• Andis Kudors

Mārcis Balodis: Lielgabalu komunikācija jeb Krievijas reģionālās ambīcijas un Zapad 2021

Vērtējot Krievijas militāros manevrus, it īpaši mūsu pierobežā, vienmēr ir vēlams saglabāt modrību, taču nekrist panikā.


Mārcis Balodis ir Austrumeiropas politikas pētījumu centra (APPC) pētnieks


Ik četrus gadus mūsu reģiona informatīvo telpu aizņem vēstis par Krievijas militārajām mācībām Latvijas pierobežā. Ņemot vērā Krievijas daudzkārt demonstrēto politisko un militāro agresiju reģionā, likumsakarīgi ir minējumi par mācību patieso nozīmi un sekām. Lai gan Kremļa nodomus vislabāk zina tikai paša Kremļa iemītnieki, mācības sniedz interesantu ieskatu Krievijas politiskajos mērķos mūsu reģionā.


Baltkrievijas placdarms


Mācības Zapad 2021 ir stratēģiskā līmeņa bruņoto spēku mācības, kas tām jau piesaista pastiprinātu uzmanību, jo tiek izspēlēti valsts mēroga scenāriji. Šogad atbilstoši mačību uzdevumam Baltkrievijas un Krievijas bruņotie spēki – zem Centrālās federācijas valsts karoga – kopīgi atvairīja ārējā ienaidnieka – Polārās republikas – uzbrukumu.[1] Saprotams, mācības ievadīja mūsdienu Krievijai ierastās atrunas par mācību aizsardzības raksturu, taču iedomātais ienaidnieks ir ievērības cienīgs. Pretstatā citām mācībām, kad tiek atstrādāti asimetriskās karadarbības elementi, piemēram, cīņā pret teroristiskām organizācijām, Polārā republika tiek uzskatīta par Krievijai militāri līdzvērtīgu ienaidnieku, kas pēc ilgstošas konfrontācijas uzsāk aviācijas uzbrukumus Centrālajai federācijai. Ņemot vērā tehnoloģisko līdzvērtību, var droši pieņemt, ka iedomātais ienaidnieks ir NATO valstis.[2] Tāpat arī ir ierasts, ka Krievija apzināti manipulē ar iesaistīto karavīru kopējo skaitu. Vīnes dokuments, kura mērķis ir veidot pārskatāmību un vairot savstarpējo uzticamību, nosaka, ka gadījumā, ja mācībās tiek iesaistīti vismaz 13 000 karavīru, ir jāiesaista EDSO novērotāji. Nav pārsteidzoši, ka šajā mācību fāzē, saskaņā ar Krievijas sniegto informāciju, tiek iesaistīti pavisam nedaudz mazāk nekā 13 000 karavīru, lai gan kopējais skaits tiek lēsts virs 100 000.[3] Raugoties no šādas perspektīvas, piesardzība vai pat viegls uztraukums par mācību patieso mērķi ir pilnībā saprotams. Agresīva lielvalsts apzināti slēpj mācībās iesaistīto karavīru un arī tehnikas vienību skaitu, lai izspēlētu pret NATO valstīm vērstu scenāriju.


Šādas bažas šķietami pastiprina pašas Baltkrievijas atrašanās politiskās skrūvspīlēs. Kopš pērnā gada plašajiem protestiem prezidenta Aleksandra Lukašenkas manevra iespējas ir būtiski sašaurinājušās. Nonācis faktiskā Rietumvalstu izolācijā ar politiski un militāri vāju valsti, viņa kā valsts vadītāja politiskā karjera ir tiešā veidā atkarīga no Kremļa pretimnākšanas. No tā izriet šķietami loģisks pieņēmums – mācības Zapad 2021 var kļūt par ieganstu Baltkrievijas integrācijai ar spēku, kas Baltkrieviju padarītu par militāru placdarmu Eiropas pievārtē. Šo noskaņu papildināja interesanti priekšvēstneši. Pirmkārt, Krievijas bruņotie spēki uz mācībām parasti ierodas vien dažas nedēļas pirms mācību sākuma. Taču šogad bruņotie spēki ieradās jau jūlija beigās – divus mēnešus pirms mācībām.[4] Otrkārt, Krievija pārvietoja savu bruņojumu uz Krievijas un Baltkrievijas kopīgi izveidoto kaujas mācību centru pie Grodņas, tātad Polijas pierobežā. Uz turieni tika pārvietoti gan iznīcinātāji SU-30SM, gan arī pretgaisa aizsardzības sistēmas S-400. Svarīgi norādīt, ka Krievijas un Baltkrievijas pretgaisa aizsardzība de facto ir vienota kopš 2013. gada, kad tika izveidota Vienotā reģionālā pretgaisa aizsardzības sistēma.[5] Līdz ar to radās bažas, ka Krievijas spēki Grodņā varētu būt ieradušies uz palikšanu, faktiski izveidojot Krievijas bruņoto spēku bāzi Polijas pierobežā. Tas nepārprotami ietekmētu spēku samēru reģionā un sniegtu Krievijai iespēju izdarīt, ja nepieciešams, bruņotu spiedienu uz Lukašenkas režīmu,[6] pārvelkot svītru pāri jebkādām idejām par Baltkrievijas suverenitāti.


Vai gatavošanās karam?


Ņemot vērā Krievijas agresīvo uzvedību starptautiskajā arēnā, jebkādi ievērojami militāri manevri raisa aizdomas, ka tie var kļūt par ieganstu militārai intervencei. Galu galā, 2008. gada karš Gruzijā kļuva par turpinājumu Krievijas bruņoto spēku mācībām. Taču ir svarīgi saprast, ka Krievija lēmumus par bruņota spēka pielietošanu pieņem, vadoties pēc aprēķiniem. Saprotams, ka konkrētus Kremļa stratēģu plānus mēs nespējam izzīlēt, taču toties varam gana droši pieņemt, kādi ir šādus lēmumus ietekmējošie kritēriji. Pirmkārt, ir jābūt skaidram un nepārprotamam Krievijas nacionālo interešu apdraudējumam. Otrkārt, ir jāpastāv pārliecībai vai vismaz ticamai iespējai, ka bruņots spēks spēs sasniegt plānoto rezultātu, proti, novērst apdraudējumu Krievijas interesēm. Treškārt, ir jābūt izsmeltiem nemilitāriem ietekmēšanas līdzekļiem vai arī jāpastāv laika trūkumam tos īstenot.[7] Raugoties no šādas perspektīvas, Krievijas agresija pret Baltijas valstīm un Poliju, tāpat kā pret jebkuru citu NATO dalībvalsti, ir mazticama. Jāpiemetina, ka autoritāri un totalitāri režīmi ir spējīgi un gatavi spert jebkādus soļus, lai nodrošinātu režīma pašsaglabāšanos, attiecīgi nav iespējams pilnībā izslēgt bruņota spēka draudus. Taču jebkāda militāra ofensīva pret aliansi izsauktu asu politisku, ekonomisku un militāru pretdarbību, kas neapšaubāmi atsvērtu jebkādus potenciālos ieguvumus, ko Krievija plānotu sasniegt. Pieminēšanas vērts ir arī acīmredzamais – jebkurus Krievijas bruņoto spēku manevrus viss reģions pavada ar lielu vērību. Tā rezultātā zūd arī pārsteiguma efekts, kas vismaz sākotnēji ļautu gūt mazas uzvaras, iekams pretinieks ir spējīgs pilnvērtīgi atbildēt. Šo argumentu darbībā varēja novērot šī gada pavasarī, kad tika īstenota plaša Krievijas bruņoto spēku pārvietošana uz Ukrainas pierobežu. Sociālajos tīklos bija brīvi pieejami fotomateriāli ar vilcienu sastāviem, kas uz Rostovas un Voroņežas rajonu veda tehnikas vienības, kas gluži loģiski raisīja bažas par jaunas ofensīvas sākšanu Donbasā vai pat ārpus Donbasa robežām.[8] Taču tik plaša un pat atklāta spēku pārvietošana vairāk liecināja par mēģinājumu komunicēt un iebiedēt, nevis uzbrukt, jo pati Krievija zaudēja pārsteiguma efektu.


Līdz ar to nonākam pie Krievijas interesēm attiecībā uz to, kāds ir mācību Zapad 2021 politiskais mērķis, un tā ir komunikācija. NATO pastiprināto klātbūtni mūsu reģionā, tāpat kā Rietumvalstu paziņojumus par to, kā veidot attiecības ar Krieviju, caurvij viens jēdziens – atturēšana. Proti, tiek īstenoti gan politiski, gan ekonomiski, gan militāri instrumenti, lai liktu Krievijai skaidri un gaiši saprast, ka agresija pret NATO un Eiropas Savienības dalībvalstīm vai pat to drošību izsauks skaidru un spēcīgu atbildi. Tajā pašā laikā tiek uzsvērts, ka Rietumvalstis atrodas aizsardzības pozīcijās, un jebkāda pretdarbība Krievijai, piemēram, sankciju formā, ir samērīga atbilde uz Krievijas rīcību, nevis agresija vai provocēšana. Un tieši šādos apstākļos Krievijas stratēģiskā līmeņa mācības kļūst par daļu no komunikācijas instrumentārija. Krievijas palielinātā bruņoto spēku klātbūtne Baltkrievijā, kas, visticamāk, ar laiku tikai turpinās pieaugt, tāpat kā Krievijas aizsardzības ministra Sergeja Šoigu pavasara paziņojums, ka Rietumu kara apgabalā tikšot izveidotas 20 jaunas karaspēka daļas, lai adekvāti stātos pretim NATO[9], pakāpeniski stiprina Krievijas pozīcijas reģionā. Rezultātā Krievija cenšas parādīt, ka nevis ES un NATO būs tie, kuri varēs Krievijai novilkt robežas, bet gan pati Krievija veidos spēles noteikumus par to, ko Rietumvalstis drīkst un ko nedrīkst darīt. Par to arī liecina apsvērums, ka mācību ietvaros notika finanšu nozares institūciju mācības ar mērķi nodrošināt bruņoto spēku finansēšanu kara apstākļos, tai skaitā ar ārvalstu valūtu.[10] Tas liecina par bruņoto spēku gatavošanos ilgstošam karam, kas notiek ienaidnieka teritorijā. Līdz ar to tas kļūst par signālu Rietumvalstīm, ka Krievijai ir kapacitāte aizsargāt savas pozīcijas.


Mācības Latvijai


Vērtējot Krievijas militāros manevrus, it īpaši mūsu pierobežā, vienmēr ir vēlams saglabāt modrību, taču nekrist panikā. Nenoliedzami, bruņoto spēku koncentrēšana pierobežā rada spriedzi, un nav iespējams izslēgt provokāciju risku. Taču der atcerēties, ka šādas mācības tiek cieši vērotas un liela mēroga ofensīvas ir ne tikai finansiāli, bet arī politiski dārgas. Vērtējot Krievijas militārās aktivitātes reģionā kā komunikācijas rīku, ir skaidri redzami Krievijas centieni nostiprināt savu ietekmi reģionā. Krievijas ekspansijas mērķis ir nepieļaut Ukrainas scenārija atkārtošanos, proti, nepieļaut vēl kādas savas ietekmes sfēras valsts virzīšanos prom no Krievijas ietekmes. Līdz ar to mācību saturs ir veidots, lai signalizētu par gatavību pretoties jebkādām straujām pārmaiņām teritorijās, ko Krievija uzskata par savām. Papildus tam, pakāpeniska integrācija, tai skaitā militāra, ar Baltkrieviju ļauj ne tikai izdarīt spiedienu uz Baltkrieviju, bet arī apkārtējām reģiona valstīm, galvenokārt Ukrainu. Būtiski, ka Krievija ir saglabājusi iespēju Baltkrievijai bruņoties tādā veidā, lai to faktiski padarītu par proxy valsti, kas it kā bez Krievijas tiešas klātbūtnes ir spējīga izdarīt militāru spiedienu reģionā.


Raugoties no Latvijas pozīcijām, mācību Zapad 2021 scenārijs sniedz zināmu ceļakarti par to, kādas spējas ir nepieciešams pilnveidot mums pašiem. Taču tikpat svarīgi ir apzināties, ka dzīvojam vienā reģionā ar valsti, kurai ir ekspansionistiskas ambīcijas un kura ir gatava palielināt savu ietekmi ar dažādiem instrumentiem. Lai gan konvencionālas karadarbības risks ir salīdzinoši zems, pret mums un mūsu sabiedrotajiem jau vairākus gadus ir izvērsts informatīvs un politisks karš, un nav pamata pieņemt, ka tas varētu mazināt savu intensitāti. Tāpēc svarīga ir visaptveroša valsts drošības stiprināšana ne tikai militārā ziņā, bet arī politiskā, ekonomiskā un sociālā.




[1] Pavel Felgenhauer, “Massive Zapad 2021 War Games Begin”, Jamestown Foundation, skat. 27.09.2021., https://jamestown.org/program/massive-zapad-2021-war-games-begin/ [2] Turpat [3] Turpat [4] Tony Weselowsky, “Russia To Show Off Military Might, Grip On Belarus During Zapad-2021 Exercises”, Radio Free Europe Radio Liberty, skat. 27.09.2021., https://www.rferl.org/a/russia-exercises-grip-on-belarus/31452506.html [5] Arseny Sivitsky, “Amidst Zapad 2021 Exercise, Russia and Belarus Establish Joint Air-Defense and Air Force Training and Combat Center”, Jamestown Foundation, skat. 27.09.2021., https://jamestown.org/program/amidst-zapad-2021-exercise-russia-and-belarus-establish-joint-air-defense-and-air-force-training-and-combat-center/ [6] Turpat [7] Simon Saradzhyan, “Why Russia Is Unlikely to Use Zapad-2021 to Intervene Militarily in European Countries”, PONARS Eurasia, skat. 27.09.2021., https://www.ponarseurasia.org/why-russia-is-unlikely-to-use-zapad-2021-to-intervene-militarily-in-european-countries/ [8] BBC, “Russia to pull troops back from near Ukraine”, BBC, skat. 27.09.2021., https://www.bbc.com/news/world-europe-56842763 [9] Izvestiya, “Шойгу анонсировал создание в РФ воинских частей для противостояния НАТО”, Izvestiya, 27.09.2021., https://iz.ru/1171701/2021-05-31/shoigu-anonsiroval-sozdanie-v-rf-voinskikh-chastei-dlia-protivostoianiia-nato [10] Interfax-AVN, “На учениях "Запад-2021" испытают инновационную систему финансирования армии в военное время”, skat. 27.09.2021., https://www.militarynews.ru/story.asp?rid=1&nid=554627&lang=RU

158 views