top of page
  • Andis Kudors

KDLO plīst pa vīlēm; vadoņi izaicina Putinu

Kamēr Krievija uzbrūk Ukrainai, tikmēr NVS integrācijas projektos pieņemas spēkā centrbēdzes tendences.

2022. gada 23. novembrī notika Kolektīvās drošības līguma organizācijas (KDLO) samits, kas beidzās ar skandālu – Armēnijas premjers Nikols Pašiņans kritizēja KDLO par tās nevēlēšanos aizstāvēt Armēniju karā ar Azerbaidžānu. Agrāk publiski kritizēt Vladimiru Putinu nedrīkstēja, tagad drīkst. Ja pirms gadiem sešpadsmit vienīgais, kurš neklanījās līdz zemei Putina priekšā NVS samitos bija Gruzijas prezidents Miheils Saakašvili, tad tagad drosmīgi ir palikuši jau vairāki.


Atsvaidzinām atmiņu


Sākotnējo Kolektīvās drošības līgumu (KDL) 1992. gada 15. maijā uz piecu gadu termiņu parakstīja Armēnija, Krievija, Kazahstāna, Kirgizstāna, Tadžikistāna un Uzbekistāna. 1993. gadā līgumam pievienojās Azerbaidžāna, Baltkrievija un Gruzija. Kad pienāca brīdis pagarināt līgumu 1999. gadā, tad izrādījās, ka Azerbaidžāna, Gruzija un Uzbekistāna nacionālās drošības jomā vēlas iet savu – no Maskavas neatkarīgu ceļu. ASV iedeva kurvīti Krievijai, kad Putins zondēja par iespēju iestāties NATO bez Krievijas demokratizācijas. Ak tā, nemīlat mūs?! Nu tad mums būs savs “NATO”! 2002. gada Maskavas sesijā sākās KDL pārveides process par starptautisku veidojumu – Kolektīvās drošības līguma organizāciju, kuras pamatlīguma 4. pants tika definēts līdzīgi NATO idejai, tomēr nedaudz atšķirīgi: „Agresijas akta gadījumā, kurš būtu vērsts pret jebkuru no valstīm – dalībniecēm, visas pārējās valstis – dalībnieces sniegs tai nepieciešamo palīdzību, ieskaitot militāro, kā arī sniegs palīdzību ar tiem līdzekļiem, kuri atrodas to rīcībā.” Uzbeki te stājās iekšā (2006. g.), te leca ārā (2012. g.), redzot, ka konfliktos ar citām Centrālāzijas valstīm Maskava nesteidzas atbalstīt Taškentas pozīciju. KDLO pašlaik ir sešas dalībnieces: Krievija, Baltkrievija, Armēnija, Kazahstāna, Kirgizstāna un Tadžikistāna.


Armēnija


Karš par Kalnu Karabahu apliecināja, ka KDLO nevēlas (nespēj) aizstāvēt savas dalībvalstis. Putinu joprojām valša solī apdejo Aleksandrs Lukašenko, kurš skarbi sarāja Pašiņanu TV kameru priekšā aptuveni šādi: beidz sūdzēties par Azerbaidžānu! Vienojieties savā starpā, un tad jums būs miers! Kāda KDLO gar to daļa?! Putina kavēšanās ar palīdzību bija daļēji saistīta ar vēlmi sodīt Pašiņanu par demokrātisko reformu īstenošanu. Ko vēl neiedomāsies, sarīko ielu revolūciju un nonāk pie varas! Ja nu krievi seko tādam piemēram, ko tad? Rezultātā Turcija ar Azrebaidžānas rokām nostiprināja savas pozīcijas Kaukāza dienvidu pusē. Kā Putins, tā viņa runas vīrs Dmitrijs Peskovs pēc 23. novembra samita teica, ka svarīgi būtu, lai Armēnija spētu rast mieru ar Azerbaidžānu. Tādējādi Erevāna tika atstāta bez KDLO atbalsta arī diplomātiskajā frontē. Tādā situācijā Armēnijai būtu jāiet prom, bet tikai kur tā ies, kas sniegs drošības garantijas? Valsts energosektors jau sen ir Krievijas rokās, gandrīz visi ārpolitikas vektori iepriekš bija Maskavas virzienā. Lūk, tā iet tiem, kuri paļaujas uz krievu lāča aizsradzību. Pašiņanam atlika tikai protestēt, kopbildes uzņemšanas laikā nostājoties izteikti tālu no Putina. Armēnija vēl gan iepliķēja Krieviju arī ar to, ka atteicās no KDLO mācību rīkošanas.


Baltkrievija


Arī tuvajiem “brāļiem” KDLO ietvarā ir gājis kā pa kalniem. Aleksandrs Lukašenko gandrīz pie katra strīda ar Kremli par dabasgāzes cenām, ir runājis Maskavas virzienā lieliem burtiem un skaļiem vārdiem. 2009. gadā viņš teica: “Ekonomika kalpo par pamatu mūsu kopējai drošībai. Bet, ja Baltkrievijas tuvākais KDLO sabiedrotais mēģina sagraut šo bāzi un de facto spiež baltkrievus uz ceļiem, kā mēs varam runāt par drošības konsolidēšanu KDLO telpā”. Tajā pašā gadā, pēc atteikšanās apmeklēt KDLO samitu, Lukašenko paziņoja: “Kāpēc mūsu vīriem vajadzētu cīnīties Kazahstānā? Mātes varētu man vaicāt, kāpēc es sūtu viņu dēlus karot tik tālu no Baltkrievijas? Par ko? Par vienotu enerģētikas tirgu? Tas nav tas no kā dzīvības ir atkarīgas. Nē!” Tiklīdz vienošanās par cenu tika panākta, Baltkrievijas diktators atsāka runāt par brāļu tautām, kuras 1945. gadā bija vienos ierakumos… 2015. gadā Lukašenko nepakļāvās Putinam un nedeva iespēju Krievijai izveidot militāro aviācijas bāzi Baltkrievijā. Toreiz viņš vēl ko tādu spēja, vairs ne. 2022. gadā redzam klusu Baltkrievijas militāru okupāciju, ko īsteno Krievija. Abu valstu bruņotie spēki de facto tiek lēnām apvienoti; virsvadību protams patur Krievija. Lūk, tik maksā palīdzība Lukašenko noturēt (daļēju) varu Baltkrievijā! Tagad bijušais sovhoza direktors ir saaudzis ne tikai ar savas valsts varu, bet arī ar Kremli. Nesen viņš teica, ka Krievijai sagrūstost, “mēs paliksim zem tās drupām”.


Kirgzistāna un Tadžikistāna


Centrālāzijas valstis plēsās savā starpā, dažas no tām cerēja, ka KDLO ļaus iegūt Maskavu par palīgu, bet šī palīdzība maksā daļu suverenitātes. Turklāt pēdējie gadi ir parādījuši kirgīziem, ka nav arī pašas palīdzības. Kirgizstāna ir svarīga Krievijai no drošības perspektīvas. Krieviem tur ir aviobāze Kantā, kur dislocēti militārie iznīcinātāji SU -24, SU – 25, SU – 27, mācību-treniņu lidmašīnas L-39 un helikopteri Mi-8 u.c. Papildus tam vēl ir sakaru centrs Kara-Baltā, kas nodrošina radiosakarus ar kuģiem un zemūdenēm. Ir seismiskās stacijas, kas seko zemestrīcēm un kodolieroču izmēģinājumiem. Nu un vēl – FSB operatīvā pierobežas grupa Ošā. FSB sargā arī Tadžikistānas un Ķīnas robežu (430 km), jo Krievijai patīk kontrolēt kaimiņus. Tadžikistānā, drošs paliek drošs, ir krievu militārpersonas (ap 7000). Krievijas 201. karabāzē Dušanbē agrāk ietilpa trīs motostrēlnieku pulki, 670. aviogrupa, 303. atsevišķā helikopteru eskadriļa, 295. psiholoģisko operāciju vienība, kā arī sakaru, izlūkošanas, apgādes bataljoni. Iespējams, ka Krievijas-Ukrainas kara dēļ šie skaitļi un dati jau ir mainījušies. Vēl krievi pie tadžikiem izvietoja 1109. atsevišķo optiski-elektronisko centru „Nurek”. Tajā ietilpstošais automatizētais komplekss „Okno” nodrošina kosmiskās telpas kontroli no 2000 līdz 40000 km augstumā. Ja Krievija ir klāteoša Tadžkistānā militāri, tad Ķīna – ekonomiski. Tadžikistānas lielākie importa un eksporta partneri ir Ķīna un Turcija, nevis Krievija.


Kā šīs divas visnabadzīgākās NVS valstis jūtas KDLO? Nesen notika Tadžikistānas un Kirgizstānas spēku savstarpēja apšaude uz valstu robežas, tika nogalināti aptuveni 100 cilvēki, bet KDLO neklapēja ne ar ausi. Starp abām valstīm kopš PSRS sabrukuma pastāv domstarpības gandrīz par pusi no savstarpējās robežas. Kirgizstāna, reaģējot uz Krievijas palīdzības trūkumu robežsadursmju laikā, līdzīgi kā Armēnija, atcēla liela mēroga KDLO militārās mācības, kas tai bija jārīko. Turklāt, kādā no tikšanās reizēm Kirgizstānas vadītājs Sadirs Japarovs lika Putinam uz sevi gaidīt. Agrāk tā nedrīkstēja, tagad drīkst. Putins dabūja savu tiesu arī no ilgadējā Tadžikistānas vadoņa Emomali Rahmona, kad viņš uzrunāja Vladimiru Vladimiroviču Krievijas un Vidusāzijas samitā Astanā 2022. gada 14. oktobrī. Sarkana seja, dusmīgs tonis un septiņu minūšu monologs, kurā Rahmons kritizēja Krieviju par investīciju trūkumu Tadžikistānā un Kremļa nenopietno attieksmi pret Centrālāzijas valstu galvaspilsētām. Agrāk tā nedrīkstēja, tagad drīkst.


Kazahstāna


Impēristi nemāk draudzēties. 2020. gadā Krievijas Valsts domes deputāts Vjačeslavs Ņikonovs Kazahstānas teritoriju nosauca par "lielu dāvanu no Krievijas". Lai situāciju padarītu vēl ļaunāku, 2022. gada augustā Dmitrijs Medvedevs Krievijas sociālo mediju vietnē VK publicēja ierakstu, nosaucot Kazahstānu par “mākslīgu valsti”. Kasims Ž. Tokajevs nepaliek maskaviešiem parādā; kopīgā diskusiju paneļa laikā ar Putinu Sanktpēterburgā viņš pauda, ka Kazahstāna neatzīs t.s. Doņeckas un Luhanskas tautas republikas par neatkarīgām valstīm. Nez’ ko tai brīdi domāja netālu sēdošais Putins? – Arī tu, Brut?


Krievi ir klātesoši Kazahstānā militāri; Guļšadā ir Krievijas radiotehniskais centrs „Balhaš -9”, kurā ietilpst radiolokācijas stacija „Dņestr” un divas radiolokācijas stacijas – „Dņepr” (pretraķešu brīdināšanas sistēma ar darbības rādiusu – 3000 km). Vēl plašā Kazahstāna dod iespēju Krievijai izmantot vairākus pretraķešu aizsardzības sistēmu un lidmašīnu izmēģinājumu poligonus un Baikonūras kosmodromu. Kazahi ir bijuši cieši Krievijas sabiedrotie NVS integrācijas projektos, jo sevišķi Eirāzijas Ekonomiskajā savienībā. Bet kopš Krimas nelikumīgās aneksijas mīlestība strauji atdziest. 2022. gada 6. janvārī KDLO (lasi – Krievija!) atsaucās uz aicinājumu un izvietoja karaspēku Almati. Bet jau 11. janvārī savā runā parlamentā Kazahstānas prezidents Tokajevs apgalvoja, ka KDLO misija ir pabeigta, un jau līdz 19. janvārim Krievijas spēkiem bija jādodas mājup. Vai bez Ķīnas mājiena kas tāds, turklāt, tik ātri būtu noticis? Kazahstāna joprojām mēģina lavierēt starp Krieviju un Ķīnu, bet Pekina sāk ņemt virsroku. Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins, viesojoties Kazahstānā 14. septembrī pauda: "Neatkarīgi no tā, kā mainītos starptautiskā situācija, mēs turpināsim apņēmīgi atbalstīt Kazahstānu tās neatkarības, suverenitātes un teritoriālās integritātes aizsardzībā”. Kremļa tehnologi no šī brīža lai aizmirst par separātisma kūdīšanu Kazahstānas ziemeļos!


Neilgi pēc Krievijas lielā iebrukuma Ukrainā, 3. martā no Kazahstānas uz Ukrainu izlidoja lidmašīnas ar humāno palīdzību. Divas dienas pirms tam Tokajevs, uzstājoties valdošās partijas kongresā, teica par karu Ukrainā: “Cita ceļa nav. Slikts miers ir labāks par labu karu. Bez miera nebūs attīstības. Savukārt Kazahstāna ir gatava sniegt visu iespējamo palīdzību, tostarp starpniecības pakalpojumus, ja, protams, tie būs nepieciešami.” No vienas puses – gludi un diplomātiski par mieru. No otras – iedomāsimies, ka Latvija karo ar Krieviju, un Igaunija kopā ar Lietuvu stāsta, ka ir gatavas būt par vidutājām sarunās... Tas ir neiedomājami vienas īstas alianses ietvaros, bet tā ir realitāte fiktīvajā – KDLO, kur Maskava nevar pasaukt palīgā pat tuvākos sabiedrotos... KDLO 4. panta algoritms nedarbojas.


Nobeigumā: Solovjovs atkal dusmojas


Būtu pārgri teikt, ka EES un KDLO jau jūk ārā, bet centrbēdzes tendences ir labi redzamas. Pēc 2008.-2009. gada ekonomiskās krīzes Krievijas un Kazahstānas rīcībā bija ievērojami finanšu resursi, lai mazinātu krīzes negatīvās sekas reģionā (tostarp izveidojot Pretkrīzes fondu (tagad – Eirāzijas Stabilizācijas un attīstības fonds). 2023. gadā tādu iespēju nav, tāpēc Eirāzijas Ekonomiskās savienības integrācija neizbēgami vājināsies. Kazahstāna regulāri komunicē ar ES un ASV, lai nenokļūtu zem sekundārajām sankcijām dēļ tirdzniecības ar Krieviju.


Savukārt, KDLO ir pārvērtusies par Kolektīvas nedrošības organizāciju; tās dalībnieces nesaņem pat to atbalsta minimumu, uz ko bija cerējušas. KDLO līdere nevis vairo mieru un drošību, bet neizprovocēti uzbrūk kaimiņvalstij, īsteno kara noziegumus, slepkavo civilos iedzīvotājus. NATO alianses formālās līdzinieces – KDLO – jēga strauji zūd. Mākslīgi radītas organizācijas, kurām nav reālu un visām to dalībniecēm vienotu mērķu, nav spējīgas pastāvēt ilgtermiņā. Ja NATO pēc Krievijas agresijas pret Ukrainu uzsākšanas 2014. gadā strauji pamodās un no jauna sāka apzināties savas pastāvēšanas jēgu, tad KDLO dalībvalstis pat pēc Hersonas pilsētas zaudēšanas nepakustināja uzacis. No Kremļa perspektīvas tā taču ir Krievijas teritorija, kurai uzbrūk Ukrainas spēki! Kad propagandists Vladimirs Solovjovs savā naida šovā centās šo domu attīstīt, tad viņam nepiekrita pat 2014. gada hibrīdkara aktīvs īstenotājs – krievu imperiālists, NVS valstu institūta direktors un Valsts domes deputāts Konstantīns Zatuļins. Solovjovs, šķiet, neko tādu nedbija gaidījis, tāpēc iedegās dusmās. Nez’ kas ir noticis? Kāpēc KDLO dalībvalstis nenāk palīgā un nekaro par nabadzīti Krieviju, kurai uzbrūk ļauns naidnieks?


Raksta oriģināls publicēts NRA: https://nra.lv/viedokli/andis-kudors-politologs/402531-kdlo-plist-pa-vilem-vadoni-izaicina-putinu.htm


157 views
bottom of page