Krievijas ekonomika un karš

Krievijas ekonomika tiek likta uz kara sliedēm, par ilgtermiņu krievi nedomā.

Krievijas ekonomikai līdz šim ir veicies labāk, nekā gaidīts. 2022. gadā Krievijas IKP saruka par 2,1 %, šogad iespējams pieaugs par 2 %. Vienlaikus ir jāatzīmē, ka Krievija ir pelnīti nonākusi visai neapskaužamā situācijā. Putina avantūras un noziegumi nav ļāvuši Krievijas IKP sasniegt pirms 2014. gada līmeni. Arī iedzīvotāju reālā pirktspēja ir zemāka nekā pirms Krimas nelikumīgās aneksijas. Rubļa kurss kopš tā laika ir staigājis ar lielu amplitūdu, turpinās masīva kapitāla aizplūšana, Krievija cieš no starptautisko finanšu tirgus nepieejamības. Turklāt Krievija nespēj pati radīt modernas tehnoloģijas un modernu mikroshēmu ievešana Krievijā ir stipri ierobežota. Krievi gan ir atraduši ceļus kā apiet mikroshēmu pārdošanas aizliegumus, tomēr, aplinkus piegādes ceļi sadārdzina produktu. Ielūkosimies dažās Krievijas ekonomikas tendencēs detalizētāk.

Rubļa vājums

Pirms 2014. gada rubļa kurss bija samērā stabils – 32 rubļi par ASV dolāru. Pēc tam tā vērtība samazinājās uz pusi, jo tika uzsāktas Rietumu finansiālās sankcijas, reaģējot uz Krimas un Donbasa okupāciju. Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā 2022. gada februārī un tam sekojošās Rietumu sankcijas uz brīdi samazināja valūtas kursu uz pusi līdz 135 rubļiem par dolāru. Krievijas Centrālajai bankai izdevās atjaunot zināmu uzticību rublim, krasi paaugstinot procentu likmes no 9,5 % līdz 20 %. Līdz 2022. gada 20. jūnijam tas atguvās līdz 50 rubļiem par dolāru. Tomēr pieauga inflācija no 7 % pirms kara līdz 17 % aprīlī. 2022. gada jūlijā rubļa kurss nokritās līdz aptuveni 100 rubļiem par ASV dolāru. Minētās svārstības Krievijas Centrālajai bankai izdevies mazināt, nosakot par pienākumu galvenajiem Krievijas eksportējošajiem uzņēmumiem daļu ieņēmumu konvertēt rubļos, tādējādi radot mākslīgu rubļa pieprasījumu.

Īstermiņā Kremlim izdevās nenoslīkt

2022. gadā Krievijas tekošā konta pārpalikums pieauga līdz rekordlielam 236 miljardu dolāru līmenim, kas ļāva Kremlim būtiski mazināt sankciju sekas un finansēt karu. Ienākumus nodrošināja panika Eiropā un augstās energoresursu cenas, turklāt sankcijas Krievijas energoresursiem nebija pieņēmušas pietiekamus apgriezienus. Krievijas kopējie eksporta ieņēmumi pieauga no 382 miljardiem dolāru 2020. gadā līdz 628 miljardiem dolāru 2022. gadā, dodot iespēju palielināt militāros izdevumus. Vienlaikus Krievija piedzīvoja rekordlielu naudas aizplūšanu – 239 miljardi ASV dolāru aizplūda uz mierīgākām ostām, un netika investēti Krievijā. Tik liela naudas aizplūšana nenotika pat 2014. gadā, kad no Krievijas aizbēga ap 150 miljardu ASV dolāru. Vidēji ik gadus no Krievijas aizplūst 50 līdz 80 miljardi USD.

Naudas aizplūšana palēninājās, bet arī Krievijas ienākumi saruka. 2023. gada pirmajā pusē Krievijas Centrālā banka novērtēja tekošā konta pārpalikumu tikai 23 miljardu dolāru apmērā un kapitāla aizplūšanu – 27 miljardu dolāru apmērā. Gāzes cena Eiropas tirgū ir stipri samazinājusies, ja salīdzinām to ar augstāko līmeni pagājušā gada augustā. Krievijas pārdotā dabasgāze 2022. gadā veidoja 40 % no Eiropas gāzes importa. 2023. gadā tas ir sarucis līdz aptuveni 7 %, un nākamgad, visticamāk, īpatsvars būs vēl mazāks. Ir strauji samazinājušies arī Krievijas ieņēmumi no naftas eksporta. Rietumi tagad pievērš arī uzmanību tiem tankkuģiem, ar kuriem tiek vesta Krievijas nafta.

Gazprom saraujas

Krievijas valstij piederošais enerģētikas gigants Gazprom nesen paziņoja, ka plāno nākamgad par piektdaļu samazināt investīciju izdevumus, ņemot vērā gāzes plūsmu uz Eiropu samazināšanos un lielo nodokļu slogu. Kopš Krievija 2022. gada februārī sāka plašo uzbrukumu Ukrainai, Eiropas valstis ir krasi samazinājušas gāzes importu no Krievijas, cenšoties ierobežot Maskavas spēju finansēt karu. Kremlis ir paļāvies uz naftas un gāzes eksporta ieņēmumiem, lai finansētu savu ofensīvu Ukrainā, un pagājušajā gadā paziņoja par masveida nodokļu paaugstināšanu energoresursu ieguves nozarei, lai aizpildītu valsts budžetu. Lai gan Gazprom ir novirzījis daļu no sava eksporta uz Ķīnu un Turciju, šī gada pirmajā pusē tas samazināja gāzes ražošanu par ceturtdaļu, cenšoties kompensēt zaudētos pārdošanas apjomus.

Uzņēmuma investīciju programma nākamajam gadam, kas tērēta enerģētikas projektiem un infrastruktūrai, samazināsies par aptuveni 20 % salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu līdz 17,8 miljardiem ASV dolāru. Gazprom zaudējumi 2025. gadā varētu sasniegt 1 triljonu rubļu. Gazprom pārorientētās piegādes uz Ķīnu līdz šim nav spējušas konkurēt ar pirmskara eksportu uz Eiropas Savienību. Paredzams, ka Gazprom ražošanas apjoms 2023. gadā samazināsies no 412,6 miljardiem m3 līdz aptuveni 390 miljardiem kubikmetru.

Kara ekonomika

Krievija veic lielu pārapbruņošanos, kurai tā ir palielinājusi militāros izdevumus no 4 % no IKP pirms kara līdz 6 % vai pat 10 % nākamgad. Krievija šogad pieturas pie minimālā budžeta deficīta 2 % apmērā no IKP un nākamgad tiek prognozēts 1 % no IKP. Krievijas Centrālās bankas vadītāja Elvīra Nabiuļina Sanktpēterburgas Starptautiskā ekonomikas forumā pauda satraukumu: “Kārdinājums vadīt ekonomikas pārstrukturēšanu var novest pie tā, ka mēs apspiežam privāto iniciatīvu, nemaz nerunājot par plānveida ekonomikas atjaunošanas risku.” Nu vispār jau nevajag uzbrukt kaimiņiem, tad tādu problēmu nebūs! Nabiuļina meklē palīdzību pie Irānas, kuru nesen apmeklēja, lai tiktos ar Irānas Valsts bankas vadītāju. Abu centrālo banku vadītāji pārrunāja nacionālo valūtu izmantošanu divpusējā tirdzniecībā, banku sadarbību un valūtu darījumu paplašināšanu. Kopš 2022. gada februāra Krievija ir kļuvusi par lielāko ārvalstu investoru Irānas ekonomikā, apsteidzot pat Ķīnu. Jo kur tad lai krievi vēl ņemtu dronus? Diktators diktatoram – draugs un brālis.

Ķīna un Turcija izmanto iespēju

Maskava ir intensīvi meklējusi, kā mazināt sankciju sekas, paaugstinot tirdzniecības apjomus ar tiem, kuriem nauda nesmird. Ķīna un Turcija ir kļuvušas par Krievijas galvenajiem tirdzniecības partneriem pēc kara sākuma, un gandrīz trešā daļa Krievijas eksporta iet caur Turciju. Krievijas ekonomiskās saites ar Rietumeiropu, ASV un to sabiedrotajiem lielā mērā ir sarautas. Tajā pašā laikā pašas Krievijas ražošanas jaudas ir nepietiekamas – ne karam, ne attīstībai. Krieviju glābj sadarbība ar t.s. trešās pasaules valstīm, no kurām uz Krieviju plūst ne tikai to valstu pašu ražotais, bet arī no Rietumu sankcijas slēptās preces.

Krievijas ārējās tirdzniecības analīze šobrīd ir apgrūtināta, jo Federālā muitas dienesta statistikas pārskatu publicēšana (kas līdz 2022. gada janvārim bija ikmēneša) apstājās 2022. gada aprīlī un daļēji atsākās 2023. gada martā, bet ne pilnā apjomā. Muita izplata neoficiālu informāciju, piemēram, 2023. gada janvārī Federālais muitas dienests ziņoja “Vedomosti”, ka 2022. gadā pieci lielākie Krievijas tirdzniecības partneri bija Ķīna, Turcija, Nīderlande, Vācija un Baltkrievija. Savukārt, gadu iepriekš, 2021. gadā tās bija Ķīna, Vācija, Nīderlande, Baltkrievija un ASV. Turcija bija tikai sestā, bet tagad tā ir jau otrā aiz Ķīnas. Turkiem un ķīniešiem ar vērtībām tā pašvaki, var tirgoties ar slepkavām bez sirdsapziņas pārmetumiem.

Krievijai ir pieejami pieci galvenie virzieni tirdzniecībai ar ārpasauli. Pirmais – rietumu – lielā mērā (kaut arī ne pilnībā) ir bloķēts. Otrajam – turku – ir izšķiroša loma mēģinājumos apiet Eiropas Savienību no dienvidiem. Gandrīz visas Krievijas ekonomiskās saites ar Tuvajiem Austrumiem, Āfriku, Latīņameriku un Indijas okeāna valstīm, tostarp naftas piegādes Indijai, ir atkarīgas no Turcijas tranzīta. Trešais virziens – dienvidu – ir maz lietderīgs, jo nav jūras ceļu uz pasaules okeāniem, un sausie ceļi galu galā ved uz Irānu vai Afganistānu. Ceturtais virziens ir ķīniešu, tā nozīme ir būtiski pieaugusi. Un visbeidzot, piektais – pāri Klusajam okeānam uz jebkurām ostām no Vjetnamas līdz Aļaskai. Tas nav īpaši ērts virziens milzīgo attālumu dēļ. Turklāt Krievijas Tālo austrumu infrastruktūra ir vāja un dārga, un potenciālie partneri ir vai nu konfliktā ar Krieviju, vai nabadzīgi.

Turki un ķīnieši nesamulst un paņem savu daļu

2021.gadā Krievijas preču galvenie importētāji bija Ķīna (14 %) un Nīderlande (8,6 %). 2022. gadā – Ķīna (22,8 %) un Turcija (11,7 %), un kopumā tās veido vairāk nekā trešdaļu – 34,5 % Preču eksports no Krievijas 2023. gada pirmajā pusē sasniedza 208 miljardus ASV dolāru. Tā kā jūras ceļi no Krievijas uz Indiju un Brazīliju iet caur Turciju, izrādās, ka šobrīd Turcijas virziens jau nodrošina gandrīz 30 % Krievijas preču eksporta. 2021. gadā lielākie Krievijas importa apjomi bija no Ķīnas (24,8 %) un Vācijas (9,3 %). Kopumā šīs divas valstis veidoja 34,1 % no importa. 2022. gadā Ķīnas daļa uzlēca līdz 41,7%, bet Vācijas, kas gada beigās saglabāja otro vietu, daļa noslīdēja līdz 8,5%.[1]

Tas nozīmē, ka mazinās Krievijas ārējās tirdzniecības diversifikācija un dažu atsevišķu valstu nozīme pieaug. Teorētiski var jau cerēt, ka Turcija, kā NATO dalībvalsts X stundā šo varētu lietot kā sviru pret Krieviju, bet tas ir pagaidām tikai pieņēmums, turklāt ceram, ka tādas X stundas nebūs. Bet ja būs, tad Putina Krievija tiks sasista lupatās. Var gadīties, ka līdz 2023. gada beigām Ķīna nodrošinās jau vairāk nekā pusi no Krievijas importa, tas norāda uz Pekinas arvien pieaugošu ietekmi uz Kremli. Turklāt situācija ir asimetriska, jo Ķīnai imports no Krievijas 2022. gadā veidoja tikai 4,2 % no kopējā apjoma. Krievija ir tikai sestā lielākā piegādātāja Ķīnai.

Nozīmīgāki Pekinai ir tādi partneri kā Taivāna, Dienvidkoreja, Japāna un ASV. Ķīnas tirdzniecības apgrozījums ar Taivānu un citām minētajām valstīm 2022. gadā samazinājās, bet ar Krieviju pieauga. Taivāna joprojām piegādā Ķīnai preces divreiz vairāk nekā “draudzīgā” Krievija. Turklāt Taivāna piegādā Ķīnai mikroshēmas. Ķīnas un Taivānas konflikta saasināšanās gadījumā Pekina tos nevarēs aizstāt ne ar ko, jo, visticamāk, šādā notikumu attīstībā tā zaudēs piekļuvi Dienvidkorejas, Japānas un Amerikas mikročipiem. Taču Krievijas naftas aizstāšana ar piegādēm no Persijas līča un Klusā okeāna reģiona Ķīnai nav tik liela problēma. Minētais nozīmē, ka Pekina vada, un Maskava seko.

Kā preču noieta tirgus Ķīnai Krievija ir vēl mazāk svarīga. Starp valstīm, uz kurām 2022. gadā tika nosūtīts Ķīnas eksports, pirmo vietu ieņēma ASV (16 %), kam seko Honkonga (8 %), Japāna (5 %), tad virkne valstu, un tikai tad Krievija – 16. vietā ar 2,1 % īpatsvaru.[2] Te gan līdzsvaram jāatgādina, ka Ķīnai Krievija ir daudzmaz svarīga normatīvajā cīniņā ar Rietumiem – diktatoriem ir vieglāk, ja jūt drauga plecu.

Nobeigumā

Lai arī Maskava cenšas uzturēt sakarus ar vairākām valstīm Āzijā, Latīņamerikā un Āfrikā, var secināt, ka tā ir kļuvusi stipri atkarīga no Ķīnas un Turcijas. Abas minētās valstis Krievijai lielā mērā ir vajadzīgi kā starpnieki, no kuriem augsto tehnoloģiju produkti nāk no attīstītajām valstīm. No vienas puses, ASV, ja vēlētos, iespējams spētu vienoties ar šīm valstīm par kopīgu spiedienu uz Kremli. No otras puses, Vašingtona varētu lemt sodīt Ķīnu un Turciju ar sankcijām par sadarbību ar Putinu. Abi scenāriji nozīmētu, ka mediatori vairs neveic starpniecību, bet gan labprātīgi vai neapzināti pievienojas kādai no konfliktā iesaistītajām pusēm, kas tad vai nu ātri beigsies, vai iegūtu vēl vairāk bezkompromisa raksturu. Un vēl trešā iespēja – viss turpina iet kā pašlaik.

Energosektorā krieviem ir pieaug problēmas. Gazprom saraujas, bet tomēr nenonīkst pilnībā. Ir redzams, ka Krievijai īstermiņā ir izdevies daļēji kompensēt Rietumu sankciju nodarītos zaudējumus, palielinot tirdzniecību ar atsevišķām valstīm un meklējot ceļus kā apiet sankcijas ar trešo valstu starpniecību. Pasaule nav vienota un krieviem izdodas šur tur žogā atrast caurumus. Agresorvalsts ekonomika pāriet uz kara sliedēm, uzturot tajā pietiekamu temperatūru izdzīvošanai. Cik ilgi tas palīdzēs, rādīs laiks. Rietumiem nav izvēles, ir jāturpina iesāktais un jāmeklē, kā tos caurumus žogā aizvērt. Rietumi ir iesaldējuši aptuveni 280 miljardus ASV dolāru, ko Kremlis turēja “nīstajos Rietumos”, un šie līdzekļi ir jākonfiscē un jāizmanto Krievijas kara reparācijām Ukrainai.

[1] Valeriy Kizilov. Iz energeticheskoy sverkhderzhavy v syr'yevoy pridatok. Kak Rossiya popala v kriticheskuyu zavisimost' ot Kitaya i Turtsii. The Insider. 8 November 2023. [2] Turpat.