Vladimirs Putins turpinās strādāt pie tā, lai tauta tic, ka viņš ved visus uz saulaino tāli.
Atceros, kā padomju okupācijas laikā Skrundas 1. vidusskolā politinformācijas laikā viens mūsu klases biedrs, atgādinot par kādu nepareizību, cita starpā teica: “Tā jau mēs komunismu neuzcelsim!” Viņš to domāja nopietni, bet mēs – pārējie smējāmies. Neviens toreiz Ļeņina murgiem vairs neticēja. Bet Vladimirs Putins turpinās strādāt pie tā, lai tauta tic, ka viņš ved visus uz saulaino tāli.
Noplūdes
2023. gada nogalē vairāku valstu mediju rīcībā nonāca plašs Kremļa dokumentu klāsts. Ar tiem bijusi iespēja iepazīties Zviedrijas, Polijas, Vācijas, Austrijas, Šveices medijiem, kā arī “Delfi” Igaunijas redakcijai. Par “Kremlin Leaks” dēvētie materiāli satur virkni dokumentu, kas liecina par Maskavā pieņemtajiem lēmumiem. Viens no šādiem dokumentiem ir 2023. gada 17. februārī Vladimira Putina parakstīts dekrēts Nr. 106. Saskaņā ar šo dekrētu federālās valdības institūcijās tiek ieviests amats “vadītāja vietnieks sociālajā un politiskajā darbā”. Zīmīgi, ka kandidatūras šiem amatiem ir jāapstiprina Krievijas Prezidenta administrācijai. Padomju Savienībā tie bija dažāda veida “poļitruki” (saīsinājums no “rukovoditeļ poļitičeskoi raboti”, krievu val.). Ar šo Putins ir atjaunojis kārtējo PSRS simbolu, papildus valsts himnai, VDNH (Tautsaimniecības sasniegumu izstāde), de facto vienpartijas sistēmai un citiem padomju “jaukumiem”.
“Poļitruki” un morāle
Interneta medijs Meduza, atsaucoties uz “Kremlin Leaks” materiāliem, rakstīja, ka Krievijas Federālās dabas resursu pārvaldības aģentūras mājaslapā jau ir publicēti “metodiskie ieteikumi”, kā iestādē organizēt “sociāli politisko darbu”. Metodiskajos ieteikumos jaunā amata nozīme skaidrota šādi: “Sarežģītā ģeopolitiskā situācija pasaulē, draudi drošībai un neatkarībai, ko rada Krievijas Federācijai nedraudzīgas valstis, kā arī speciālā militārā operācija liek valdības iestādēm veikt sistemātisku un efektīvu darbu, lai Krievijas valsts iestāžu darbiniekos veidotu un uzturētu augstu morālo, politisko un psiholoģisko līmeni, atbildības sajūtu par Tēvzemes likteni, patriotismu un Krievijas pilsoniskās identitātes stiprināšanu, dziļu izpratni un atbalsta nodrošināšanu Krievijas valsts ārpolitikai un iekšpolitikai.” Morāles pieminēšana liek domāt par saukli no komēdijas: “Russo turisto - obļik moraļe!” (nav tulkojams).
Preventīvais šāviens galvā
Dokumentos detalizēti aprakstītas dažādas patriotiskās audzināšanas aktivitātes: preventīvās tikšanās ar drošības dienestu darbiniekiem un kara veterāniem, palīdzība militāro operāciju dalībniekiem, dalība sociālajā darbā, lekcijas par pareizu iekšpolitikas un ārpolitikas redzējumu un daudz kas cits. Turklāt tiek pieņemts, ka “poļitruki” veiks sarunas ar darbiniekiem, kuriem ir nosliece uz Krievijas Federācijas likumu vai dienesta rīkojuma pārkāpšanu. Audzināšanas darbs, tā teikt, ar politiski nenobriedušajiem.
Putina dekrēts liek “poļitrukiem” strādāt pie tā, lai pilsoņi saņemtu apmācību Krievijas kara vēsturē, kas ļaušot izveidot “jūtamu šķērsli mērķtiecīgai, izkropļotai, idejiskai intervencei”, ko īstenojot Krievijai nedraudzīgās valstis. Tā ir, ar Krieviju nevēlas draudzēties, jo ar tādu “draugu” pat ienaidnieki nav vajadzīgi.
Bīstamie studenti
“Kremlin Leaks” materiāli parādīja arī, kā “poļitruku” darbs notiks KF Izglītības ministrijā un tai pakļautajās iestādēs. Politiski apdāvinātajiem ir jāīsteno pasniedzēju un studentu “politisko noskaņojumu monitorings”. Iztēlojos, kā studenti pārtrauc sarunas par politiku, ieraugot gaitenī tuvojamies “poļitruku”, kuram no saspringtās klausīšanās izstiepušās ausis. Savukārt, pasniedzēji, ieraugot šo kolēģi, sāk mākslīgi smaidīt un piedāvā izmaksāt kafiju augstskolas kafejnīcā, un tad pie sarunas, it kā garām ejot, saka, ka Putins ir labākais, kas Krievijai var būt, bet Baidena dēļ Krievija joprojām nav pilnā mērā gazificēta. Un, lai maz neliktos, vēl tiek pieminēta acīmredzamā patiesība par to, ka Krievijas lauku skolās trūkst siltu, pieklājīgu tualešu ASV “gosdepa” (Valsts departamenta) rīcības dēļ… Pēc tādas sarunas var kādu laiku mierīgi uzelpot.
Nauda seko idejai
Noplūdušie dokumenti ļāva ieskatīties arī citos Kremļa virtuves nostūros. Piemēram, tika atklāts cik naudas tika plānots trim aktivitātēm: t.s. prezidenta vēlēšanām, informācijas karam un pasākumiem okupētajās Ukrainas teritorijās. Kopumā tam tika atvēlēts 1,1 miljards EUR, no kā lielākā daļa paredzēta informācijas karam – 631 miljons EUR. Pie visas Kremļa izšķērdības, tomēr, tiek izzagts par daudz, tāpēc Sergejam Šoigu bija jāpaiet malā, bet viņa ģenerāļiem jāiet cietumā. Lai uzliktu Krievijas ekonomiku uz kara sliedēm, nepietiek ar naudas piešķiršanu, jāmeklē kā tikt pie produkta (mēs gan to viņiem nenovēlam).
Viens no Kremļa dokumentiem parāda, ka Kremļa propagandists Vladimirs Solovjovs 2023. gadā saņēma 1,5 miljardus Krievijas rubļu no valsts budžeta. Šogad viņam bija paredzēts dubultot summu, kas, pārrēķinot uz EUR, sasniegtu 30 miljonus. Dokumentā ir interesanta piebilde: “Mēs gaidām uz Solovjova un prezidenta tikšanos.” No tā var spriest, ka gala lēmums nav vēl bijis pieņemts dokumenta sastādīšanas brīdī. Dati par 2024. gadu liecina, ka Solovjovam tomēr tika atvēlēti “tikai” 15 miljoni EUR. Nez’ kas aizgāja greizi?
Marija Ļvova-Belova, kuru Hāgas tiesa gaida pie sevis par bērnu zādzību no Ukrainas, 2024. gadā savai darbībai saņems 420 000 EUR. Darbība norādīta kā “bērnu pārvietošana no speciālās militārās okupācijas zonas”; tātad tiek plānoti jauni noziegumi.
Visādi “ANO”
Kremlī lēmuši par masveida smadzeņu skalošanas pasākumiem, ko īstenos “autonomas nekomerciālas organizācijas” (ANO), kuras saņems dāsnu finansējumu no valsts budžeta. 15 šādas organizācijas, kurās strādā 4357 darbinieki, saņems 600 miljonus EUR. Krievijā Putina valdīšanas laikā jau sen tiek imitēta pilsoniskās sabiedrības darbība, kas it kā izriet “no apakšas uz augšu”, bet patiesībā ir Putina varas instruments, kura mērķis ir izplatīt Kremļa propagandu. Viens no šādiem “ANO” ir “Interneta attīstības institūts”, kas ražo patriotiskas mobilās spēles, TV seriālus un filmas pēc t.s. prezidenta administrācijas pasūtījuma. 2023. gadā minētais “institūts” saņēma 220 milj. EUR no valsts budžeta.
Kremļa noplūdes parādīja, ka pirms t.s. prezidenta vēlēšanām ir jāorganizē tādu filmu pirmizrādes, kas auditorijā radīs (vairos) četru veidu noskaņojumu: 1) ar nacionālajām interesēm un vērtībām saistīto; 2) prieku par dzīves kvalitātes celšanos Krievijā (kā pastāvīgu tendenci); 3) lepnumu par mūsdienu KF varoņiem; 4) “Mēs esam kopā” – projekti “jauno teritoriju” (okupēto) iedzīvotājiem. Nu smuki! Un būs vēl smukāk! Viens no produktiem ir 12 daļu seriāls “VDR” (Vācijas Demokrātiskā Republika”, kurā padomju spiegs ir parādīts pozitīvā gaismā, kas ļauj vilkt paralēles ar Putinu.
Vēl cits “ANO” – “Dialog” ir nodarbināts okupētajās teritorijās “Ukrainā”. Organizācija strauji izauga kara laikā līdz 2500 darbiniekiem, kuri par 68 milj. EUR veido “radošos centrus” Ukrainā, lai cita starpā rada “svarīgus, analītiskus produktus, gatavojoties vēlēšanām”. Citiem vārdiem, “Dialog” nodarbojas ar Kremļa propagandas izplatīšanu okupētajās teritorijās Ukrainā. Citādi, kā lai panāk iekarotās zemes iedzīvotāju lojalitāti fīreram?!
Ko saka tauta?
Vēl atklāto dokumentu daļa ir veltīta Kremļa centieniem iegūt reālo sabiedrības noskaņojumu ar speciālu aptauju un pētījumu palīdzību. Lai arī cik ļoti Putins paļautos uz Nacionālās gvardes stekiem, tomēr, efektīvu propagandas kampaņu īstenošanai labāk zināt savu auditoriju. Lai Putins varētu būt viņa uzticības loka personu “arbitrs”, visiem ir jāredz, ka tauta atbalsta vadoni, tāpēc tas atbalsts ir jānodrošina ar masīvu smadzeņu skalošanu. Šīs aptaujas, ko veic bez sevišķas reklāmas, vēl dod arī priekšstatu, cik procentu balsu t.s. vēlēšanās būs jāfalsificē. Putins nepaļaujas uz avju klusēšanu un uz to, ka tauta viņu tā vienkārši mīlēs; viņš strādā pie tā, lai avīm tiktu parādīts pareizais ceļš, citādi tās nezina, kur iet…
Nobeigumā
Krievijas jautājumu eksperts Marks Galeoti norādīja, ka nopludinātie dokumenti ir vērtīgi divējādi – pirmkārt, tie parāda, ka Kremlis plāno izplatīt savu ideoloģiju kopumā, un otrkārt, tie parāda, kā tas tiek darīts mikrolīmenī. Turklāt, Galeoti norādīja, ka no paredzētajām aktivitātēm ir redzams, ka Putins dzīvo bailēs par savas sistēmas trauslumu. Krievija virzās totalitārisma virzienā; tur tālāk ir Ziemeļkoreja. Atceros karikatūru, kurā attēlots nikns suns krātiņā, kurš rej uz garāmgājējiem. Kad krātiņu paņem nost, tad suns samulst, jo nezina, ko brīvībā darīt un atgriežas uz tā paša paaugstinājuma, kur bija restes, un turpina riet. Vai ar mūsdienu Krieviju nav noticis tas pats? Daudzi cilvēki nezināja, ko iesākt ar brīvību un pakļāvās kārtējai stingrajai rokai, jo brīvība prasa pašdisciplīnu, atbildīgumu un iniciatīvu. Vergi tā nemāk.
留言