• Andis Kudors

Mācāmies cinismu. Putins: Navaļnijs pats iedzēra!

Sarunā ar Francijas prezidentu, Putins izteica pieļāvumu, ka Navaļņijs pats iedzēra “Novičoku”.


Francijas prezidents Emanuels Makrons sarunā ar Vladimiru Putinu cita starpā pārrunāja arī Alekseja Navaļnija indēšanu ar “Novičoku”. Putinam bija laba iespēja izvirzīt vairākas versijas: gan to, ka Navaļnijs esot interneta balamute, kurš jau agrāk simulējis slimības, gan to, ka Naviļnijs izmanto savu fondu deputātu un ierēdņu šantāžai. Nu tiešām, tie zog, bet Navaļnijs bezkaunīgi traucē! Putins vēl teica, ka Krievijas tiesībsargājošās iestādes neierosināja krimināllietu par indēšanu, jo Francijas un Vācijas kolēģi viņiem nesūta informāciju… Nu, un lai saruna būtu izdevusies, Putins teica, ka pēdas, iespējams, ved uz Latviju(!), jo tur dzīvo “Novičoka” izveidotājs…. Tālāk vēl trakāk. - Ja tulkiem bija brilles, tad tās aizsvīda pie Krievijas prezidenta vārdiem par to, ka “Novičoks” nav nemaz tika sarežģīta viela un Navaļnijs, iespējams, pats sevi indēja. Krievijas politiķu korupcijas izgaismotājs Navaļnijs jau ir reaģējis uz Putina pērlēm ar ironiju, norādot, ka viņa provokācija neesot izdevusies, jo Putins viņu esot atšifrējis un apspēlējis.

Ar Makjavelli pa pieri

Putina kārtējā cinisma paraugstunda atgādināja par Nikolo Makjavelli, kurš savā darbā “Valdnieks” mācīja vadoņus būt izlēmīgiem un mērķa sasniegšanā neraizēties par morāli un ētiku. Ka tikai mērķis sasniegts! Vladimirs Putins un Aleksandrs Lukašenka, šķiet, ka ir labi piecpadsmitā un sešpadsmitā gadsimta florenciešu skolas pārstāvja sekotāji. Zīmīgi, ka Makjvelli noraidīja kristietību, jo tā konkurēja ar etātismu – ideju, ka valsts ir viss, pārējais nav nekas.


Putina režīms ārpolitikā ap 2006.-2007. gadu uzsāka daudz maigās varas iniciatīvu, bet retā no tām deva gaidītos rezultātus. Tāpēc karš ar Gruziju 2008. gadā bija zināmā mērā autoritāra, revanšistiska režīma ārpolitikas likumsakarība, – ja nemīl, tad vismaz lai baidās! Kristietību nicinošais un cinismu slavinošais Makajvelli par šādu izvēli jau rakstīja pirms gadsimtiem: “Vai labāk, ja tevi mīl, nevis bīstas, vai – ja bīstas, nevis mīl? Vajadzētu panākt kā vienu, tā otru. Bet, tā kā grūti abus savienot, daudz drošāk ir, ja no tevis bīstas, nekā tevi mīl, ja jau vienam no abiem jāpaliek neiegūtam.”[1]


Savukārt, Lukašenkas miliči, kurus viņš nosauca par “krasavciem” (skaistuļiem) zvetē savus cilvēkus ar stekiem uz ielas ar lielu pārliecību un izlēmību. Iespējams, ka Makjavelli tas patiktu. Kāpēc? Kā vārdā? Cilvēki vēl un vēl iekrīt totalitāru un autoritāru līderu slazdos. Atliek vienam, kurš stāv tuvāk vadonim, noliekt galvu, tur kur to nevajadzēja darīt, tā neizbēgami veidojas ķēde ar noliektām galvām. Viens, kurš ir “pret”, var pasargāt daudz citu no paverdzināšanas. Tas prasa drosmi, protams. Gļēvuļi dzīvo ilgāk. Makjavelli rakstīja: “Jo cilvēki mēdz kaitēt vai nu aiz bailēm vai naida. Turklāt piebilstams, ka cilvēkus vajag vai nu pielabināt, vai iznīcināt, jo viņi atriebjas par viegliem nodarījumiem, par smagiem tie to nespēj; tāpēc cilvēks apspiežams tā, lai nav jābaidās no atriebības.”

Krievija un mūžīgais karš

Vladimira Putina cinisma mācību nodarbības notiek regulāri. Kad CNN raidījuma vadītājs vaicāja Krievijas prezidentam – kas notika ar zemūdeni? Putins atbildēja – tā noslīka… Vai melnais jociņš izdevās? Putins taču zināja, ka jautājums bija par to, kādi bija zemūdenes “Kursk” bojāejas iemesli. Uz to viņš, protams, nevēlējās atbildēt. Vēl mazāk viņš vēlējās atklāt, kāpēc krievu jūrnieki netika glābti. Krievijai nebija tehnisku iespēju, bet tādas bija norvēģiem, kuru palīdzību Kremlis noraidīja, jo bija jāslēpj zemūdenē esošās tehnoloģijas no NATO. Daļa jūrnieku bija dzīvi pēc sprādziena, kas bija noticis zemūdenes priekšgalā. Kā šādos gadījumos cilvēki iet bojā? Viņi, atrodoties tumsā, nosmok, vai mirst no dehidrācijas. Nez vai arī siltums tur var ilgi saglabāties. Parasti raksta zīmītes savām sievām, tuviniekiem. Un klauvē, nemitīgi klauvē, lai meklētāju sonāri noteiktu atrašanās vietu. Putinam pietika neprāta, lai aizietu uz tikšanos ar jūrnieku sievām. Viena sieviete bija tuvu histērijai un izmisumā kliedza uz viņu. Nacionālais līderis sargāja noslēpumu no NATO un solīja bēdu sagrauztajiem tuviniekiem naudas kompensācijas… Toreiz vēl bija daži brīvi TV kanāli Krievijā, kas ko tādu varēja parādīt. Mediju holdinga (kurā ietilpa arī NTV kanāls) īpašnieks Vladimirs Gusinskis bija spiests pēc sižetiem par “Kursk” visu pārdot “Gazpromam” un doties ārvalstu ceļojumā, bez tiesībām atgriezties Krievijā.

Cilvēka dzīvības cena

Vai Beslanas krīzē bija jāmirst 186 bērniem? Vai Maskavas Dubrovkas teātra mūzikla “Nord-Ost” teroristu krīzes laikā bija jāiet bojā tik daudz ķīlniekiem – aktieriem un skatītājiem? Ja Krievijas spēka struktūras būtu atklājušas ārstiem laicīgi indīgās gāzes sastāvu, kuru specvienība lietoja gan pret teroristiem, gan pret to daudzskaitlīgajiem ķīlniekiem, tad upuru būtu mazāk.


Esmu lasījis atziņu, ka Staļins un viņa līdzgaitnieki uztvēra padomju varas uzturēšanu kā revolūcijas (apvērsuma) un pilsoņu kara turpinājumu. Tāpēc pret ienaidniekiem jārīkojas kā jau karā. Karš galvās, karš – uz ielas. Stāsts par “Krieviju – ielenkto cietoksni” ir vecs un iedarbīgs tiem, kuri regulāri skatās Kremļa propagandas kanālu “ziņas”. Putina režīma elite ir miljardieri, kuri investē Rietumos, bet, lai Krievija būtu ekskluzīvi tikai viņu “slaucamā govs”, ir jākurina tautas bailes par ielenkumu. Daļa iedzīvotāju Tindā un Omskā nesaprot, ka tādējādi viņi nepieļauj savas labklājības pamatīgu pieaugumu, kas notiktu, ja ar derīgajiem izrakteņiem tik bagātajā Krievijā funkcionētu likuma vara, brīvais tirgus un laba pārvalde. Ir kā ir, mēs neuzspiežam. Problēma, tomēr, nāk pāri robežām un pārvēršas par karu Gruzijā un Ukrainā.


Kā valdīt Makjavelli stilā? Saki, ka Roldugins iepērk dārgus čellus Krievijai un Navaļnijs pats noindējās!

Drošība ir svarīga!

[1] NIkolo Makjavelli. Valdnieks. Rīga: Tapals, 2007.

  • Facebook
  • Twitter
  • YouTube

© 2020 Andis Kudors