• Andis Kudors

“Lielie dati” un Ķīnas komunistu tehnoloģiskais autoritārisms

Updated: Sep 13, 2021

ASV Nacionālais pretizlūkošanas un drošības centrs ceļ trauksmi par to, ka Ķīnas īstenotā veselības aprūpes datu vākšana ASV iekšienē apdraud ne tikai amerikāņu privātumu, bet arī ASV ekonomisko un nacionālo drošību.

Vai vēlaties, lai jūsu DNS vai citi veselības aprūpes dati tiktu nodoti autoritāram režīmam represijām un kontroles īstenošanai? – Ar šādu jautājumu sākas ASV Nacionālā pretizlūkošanas un drošības centra (The National Counterintelligence and Security Center) 2021. gada februārī publicētais ziņojums: “Ķīnas īstenotā ģenētisko un citu veselības aprūpes datu vākšana Amerikā: riski privātumam, ASV ekonomikai un valsts drošībai”.[1] DNS ietver informāciju par cilvēka pagātni, tagadni un iespējamo nākotni, jo tā parāda, piemēram, vai kādam ir augsts vēža saslimšanas risks. Ķīna nopietni investē “biotehnoloģiju revolūcijā”, Pekinas nospraustais kurss ir orientēts uz pasaules biotehnoloģiju līdera pozīciju iegūšanu. Šāds mērķis ir iekļauts arī stratēģiskajā plānā “Made in China 2025”.


Komunistiskā Ķīna jau gadiem ilgi ir vākusi ar veselības aprūpi saistītus datus Amerikas Savienotājās Valstīs un daudz kur citur pasaulē, izmantojot likumīgas un nelikumīgas metodes. Ķīnas komunistu mērķi, ievācot lielus datu apjomus, ir dažādi. Medicīnas jaunievedumi un zinātnes attīstība ir daļa, pret kuru nebūtu iebildumu. Mērķis, kas satrauc amerikāņus, ir ķīniešu vēlme apsteigt konkurentus biotehnoloģiju uzņēmējdarbībā. Cilvēktiesību aizstāvji, savukārt, var priekšplānā izcelt datu izmantošanu Ķīnas komunistu pārkāpumos pret etnisko un reliģisko minoritāšu tiesībām, kā arī par autoritārās kontroles pastiprināšanu pār saviem iedzīvotājiem kopumā.


Kontrole


Ķīnas valdība visā Siņdzjanas provincē ir izveidojusi augsto tehnoloģiju uzraudzības sistēmu, kas galvenokārt vērsta pret musulmaņiem. 2014. gadā Ķīnas valdība uzsāka biometrisko datu vākšanu par visiem Siņdzjanas provinces iedzīvotājiem vecumā no 12 līdz 65 gadiem. Iestādes ir savākušas DNS paraugus, pirkstu nospiedumus, informāciju par asins grupām un acs varavīksnenes skenēšanu. Kopumā Ķīnas valdība Siņdzjanā kopš 2017. gada ir aizturējusi vairāk nekā 1 miljonu musulmaņu un izvietojusi nometnēs, kurās cilvēki tiek pakļauti komunistu indoktrinācijai. ASV Tirdzniecības departaments iekļāva melnajā sarakstā divus Ķīnas kompānijas “BGI” meitasuzņēmumus par cilvēktiesību pārkāpumiem. Vašingtona apgalvo, ka BGI ir iesaistīta uiguru musulmaņu ģenētiskās analīzes veikšanā Siņdzjanā Ķīnas rietumos, kur musulmaņi tiekot turēti nometnēs.


“Covid diplomātija” un datu iegūšana


Ķīnas vīrusa izplatīšanās laikā Pekina ir aktīvi tirgojusi savus COVID-19 testēšanas komplektus un iekārtojusi laboratorijas, kurās var tikt veikta testēšana. 2020. gada augustā Ķīnas vadošais ar gēnu inženieriju saistītais uzņēmums “BGI” paziņoja, ka pēdējo sešu mēnešu laikā bija pārdevis 35 miljonus testu komplektus 180 valstīm un izveidojis 58 laboratorijas 18 valstīs. Ar šo laboratoriju starpniecību Ķīna ieguva lielu apjomu datu par citu valstu pilsoņiem. Daļu aprīkojuma tika izplatīta kā ziedojums ar “BGI” kompānijas starpniecību, līdz ar to “pandas diplomātiju” papildinot ar “Covid diplomātiju” Lai arī ASV šādas laboratorijas netika izveidotas, Ķīnas uzņēmumi ir ieguvuši piekļuvi ASV veselības aprūpes datiem, sadarbojoties ar slimnīcām, universitātēm, un pētniecības organizācijām Amerikā. ASV uzņēmumi meklē lētus genoma sekvencēšanas pakalpojumu izpildītājus, un Ķīnas biotehnoloģiju uzņēmumi spēj šādus lētus pakalpojumus sniegt Ķīnas valdības subsīdiju dēļ. ASV uzņēmumiem tas ir izdevumu optimizācijas jautājums, savukārt, ķīniešiem tā ir iespēja piekļūt ASV pilsoņu ģenētiskajiem datiem. ASV amatpersonas brīdina par Ķīnas kompānijas “BGI” radītajiem riskiem valsts drošībai: svešās rokās var nonākt sensitīva ASV pilsoņu ģenētiska informācija, un amerikāņu uzņēmumi var zaudēt Ķīnas uzņēmumiem savu priekšrocības genomikas jomā.


Starptautiskie zagļi


Vēl cits veids, kā iegūt datus par citu valstu pilsoņiem, ir datu zādzība, īstenojot kiberuzbrukumus. 2015. gadā no ASV veselības apdrošinātāja “Anthem Inc.” datortīkliem tika nozagti 78,8 miljonu cilvēku dati, ieskaitot vārdus, sociālās apdrošināšanas numurus, veselības identifikācijas numurus, ar nodarbinātību un ienākumiem saistītu informāciju. ASV Tieslietu ministrija 2019. gadā izvirzīja apsūdzības par “Anthem Inc.” un trīs citu ASV uzņēmu datu nesēju uzlaušanu.


Ķīnā dzīvojoši kibernoziedznieki ir vairākkārt zaguši informāciju no ASV datu nesējiem. No ASV Personāla vadības biroja tika nozagta informācija par aptuveni 21 miljonu cilvēku. No “Marriott” viesnīcu tīkla tika nozagti 400 miljoni informācijas vienību; no patēriņa kredītu kompānijas “Equifax” – aptuveni 145 miljonu klientu dati. Šis vēl nav pilns saraksts.


Izlūkošana un ietekmes operācijas


Ķīna vāc no atvērtiem avotiem milzīgu daudzumu informācijas, kas var tikt izmantota izlūkošanas un ietekmes operācijas. Dati tiek izmantoti, lai atbalstītu Ķīnas izlūkošanas, militārās, drošības un valsts operācijas informācijas karā un mērķauditorijas atlasē.[2] Šā gada sākumā ASV Nacionālais pretizlūkošanas un drošības centrs publicēja praktiskus padomus veselības dienestiem, lai izvairītos no iespējamiem ārvalstu radītiem draudiem saistībā ar COVID-19 testiem. Tiek vilktas paralēles starp “BGI” un “Huawei” kompānijām, kas varētu izmantot 5G tehnoloģijas, lai iegūtu vēl vairāk personu datu. “BGI” un “Huawei” nav slēpuši, ka abas kompānijas sadarbojas.


Videoklipā, kas vairs nav pieejams “Huawei” interneta vietnē, BGI izpilddirektors reiz sacīja, ka apstrādā “satriecošus datu apjomus” no gēnu sekvencētājiem, kas tiek glabāti “Huawei” lieljaudas sistēmās. Atbildot uz “Reuters” jautājumiem par to, vai šo informāciju var nodot Ķīnas valdībai, “Huawei” teica, ka tikai paši tās tehnoloģijas lietotāji var noteikt, ar ko koplietot datus.[3] Skan jau skaisti, tikai ir jāņem vērā, ka Ķīnas likumi paredz, ka tās kompānijām ir jādalās ar datiem, kas atrodas to rīcībā. Ķīnas 2017. gada “Valsts izlūkošanas likums” nosaka, ka visiem Ķīnas uzņēmumiem un pilsoņiem ir jāpalīdz un sadarbojas ar Ķīnas izlūkdienestiem. Ārvalstu pilsoņu dati sniedz Ķīnai plašas iespējas plānot savu sadarbību ar mērķa valstu amatpersonām, politiķiem, uzņēmējiem. Pētnieki, piemēram, ir atklājuši ģenētiski noteiktus iemeslus tendencei uz depresiju. Šāda un līdzīga informācija par cilvēku psihisko veselību, atkarībām un parādiem var tikt izmantota šantāžai.


Pētnieki mostas


Lai kā arī oficiālā Ķīna necenstos pārvilināt savā pusē žurnālistus, politologus un citus pētniekus, arvien skaļāk izskan satraukums par Ķīnas mērķiem un tās politikas ietekmi uz demokrātiskajām valstīm. Pētnieki Kristofers Baldings (Christopher Balding) un Roberts Poters (Robert Potter) aicina Ķīnas ietekmi neskatīt šauri kā 5G un kiberspiegošanu, bet iekļaut analīzē arī Ķīnas uzņēmumu un augstskolu sadarbību ar partneriem brīvajās valstīs, kas veido globālu datu vākšanas ekosistēmu. Kad lielie datu masīvi tiek apstrādāti ar mākslīgā intelekta (AI) palīdzību, tad iegūtie rezultāti var palīdzēt izveidot rīkus, kurus var izmantot mērķa grupu ietekmēšanai, tostarp ar propagandas palīdzību.[4]


Pētniece Samanta Hofmane (Samantha Hoffman) vērš uzmanību uz uzņēmumu “Global Tone Communications Technology Co. Ltd (GTCOM)”, kas ir Ķīnas valsts kapitālsabiedrības meitasuzņēmums un atrodas Ķīnas Centrālā propagandas nodaļas uzraudzībā. GTCOM koncentrējas uz “lielu datu” vākšanu un mākslīgā intelekta tehnoloģijām, kas cita starpā tiek izmantotas ar seju atpazīšanas datu apstrādi. GTCOM ik gadus apstrādā milzīgu apjomu informācijas un palīdz Ķīnas valdībai konstatēt nacionālās drošības riskus.[5] Šie ir tikai daži piemēri no to pētnieku darbiem, kuri nepiever acis uz komunistu radītajiem riskiem.


Nobeigumā


Maigās varas instrumenti: kultūras apmaiņa, darbs ar viedokļu līderiem, stipendiju programmas – autoritāru valstu rokās pārvēršas par asās varas rīkiem, jo autoritāras valstis rīkojas asimetriski – uzvedas ciemos tā, ka pie sevis ciemiņiem rīkoties nav atļauts. Līdzīgi ir ar medicīniska rakstura informāciju un jaunajām digitālā laikmeta iespējām. Dalīšanās ar medicīniskiem datiem starptautiski var kalpot zinātnisku mērķu sasniegšanai, tomēr, ja ar šo informāciju darbojas autoritāras valstis, tad tā var pārvērsties par ieroci pret oponentiem. Ķīnas valdība valsts iekšienē dara visu, lai jaunākās tehnoloģijas palīdzētu uzturēt autoritāro (un atsevišķās jomās totalitāro) komunistu režīmu. ASV drošības dienesti un eksperti zvana trauksmes zvanu ar mērķi vērst brīvo valstu uzmanību Ķīnas “tehnoloģiskā autoritārisma” globālajām ambīcijām. Civilās un militārās jomas saplūšana Ķīnā ietekmē gandrīz jebko, ko Ķīna dara ārvalstīs. Savulaik līdzīgi notika ar Krieviju, kur 90. gados uztrenētās t.s. polittehnoloģijas metodes, kas tika lietotas iekšpolitisko mērķu sasniegšanai, vēlāk – Putina valdīšanas laikā – tika izmantotas ārvalstu auditoriju ietekmēšanai. Autoritārā vara funkcionē atšķirīgi no demokrātiskās, tāpēc tai ir nepārtraukti jādomā par kontroles un manipulēšanas instrumentiem savu cilvēku savaldīšanai. Ja tas strādā iekšienē, tad vismaz daļu no metodēm var izmatot arī ārpusē.


Raksts ir publicēts portālā DELFI: https://www.delfi.lv/news/versijas/andis-kudors-lielie-dati-un-kinas-komunistu-tehnologiskais-autoritarisms.d?id=53571699


[1] China’s Collection of Genomic and Other Healthcare data from America: Risks to Privacy and U.S. Economic and National Security. The National Counterintelligence and Security Center, February 2021, enterhttps://www.dni.gov/files/NCSC/documents/SafeguardingOurFuture/NCSC_China_Genomics_Fact_Sheet_2021.pdf [2]Christopher Balding, Chinese Open Source Data Collection, Big Data, And Private Enterprise Work For State Intelligence and Security: The Case of Shenzhen Zhenhua, Fulbright University Vietnam, 3 Nov 2020, https://papers.ssrn.com/sol3/papers.cfm?abstract_id=3691999 [3] Kirsty Needham, Special Report: COVID opens new doors for China's gene giant, Reuters, https://www.reuters.com/article/us-health-coronavirus-bgi-specialreport-idUSKCN2511CE [4] Chinese Open Source Data Collection, Big Data, And Private Enterprise Work For State Intelligence and Security: The Case of Shenzhen Zhenhua By: Christopher Balding & Robert Potter, https://papers.ssrn.com/sol3/papers.cfm?abstract_id=3691999 [5] Dr Samantha Hoffman Engineering global consent, The Chinese Communist Party’s data-driven power expansion, https://css.ethz.ch/content/dam/ethz/special-interest/gess/cis/center-for-securities-studies/resources/docs/ASPI_Engineering%20global%20consent%20V2.pdf

141 views