• Andis Kudors

Krievijas vakcīndiplomātija

Neskatoties uz to, ka Krievijā trūkst “Sputnik V” vakcīnu, Maskava ar lepnumu paziņoja, ka apgādās ārvalstis

Valstu cīņa ar Covid-19 pandēmiju ir radījusi jaunu terminu starpvalstu attiecībās – vakcīndiplomātija. Krievija un Ķīna steidz izmantot pie sevis radītās vakcīnas pozitīva tēla veidošanai un ārpolitikas mērķu sasniegšanai. Pirmais mākslīgais Zemes pavadonis – “Sputnik” bija PSRS sasniegums 1957. gadā. 2020. gadā “Sputnik V” vakcīna bija jāpalaiž ātrāk par visiem, jo citādi, kāpēc saukt par “Sputnik”?


Kurš pirmais?


Krievija oficiālo sāka “Sputnik V” klīniskos testus 2020. gada jūnijā, un jau pēc diviem mēnešiem Vladimirs Putins paziņoja, ka Gamaleja nacionālais epidemioloģijas un mikrobioloģijas centrs ir reģistrējis pasaulē pirmo vakcīnu pret Covid-19. Tas notika brīdī, kad vakcīnas pārbaužu trešā fāze, kas parasti ilgst vairākus mēnešus, un kurā vakcīna tiek pārbaudīta uz vairākiem tūkstošiem cilvēku, vēl nemaz nebija sākusies. Tas atgādina pagājušā gadsimta piecdesmito un sešdesmito gadu sacensību starp ASV un Padomju Savienību par to, kuras valsts kosmonauts (astronauts) pirmais veiks lidojumu planētas Zeme orbītā. No lēģera izsauktais inženieris Sergejs Koroļovs centās ļoti, un PSRS paspēja pirmā. Starp citu, gan PSRS, gan ASV savu raķešu būvniecību lielā mērā balstīja uz vācu zinātnieku un inženieru zināšanām un darbu. Nav oficiālu ziņu par to, kur pazuda tie padomju kosmonauti, kuri parādījās kopā ar biedriem treniņu grupu fotogrāfijās, un tad mīklaini tika dzēsti. Kā zinām, padomijā nebija avāriju un cilvēki bojā negāja… Mūsdienu Krievija iet līdzīgu ceļu, kas atgādina romāna “Cepurnieka pils” galvenā varoņa nepārtraukto sacensību ar cienījamiem pilsētas iedzīvotājiem. Cepuru veikala īpašnieks tik ļoti dzina savu nabaga meitu, lai tā būtu labākā skolā, ka meitene neizturēja un izdarīja pašnāvību. Stāsta traģisms slēpjas apstāklī, ka citi vecāki nemaz nesacentās ar cepurnieku, bet vienkārši dzīvoja savu dzīvi…


Panākt un apdzīt!


Vai pēc Otrā pasaules kara PSRS un vēlāk Krievija spēja dot kara veterāniem un citiem saviem pilsoņiem cilvēka cienīgu dzīvi? – Nē! Tāpēc bija jākultivē mīti par 28 panfiloviešiem un PSRS – pasaules glābēju. “Sociālistiskā sacensība” – valsts iekšienē un “panākt un apdzīt” (dognatj i peregnatj) – ārpusē. Kā cilvēkiem reāli klājas – tas nebija svarīgi, jo Politbiroja locekļi dzīvoja komunismā, tiem nekā netrūka. Vai tagad nav līdzīgi? Neskatoties uz to, ka Krievijā trūkst “Sputnik V” vakcīnu, Krievija ar pompu paziņoja, ka apgādās ārvalstis. Autoritārisms prasa izplatīt melus, vai vismaz piepucēt realitāti. Tāpēc Vladimira Putina režīms, kā “cepurnieks” par katru cenu grib, ja ne apsteigt, tad izskatīties labāk, vai vismaz tikpat labi, kā demokrātiskās valstis. Brīvajā pasaulē valstu valdības vispirms cenšas apgādāt ar vakcīnu savus cilvēkus, un tikai pēc tam citus. Kremlī spriež, ka savējie pagaidīs, tāpēc ir gatavi jau ātrāk orientēties uz ārpasauli. Vai Kremlis tāpat nerūpējas par cilvēktiesību ievērošanu? – Vispirms citur, un tad varbūt (diez vai) pie sevis.


Tikmēr Eiropā


Eiropā vakcinēšanas situācija ir labāka nekā daudzās nabadzīgajās valstīs; atcerēsimies, ka mēs piederam “zelta miljardam”, kam ekonomiski klājas labāk nekā lielākajai daļai pasaules iedzīvotāju. Un tomēr, ar vakcīnu ražošanu un vakcināciju neiet ideāli. Tas dod iespēju Krievijas pārstāvjiem piedāvāt “glābt” ar savu vakcīnu, ko vairākas Eiropas valstis jau ir gatavas iegādāties. Pašā Krievijā mirstība, kas saistīta ar Covid-19, ir augstāka nekā kopumā Eiropā. Rietumvalstu vakcinācijas tempi apsteidz Krievijas jaudas gan procentuāli, gan absolūtajos skaitļos. Bet nekas nevar atturēt Kremli no pasaules glābšanas. Krievija plaši stāsta, ka eksportē “Sputnik V” vakcīnu, bet bez liekas ažiotāžas, klusi, ejot uz pirkstgaliem, pati to importē. Krievijas valdība ir noslēgusi līgumus par "Sputnik V" ražošanu ar Dienvidkorejas un Indijas kompānijām. Krievijā vakcīnu ražošanas apjomus kavēja biotehnoloģiju aprīkojuma trūkums, ko pagājušā gadā rudenī tā meklēja pie biedriem Ķīnā. Putins solīja tehnoloģisko izrāvienu, bet vēl ir jāpagaida, jāpaciešas, varbūt līdz 2036. gadam? “Sputnik V” importēšana atgādina PSRS nepieciešamību uzsākt graudu importu, jo komunisti nespēja paši sevi apgādāt ar nepieciešamo apjomu.


Ziņas par “Sputnik V” reģistrēšanu Eiropā ir pretrunīgas. Krievijas vakcīna ir pārrunu objekts, vienlaikus, ES amatpersonas ir nākušas klajā ar paziņojumiem, ka Krievijas vakcīna ES nav nepieciešama. Vairāku valstu interese par Krievijā radīto vakcīnu strauji pieauga, kad izdevums “Lancet” publicēja atzinīgu rakstu par “Sputnik V”, vēstot, ka tā efektivitāte ir 91,6%. “Sputnik V” ir kļuvis par šķelšanas instrumentu. Tas necik nepārsteidz, jo Kremļa ārpolitika allaž ir bijusi uz Rietumu pasaules šķelšanu orientēta. Ungārija, Čehija un Slovākija jau ir lēmušas par "Sputnik V" izmantošanu. Krievija ir izvērsusi kampaņu Latīņamerikā par to, ka Krievija spēj piegādāt labāku vakcīnu, nekā ASV.


Uzticēšanās vakcīnai: “Telekrievija” pret īsto Krieviju


Socioloģiskās aptaujas rāda, ka Krievijas iedzīvotājiem ir šaubas par “Sputnik V” efektivitāti. Atbilstoši “Lancet” datiem, tikai 21% Krievijas iedzīvotāju uzskata, ka pašmāju vakcīna ir droša, 35% domā, ka tā ir efektīva, tātad mazākums. Aptaujājot Krievijas ārstus 2020. gada augustā, tika noskaidrots, ka 52% Krievijas medicīnas darbinieku nevēlējās tikt vakcinēti ar Krievijā ražotu vakcīnu. Tikai 25% Krievijas medicīnas nozares darbinieku apstiprināja, ka ir gatavi vakcinēties ar “Sputnik V”.[1] 2021. gada februārī “Levadas” centra rīkotā aptaujā tikai 30% respondentu atbildēja apstiprinoši uz jautājumu par gatavību vakcinēties ar “Sputnik V”.[2] 2021. gada 1. aprīlī publicētie “Levadas” centra aptauju dati parāda izmaiņas Krievijas ārstu attieksmē pret vakcinēšanos. 7 no 10 ārstiem tagad uzticas vakcīnas “Sputnik V” efektivitātei un drošībai.[3] Šā gada janvārī “YouGov” veikta aptauja parādīja, ka 17 valstīs aptaujātie iedzīvotāji visvairāk uzticas Vācijā ražotām vakcīnām.[4]


Tas nekas, toties vakcīnai “Sputnik V” uzticas daļa Balvu, Rugāju un Rēzeknes iedzīvotāju. Balvu iedzīvotājs Māris LTV žurnālistam 16. martā teica, ka uzticas Krievijas vakcīnai, un informāciju par to iegūstot TVC. Tas ir Maskavas Domes kontrolēts televīzijas kanāls. Jo tuvāk Krievijas robežai, jo sociāli ekonomiskā situācija sliktāka un uzticēšanās Kremļa TV propagandai – lielāka. Saskaņiešu vadītā Rēzeknes dome rosināja valdību izskatīt iespēju iepirkt "Sputnik V", jo tikai trešdaļa Rēzeknes pansionāta klientu ir gatavi vakcinēties. Liela daļa no tiem, kas atteikušies, esot gatavi vakcinēties ar Krievijas vakcīnu. Esmu par brīvu izvēli. Tikai iesaku “Sputnik V” faniem noskatīties Mihaila Hodorkovska videobloga materiālu “Putina brīnumvakcīna un jaunības eliksīrs” par, to kā notika “Sputnik V” testēšana un reģistrēšana.[5] Galavārdu, protams, lai pasaka vakcīnu speciālisti.


2011. gadā Krievijas Valsts domes vēlēšanās piedalījās arī Latvijā dzīvojošie Krievijas pilsoņi. Daugavpilī toreiz nobalsoja par Vladimiru Putinu stutējošo partiju “Vienotā Krievija” virs 80% vēlētāju. Pašā Krievijā “blēžu un zagļu partija” (A. Navaļnija piešķirtais apzīmējums) ieguva procentuāli mazāk balsu. 2018. gadā Krievijas valsts prezidenta vēlēšanās Daugavpils vēlēšanu iecirknī par Putinu nobalsoja 96,27% vēlētāju. Atgādinu, ka runa ir par Krievijas pilsoņiem, kuri dzīvo Latvijā. Savukārt, Krievijā Putins ieguva ap 77% balsu. “Telekrievija” atkal uzvar reālo Krieviju.


Nobeigumā


Kad ar taiboksa treneri Saņu Tokarevu runājām par to, kāds no cīņu veidiem ir tas efektīvākais, tad viņš teica: “Katrs savu purvu slavē.” Krievijas varas kontrolētie mediji slavē Krievijas savējo un nopeļ rietumvalstu vakcīnas. Šis strīds tomēr ir kas vairāk par sava purva slavēšanu, jo kremlisti savus kompleksus slāpē ar padomju laika ideoloģizētajām sacensību tradīcijām. Par katru cenu bija jāuzvar olimpiādēs, čempionātos, tāpēc lai nebrīnāmies, ka dopinga skandāls atklāja skaudro patiesību par valsts atbalstītu melu sistēmu. Savulaik treneris Dainis Dukurs teica, ka Soču olimpiādē esot bijis pašvaki ar olimpisko garu, kas paredz atbalstīt ne tikai savas, bet arī citu valstu sportistus par labu sniegumu. Putina režīma olimpiāde nevar būt tikai sporta pasākums, līdzīgi kā viņa atbalstītā KHL darbība neaprobežojas tikai ar atbalstu hokejam. Autoritāra režīma pastāvēšanas sistēma, kā tāda, pieprasa masu aizraušanu ar piepucēto stāstu par izcilo un neaizvietojamo līderi. Galēja šādu vēstījumu izpausme ir redzama totalitārās valstīs, kā Ziemeļkorejā, kur bērniem melo, ka pati daba un dzērves bēdājas, ja mirst kāds no viņu valsts līderiem. Tautas daļa ilgojas pēc cara, Putins šādu pieprasījumu daļēji apmierina. Cita daļa, saprot, kas notiek, bet klusē, jo ir paēdusi un nevēlas ar steku pa galvu. Un vēl cita mokās, jo jāsēž ieslodzījumā, kur ik pēc stundas apsargs modina, lai pārliecinātos, ka neesi aizbēdzis… “Cepurnieka pils” saimniekam – Putinam jebkas pārvēršas par sacensību “dognatj i peregnatj”, ja ne Covid apkarošanas realitātē, tad vismaz virtuālajā pasaulē.


Raksta oriģināls pieejams DELFI: https://www.delfi.lv/news/versijas/andis-kudors-krievijas-vakcindiplomatija.d?id=53091145


[1] Kristyna Foltynova. Sputnik V: The Story Of Russia's Controversial COVID‑19 Vaccine March 4, 2021, RFERL.org, , https://www.rferl.org/a/sputnik-v-vaccine/31133608.html [2] Turpat. [3] ВАКЦИНАЦИЯ ОТ COVID-19: ОПРОС ВРАЧЕЙ, 01.04.2021., Levada, https://www.levada.ru/2021/04/01/vaktsinatsiya-ot-covid-19-opros-vrachej/ [4] Kristyna Foltynova. Sputnik V: The Story Of Russia's Controversial COVID‑19 Vaccine March 4, 2021, RFERL.org, , https://www.rferl.org/a/sputnik-v-vaccine/31133608.html [5] «Чудо-вакцина»‎ Путина и эликсир молодости | Блог Ходорковского, Youtube.com, https://www.youtube.com/watch?v=V0N4PUYBL2c

89 views