• Andis Kudors

Mārcis Balodis: Šāviens sev kājā jeb Krievijas panākumi NATO integrācijā

Varam atvadīties no Zviedrijas neitralitātes un Somijas finlandizācijas. Putins cenšas vājināt NATO, bet panāk pretējo.

Mārcis Ballodis ir Austrumeiropas politikas pētījumu centra (APPC) pētnieks


Lai gan par Krievijas agresijas sekām Ukrainā šobrīd var tikai spekulēt, karš jau ir viesis izmaiņas Eiropas un Rietumu pasaules drošības arhitektūrā kopumā. NATO ir paziņojusi par gatavību palielināt un paplašināt savu klātbūtni Eiropas austrumu daļā kā kvalitatīvi, tā arī kvantitatīvi, lai gan konkrētas detaļas ir gaidāmas tikai pēc jūnijā gaidāmā samita. Tādā veidā Kremlim kārtējo reizi ir izdevies sekmīgs šāviens savā kājā, stiprinot NATO klātbūtni pie Krievijas robežām. Taču, iespējams, pat vēl asāks pašu izraisīts ievainojums ir Somijā un Zviedrijā notiekošās debates par valstu iestāšanos NATO, kas ir mērķētas uz to, lai jau tuvākajā laikā abas valstis iesniegtu pieteikumus kļūt par militārās alianses dalībvalstīm.


Ziemeļvalstu distancēšanās


Gan Somijā, gan Zviedrijā ir aktualizējusies diskusija par nepieciešamību kļūt par NATO dalībvalstīm kā tieša reakcija uz Krievijas agresiju Ukrainā, un šis solis ir nozīmīgāks nekā varētu sākotnēji šķist. Abas valstis jau gadu desmitiem ārpolitikā īsteno nepievienošanās (non-alignment) stratēģiju, kuras pamatā ir vēlme nodrošināt savu drošību, ievērojot distanci no lielākajiem aktoriem starptautiskajā sistēmā. Gan Somija, gan Zviedrija ir Eiropas Savienības dalībvalstis un pilnvērtīgas starptautiskās sistēmas dalībvalstis, taču ārpolitikā un, kas ir īpaši svarīgi, savā drošības politikā tās ir mērķtiecīgi izvairījušās no pilntiesīgas dalības militārās aliansēs. Ārpolitikā tas pat paver iespējas, kādu citām valstīm nav, piemēram, konfliktu noregulēšanā kā trešajai neitrālajai pusei. Piemēra labad vērts atzīmēt, ka Zviedrija sevi ir uzlūkojusi kā humanitāro superlielvaru (pretstatā politiskajām un ekonomiskajām lielvarām), kura pēdējoreiz ir bijusi iesaistīta bruņotā konfliktā vien 1814. gadā, attiecīgi tā ir spējīga noregulēt konfliktus miermīlīgā veidā.[1]


Savukārt, Somijas vēsturiskā pieeja starptautiskajām attiecībām un it īpaši drošības politikai pat radīja terminu finlandizācija, kas raksturoja Somijas pieeju attiecībām ar PSRS. Somijas dilemma bija skaidra – kā nodrošināt savu neatkarību apstākļos, kad tai blakus atradās spēcīga un imperiālistiska PSRS, un Somija izvēlējās atturēties no dalības NATO un kopumā neizaicināt PSRS ārpolitiku, apmaiņā garantējot savu pastāvēšanu un izvairoties no PSRS spiediena. Saprotams, nepievienošanās principa ievērošana praksē ir sarežģīta, un abas valstis dažādās situācijās ir sadarbojušās ar militārām aliansēm. Zviedrijas bruņotie spēki piedalījās ASV vadītās koalīcijas karā Afganistānā[2] un arī Francijas vadītajā misijā Mali.[3] Savukārt Somija kopš PSRS sabrukuma ir aktīvi sadarbojusies NATO mācībās, kur kopā ar Zviedriju tikusi stiprināta koordinācija reģionālā līmenī. Visbeidzot, uz abām valstīm kā Eiropas Savienības dalībvalstīm attiecas Lisabonas līguma kolektīvās aizsardzības pants, kas paredz iespēju sniegt atbalstu un palīdzību gadījumā, ja pret dalībvalsti vērsts militārs uzbrukums.[4]


No jūras par ezeru


Līdz ar to attiecībās ar Krieviju abas valstis ir mēģinājušas meklēt veidus, kā īstenot sabalansētu politiku. No vienas puses, ir pakāpeniski pastiprinājusies sadarbība ar ASV, NATO un reģiona valstīm, taču, no otras puses, ir meklēti veidi miermīlīgai līdzāspastāvēšanai ar Krieviju. Jāuzsver, ka ne Zviedrija, ne Somija nav bijusi naiva savā redzējumā par Krievijas destruktīvo ietekmi reģionā. Īpaši jūtīgs šis jautājums ir bijis Somijai, kuras robeža ar Krieviju stiepjas 1300 km garumā (Latvijas-Krievijas un Igaunijas-Krievijas robežas kopējais robežas garums ir apmēram 600 km). 2017. gada dati liecina, ka Somijas dalību NATO atbalstīja 21% iedzīvotāju, taču jau šī gada martā rādītājs bija virs 60%.[5] Savukārt, Zviedrijas sabiedrībā pēdējās desmitgades laikā atbalsts dalībai NATO ir svārstījies no 30-37%, taču pēc 24. februāra notikumiem atbalsts jau ir tuvu 60%.[6] Likumsakarīgi, abās valstīs norit politisko diskusiju process. Tas gan vēl nav noslēdzies, taču, spriežot pēc amatpersonu paziņojumiem, oficiāls pieteikums iestāties ir vien dažu mēnešu, ja pat ne nedēļu attālumā.[7] Par pārmaiņām valstu stratēģiskajā domāšanā liecina arī Somijas valdības sagatavotais ziņojums, kas, lai arī konkrēti neiestājas par nepieciešamību kļūt par alianses dalībvalsti, vairākkārtīgi uzsver, ka atrašanās NATO sastāvā veicinātu pašas Somijas drošību.[8]


Iemesls, kāpēc Latvijai jautājums par Somijas un Zviedrijas dalību NATO ir svarīgs, ir acīmredzams. Gan Somijas, gan Zviedrijas bruņotie spēki ir augsti attīstīti, turklāt gadu laikā ir cieši sadarbojušies ar citām NATO dalībvalstīm kopīgu mācību ietvaros. Līdz ar to abas zemes kļūst par valstīm, kuras uzlabo visa reģiona drošību. Jau pašreizējos apstākļos abu valstu spēki ir salīdzinoši integrēti un spējīgi saliedēti darboties ar NATO spēkiem, kas nodrošinātu salīdzinoši ātru pilnīgu integrāciju NATO līmenī. Abu valstu rīcībā ir moderns bruņojums[9] un, kas arī ir būtiski, attīstītas militārās industrijas. Piemēra labad vērts arī uzsvērt, ka Somijā, kurā dzīvo aptuveni 5,5 miljoni iedzīvotāju, bruņoto spēku rezerves veido teju 900 tūkstoši cilvēku.[10] Jāuzsver, ka valsts drošību veido ne tikai bruņotie spēki, bet arī vispārēja sabiedrības spēja savstarpēji sadarboties krīzēs un kopīgi pretoties pret ienaidnieku, un abās valstīs ir attīstīti visaptverošās aizsardzības principi.[11] Līdz ar to ir skaidri redzams, kāpēc Latvijai un NATO kopumā valstu dalība ir būtiska. Lai gan abas valstis formāli nav militārās aliansēs, nav pamata pieņemt, ka tās nespētu parūpēties par savu drošību. Pat vairāk – tās spēj stiprināt visa reģiona un alianses spējas, turklāt arī nemilitāru krīžu gadījumā, pateicoties pieredzei ar visaptverošu aizsardzību. Visbeidzot jāmin acīmredzamais – jau ilgstoši viens no Baltijas valstu fiziskās drošības šķēršļiem ir salīdzinoši šaurais sauszemes savienojums ar Eiropu, proti, Suvalku koridors uz Lietuvas-Polijas robežas aptuveni 100 km platumā. Somijai un Zviedrijai kļūstot par NATO dalībvalstīm, Baltijas jūra faktiski kļūst par NATO iekšējo ezeru,[12] kas militāra apdraudējuma gadījumā palīdz nodrošināt mūsu sasniedzamību partnervalstīm.


Ieroču žvadzināšana draudzīgos nolūkos


Krievijas labākajās tradīcijās reakcija ir bijusi gana agresīva. Agrākais prezidents un pašreizējais Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieks Dmitrijs Medvedevs izteicās, ka abu valstu dalība NATO tikšot sagaidīta ar kodolbruņojuma izvietošanu Baltijas jūras reģionā, jo esot jāatjauno spēku līdzsvars.[13] Saprotams, jebkādi brīdinājumi par kodolieroču iesaistīšanu ir jāutver nopietni, taču ar vēsu prātu. Lietuvas aizsardzības ministrs akurāti atzīmēja, ka Krievijas kodolieroči jau ir izvietoti vai vismaz tos ir iespējams izvietot Kaļiņingradas apgabalā[14], līdz ar to Medvedeva paziņojums nav būtisks jaunums. Vērts atgādināt, ka februāri arī tika grozīta Baltkrievijas konstitūcija, kas cita starpā pieļauj Baltkrievijas teritorijā izvietot kodolieročus.[15] Tāpat martā četras Krievijas lidmašīnas pārkāpa Zviedrijas gaisa telpu[16], un arī Somija ir paziņojusi, ka pirmoreiz kopš 2020. gada Krievijas lidmašīna pārkāpa Somijas gaisa telpu.[17] Papildus tam, incidents Somijas gaisa telpā sakrita ar kiberuzbrukumu, kas tika vērsts pret Somijas Ārlietu ministriju un Aizsardzības ministriju.[18]


Šāda Krievijas reakcija nav nedz pārsteidzoša, nedz ārkārtēja. NATO paplašināšanās Baltijas jūras reģionā pastiprina kā NATO kopumā, tā arī katru dalībvalsti atsevišķi, tādējādi līdzsvarojot Krievijas militāro klātbūtni. Baltijas jūras kļūšana par NATO iekšējo ezeru turklāt ierobežo Krievijas kara flotes rīcības brīvību reālas konfrontācijas situācijā. Tas atsaucas arī uz civilo sfēru – trīs no desmit noslogotākajām Krievijas ostām atrodas Baltijas jūras baseinā[19], attiecīgi Krievijai šis jautājums ir sensitīvs arī no ekonomiskās perspektīvas, it īpaši sankciju laikmetā. Raugoties nākotnē, NATO klātbūtne Eiropas ziemeļos būs būtiska, lai nodrošinātu politisku un militāru klātbūtni Arktisku konfliktu gadījumā. Tāpēc šobrīd varam droši apgalvot, un arī rēķināties, ka līdz brīdim, kad Somija un Zviedrija tiks uzņemtas NATO sastāvā, Krievija centīsies izmantot ikkatru ietekmes sviru, lai kavētu lēmumu pieņemšanas procesus. Varam gaidīt, ka prokremliskajos medijos tiks attīstīti vēstījumi par rusofobiju un fašismu, necieņu pret cilvēktiesībām, kā arī apsūdzības par iešanu svešu valstu pavadā, ko var pavadīt atkārtotas provokācijas, tostarp gaisa telpas pārkāpšana un kiberuzbrukumi. Tiesa, Krievijas iespējas veikt militārus uzbrukumus šobrīd ir ierobežotas, lai gan provokāciju risks nav izslēdzams. Tieši šāda kontekstā ir svarīga diskusija par Rietumvalstu gatavību piešķirt drošības garantijas līdz brīdim, kad Somija un Zviedrija iestāsies NATO.[20]


Nobeigumā


Nenoliedzami, Somijas un Zviedrijas dalība NATO ir Krievijas ārpolitiskais zaudējums, jo tieši Krievijas ārpolitika un agresija ir devusi pamatu abām valstīm būtiski mainīt savus ārpolitiskos uzstādījumus. Taču kā visai aliansei, tā arī Latvijai tas paredz drošības situācijas uzlabošanos. Augsti attīstītas valstis ar moderniem bruņotajiem spēkiem, kuras turklāt ir tieši ieinteresētas reģiona aizsardzībā, spēs sniegt tiešu ieguldījumu ne tikai militāra apdraudējuma gadījumā. Tikpat droši varam paredzēt Krievijas mēģinājumus iejaukties lēmumu pieņemšanas procesā, lai kavētu savu ārpolitisko neveiksmu realizēšanos. Vienlaikus tas palielina risku arī pašām Baltijas valstīm, proti, arī mēs varam kļūt par jaunu Krievijas ietekmes operāciju mērķi, lai atbaidītu abas Ziemeļvalstis no pievienošanās NATO. Taču, lai vai kā Krievija mēģinātu iestāties par tradicionālo vērtību aizstāvību, tieši Krievijas ārpolitiskā agresija ir veicinājusi Ziemeļvalstis pārskatīt to ārpolitiskās tradīcijas, lai atturētu Krieviju no tās ekspansijas.

[1] Nima Khorrami, “Small and Non-Aligned: Sweden’s Strategic Posture in the Arctic (Part I)”, The Arctic Institute, skat. 27.04.2022., https://www.thearcticinstitute.org/small-non-aligned-sweden-strategic-posture-arctic-part-i/ [2] Government Offices of Sweden, “Sweden’s engagement in Afghanistan”, skat. 27.04.2022., https://www.government.se/articles/2021/08/swedens-engagement-in-afghanistan/ [3] France 24, “Sweden to withdraw from French-led special forces mission Takuba in Mali”, skat. 27.04.2022., https://www.france24.com/en/africa/20220114-sweden-to-withdraw-from-french-led-special-forces-mission-takuba-in-mali [4] Finnish Institue of International Affairs, “What non-alignment? Finland’s security and defence policy stems from partnerships”, skat. 27.04.2022., https://www.fiia.fi/julkaisu/finlands-security-and-defence-policy-stems-from-partnerships?read [5] Colin Wall, Sean Monaghan, Pierre Morcos, “Will Finland and Sweden Join NATO?”, Center for Strategic and International Studies, skat. 27.04.2022., https://www.csis.org/analysis/will-finland-and-sweden-join-nato [6] Turpat [7] Jon Henley, “Sweden and Finland agree to submit Nato applications, say reports”, The Guardian, skat. 28.04.2022., https://www.theguardian.com/world/2022/apr/25/sweden-and-finland-agree-to-submit-nato-applications [8] Colin Wall, Sean Monaghan, Pierre Morcos, “Will Finland and Sweden Join NATO?”, Center for Strategic and International Studies, skat. 27.04.2022., https://www.csis.org/analysis/will-finland-and-sweden-join-nato [9] Turpat [10] The Finnish Defense Forces, “In The Reserve”, skat. 28.04.2022., https://intti.fi/en/in-the-reserve [11] Colin Wall, Sean Monaghan, Pierre Morcos, “Will Finland and Sweden Join NATO?”, Center for Strategic and International Studies, skat. 27.04.2022., https://www.csis.org/analysis/will-finland-and-sweden-join-nato [12] Turpat [13] Jon Henley, Julian Borger, “Russia warns of nuclear weapons in Baltic if Sweden and Finland join Nato”, The Guardian, skat. 28.04.2022., https://www.theguardian.com/world/2022/apr/14/russia-says-it-will-reinforce-borders-if-sweden-and-finland-join-nato [14] Turpat [15] France 24, “Belarus votes to give up non-nuclear status”, skat. 28.04.2022., https://www.france24.com/en/live-news/20220228-belarus-votes-to-give-up-non-nuclear-status [16] Charles Szumski, “Russian jets carrying nuclear weapons violated Swedish airspace”, EurActic, skat. 28.04.2022., https://www.euractiv.com/section/politics/short_news/russian-jets-carrying-nuclear-weapons-violated-swedish-airspace/ [17] Yle News, “Russian plane suspected of violating Finnish airspace”, skat. 28.04.2022., https://yle.fi/news/3-12396782 [18] Leo Laikola, “Finland Hit by Cyber Attack, Airspace Breach as NATO Bid Weighed”, Bloomberg, skat. 28.04.2022., https://www.bloomberg.com/news/articles/2022-04-08/finland-hit-by-cyber-attack-airspace-breach-as-nato-bid-weighed [19] Creditinform, “Топ-10 морских портов России”, skat. 28.04.2022., https://credinform.ru/ru-RU/Publications/Article/35ab611c19a1 [20] Charles Szumski, “US, UK could promise Sweden security guarantees during NATO application process”, EurActiv, skat. 28.04.2022., https://www.euractiv.com/section/politics/short_news/us-uk-could-promise-sweden-security-guarantees-during-nato-application-process/

115 views