Pēc portāla The Insider publikāciju motīviem
Slepenība ir ļoti svarīgs specdienestu darbības princips, sevišķi, ja runa ir par militāro izlūkošanu. GRU pēdējos gados nav īpaši veicies ar slepenību; arvien vairāk informācijas iznāk virspusē. Tas priecē, jo zināšanas par GRU metodēm apgrūtina krievu spiegu darbību Rietumos. Mūsdienās militārie izlūki ievāc ne tikai šauri militāras ziņas, bet jebko, kas var tikt izmantots, lai ietekmētu sabiedriskos un politiskos procesus mērķa valstī. Turklāt Krievijas spiegi zog jaunākās tehnoloģijas, jo pašu mājās tādas neprot radīt.
2023. gada decembrī analītiskais portāls The Insider nāca klajā ar informāciju, kas bija iegūta no GRU 1. Eiropas direkcijas darbinieku oficiālas korespondences. Starp e-pastiem tika atrasti faili ar ekrānuzņēmumiem ar desmitiem ārzemnieku pasu – zinātnieku, pasaules lielāko universitāšu pasniedzēju, sabiedrisko un reliģisko darbinieku, kuri ieradās Krievijā pēc Leonīda Slucka vadītā Krievijas “Miera fonda” uzaicinājuma. Tas pats fonds iepriekš palīdzēja Kremlim nodibināt kontaktus ar Eiropas radikāļiem, piemēram, “dzeltenajām vestēm” Francijā.[1]”Miera fonds” neizbēgami raisa atmiņas par padomju laikiem, kad arī PSRS cīnījās “par mieru visā pasaulē”.
Atbilstoši The Insider rīcībā esošai informācijai, spēcīgākās nelegālās GRU rezidences Eiropā atrodas Austrijā, Šveicē, Francijā, Itālijā, Vācijā un Čehijā, kur GRU 1. Pārvaldes virsnieki aktīvi vervē politiķus, militārpersonas, izlūkošanas virsniekus, zinātniekus, aizsardzības inženierus, diplomātus un žurnālistus. GRU interesē gandrīz viss: no militāriem un politiskiem noslēpumiem līdz jaunākajām tehnoloģijām civilajā sektorā. 2023. gada februārī Vācijā tika arestēts pretizlūkošanas virsnieks (BND) 52 gadus vecais Karstens Linke par sadarbību ar GRU. Linke jau bija paspējis nodarīt kaitējumu Vācijas nacionālajai drošībai, jo savā dzimtajā izlūkdienestā bija atbildīgs par kiberdrošību un elektronisko sakaru uzraudzību, kā arī viņam bija piekļuve BND darbinieku personīgajiem failiem. Savukārt, Itālijā 23. gada martā Jūras spēku virsnieks Valters Biots tika notiesāts uz 30 gadiem par Itālijas un NATO telekomunikāciju sistēmu datu nosūtīšanu uz GRU.
PSRS tradīcijas
Uz Rietumiem pārbēgušais GRU spiegs Viktors Suvorovs (Rezuns) savulaik rakstīja, kā Aukstā kara laikā krievi zaga un pirka Rietumu tehnoloģiju sasniegumus. Vienā gadījumā, ko aprakstīja Rezuns, GRU virsnieks piedāvāja tehnoloģiju izstādē kādas privātkompānijas pārstāvim par viņa tehnikas paraugu 100 000 USD, kas bija salikti koferītī (“diplomātā”) tādā veidā, lai izskatītos vēl lielāka summa. Tradīcijas tiek turpinātas, krievi atkal meklē tehnoloģijas. Lielākā daļa Rietumos nozagto militāro noslēpumu nonāk KF Aizsardzības ministrijas slēgtajos zinātniskajos institūtos, piemēram, “18. Centrālajā pētniecības institūtā” (kara daļa Nr. 11135), vai bijušajā “6. Centrālajā pētniecības institūtā”, kas pārdēvēts par “Ārvalstu militārā potenciāla izpētes centru”. “Pētnieki” tad lemj, ko darīt tālāk ar spiegu iegūtajiem rasējumiem un zibatmiņām, un uz kuriem militāri rūpnieciskā kompleksa uzņēmumiem tos nodot izpētei un lietošanai. Pastāv būtiska problēma – Krievija daudzējādā ziņā atpaliek no Rietumiem. Tas nozīmē, ka nav nekādas garantijas, ka iegūto informāciju un paraugus krievi būs spējīgi iedzīvināt pie sevis.
GRU neierobežo sevi ar darbību Eiropā, tās darbībai ir globāls mērogs. The Insider ieguva desmitiem to Indijas, Brazīlijas, Izraēlas un Āfrikas iedzīvotāju pasu kopijas, kuri bija ieradušies Krievijā pēc valsts uzaicinājuma. Lielākā daļa no viņiem ir slaveni zinātnieki, matemātiķi, biologi, augstskolu pasniedzēji un reliģiskās personības. Viņi daudz pārvietojas pa pasauli un piedalās dažādās zinātniskās konferencēs, kas savukārt, interesē GRU vervētājus. Piemēram, uz Maskavu tika uzaicināta Brazīlijā dzimusī Fernanda Arraes Ertelendi. Viņa agrāk strādāja ASV Valsts departamentā un tagad darbojas UNESCO galvenajā mītnē Parīzē.
Frankofils Sluckis un GRU
Kā redzams no GRU slepenās sarakstes, no odiozā deputāta Leonīda Slucka vadītā fonda visvairāk uz GRU aizplūda tieši informācija par Francijas pilsoņiem. Franču virzienu fondā uzrauga Slucka pirmā vietniece Jeļena Sutormina. Viņa ir Francijas Draugu asociācijas padomē un ir piedalījusies Eiropas Padomes un UNESCO sesijās. Atbilstoši The Insider paustajam, papildus ārvalstu viesu sarakstu sastādīšanai viņas pienākumos ietilpst operatīvā komunikācija ar Krievijas izlūkdienestiem. Vēl pirms Krievijas plašā iebrukuma Ukrainā, “liberālais demokrāts” Sluckis organizēja Francijas politiķes Marinas Lepēnas vizītes Maskavā, kā arī apmaksāja citiem Eiropas politiķiem viesošanos okupētajā Krimā un Sīrijā. ASV prezidents Baraks Obama 2014. gadā ielika Slucki pirmo septiņu Krievijas amatpersonu sankciju sarakstā pēc Krimas nelikumīgās aneksijas.
Francija 2006. gadā Sluckim piešķīra Goda leģiona ordeni par Francijas-Krievijas kultūras sakaru veicināšanu. Sluckis uz to atbildēja ar “Francijas kā uzticama Krievijas drauga” slavināšanu. Bet no brīža, kad Francija sāka piešķirt palīdzību karojošajai Ukrainai, Slucka retorika stipri izmainījās; viņš sāka apsūdzēt Franciju par “asiņainiem slaktiņiem” bijušajās kolonijās. No mīlas līdz naidam ir…
Sluckis un sievietes
2018. gada februārī BBC krievu nodaļas reportiere Farida Rustamova, TV Doždj producente Darja Žuka, bijusī Komersant reportiere Anastasija Karimova un (tolaik) RTVi žurnāliste Jekaterīna Kotrikadze apsūdzēja Leonīdu Slucki par seksuālo uzmākšanos. Sluckis salīdzināja sevi ar kinoproducentu Harviju Vainstīnu un solīja problēmas kanālam TV Doždj.
Slucka tuva draudzene Marija Hodinskaja-Goļeniščeva, kura ar ANO starpniecību piedalījās sarunās par miera noregulēšanu Sīrijā, nosūtīja savam GRU kuratoram operatīvās kartes ar Asada režīma pretinieku kaujas vienību izvietojumu. Šo informāciju Hodinskaja-Goleņiščeva saņēma no sīriešu Ismaili-Nizaris pārstāvniecības Londonā, un tās biroju vada Šafiks Sačedina, kurš ne reizi vien ir viesojies Maskavā. Krievijas aviācija veica raķešu un bumbu uzbrukumus pa kartēs norādītajiem mērķiem, kas radīja daudzus upurus. GRU 24. atsevišķā brigāde karoja Sīrijā, kur tā necieta zaudējumus, kamēr Ukrainā tā pati vienība zaudēja 76 personas, tostarp 9 virsniekus, un aptuveni 200 karavīru tika ievainoti (2023. gada aprīļa dati).
Nobeigumā
Lai arī 2018. gadā Sluckis kļuvi plašāk zināms saistībā ar viņa nonākšanu seksuālas dabas skandālos, Krievijas politiķiem tas netraucē, jo nav jau tādas parādības kā “politika” Krievijā. Svarīgākais ir būt saistītam ar varas vertikāli, vai drīzāk piramīdu, kur galvenā kvalitāte ir lojalitāte vadonim. Leonīds Sluckis 2022. gadā nomainīja Krievijas “Liberāldemokrātiskās partijas” vadītāja amatā viņsaulē aizgājušo Vladimiru Žirinovski. Slucka aktīvā darbība ir tikusi novērtēta militārajā izlūkošanā; 2023. gada septembrī GRU 24. atsevišķā brigāde viņam piešķīra piemiņas nozīmi: “Paldies par visu, ko jūs darāt mūsu Dzimtenei, par to, ka esat īsts patriots.”[2] Slucka gadījumā cita starpā varam redzēt arī vienu vienkāršu GRU darbības metodi – “Miera fonds” aicina uz Krieviju akadēmisko un politisko aprindu cilvēkus, kur tos ir vieglāk savervēt. “Miera fonds” – kurš gan ir pret mieru, vai ne?
[1] Сергей Канев, Паспортные разведданные. Как фонд Слуцкого передает в ГРУ данные иностранцев для вербовки, 7 December 2023, https://theins.ru/obshestvo/267124
[2] Turpat.
Comments