• Andis Kudors

Krievijas cīņa ar Covid-19: propaganda un saskarsme ar realitāti

Updated: Jul 28, 2021

Arnis Latišenko, politologs

Krievijā saasinās Covid-19 epidemioloģiskā krīze. Kopš jūlija sākuma praktiski ik dienu tiek fiksēti vairāk nekā 700 Covid-19 izraisīti nāves gadījumi. Tie ir lielākie nāves gadījumu rādītāji Krievijā visas pandēmijas laikā. Pēc Krievijas valdības Operatīvais štāba koronavīrusa infekcijas izplatīšanās apkarošanai ziņām Krievijā kopējais nāves gadījumu skaits no Covid-19 jau pārsniedz 140250. Inficēto skaits tuvojas 6 miljoniem Krievijas iedzīvotāju.[1] Protams, jāņem vēl vērā, ka šādi dati var būt gan objektīvu iemeslu dēļ nepilnīgi, kā arī daļēji falsificēti (cik var uzticēties oficiālās Krievijas statistikai), lai noslēptu vēl sliktāku patieso situāciju. Pēc Global Change Data Lab datiem,[2] pašlaik Krievijā apstiprināti 6.24 nāves gadījumi uz miljonu cilvēku , salīdzinājuma ASV tie ir 0.77, Latvijā 0.61 un Eiropas Savienībā vidēji 0.26. Optimistiskais notikumu scenārijs, kāds bija Krievijā pandēmijas sākumā vēl 2020.gada pirmajā pusē, šobrīd sāk iezīmēties arvien drūmākos toņos. Kā Krievija nonāca šādā stāvoklī, un kurp tā dosies tālāk?


Ideja: “Krīze kā iespēja”


Covid-19 krīze, kas sākotnēji uzliesmoja Eiropas dienvidos, bet Krieviju vēl tobrīd neskāra, Krievijas propagandas avotos tika uztverta ar eiforiju. Savukārt Kremlis acīmredzot saskatīja jaunu “iespēju logu” sava tēla spodrināšanai iekšpolitiski un asās un maigās varas īstenošanai ārpolitikā. Šādas politikas realizācijai tika iesaistīti plašs resursu un instrumentu klāsts, turklāt ne tikai propagandas sfērā, iedarbinot valsts “mediju” mašinēriju. Arī “uz ātru roku” izstrādātā vakcīna Sputnik V tika un joprojām tiek izmantota ne vien medicīniskajam mērķim, bet kā “hibrīdierocis”, kuram kopumā ir atvēlēta īpaša vieta kovidpolitikā.


Propagandas frontē var pieminēt vairākus, iespējams, jau piemirstus incidentus, kas liecina par to, kādu “sabiedrisko attiecību” stratēģiju Kremlis ir iecerējis īstenot. Var atsaukt kaut vai atmiņā “humānās palīdzības” sniegšanu Itālijai, proti, ar militāro transportu tika nosūtītas 8 medicīnas brigādes, aprīkojums un medikamenti. Kā vēlāk ziņoja itāļu slavenākais laikraksts La Stampa, šī Krievijas palīdzība izrādījās pilnībā bezjēdzīga vai nederīga, un to darīja, lai īstenotu savas politiskās un diplomātiskās intereses.[3] Vēlāk jau Krievija sniedza “humāno palīdzību” krīzē nonākušajām ASV, nogādājot turp lidmašīnu ar medicīnisko aprīkojumu un zālēm. Kā izrādījās vēlāk, Krievija pārdeva ASV šo aprīkojumu.[4]


Neskatoties uz objektīvu nepieciešamību pasargāt sabiedrības drošību, Kremlis nebija gatavs pilnībā atteikties no iecerētā gada pasākumu repertuāra. Citiem vārdiem sakot, izvēloties starp “piāru” vai savas valsts pilsoņu dzīvībām, Kremlis lēma par labu “piāram”. Tādi ieplānotie pasākumi, kuri paredz cilvēku masu pulcēšanos un komunikāciju, kā 9. maija parāde Sarkanajā laukumā un tautas dekoratīvā aptauja par Krievijas konstitūcijas izmaiņām nenotika plānotajā datumā, bet attiecīgi tika pārcelti uz 2020. gada jūnija beigām un jūlija sākumu. Cenšoties no vienas puses, daļēji ieviest epidemioloģiskos pasākumus, bet, no otras puses, pakārtojot tos ilgtermiņa propagandas vēstījumu vajadzībām, Kremlis radīja sabiedrībā nenopietnu attieksmi pret jau ieviestajiem ierobežojošajiem pasākumiem un Covid-19 apdraudējumu kopumā. Mērķtiecīgi diskreditējot Rietumvalstīs ieviestos pasākumus un vakcīnas, Kremlis panāca pretēju efektu savā sabiedrībā.


“Krīze kā iespēja” sekas


Uzvarēt TV karos un gūt ārpolitiskos un ekonomiskos panākumus Dmitrija Kiseļeva raidījumos ir viena lieta, un paveikt to realitātē, ir kaut kas cits. Pēc Global Change Data Lab datiem,[5] vakcinēšanās tempi Krievijā būtiski atpaliek no Eiropas Savienības un Ziemeļamerikas valstīm. Līdz š.g. 19. jūlijam Krievijā iedzīvotāju īpatsvars, kuri ir pilnībā vakcinēti pret COVID-19, ir 14.23%. Salīdzinājumam, piemēram, ASV tie ir 48.28%, Eiropas Savienībā kopā 43.12%, tostarp, Latvijā 34.05%. Sākot ar š.g. jūniju arī saslimstības rādītāju tendence, salīdzinot ar Rietumvalstīm Krievijā, ir būtiski pasliktinājusies. Šobrīd jaunu saslimstības gadījumu skaits uz miljonu cilvēku (pēdējo 7 dienu vidējais rādītājs) Krievijā ir 167, Eiropas Savienībā 139 ASV 104, savukārt Latvijā 20. Krietni dramatiskāka situācija Krievijā ir ar pandēmijas rezultātā izraisīto nāves gadījumu tendenci.


Bet ko par vakcināciju un Sputnik V vakcīnu domā Krievijas iedzīvotāji? Pēc Levada Centra veikto aptauju datiem, kas publicēti š.g. 5. jūlija,[6] tikai 25% aptaujāto būtu gatavi vakcinēties ar Krievijā ražotu vakcīnu, savukārt 54% to nav gatavi darīt, neskatoties pat uz to, ka vakcīna ir bez maksas. Jāpiebilst, ka Levada Centra š.g. aprīļa statistikas apkopojumā 62% aptaujāto atbildēja, ka nevēlas vakcinēties. Piebilstams gan, ka līdz jūnijam 2021. gada jūnijam jautājuma formulējums skanēja šādi: “Vai esat gatavs personīgi vakcinēties ar vietējo vakcīnu Sputnik V?”, nevis ar “vietējā ražojuma vakcīnu”.


To personu vidū, kas neatbalsta Krievijas prezidenta Vladimira Putina darbību, pārliecinošs vairākums nav gatavi vakcinēties ar Krievijā ražotu vakcīnu. Proti, nav gatavs vakcinēties 71%, un ir gatavi vakcinēties vien 14%. Tomēr arī Vladimira Putina politikas atbalstītāju vidū mazākums jeb 31% ir gatavs vakcinēties un 45% nav gatavi to darīt. Kā galvenos nevēlēšanās iemeslus respondenti ir minējuši bailes no blakusparādībām 33% gadījumu. 20% respondentu norādīja uzskata, ka ir jāsagaida pilnīga vakcīnas testēšana, savukārt 16% uzskata (dažādu iemeslu dēļ), ka vispār nav nepieciešams potēties pret Covid-19.


Arī ar Sputnik V vakcīnas apstiprināšanu un eksportu nav veicies. Eiropas Zāļu aģentūra aizvien to nav apstiprinājusi. Kā norāda Reuters,[7] Krievijas koronavīrusa Sputnik V vakcīnas izstrādātāji joprojām nav snieguši nepieciešamos datus, ko Eiropas regulators uzskata par zāļu apstiprināšanas procesa standarta prasībām. Eiropas Zāļu aģentūra nav saņēmusi no Krievijas gandrīz nekādus ražošanas datus, un klīniskie dati, ko aģentūra bija saņēmusi, bija nepilnīgi.


Realitāte: organizatoriskā katastrofa


Neskatoties uz kritisko stāvokli ar vakcīnas tempiem, vakcīnu trūkumu un nevalstisko organizāciju lūgumiem iepirkt vakcīnas no ārzemēm, Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs jau paziņoja, ka Krievijai ir pietiekami daudz savu vakcīnu pret COVID-19, un jautājums par ārvalstu vakcīnu importu Krievijas tirgū pat netiek apspriests – “Mums savu vakcīnu pietiek!”[8] Bez vakcīnām, Krievijā arī trūkst ražošanas jaudas medicīniskā skābekļa ražošanai, kas nepieciešams mākslīgās plaušu ventilācijas iekārtām. Te gan Kremļa clivēkiem nācās pārkāpt pāri savam lepnumam un uzsākt iepirkt medicīnisko skābekli Kazahstānā un Somijā.


Bet kā Maskava taisās risināt vakcinācijas problēmu un pārvarēt epidemioloģisko krīzi turpmāk? Kremļa iepriekšējās un pašreizējās darbības rāda, ka tas uztver pandēmiju kā nenovēršamu problēmu, tas ir, Krievas vara ir samierinājusies ar esošo stāvokli un norakstījusi to sabiedrības procentuālo daļu, kas nomirs no Covid-19. Acīmredzot Kremlī ļoti labi saprot, ka tā radītajos sociāli-politiskajos apstākļos, sabiedrība, kas dzīvo autokrātijā un sagrozītā realitātē, vienkārši nevar ne pašorganizēties, ne rast risinājumus šāda veida krīzes pārvarēšanai. Pilsoniskā sabiedrības institūcijas ir vienkārši samīdītas un nav iespējams organizēt racionālu pandēmijas pārvaldi. Šādos apstākļos, falsificējot statistiku, turpinot iepriekšējo propagandas vēstījumu kursu un imitējot darbību, atliek pandēmiju tikai “pārdzīvot” – uz kauliem, bet ar augsti paceltu galvu...


[1] RBK, В России зафиксировали рекорд по числу смертей от Covid-19 за сутки, https://www.rbc.ru/society/10/07/2021/60e9575e9a7947376c022b5f [2] Our World in Data, https://ourworldindata.org/coronavirus [3] Novaya Gazeta, La Stampa: отправленная в Италию гуманитарная помощь из России практически бесполезна, https://novayagazeta.ru/news/2020/03/26/160134-la-stampa-otpravlennaya-v-italiyu-gumanitarnaya-pomosch-iz-rossii-prakticheski-bespolezna [4] Настоящее Время, Власти США заявили, что Россия продала США медицинское оборудование для коронавируса. Кремль и госСМИ называли его "гуманитарной помощью", https://www.currenttime.tv/a/russia-usa-coronavirus-propaganda-money/30524932.html [5] Our World in Data, https://ourworldindata.org/coronavirus [6] Levada Center, Коронавирус, прививки и обязательная вакцинация https://www.levada.ru/2021/07/05/koronavirus-privivki-i-obyazatelnaya-vaktsinatsiya/ [7] Reuters, EU approval of Russia's Sputnik V vaccine delayed, sources say, https://www.reuters.com/world/europe/eu-approval-russias-sputnik-v-vaccine-delayed-sources-say-2021-06-16/ [8] Forbes, «Своих хватает»: Кремль ответил на вопрос о допуске иностранных вакцин от COVID-19 в Россию, https://www.forbes.ru/newsroom/obshchestvo/434827-svoih-hvataet-kreml-otvetil-na-vopros-o-dopuske-inostrannyh-vakcin-ot

320 views