• Andis Kudors

Kremļa ietekmes operācija pirms ASV prezidenta vēlēšanām 2016. gadā

"The Guardian" rīcībā ir nonācis dokuments, kas sniedz labāku priekšstatu, kā Kremlis īstenoja ietekmes operāciju ASV 2016. gadā.

Britu izdevums “The Guardian” 17. jūlijā publicēja rakstu, kurā tiek izgaismota Krievijas dienestu darbība Donalda Trampa vēlēšanu kampaņas laikā 2016. gadā.[1] Žurnālistu iegūtā informācija liecinot par to, ka laikā, kad Tramps virzījās uz Balto namu, Krievijā tapa dokuments ar nosaukumu: “Ziņojums par valsts stiprināšanu un Krievijas pozīcijas stabilizēšanu ārējo ekonomisko ierobežojumu apstākļos”.[2] “The Guardian” pēc vairāku mēnešu izmeklēšanas ir nonācis pie secinājuma, ka tā rīcībā nonākušais dokuments ir autentisks. Tajā ir aprakstīts, kā Putina administrācijas eksperti mudināja uz plašu, mērķtiecīgu iejaukšanos ASV prezidenta vēlēšanu sacensībā ar mērķi – destabilizēt Ameriku. Ja daudzus gadus ir to darījuši kaimiņvalstīs, kāpēc nedarīt aiz okeāna?


Lēmumu pieņemšanas process


Viens no “The Guardian” secinājumiem ir atziņa, ka Krievijas Drošības padome ir svarīga institūcija gadījumos, kad ir jāpieņem ar ārpolitiku un drošības politiku saistīti svarīgi lēmumi. 2016. gada 14. janvārī Kremļa administrācijas Analītiskās pārvaldes vadītājs Vladimirs Simoņenko izplatīja trīs lappušu garu kopsavilkumu, kas sākas ar vārdiem: “Krievijas Federācija pašlaik atrodas grūtā situācijā. ASV īstenotie pasākumi joprojām ir jūtami visās sabiedrības dzīves jomās.”[3]Nākošais solis esot bijis Putina rīkojums viņa administrācijas Ārpolitikas pārvaldes vadītājam organizēt Drošības padomes sēdi. Līdz 22. janvārim Drošības padomes locekļi esot izlasījuši dokumentu, kurā, cita starpā tika aicināts izmantot Trampa personiskās īpašības Krievijas labā.


“The Guardian” ziņo, ka dokuments, kas nonācis tā rīcībā, liecina, ka Putins pēc Drošības padomes tikšanās uzdeva izveidot starpinstitūciju komisiju, kuras galvgalī iecēla aizsardzības ministru Sergeju Šoigu, kurš tad arī vadīja ietekmes operāciju 2016. gada ASV vēlēšanu kampaņas laikā. “The Guardian” vēstī, ka GRU (militārā izlūkošana), SVR (Ārējās izlūkošanas dienests) un FSB tika uzdots sagatavot tūlītējus praktiskus soļus, lai veicinātu Trampa uzvaru. GRU hakeriem 2016. gadā tika ierādīta darbavieta vienā no stiklotiem debesskrāpjiem Maskavā, un jau 19. martā viņi izsūtīja “fišinga” e-pasta vēstuli Hilarijas Klintones kampaņas vadītājam Džonam Podestam (John Podesta). Nozagtā Klintones sarakste būtiski ietekmēja viņas tēlu. Daudzi amerikāņi balsoja ne tik daudz par Trampu, cik pret Klintoni.


Trampa personība un viņa torņi


Rīcības plāns tika veidots, balstoties uz domu par Baraka Obamas administrācijas sankciju nodarīto postu Krievijas ekonomikai pēc 2014. gada. Dzīves standarti, iedzīvotāju reālie ienākumi Krievijā pēc minētā gada kritās. Krimas nelikumīgās aneksijas eiforija samazinājās, un Kremlī domāja, kā situāciju uzlabot, panākot, lai sankciju slodze mazinās. Un tad pie horizonta parādījās Donalds Tramps, kurš teica: “Vai tas nebūtu lieliski, ja mēs varētu sadzīvot ar Krieviju?” Viņa personīgais jurists Maikls Koens (Michael Cohen) bija jau iepriekš komunicējis ar Kremļa preses pārstāvja biroju. Koens lūdza palīdzību luksus viesnīcas būvēšanai Maskavā, ko Tramps ir vēlējies jau vairākas desmitgades.


“The Guardian” rokās nonākušais ziņojums apstiprināja to, ka Krievijas izlūkdienesti bija savākuši kompromitējošu informāciju par Trampu, iespējams, vēl padomju periodā. To bija paredzēts izmantot, lai vājinātu ASV pozīciju attiecībās ar Krieviju. Priekšstats par Trampa personības īpašībām esot ticis veidots, vērojot viņu PSRS un Krievijas apmeklējumu laikā. Tramps pēc Krievijas diplomāta Ņujorkā uzaicinājuma apmeklēja Ļeņingradu un Maskavu 1987. gadā, kad Gorbačova iniciētā pārbūve vēl tikai uzņēma tempus. Sekoja Krievijas apmeklējumi deviņdesmitajos gados un 21. gadsimta sākumā. 2013. gadā viņš ieradās līdz ar “Mis Pasaule” konkursu un nakšņoja Maskavas “Ritz-Carlton” viesnīcā. Kā vēlāk pauda ASV Senāta izlūkošanas komisija, FSB veic novērošanu viesnīcas numuros, līdz ar to tiek minēts, ka FSB ieguva to, ko varētu izmantot Trampa šantāžai.


Vašingtonas mošanās


Ja Eiropu pamodināja Krievijas agresija pret Ukrainu 2014. gadā, tad Vašingtonas attieksme kļuva nopietna jautājumā par Krievijas destruktīvo ietekmi pēc 2016. gada vēlēšanām, jo tika skarts neaizskaramais – demokrātisku vēlēšanu norise. Lai ilustrētu Krievijas troļļu darbības mērogu 2016. gadā, te pārpublicēju fragmentu no sava raksta, kas 2020. gada aprīlī tika publicēts blogā “Latvijasdrosiba.lv”: “ASV Senāta Izlūkošanas komiteja pieprasīja datus no “Facebook”, “Google” un “Twitter” par maldinātāju aktivitātēm un nodeva tos ekspertu rīcībā. Kiberdrošības uzņēmums “New Knowledge”, Oksfordas Universitāte un Kolumbijas Universitāte veica pētījumus, kuros tika analizēta dezinformācijas izplatīšana sociālajos medijos 2016. gada ASV prezidenta vēlēšanu kampaņas laikā. Pētījumos ir secināts, ka [..] Krievijas troļļi mērķtiecīgi izplatīja uzkurinošus vēstījumus interneta portālos “Being Patriotic”, “Blacktivist” un “United Muslims of America”. Izpētē iegūtie dati demonstrēja, ka Jevgēņija Prigožina interneta kaujinieki pūlējās padziļināt amerikāņu šķelšanu pēc rases, ideoloģijas un reliģiskās pārliecības. Tika kultivēta arī neuzticēšanās valsts institūcijām, bez kā konsolidēta demokrātija nav iespējama.


“New Knowledge” pētījuma ziņojums vēstī, ka Krievijas organizētā kampaņa sasniedza 126 miljonus “Facebook” lietotāju, saražoja 10,4 miljonus “Twitter” tvītu un augšupielādēja vairāk nekā 1000 klipu “YouTube”, kā arī sasniedza vairāk nekā 20 miljonus “Instagram” lietotāju. Savukārt Oksfordas Universitātes un izpētes firmas “Graphika” veiktā pētījumā tika konstatēts, ka Krievijas maldinātāji izmantoja viltus profilus sociālajos tīklos, lai nepamatoti apsūdzētu FIB direktoru Milleru, kurš izmeklēja Krievijas iejaukšanos ASV prezidenta vēlēšanās 2016. gadā. Minētajā pētījumā arī tika secināts, ka troļļu fermas “Interneta izpētes aģentūra” (IIA) aktīvisti ir izmantojuši humoru un ironiju, lai izsmietu Hilarijas Klintones un citu paziņojumus par Krievijas centieniem ietekmēt vēlēšanu iznākumu ASV.


Laikā, kad pētījumi tika veikti, IIA operēja ar 133 “Instagram” kontiem, kuriem kopā bija aptuveni 3,4 miljoni sekotāju. Divpadsmit no tiem ieguva katrs pa 100 tūkstošiem sekotāju, kas ļauj tos dēvēt par “influenceriem”. “Twitter” paši konstatēja 50258 automatizētus kontus, kas saistīti ar Krieviju ASV prezidenta 2016. gada vēlēšanu periodā. ASV Senāta Izlūkošanas komitejas ziņojumā norādīts, ka pētnieku apskatītajā laikā Prigožina kūrētā “Interneta izpētes aģentūra” tik aktīvi “pētīja” internetu, ka panāca 76,5 miljonus auditorijas iesaistes gadījumu (engagements) “Facebook”, 72 miljonus “Twitter” un 187 miljonus “Instagram”. Kā viņi to paveica? Ar tādām mēmēm kā šajā IIA veidotajā “Blacktivist” piemērā: “KKK (Ku Klux Klan) ir iefiltrējies policijas departamentā jau gadiem.” IIA sasniedza vislielāko ažiotāžu “Instagram”, kultivējot tur rasu tematiku. Krievijas troļļu izveidotajām kontam @blackstagram pētījuma veikšanas laikā bija virs 300 tūkstošiem sekotāju, bieži vien ieraksti saņēma ap 10 000 “laiku”. Turklāt troļļi savērpa tīklojumu, kurā, piemēram, @blackmattersus “Instagram” konta saturs tiek publicēts arī “Facebook”, “Twitter” un “Youtube”. “Black Matters” saturu pārpublicēja arī citi “influenceri”, kuri nav saistīti ar IIA, piemēram “Color of Change”, “Unapologetically Black” un citi. Tādējādi IIA panāca sava satura multiplicēšanu vairākās platformās un leģitimēšanu ar vietējo viedokļu līderu palīdzību.


Viens no IIA troļļu darbības spilgtiem piemēriem ir stāsts par vienpadsmit gadīgu melnādainu zēnu, kurš izgudroja ierīci, lai novērstu bērnu nāvi sakarsušās automašīnās. IIA troļļi “Instagram” un “Facebook” platformās pārveidoja šo pozitīvo notikumu par negatīvu, pievienojot tam virsrakstus: “Baltie cilvēki izgudro rīkus nonāvēšanai, šis melnādainais bērns ir izgudrojis rīku cilvēku dzīvību glābšanai” un “Šie ir stāsti par melnādainajiem bērniem, ko mediji nevēlas, ka tos redzat.””[4]


Īpašais prokurors Roberts Millers (Robert Mueller) 2019. gada ziņojumā nosauca Kremļa operāciju par “masīvu un sistemātisku”.[5] Operācijas ietvaros, cita starpā GRU izlūks Konstantīns Kļimkins slepeni tikās ar Trampa kampaņas vadītāju Polu Manafortu (Paul Manafort). 2018. gada Helsinku samitā Tramps noraidīja apsūdzības par Kremļa hakeru iesaisti, viņš teica, ka tic Putinam vairāk nekā saviem dienestiem… Trampa teiktais, par to, ka Krievija nav iesaistījusies ASV prezidenta vēlēšanu procesa ietekmēšanā, bija pretrunā ar 14 ASV dienestu nostāju.


Nobeigumā


Krievijas troļļu mērķis bija (un ir) ASV sabiedrības šūpošana un viņu nopelnus nevajadzētu pilnā mērā piedēvēt Trampam, kura pusē nostājās daļa konservatīvo kristiešu, kuri redz apdraudējumu savām vērtībām. Kremlis, īstenojot šo ietekmes operāciju, ir izdarījis “lāča pakalpojumu” ASV tradicionālo vērtību aizstāvjiem, jo, līdzīgi kā Eiropā, arī Amerikā tos mēģina sasaistīt ar Putinu, lai gan Krievijas “nacionālais līderis” jau nav izgudrojis konservatīvās vērtības un, starp citu, viņa ģimenes dzīve liecina, ka pats tām īpaši neseko. Līdzīgus secinājumus var izdarīt, pavērojot arī citus Krievijas elites pārstāvjus, kuri nesmādē “nīstos” Rietumus ne savām investīcijām, ne bērnu skološanai. Tas gan netraucē viņiem sankcionēt cīņu par ģimenes vērtībām citur – sevišķi tajās valstīs, kur dabiskās ģimenes institūta drupināšana jau bez Putina iesaistes ir izraisījusi lielas daļas sabiedrības satraukumu. Praksē Kremlis ar savu “atbalstu” konservatīvajiem un labējiem ASV un Eiropā, būtiski apgrūtina tradicionālo vērtību aizsardzību.


Tas, ka Kremlis centās ietekmēt vēlēšanu norisi, vēl automātiski nenozīmē, ka Trampam par uzvaru ir jāpasakās Putinam & Co. Bet droši varam runāt par Kremļa un Krievijas Drošības padomes nolūku un destruktīvo darbību, šūpojot ASV sabiedrību. Krievijas propagandistu reakcija dažus mēnešus pēc Trampa ievēlēšanas parādīja, cik ātri sekoja Maskavas vilšanās Trampa politikā, kura nebija tik pro-Maskaviska, kā uz to cerēja. Propagandas kanāla “RT” vadītāja Margarita Simoņana sociālajā tīklā rakstīja, ka vēloties braukt ar auto, pie kura ir piestiprināts ASV karogs, jo Tramps tika ievēlēts. Eiforija beidzās diezgan ātri, un Krievijas varas kontrolētie mediji mainīja sajūsmas naratīvu pret mērenu Trampa kritiku un stingru ASV “establišmenta” nopēlumu; tas redz’ neļaujot Trampam īstenot draudzīgu politiku attiecībās ar Krieviju. Starp citu, tagad Krievijas TV ekrānos tiek stāstīts tas pats par Džo Baidenu, kuram ASV elite neļauj būt labam pret Krieviju… Neaizmirsīsim arī ASV sniegtās palīdzības Ukrainai būtisku pieaugumu Trampa prezidenta pilnvaru laikā, kā arī sankcijas pret “Nord Stream II”, kuras nesen ir mīkstinājis demokrāts Džo Baidens. Bilde, kā jau parasti, nav melnbalta, tajā ir daudz nokrāsu.


Vai ASV sabiedrība nebija sašķelta jau pirms Tramps iegāja Baltajā namā? Dzīvojot Vašingtonā četrus mēnešus 2014.-2015. gadā, novēroju, ka melnādaino amerikāņu vidē vējo aizvainojums, nesadzijušas rētas, kuras Krievijas hakeri 2016. gadā mērķtiecīgi plēsa, necik nedomājāt par sekām. Vai konservatīvi noskaņotie amerikāņi nav noraizējušies par LGBT propagandas uzvaras gājienu? Vai nezinām piemērus par koledžu sportā notiekošo netaisnību, kad jaunietes – vieglatlētes zaudē sacensībās puišiem, kuri “jūtas kā meitenes”? Rezultātā sportistes neiegūst stipendijas, kuras tām pienāktos kā labākajām savā sporta disciplīnā. Trampa laikā tika izkustinātas tēmas, kuru risināšanu tāpat nevarēja vairs atlikt. Vai pieprasījums pret iekšējā tirgus aizsardzību neizrietēja no daļas ASV sabiedrības slāņu zaudējumiem globalizācijas procesos? Krievijas propagandisti, dezinformatori un interneta troļļi pārsvarā gadījumu nerada jaunas tēmas, bet uzpūš liesmu, kur spriedze jau pastāv. Tas gan necik neattaisno GRU hakerus un Prigožina troļļus, kuri Kremļa uzdevumā ciniski kūdīja vienus amerikāņus pret citiem.



[1] Luke Harding, Dan Sabbah, The person to ‘weaken’ America: what the Kremlin papers said about Trump, The Guardian, July 15, 2021, https://www.theguardian.com/world/2021/jul/15/the-person-to-weaken-america-what-the-kremlin-papers-said-about-trump [2]Turpat. [3]Turpat. [4] Andis Kudors, Kremļa troļļu pēdas sociālajās platformās, Latvijasdrosiba.lv, 01.04.2020., https://www.latvijasdrosiba.lv/post/krem%C4%BCa-tro%C4%BC%C4%BCu-p%C4%93das-soci%C4%81laj%C4%81s-platform%C4%81s [5] Luke Harding, Dan Sabbah, The person to ‘weaken’ America: what the Kremlin papers said about Trump, The Guardian, July 15, 2021, https://www.theguardian.com/world/2021/jul/15/the-person-to-weaken-america-what-the-kremlin-papers-said-about-trump

156 views