• Andis Kudors

“Krievu pasaules” krahs: baltkrievi aiziet, lai gan vēl neatvadās

Updated: Aug 17

Baltkrievijas demokratizācija nav automātiski saišu saraušana ar Maskavu, tomēr Kremlis nespēs valdīt pār kaimiņvalsti, ja tā iegūs nozīmīgu atbalstu Rietumos.


Baltkrievija aiziet no “Krievu pasaules”, vai drīzāk no “Kremļa pasaules”, kurā Aleksandrs Lukašenka bija “svoloč, no naš” (nelietis, bet mūsējais). Agrāk varēja stāstīt, ka Lukašenka ir vienīgais, kurš var atturēt Kremli no kaimiņvalsts kalpināšanas, bet vairs ne, jo sevi ir parādījusi baltkrievu pilsoniskā sabiedrība. Kremļa saimniekam ir jādomā, kā procesu virzīt sev izdevīgā gultnē, bet tas var arī neizdoties. No vienas puses, pašreizējie notikumi var izrādīties izdevīgi Maskavai, bet no otras, nevajadzētu sadomāties, ka Kremlis spēs kontrolēt baltkrievus, kuri uzvilkuši etnogrāfiskās višivankas un sajutušu brīvības garšu.

Svarīgi, kurš skaita

14. augustā Baltkrievijas Centrālā vēlēšanu komisija oficiāli paziņoja, ka Aleksandrs Lukašenka ir uzvarējis prezidenta vēlēšanās. Par viņu balsis esot atdevuši 80,1% vēlētāju, bet pat Svetlanu Tihanovsku tikai 10,1%. Tajā pašā dienā televīzijas kanāls “Doždj” Tihona Dzadko vadītā raidījumā dienas pirmajā pusē atskaņoja audioierakstu, kurā dzirdama Vitebskas pilsētas Oktobra rajona vadītāja Sergeja Staševska rīkojumi, tiekoties ar vēlēšanu iecirkņa Nr. 25 komisijas locekļiem. Staševskis norāda, ka aptuveni divas trešdaļas balsu, kas atdotas par Tihanosvku, nevar palikt protokolā. Viņš uzdod jautājumu balsu skaitītājiem, kā viņi tā saskaitīja? Uz ko tie atbild: “Saskaitījām, kā bija”. Bet, redz’ tā nedrīkst! Staševskis liek palielināt par Lukašenku atdoto balsu skaitu un samazināt Tihanovskai. Uz to viens no komisijas locekļiem uzdod jautājumu: “Začem našimi rukami nado delatj eto dermo?” (Kāpēc ar mūsu rokām ir jātaisa šie sūdi?). Piedodiet par valodu, bet cenzējot vēstījuma būtība tiktu noslēpta.

Zombij, kas ir tavā galvā?

Ticu, ka daudzi atceras “The Cranberries” dziesmu “What’s in your head. zombie?” Kādā TV intervijā 90. gados krievu ģenerālim Ļebedjam prasīja, kā tas ir, nogalināt cilvēkus? Viņš teica, ka karavīrs, šaujot uz cilvēkiem, domā par to, par ko domāja šaušanas treniņos, proti, kā pareizi elpot, tēmēt un nospiest mēlīti. Kas notiek omoniešu galvās, kad viņi nežēlīgi sit protestētājus? “Currenttime.tv” kanālā redzēju epizodi, kurā milicis sit vīru un sievu, kuri cenšas izvairīties un pasargāt viens otru. Aptuveni 12-14 gadus vecs pusaudzis (pēc visa spriežot viņu dēls) cenšas aizstāvēt vecākus no miličiem, viens no kuriem grūž nost drosmīgo puiku. Kāda jauniete, kura nesen tika atbrīvota, “Currenttime.tv” raudādama teica, ka miliči ir daļēji izģērbuši viņu un draudējuši izvarot. Cita jauniete pēc atbrīvošanas teica, ka viņa esot bijusi viena no aptuveni trīsdesmit sievietēm, kuras bija ieslodzītas sešvietīgā kamerā, un pavadījušas tur 48 stundas bez ēdiena, svaiga gaisa un higiēnas piederumiem (dažām bija sākušās mēnešreizes).

Ar mantām – uz izeju!

Svetlana Tihanovska iznāca no ierakumiem un paziņoja par Koordinācijas padomes izveidi, lai nodrošinātu Baltkrievijas varas transfēru. Tas ir svarīgs solis, lai būvētu reālu pārmaiņu ceļu. Bieži skandināts saukļiem Minskas un citu pilsētu ielās ir “uhodji!” (aizej). Lukašenkas režīma dienas ir skaitītas. Pat, ja tās būs nevis dienas, bet nedēļas, mēneši vai lielāks laika posms, izlietais ūdens nav vairs sasmeļams. Baltkrievu jaunieši, kurus miliči sita, pazemoja un draudēja izvarot, nekad nebūs lojāli ne tikai pašreizējam prezidentam, bet visam viņa režīmam. Šie miliči nav nodalāmi no Lukašenkas režīma, tie ir viņa vizītkarte. Aizturētie jaunieši bija izauguši jau pēc 1991. gada un padomju skarbumu nebija pieredzējuši. No protestētāju intervijām var nomanīt, ka daudzi Baltkrievijas iedzīvotāji ir negatīvi pārsteigti un šokēti par varas rīcību. Bet, vai Lukašenka, kurš kā sovhoza priekšsēdētājs, savulaik personīgi fiziski izrēķinājās ar saviem slikti strādājošajiem sovhozniekiem, izmainījās 2020. gadā? Vai viņa režīms 2006. gadā bija citāds nekā šodien? Kāda ir valdnieka daba, pa īstam var ieraudzīt tikai tad, ja esi pateicis viņam netīkamo patiesību. Ja dzīvo apolitiski un skaties varas kontrolētus TV kanālus, tad daudz kas var paiet secen. Vairāki no intervētajiem baltkrieviem salīdzina savas milicijas darbību kā fašismu Otrajā pasaules karā. Minskas un Maskavas vēsturiskā propaganda, kas vilkusi spilgtu līniju starp labajiem un ļaunajiem, tagad parāda, ka Lukšaneka ar saviem ķēdes suņiem ir izrādījies vēstures sliktajā pusē. Ir sākuši atvainoties par nepamatotu vardarbību augsti činanvnieki, bet vai ar to pietiks, lai izstāstītu, ka cars labs, tikai bajāri slikti?

Strādnieki pret Lukašenku

Tradicionāli Lukašenka balsta savu režīmu uz senioru vecuma cilvēku, rūpnīcu strādnieku un spēka struktūru darbinieku jeb siloviku bāzes. Ja vairums siloviku pagaidām ir lojāli vadonim, tad daļa strādnieku aiziet uz neatgriešanos. Nereformēto uzņēmumu darbinieki bija spiesti iestāties valsts arodbiedrībās, kas par viņu tiesībām īpaši nerūpējās. Daudzi no viņiem nav droši par nākotni, jo strādā ar īstermiņa līgumiem. Tāpēc var teikt, ka rūpnīcu strādnieku lojalitāte Lukašenkam pēdējos gados nemaz vairs nebija tik liela. “Belaz” bija viens no pirmajiem uzņēmumiem, kas uzsāka streiku pirmdien. Tam jau ir pievienojušies “MAZ”, “Minskas Traktoru rūpnīca” (MTZ) u.c. MTZ strādnieki 14. augustā tikās ar premjeru Romānu Golovčenko un pieprasīja Lukašenkas atkāpšanos. Atbalstu, protams, neguva un tās pašas dienas pēcpusdienā devās uz Minskas centru. Tas ir bezprecedenta notikums, jo tie vairs nav tikai demokrātiski domājoši studenti, bet arī Lukašenkas atbalstītie valsts rūpnīcu robatjagi (strādnieki). Vēl pirms pāris dienām Lukašenka teica, ka tie, kuri protestē, ir vienkārši bezdarbnieki un kriminālie elementi. Tagad tā runāt būs pagrūti.

“Krievu pasaule” vai “Kremļa pasaule”?

„Pagātnē ģeogrāfiski vienotā „krievu pasaules” telpa pašlaik ir sadalīta ar dažādu valstu robežām. Tomēr tautām, kuras dzīvo vēsturiskās Krievzemes teritorijā, jājūt sava kopējā civilizācijas piederība un jāuztver „krievu pasaule” kā pārnacionāls projekts”. Krievu pareizticīgās baznīca galvas Kirila “III Krievu pasaules asamblejā” (2009. g.) minētais “pārnacionālais projekts” stipri plaisā. Ukrainas aiziešana bija Kremļa politikas totāla izgāšanās. Savukārt, Baltkrievijas aiziešana pieliks treknu punktu Vladimira Putina reģionālās dominances ērai un par “krievu pasauli” varēs runāt tikai tās sākotnējā – kultūras un valodas kopības nozīmē. NVS integrācijas projekti ir parādījuši, ka Maskava nav spējusi izveidot pievilcīgus integrācijas modeļus, kas veidotu daudzpusēju un savstarpēji izdevīgu sadarbību. Pat tuvākie satelīti – Kazahstāna un Baltkrievija pēc Krimas okupācijas sadrūma. Neatzina ne Abhāzijas ne Dienvidosetijas “neatkarību” un vairs nevēlas doties uz 9. maija pasākumiem Maskavā. Viena no protestētājām šajās dienās Minskā turēja plakātu: “Ar varu mīļš nekļūsi”. Tas bija domāts Baltkrievijas līderim, bet arī Maskavā to ir sapratuši, tomēr, citu ceļu neredz, jo nemāk, nespēj veidot cieņpilnas attiecības ar kaimiņiem. Vasaļi iet prom no senjoriem pie pirmās iespējas.

Buferzona, Ganceviči un Vileika

Kremļa sienas iekšienē par Baltkrieviju spriež militāri – stratēģiskās kategorijās. Vajag gan buferzonu, lai NATO desants tik ātri netiktu līdz Maskavai, gan lokatoru Gancevičos un “radiomezglu” Vileikā. Radiotehniskais centrs Gancevičos ir Krievijas radiolokācijas stacija „Volga”, kas ir daļa no raķešu uzbrukuma brīdināšanas sistēmas; mums ierastā valodā – lokators. Tā apkalpojošais personāls ap 600 cilvēku. Savukārt Vilekā ir izvietots Krievijas 43. sakaru centrs – tālo sakaru centra radiostacija, ar kuras palīdzību Krievijas Jūras kara flote nodrošina radiosakarus ar kuģiem un zemūdenēm Atlantijas okeānā (iespējams arī citos), kā arī īsteno radioizlūkošanu. Apkalpojošais personāls ap 250 cilvēku. Abu objektu izmantošanas līgumi jāpagarina 2021. gadā. Ja, atceramies, cik nopietni oficiālā Krievija skatījās uz Jūras kara bāzi Sevastopolē, tad rēķināmies, cik stipri nervozēs par objektiem Baltkrievijā. Lai arī Maskava vēlējās 2015. gadā uzbūvēt savu militāro aviobāzi uz baltkrievu zemes, tomēr Lukašenka nepiekrita. Tādas lietas Kremlī neaizmirst, bet vai Maskavai ir labāks kandidāts, kas var izkonkurēt ilggadējo līderi, un vienlaikus būt lojāls Maskavai? Lukašenka, atbildot uz šo jautājumu, rāda ar pirkstu uz Viktoru Babariko, kurš vadīja “Belgazprombank”, kas ir “Gazprombank” apakštruktūra. Vai šādu uzņēmumu var vadīt persona, kas nav lojāla Kremlim? Varbūt kādreiz uzzināsim.

Maskavas iespēja un nespēja

Ja pēc Baltkrievijas tautas uzvaras cīniņā ar autoritāro līderi, būs jaunas vēlēšanas, un jaunais prezidents(e) nevēlēsies pagarināt Krievijas bāzu līgumu, tad Kremlis var pūst karstu. Ja Vladimirs Putins uzsāks militāru avantūru pret Baltkrieviju, tad viņa paša režīms var sabrukt straujāk nekā gaidīts. Vai stāstu par baltkrievu fašistiem Krievijas iedzīvotāji sapratīs? Maskavā nāksies domāt sevišķi radoši, lai noturētu Baltkrieviju savā orbītā. Krievu apspiešanas kārts nestrādās, jo lielākā daļa Baltkrievijas iedzīvotāju ikdienas komunikācijā lieto krievu valodu. Atšķirībā no Armēnijas, Baltkrievijai nav sava Kalnu Karabaha, ko Kremlis varētu izmantot šantāžai. Pašiņana attiecību modelis ar Putinu teorētiski varētu nostrādāt, ja bāzu līgumi paliek spēkā, Baltkrievija demokratizējas, bet paliek Kolektīvās drošības līguma organizācijā (KDLO) un Eirāzijas Ekonomiskajā savienībā (EES). Tas ir iespējams, bet ilgtermiņā arī šādā izkārtojumā Baltkrievija vienalga drīzāk aizies no Maskavas orbītas, jo marinēšanās “daudzvektoru” ārpolitikā rada stagnāciju, kā to redzējām Leonīda Kučmas un Viktora Janukoviča valdīšanas laikā Ukrainā.


Vājš Lukašenka ir pašlaik labākais, kas der Maskavai. Ne Starptautiskais valūtas fonds, ne Eiropas Komisija Lukašenkas asaras nopietni neuztvers un vājo ekonomiku neatbalstīs. Klipi, kuros melnā tērpti omonieši sit neaizsargātus cilvēkus, vienkārši neļaus to izdarīt. Nomaldījušos avi, jeb pazudušo dēlu Kremlī ņems pretī, bet par augstu cenu. Ko prasīs par atbalstu, pagaidām nav īsti zināms, bet par velti ir tikai siers peļu slazdā. Pie visas asās retorikas par suverēno Baltkrieviju, kas nav “Krievu pasaule”, Lukašenka tomēr ir tas, kurš izveidojis tādu režīmu Baltkrievijā, kas pusi ārējās tirdzniecības īsteno ar Krieviju, pērk ieročus Krievijā, apmāca armijas virsniekus Krievijā un pērk lielāko daļu energoresursu lielajā kaimiņvalstī. Problēma ir tāda, ka krāns pa kuru tecēja Krievijas nafta, kuras pārstrāde deva būtiskus ienākumus Baltkrievijai, ir daļēji aizgriezts zemo naftas cenu dēļ. Lukašenka režīms ar nereformēto ekonomiku nespēj pastāvēt bez Kremļa subsīdijām. Situācija var mainīties, jo demokrātiska Baltkrievija iegūs palīdzību Rietumos un par Kremli aizmirsīs ātrāk, nekā Maskavā domā.

Kas mums no tā?

Latvijas izvēle par labu mierīgām un ekonomiski izdevīgām attiecībām ar Baltkrieviju bija pareiza, jo mēs neesam tie, kuri maina režīmus citās valstīs. Briseles kaunināšanas, pamācību un sankciju dēļ Lukašenkas režīms demokrātiskāks nekļuva. Tāda Latvijas politika bija pareiza, bet tikai līdz šim brīdim, kad paši baltkrievi ir pateikuši, ka viņi nevēlas tādu vadoni, kurš savu varu stiprina ar meliem (falsifikācijas) un bezjēdzīgu vardarbību. Joprojām vēlamies labas attiecības ar Baltkrieviju, bet respektējam tautas demokrātisku izvēli, kura nav par labu šodien oficiāli pasludinātajam “uzvarētājam”. Nedomāju, ka Aleksandrs Lukašenka vairs tiks gaidīts oficiālā vizītē Rīgā, sarunas par to risinājās jau kādu laiku. Nedomāju arī, ka mums būtu kopīgi jārīko hokeja čempionāts ar kaimiņvalsti, ja to vadīs tas, kura rokaspuiši nogalina, sit un pazemo savus līdzcilvēkus.

4,140 views
  • Facebook
  • Twitter
  • YouTube

© 2020 Andis Kudors