top of page
  • Andis Kudors

Krievu aktīvisti spriež par repatriāciju

Nesen netālu no Sanktpēgterburgas notika “Baltijas tautiešu forums”, kurā cita starpā tika spriests par iespējamo krievu repatriāciju no Baltijas valstīm uz Krieviju.



“Baltijas tautiešu foruma” inicators esot Ļeņigradas apgabala gubernators Aleksandrs Drozdenko. Kā jau ierasts, šādos pasākumos sākumā kādi politiķi saka ievadvārdus. Foruma atvēršanā vicegubernatore Anna Daņiļuka teica, ka Krievija esot atvērta miera dialogam un ir uzticams partneris jebkurās starptautiskās attiecībās. Varbūt paprasīsim ukraiņiem, ko viņi par šo teikumu domā? Daņiļuka pauda, ka Krievija esot savu pilsoņu nesamierināma (непримиримая) aizstāve un “tagad ir svarīgi veltīt lielu uzmanību tautiešu aizsardzības tiesiskajiem jautājumiem, sevišķi iespējamās repatriācijas laikā”.[1] Krievijas Valsts Domes Starptautisko lietu komitejas priekšēdētāja pirmā vietniece Svetlana Žurova “Krievu pasaules” celtnieku pasākumā teica: “Valsts Dome velta lielu uzmanību jautājumiem, kas saistīti ar pilsoņu pārcelšanos, valsts ir atvēlējusi budžetā finanšu līdzekļus šiem mērķiem.”[2]


Krievijas Piebaltijas (прибалтийских) pētījumu asociācijas prezidents Nikolajs Meževičs pauda viedokli, ka vēl pirms diviem-trim gadiem jautājums par masveidīgu krievu deportāciju no Somijas, Latvijas un Igaunijas esot uztverts tikai kā akadēmiskas diskusijas temats, bet tagad tas esot pilnīgi reāls scenārijs. Par Meževiču tikai jāpiebilst, ka pirms daudziem gadiem, kad vēl braucu uz konferencēm un semināriem Krievijā, tad satiktais Meževičs atstāja inteliģenta cilvēka priekšstatu. Lasot, ko pēdējos gados viņš raksta, rodas vēlme uzdot jautājumu: “Cik maksā sirdsapziņa, profesor?” Par zinātnieku Meževiču vairs nevar uzskatīt, jo viņš kalpo Putinam, nevis zinātnei. Zinātnes mērķis ir atklāt patiesību, bet Putina režīma – apslēpt.


“Krievu pasaules” drosmīgākie


Tautiešu tiesību aizstāvības un atbalsta fonda mājaslapā pārpublicētajā laikraksta “Vostočnij Bereg” Uļjanovas rakstā Baltijas tautiešu foruma dalībnieki tiek dēvēti par “Krievu pasaules” pārstāvjiem no Igaunijas, Somijas, Latvijas un Baltkrievijas. Uz Forumu esot aicināti arī “tautieši” no citām valstīm, bet no daudzajiem uzaicinātajiem atsaukušies esot pavisam maz. Nez’ kas ir noticis? Putins teica, ak “operācija” Ukrainā iet pēc plāna…


“Vostočnij Bereg” intervēja Igaunijas “Tautiešu palīdzības vienotā koordinācijas centra” vadītāju Alekseju Esakovu un Krievijas Tautiešu koordinācijas padomes Igaunijas Republikā locekli Aleksandru Korņilovu. Aktīvisti skaidroja, ka krievi bieži pārceļas brīvprātīgi-piespiedu kārtā un saskaras ar nopietnām grūtībām Krievijā. Ļeņingradas apgabalā un jo īpaši Kingisepas rajonā ierodas cilvēki no Igaunijas. Viņiem būšot nepieciešams uzcelt dzīvokļu namus netālu no Ustj-Lugas ostas, turklāt nami būšot jāceļ pašiem repatriantiem. Tas gan pagaidām skanot kā fantastika, bet nevarot zināt, kā attīstīsies notikumi.


Tautiešu forums piedāvā Krievijas valdībai atvieglot Krievijas vīzas izsniegšanu un Krievijas pilsonības saņemšanu jaunajiem raptariantiem. Pašlaik ir nepieciešama ieceļotāju reģistrācija, un Foruma aktīvisti skaidro, ka tā vairo korupciju. Par to necik neesam pārsteigti. No Igaunijas uz Kingisepas rajonu pārceltos vēl vairāk cilvēku, ja tiem Krievijā būtu radīti labāki apstākļi, – spriež viens no prokremliskajiem Foruma dalībniekiem.


Guščins joprojām ierindā


Tautiešu tiesību aizstāvības un atbalsta fonda (TTAAF) mājaslapā publicētajā bildē no Foruma ir redzama arī prokremliskā tautiešu aktīvista Latvijā – Viktora Guščina seja. TTAAF Guščinu zina labi, jo fonds savulaik finansēja viņa grāmatas “Latvia 1988-2015: a triumph of the radical nationalists”[3] izdošanu. Krievija Savējos atbalsta ar naudu, lai tautieši neizdomātu padoties un pamest tik svarīgo cīņu ar Latvijas nacistiem… Tas pats TTAAF 2022. gada 17. maijā pārpublicēja Guščina rakstu, kurā viņš pauda sašutumu par to, ka Latvijas “valdošā ultralabējo partiju apvienība” Nacionālās apvienības vadībā esot nojaukusi pieminekli “atbrīvotājiem”. Guščins kā jau jebkurš Kremļa draugs protams iestājas par demokrātiju un raksta: “Man personīgi šis lēmums ir loģisks Latvijas etnokrātiskā politiskā režīma politikā, kas konsekventi, soli pa solim grauj visus demokrātijas pamatus.”[4] Guščins skaidro, ka Latvijas “valdošā galēji labējo partiju koalīcija” neesot ieieteresēta vēsturiskās patiesības par Lielo Tēvijas karu saglabašanā, jo tās simpātijas esot nacistisās Vācijas pusē… Šis ir lēti, bet nu tā Latvijā dzīvojošie Krievijas “tautieši” rullē.


Nacistu atmaskotājs ir ieskrējies un tālāk pauž: “Latvija šodien nav tikai Krievijai nedraudzīga valsts. Latvija šodien ir valsts, kurā konsekventi tiek veidots savs totalitāras un neonacistiskas valsts modelis. Pirmām kārtām ar ASV un NATO atbalstu. Citiem vārdiem sakot, šodienas Latvijas valsts rada tiešus un skaidrus draudus Eiropas mierīgajai nākotnei.”[5] Ir aizraujoši šo trilleri lasīt, bet te nedaudz jāapstājas, lai iedziļinātos Guščina gudrībā. Tiem, kuri Guščinu nesaprata, pārtulkošu: Kremļa tautietis caur puķēm dod mājienu, ka nacistiskā Latvija ir jāpakļauj denacifikācijai, jo citādi visa Eiropa var ciest… Starptautiskās drošības politikas valodā – noteiktu draudu definēšana paredz arī apdraudējuma novēršanu.


Maļ savu maļamo


Ko šajā situācijā varētu darīt Krievija un Latvijas pilsoniskās sabiedrības pārstāvji? – vaicā demokrāts Guščins, un pats atbild – Pirmkārt, esot nepārprotami jākonstatē, ka 1990. gada 4. maijā Augstākā padome Latvijas Republikas neatkarības deklarācijā iedzīvināja hitleriskās Vācijas propagandu, jo 1941. gadā tieši vācieši esot teikuši, ka Latviju 1940. gadā okupēja PSRS. No Guščina rakstītā izriet, ka visi, kuri saka, ka 1940. gadā Latvija tika okupēta, atbalsta nacismu… Vēl no šī izriet tas, ka Guščins noliedz totalitārās PSRS noziegumus pret Latviju.


Guščins maļ Kremļa maļamo par to, ka 1990. gada 4. maijā tika nodibināta “Otrā Latvijas Republika”, ignorējot Latvijas tiesisksās tuprināšanās doktrīnu (lasi – patiesību!). Mūsu varonis laikam nesarkst, kad raksta, ka esot nepieciešams pieprasīt tūlītēju vispārējo vēlēšanu tiesību atjaunošanu Latvijā un Igaunijā, un nodrošināt pirmo (!) pašvaldību un valsts parlamenta vispārējo vēlēšanu rīkošanu kopš 1990. gada. Šai prasībai esot “jāsaņem visplašākais informatīvais un politiskais atbalsts pasaulē”. – Lasot šo, iztēlojos, kā kāds politiskās domas gigants piedzēries un sasarcis iziet noplukušas krievu sādžas pagalmā un skaļi izkliedz šos vārdus dažām vistām, gailim un pārsteigtajām pensionārēm, kuras sēž pie pussabrukušas būdas... Būtu laba multene.


Agresorvalsts Krievijas draugam Guščinam nepatīk Nacionālā apvienība. Vot nepatīk, un viss! Krievijas tautietis raksta, ka bijušais Latvijas sabiedrības integrācijas ministrs Nils Muižnieks 2005. gadā esot novērtējis “Visu Latvijai!” kā rasistisku organizāciju. Guščins ir skaidrs savos formulējumos: esot jāprasa aizliegt Nacionālās apvienības darbību! No Guščina rakstītā izriet, ka Latvijas valdība iet NA pavadā un tāpēc tiek gāzti pieminekļi, un rusofobija plaukst un zeļ.


Noslēgumā


Jau labu laiku nebiju šādu marginālu aktīvistu vārsmas lasījis; tajās ir zināma jautrība. Bet nopietnā daļa ir tāda, ka Guščins un viņam līdzīgie demonizē Latviju; kara laikā tas krieviem kalpo kā iegansts noziegumiem. Vēl ir jāņem vērā, ka Krievija caur tautiešu fondiem šādiem dod naudu. Un vēl – tādus kā Guščins Ukrainā Kremlis ieliek okupētajās teritorijās par vietvalžiem. Tikai nezvai Ukrainā viņiem tas ir nācis par labu.



[1] О Балтийском форуме соотечественников: Преодолевая информационный «вакуум», 25.11.2022, https://pravfond.ru/press-tsentr/stati/o-baltiyskom-forume-sootechestvennikov-preodolevaya-informatsionnyy-vakuum/ [2] Turpat. [3] Victor Gushchin Latvia 1988-2015: a triumph of the radical nationalists. The Baltic Centre of Historical and Socially Political Studies, 2017, https://rurik.se/wp-content/uploads/KNIGA-1-28-01-18-PRINT-1.pdf [4] ВИКТОР ГУЩИН. Латвия никогда не была так близка к горячей фазе межэтнического конфликта, 17.05.2022. https://pravfond.ru/press-tsentr/stati/latviya-nikogda-ne-byla-tak-blizka-k-goryachey-faze-mezhetnicheskogo-konflikta/

[5] Turpat.

423 views
bottom of page