top of page
  • Writer's pictureAndis Kudors

Kas ir spiegošana: Kanādas tiesa paplašina definīciju

Kanādas tiesas sprieduma precedents var ietekmēt arī citu valstu tiesu un drošības dienestu darbu.



Pagājušā gada decembrī Kanādas Tiesa pasludināja spriedumu strīdā  starp kādu studentu no Ķīnas un Kanādas Imigrācijas, bēgļu un pilsonības dienestu. Tiesa atstāja spēkā Kanādas Imigrācijas, bēgļu un pilsonības dienesta lēmumu neizsniegt Ķīnas studentam vīzu, pamatojoties uz bažām, ka viņš varētu tikt iesaistīts spiegošanā Ķīnas valdības labā.

 

Ķīnas pilsonis Juekangs Lī tika uzņemts Voterlū Universitātes (University of Waterloo) mehānikas inženierijas doktorantūras programmā. Viņš arī savā pieteikumā universitātei rakstīja, ka pēc doktora grāda iegūšanas plāno atgriezties savā dzimtenē un strādāt, lai “uzlabotu tās veselības sistēmu”. Taču viņa studenta vīzas pieteikumu noraidīja Kanādas Imigrācijas, bēgļu un pilsonības dienests. Kā iemeslu vīzas atteikumam  dienests norādīja “studenta pastiprināto interesi mikrofluidikā”. Tā ir nanotehnoloģijas nozare ar plašu pielietojamību biofarmācijas industrijā. Tāpat Kanādas Imigrācijas, bēgļu un pilsonības dienests vērsa uzmanību uz Rietumos pieaugošajām bažām par studentu un pētnieku izmantošanu kā “netradicionālos informācijas ieguvējus”.  Proti, Ķīnas studentiem un pētniekiem Ķīnas valdība dod uzdevumu ārvalstīs mērķtiecīgi iegūt informāciju, kas varētu palīdzēt Ķīnas militāri rūpnieciskajam kompleksam.


Students Lī pārsūdzēja Kanādas Imigrācijas, bēgļu un pilsonības dienesta lēmumu tiesā, kur viņa pārstāvis apgalvoja, ka lēmums neizsniegt Lī vīzu ir balstīts “pārspīlēti plašā spiegošanas definīcijā” un “spekulācijās”, nevis faktiskos pierādījumos. Taču Kanādas Federālās tiesas tiesnesis Pols Kremptons lēmumu neizsniegt vīzu Lī atstāja spēkā, to pamatojot ar to, ka Ķīna ir “naidīgs aktors” un ka “naidīgi aktori arvien vairāk izmanto netradicionālās metodes, lai iegūtu sensitīvu informāciju Kanādā vai ārvalstīs”. Tiesnesis pauda pārliecību, ka Kanādas tiesiskajai izpratnei par to, kas ir “spiegošana”, būtu jāattīstās, ņemot vērā jauno realitāti.


Šī notikuma sakarā Kanādā izcēlās publiskas diskusijas par Ķīnas radītajiem draudiem akadēmiskajā vidē. Līdzīgs satraukums jau labu laika valda Austrālijā saistībā ar Ķīnas sevišķo uzmanību šai valstij un tās akadēmiskajām aprindām. Arī Kanādas Drošības un izlūkošanas dienesta (The Canadian Security Intelligence Service) vadītājs ir publiski  brīdinājis par Ķīnas centieniem nozagt informāciju no Kanādas pētniecības un zinātnes institūtiem. Informācija var būt noderīga Ķīnas militārajai rūpniecībai. Vaterlū Universitātes pārstāvis Deivids Džordžs-Košs sacīja, ka universitāte izskata tiesas lēmuma formulējumu, jo tas satur noderīgus norādījumus par valdības sniegto riska interpretāciju, kas palīdzēšot universitātei novērtēt pretendentus nākotnē.

 

Kā ir pie mums?

 

Latvijā (un aiz tās robežām) nesen izskanēja vēsts par Tatjanu Ždanoku, kā politiķi, kura sadarbojusies ar FSB. Tika norādīts, ka daļa no iegūtās informācijas nav izmantojama, lai Interfrontes cīnītāju un PSRS apoloģēti Ždanoku vajātu krimināli. Runa ir par epizodēm, kas notikušas pirms 2016. gada izmaiņām Latvijas Krimināllikumā. Ja pirms tam likums traktēja spiegošanu un noziegumus pret valsti klasiskā veidā, proti, spiegošana ir valsts noslēpumu saturošas informācijas nodošana ārvalstu drošības dienestiem, tad kopš 2016. gadā esam ieguvuši mūsdienu realitātei atbilstošu formulējumu.  


Krimināllikuma 80. pants (Pret Latvijas Republiku vērsta darbība) tagad skan šādi: “(1) Par darbību, kas vērsta pret Latvijas Republikas valstisko neatkarību, suverenitāti, teritoriālo vienotību, valsts varu vai valsts iekārtu Latvijas Republikas Satversmē neparedzētā veidā, — soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz astoņiem gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem. (2) Par tādu pašu darbību, ja tā izdarīta, lietojot vardarbību, vai ja to izdarījusi organizēta grupa, vai ja to izdarījusi valsts amatpersona vai uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) vai organizācijas atbildīgs darbinieks, — soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no pieciem līdz piecpadsmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem.


Savukārt 85. pants (Spiegošana) ir formulēts sekojoši: “(1) Par neizpaužamu ziņu nelikumīgu vākšanu nolūkā tās nodot vai to nodošanu ārvalstij vai ārvalsts organizācijai tieši vai ar citas personas starpniecību vai par citu ziņu nelikumīgu vākšanu vai nodošanu ārvalsts izlūkdienestam tā uzdevumā tieši vai ar citas personas starpniecību — soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no viena līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem. (2) Par valsts noslēpuma nelikumīgu vākšanu vai nodošanu ārvalstij vai ārvalsts organizācijai tieši vai ar citas personas starpniecību — soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz divdesmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem.” Savukārt, 85.1 pants (Spiegošanas organizēšana un vadīšana) paredz vēl lielākus sodus likuma pārkāpējiem, kas var sasniegt pat mūža ieslodzījumu. Minētajos pantos tika veikti grozījumi arī 2023. gadā, palielinot piespriežamo sodu apmērus. Kopš 2016. gada ir redzams, ka jaunā redakcija ir atraisījusi rokas Latvijas Valsts drošības dienestam un pārkāpēju raža ir ievākta izteikti vairāk nekā pirms tam.

 

Kas ir MICE?

 

Sodi kopš 2023. gada par noziegumiem pret valsti ir visai bargi. Kāpēc tad Krievijas dienesti atrod cilvēkus, kuri ir gatavi nostāties pret Latvijas Republiku? Viens no cilvēku vervēšanas motivācijas skaidrojumiem ir akronīms MICE, kas ir saīsinājums no vārdiem: Money (nauda), Ideology (ideoloģija), Coercion (piespiešana), Ego (ego). Ja vervētājam ir jādomā, kā uzrunāt potenciālo “palīgu”, tad šis ir vienkāršs veids kā meklēt personas vājības (vienu, vai dažu kombināciju).


Nauda. Kad Aukstā kara laikā PSRS pretizlūkošana pieķēra kādu padomju kosmiskās programmas darbinieku slepenu ziņu nodošanā Rietumu izlūkiem, tad pieķertais speciālists tiesā teica, ka esot veicis noziegumu mantkārības dēļ. Totalitārā valstī nedrīkst teikt, ka esi “naidīgas ideoloģijas” atbalstītājs, jo tad esi komunisma reliģijas zaimotājs, un tāpēc negaidi žēlastību! Katrā ziņā tieši mantkārība var būt viena no spēcīgām motivācijām.

Ideoloģija. Aukstā kara laikā daži PSRS spiegu savervētie Rietumos bija ideoloģiski komunistu atbalstītāji, kuru iedomu pilis sabruka, kad pašiem bija jāpārceļas uz dzīvi padomijā. Arī tagad daļa Rietumu profesoru joprojām sirgst ar kreiso naivumu un tuvredzīgumu, vainojot kapitālismu visās cilvēces likstās. Putina valdīšanas laikā Maskavas aģenti ir daļēji pārslēgušies uz otru politiskās ideoloģijas flangu – konservatīvajiem, kuriem krievi stāsta par tradicionālajām vērtībām un meklē ar viņiem vienotību. Diemžēl daļa konservatīvi domājošo amerikāņu ir uzķērušies uz Kremļa pasakām par “ļauno Ukrainu” un “diktatoru Zelenski”, kuram nevajagot palīdzēt. Tas, ka krievu okupanti, iebrūkot Ukrainā, atņēma Melitopoles kristiešiem lielisku, jaunu Dievnamu un nozāģēja krustu tā priekšā, Takers Karlsons un citi noderīgie idioti nezina, vai izliekas, ka nezina. Labi, ka Latvijas kristīgi-konservatīvie un nacionāl-konservatīvie acis nepiever un redz skaidri Putina režīmu visā tā ļaunumā. Varbūt tomēr ne visi, bet droši varam teikt, ka vairums.


Ideoloģija ir efektīvs spiegu līdzeklis, jo tā nemaksā naudu. Savukārt piespiešana (Coercion) var tikt īstenota ar t.s. kompromāta un šantāžas izmantošanu. Kara apstākļos vai nestabilās valstīs, tam var kalpot arī tuvinieku saņemšana par ķīlniekiem. Un ceturtais no MICE ir “ego”. Godkārīgam cilvēkam var piedāvāt kļūt par “pasaules glābēju”, kuram tiek iestāstīts, ka viņa darbība, piemēram, novērsīs kodolkaru. Ja tikai viņš vai viņa aicinās Rietumu politiķus runāt ar Maskavu draudzīgi, jo ar Putinu tak’ ir jārunā, ar viņu jārēķinās utt. Kremļa “baloži”, kuri aicina uz draudzību, var atsevišķās situācijās būt bīstamāki, nekā Kremļa “vanagi”, kuru agresivitāte ir visiem redzama. MICE saraksts protams nav pilnīgs, ir vēl citas pieejas, piemēram, “medus slazds”, kad mērķis iekrīt mīlas viesulī, kas ir mērķtiecīgi organizēts. Par to jau rakstīju decembrī bloga Latvijasdrosiba.lv rakstā ““Mazā Krievija” Latvijā un Krievijas ietekmes aģenti Rietumos”.

 

Nobeigumā

 

2024. gada realitāte rāda, ka dzīvojam tādos apstākļos, kad noziegumi pret valsti ir ieguvuši jaunu kontekstu, kas ir karš Ukrainā, tātad – Eiropā. Kanādas tiesas sprieduma precedents var ietekmēt arī citu valstu tiesu un drošības dienestu darbu. Dažkārt naidīgas valsts ietekmes aģenti nemaz nezog slepenu informāciju, toties būtiski ietekmē politiskos procesus valstī. Domājot par Jāņa Ādamsona un Tatjanas Ždanokas gadījumiem, aicinu neaizmirst, ar kādiem Krievijas pilsoņiem komunicēja Nils Ušakovs, un kuru valsti viņš bija izvēlējies par ciešākās sadarbības un draudzības zemi, sēdēdams Rīgas mēra krēslā. Daļa Latvijas iedzīvotāju ir gatavi palīdzēt Maskavai pat bez naudas un piespiešanas, tātad pārliecības dēļ.  Ždanoka un Ušakovs nav bijuši vienīgie “Krievu pasaules” būvētāji Latvijā. Viņiem ir palīdzējuši daudzi ar “Stokholmas sindromu” sirgstošie latvieši, kuri joprojām kaunas par to, ka mūs valsts valoda ir latviešu valoda.

231 views

Opmerkingen


bottom of page