīties uz spilgtākajiem notikumiem kaimiņvalstī aizvadītajā gadā.
“Neesošā” pandēmija un tās paliekošās sekas
Brīdī, kad Pasaules Veselības organizācija 11. martā paziņoja, ka koronavīrusa “Covid-19” izraisītā slimība sasniegusi pandēmijas apmērus, lielākā daļa valstu, tai skaitā Latvija, izsludināja ārkārtas situāciju, lai ierobežotu slimības izplatību. Tikmēr Baltkrievijā ilggadējais līderis A. Lukašenka ar plašu retoriku atgādināja baltkrievu sabiedrībai un satrauktajiem eiropiešiem, ka pandēmijas nav. 28. martā, piedaloties Prezidenta sporta kluba turnīrā, apgalvoja, ka labāk mirs, stāvot kājās, nekā dzīvos uz ceļiem.[1] Ironiski, taču, šķiet, ka šis citāts, kā izrādīsies dažus mēnešus vēlāk, vislabāk atainos prezidenta rīcību pirms un pēc vēlēšanu periodā. A. Lukašenka ar vīrusu ieteica cīnīties radoši: dzert vodku, iet saunā un vairāk strādāt.[2] Šie izteikumi parastos apstākļos šķistu komiski un lieliski ilustrētu A. Lukašenkas būtību, tomēr pandēmijas apstākļos šī retorika veidoja aizvien lielāku plaisu starp sabiedrību un prezidentu. Baltkrievijas Veselības ministrijas oficiālā statistika par saslimušajiem un mirušajiem neatspoguļoja patieso situāciju valstī. Baltkrievi sociālajos tīklos publicēja ziņas par nepatiesiem nāves cēloņiem un atteiktu ārstēšanu saslimušajiem.
Tika izteiktas prognozes, ka A. Lukašenkas retorika varētu mainīties pēc tam, kad “brālīgā” Krievija ieviesa ierobežojumus, slēdzot robežas un ieviešot karantīnu, lai kontrolētu slimības izplatību. Tomēr A. Lukašenka ne tikai neatkāpās no pozīcijas attiecībā pret pandēmiju, bet arī pamanījās pasliktināt attiecības ar Krieviju. Krievijas lēmums slēgt ārējās robežas,[3] izsauca Baltkrievijas līdera pārmetumu vētru pret Maskavu, nosakot, ka šādi ierobežojumi ir bezjēdzīgi – Baltkrievijā viss ir stabili, turpretim Krievijā vīruss izplatoties ātri. Strīds starp “brāļiem” vēl vairāk pasliktināja jau tā nokaitētās Maskavas un Minskas attiecības, pēc tam, kad gada sākumā netika panākta Baltkrievijai izdevīga vienošanās par naftas un gāzes cenām. Tomēr, jāmin, ka šis attiecību pasliktināšanās posms ar Maskavu, Kremlim lemjot par īslaicīgu robežu slēgšanu, kalpojis par zīmīgu simbolu – pirmo reizi Baltkrievija atrodas nevis ciešos Kremļa apskāvienos, bet aiz slēgtām durvīm. Nespēja iekšpolitiski pieņemt lēmums, kas pasargātu sabiedrību no pandēmijas izplatības, un nesaskaņas ar tuvāko sabiedroto, izveidoja pamatīgu plaisu starp arhaisko Lukašenku un laicīgo pasauli.
Alternatīvo kandidātu faktors un Lukašenkas nozagtā uzvara opozīcijai
Iespējams, ka tieši A. Lukašenkas nevēlēšanās atzīt pandēmijas klātbūtni Baltkrievijā, aizvadītajā gadā mobilizēja to baltkrievu tautas daļu, kas, vairāk kā jelkad, pēdējo 26 Lukašenkas valdīšanas gadu laikā, ir nobriedusi pārmaiņām. Prezidenta amata priekšvēlēšanu kampaņu aktīvi uzsāka 15 kandidāti, tomēr ne visi tika līdz finišam jeb 9. augusta vēlēšanām. Spilgtākie no alternatīvajiem kandidātiem bija blogeris un aktīvs Lukašenkas kritiķis Sergejs Tihanovskis, baņķieris Viktors Babarika un uzņēmējs Valērijs Cepkalo, kas jau kopš pirmajām parakstu vākšanas dienām izpelnījās lielu sabiedrības atbalstu. Pēc Svetlanas Tihanovskas un V. Babarika apcietināšanas, un vēlāk arī V. Cepkalo izceļošanas no valsts, kungu vietā cīņu par baltkrievu tautas uzticību turpināja trīs varonīgu dāmu apvienotais štābs. Nu jau par baltkrievu atbrīvošanas un protesta simbolu kronētā, Svetlana Tihanovska, Marija Kaļesņikova un Veronika Cepkalo.
Atbalsts S. Tihanovskai pirmsvēlēšanu kampaņas laikā un vēlēšanu dienā bija redzams un jūtams visā Baltkrievijā, tomēr neatspoguļojās vēlēšanu rezultātos. 9. augusta prezidenta vēlēšanās, saskaņā ar Baltkrievijas Centrālās vēlēšanu komisijas lēmumu, ar 80% balsu vairākumu prezidents A. Lukašenka sesto reizi pēc kārtas kļuva par Baltkrievijas prezidentu. Šajā scenārijā nebija nekā neparasta, vismaz vadoties pēc Baltkrievijas vēlēšanu norises “ierastās prakses”, tomēr mainīgais bija sabiedrības noskaņojums un opozīcijas aktivitāte. Jau 9. augusta vakarā sākās miermīlīgas protesta akcijas pret vēlēšanu rezultātiem, kas nav rimušas līdz pat šim brīdim. Lai arī ielās iziet mazāk cilvēku, protestu ģeogrāfiskais tvērums nav tik plašs kā tas bija vasaras beigās un rudens sākumā, baltkrievi un opozīcija nepadodas. Par spīti drošības spēku vardarbībai pret civiliedzīvotājiem, kas mērāma tūkstošos brutāli piekauto, ievainoto un apcietināto sadursmēs ar drošībniekiem, Baltkrievija atrodas uz “pasaules pulsa”. Lukašenka ir sadedzinājis visus tiltus ar Rietumiem, nespējot izveidot dialogu ar sabiedrību un S. Tihanovskas izveidoto Koordinācijas padomi, kurai būtu jānodrošina varas pāreja Baltkrievijā, apcietinot opozicionārus un miermīlīgus civiliedzīvotājus. S. Tihanovska tikmēr ir viesojusies vairāk Eiropas galvaspilsētu pāris mēnešu laikā, kā Lukašenka pēdējo 26 valdīšanas gadu laikā. Opozīcijai aktīvi pievēršot uzmanību Baltkrievijā notiekošajam un Lukašenkas mēģinājumam to ignorēt, ES pret esošo režīmu ir ieviesusi ne tikai mērķēto sankciju režīmu, bet dienas kārtībā atgriezies jautājums par nepieciešamību pārskatīt esošo politiku pret Baltkrieviju. Arī ASV ir paudusi atbalstu Baltkrievijas sabiedrībai, vēršot sankcijas pret Baltkrievijas miliciju un izvirzot Baltkrievijā notiekošo par svarīgu jautājumu ievēlētā prezidenta Džo Baidena dienas kārtībā.
Lukašenkas neizgaršotā vēlēšanu uzvara: jaunas “vecās” stratēģijas meklējumos
Kad tronis sašūpojas, tas jānotur visiem līdzekļiem. It īpaši apstākļos, kas paliek arvien grūtāk kontrolējami. Arī šoreiz A. Lukašenka ķērās pie jau ierastām metodēm, lai iekšpolitisko vētru pārdzīvotu ar pēc iespējas mazākiem zaudējumiem. Vēl īsi pirms gaidāmajām prezidenta vēlēšanām jūnijā Lukašenka norādīja, ka Baltkrievijas iekšējās lietās iejaucas no Krievijas uz Poliju pārbēgušas “marionetes”[4], kuru mērķis ir apdraudēt Baltkrievijas suverenitāti. Maskava šīs apsūdzības noraidīja, taču Baltkrievijas līderis spēra soli tālāk. Baltkrievijas teritorijā tika aizturēti 32 privātās militārās kompānijas “Vagner” kaujinieki, kuri, kā ziņoja Baltkrievijas varas iestādes, esot saistīti ar mēģinājumu destabilizēt situāciju valstī. Arī šīs apsūdzības Krievija noliedz, jo kaujinieki esot devušies tranzītā caur Baltkrieviju uz citu valsti. Iespējams, ka šoreiz Krievijai patiešām taisnība un prezidents A. Lukašenka saskatījis iespēju. Proti, mēģinājums vainot ārējo spēku iejaukšanos Baltkrievijas iekšpolitikā varētu attaisnot represijas pret režīma pretiniekiem gaidāmajās vēlēšanās un tādējādi sekmēt Lukašenkas uzvaru. Tika sagaidīts, ka šis Lukašenkas solis būtiski iedragās attiecības ar Krieviju, iespējams, pat tiktāl, ka Kremlis atteikt palīdzīgu roku, ja gaidāmā uzvara vēlēšanās izrādītos pārlieku smaga. Tomēr tas nenotika. Tā vietā līderis ķērās pie jau ierastas stratēģijas jaunā veidolā – manevrēšanas. Šoreiz manevrēšanas stratēģija bijis režīma izdzīvošanas jautājums. Neilgi pēc vēlēšanām un plaši apmeklētajiem protestiem, Lukašenkas vienīgā izvēle bija “baltā karoga” pacelšana pret Krieviju un apdraudējuma pārorientēšana pret Rietumiem. Ironiski, taču, kas gan cits varētu mēģināt apdraudēt Baltkrievijas suverenitāti, ja ne Rietumvalstis un to ģeopolitiskie aprēķini? Lukašenkas retorika bija tieša – Rietumvalstis, īpaši Lietuva, Ukraina un Polija, cenšas atsvešināt Baltkrieviju no Krievijas, manipulējot ar baltkrievu sabiedrību un koordinējot opozīciju aiz Baltkrievijas robežām. Ātri vien Lukašenkas retorikai piebalsoja arī Kremļa rupori. Pirms tam krievu medijos apšaubītā Lukašenkas režīma stabilitāte nu bija stabilāka kā jelkad, tā vietā izplatot vēstījumus par Rietumvalstu centieniem sagraut Baltkrievijas suverenitāti.
Neskatoties uz Krievijas atbalstu grūtā brīdī nonākušajam brālim, šķiet, pienācis gals arī Krievijas atbalstam Lukašenkam. Tikšanās laikā Sočos 14. septembrī, Krievijas prezidents V. Putins vairākkārtīgi norādīja savam kaimiņam, ka grozījumi Baltkrievijas Konstitūcijā ir jāievieš nekavējoties.[5] Lasot starp rindām, iespējams, V. Putina slēptais vēstījums A. Lukašenkam bijis konkrēta termiņa piešķiršana, lai nodrošinātu varas tranzītu. Situācijas attīstība Baltkrievijā neizbēgami izsmēlusi Kremļa iespējas atbalstīt Lukašenku – jo lielāks atbalsts Lukašenkam, jo mazāka baltkrievu tautas uzticība Kremlim un tā politikai. Atceroties, cik aktīvi aizvadītā gada sākumā risinājās sarunas par abu valstu ciešāku integrāciju, šķiet, V. Putinam ātri jāizšķiras starp vēlmi saglabāt Lukašenkas pozīcijas un iespēju panākt ciešāku integrāciju ar Baltkrieviju nākotnē. Šī brīža situācijas attīstība Kremli atstājusi otrās izvēles priekšā. Kremlis iztiks bez Lukašenkas, bet Lukašenka nesaglabās varu bez Kremļa atbalsta, kurš, šķiet, mazinās aizvien vairāk. Uz to norāda arī ziņas par Kremļa mēģinājumiem Baltkrievijā veidot prokrieviski noskaņotu politisko spēku, kas atbalstītu ciešāku integrāciju ar Krieviju, bet neatbalstītu Lukašenku.[6]
Noslēgumā
Pandēmija, opozīcijas veidošanās, nelikumīga vēlēšanu norise un ķildas ar sabiedrotajiem ir tikai spilgtākie no atslēgas vārdiem, kas raksturo aizvadīto 2020. gadu uz Baltkrievijas politiskās skatuves. Baltkrievu tauta ir pierādījusi, ka vēlas pārmaiņas. Dienas kārtībā nav jautājums par nosliekšanos uz Krievijas vai ES pusi, bet gan atbrīvošanos no “Eiropas pēdējā diktatora”. A. Lukašenkas mēģinājumi apspiest sabiedrības uz opozīcijas vēlmi nav vainagojušies panākumiem. Lai arī esot pie varas, uz ielām joprojām iziet simtiem cilvēku, sadedzināti tilti attiecībās ar ES, kas ilgtermiņā var būtiski ietekmēt ekonomisko stabilitāti un mainījusies attiecību dinamika ar tuvāko “brāli” – Krieviju. Pie šādiem apstākļiem, Lukašenkas mēģinājumi “nošaut divus zaķus ar vienu šāvienu”, proti, grozīt Konstitūciju un tādējādi apmierināt sabiedrības vēlmi pēc pārmaiņām, nav efektīvi. Lukašenka ir sarežģītā situācijā, taču vēl sarežģītākā situācijā, šķiet, šobrīd ir Rietumi. Krievija ir pierādījusi savu gatavību “pārņemt varas grožus”, ja Lukašenka paliktu pārlieku neērts. Rietumvalstīm šobrīd vēl aktīvāk jādomā par tādas sadarbības stratēģijas izveidi, kas, mainoties Baltkrievijas esošajai vara
[1]“Lukashenko: Better to die on your feet than to live on your knees,” 30.03.2020. Belta, Available: https://eng.belta.by/president/view/lukashenko-better-to-die-on-your-feet-than-to-live-on-your-knees-129367-2020/ [2]“Баня, водка и трактор: президент рассказал, как защититься от коронавируса,” 17.03.2020. Tut.by, Available: https://news.tut.by/society/676657.html [3]“Russia closes border with Belarus and announces economic relief measures,” 16.03.2020. Meduza, Available: https://meduza.io/en/news/2020/03/16/russia-closes-border-with-belarus-and-announces-economic-relief-measures [4]“Лукашенко заявил о российском вмешательстве во внутренние дела Белоруссии,” 25.06.2020. Interfax, https://www.interfax.ru/world/714616 [5]“Putin says Lukashenko’s proposal on Belarusian constitutional amendments timely,” 14.09.2020. Tass, Available: https://tass.com/politics/1200595 [6]“План Б. Кремль создает в Белоруссии свою партию: против Лукашенко, но за интеграцию с РФ,” 25.12.2020. Insider, Available: https://theins.ru/politika/237945
Комментарии