• Andis Kudors

Mārcis Balodis: Piedņestra – jauna fronte vai bandinieks lielākā spēlē?

Piedņestra ir instruments Moldovas iebiedēšanai ar nolūku parādīt, kas notiek ar tiem, kuri pretojas Kremļa politikai


Mārcis Balodis ir Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks


Turpinoties Krievijas militārai un politiskai iestigšanai Ukrainas austrumos, sāk izskanēt loģiski minējumi par to, kā Krievija var mēģināt risināt esošo situāciju. Tiek pieļauti dažādi scenāriji, kuru ticamība gan svārstās. Ir iespējams runāt par kodoldraudiem, par mobilizācijas izsludināšanu un kara stāvokļa ieviešanu Krievijā, un pat par galma apvērsumu Kremlī. Taču jau aprīļa nogalē aktuāls kļuva temats par Krievijas spējām izvērst uzbrukumu dažādos fokusētos virzienos, lai piespiestu Ukrainu dalīt savu uzmanību un resursus.


Separātistu militārā jauda


Un Piedņestras Moldāvu republika (turpmāk tekstā – Piedņestra) ir viena no centrālajām teritorijām, par kuru iespējamo iesaisti karā tiek spekulēts. Pēc PSRS sabrukuma Piedņestras reģions atšķēlās no Moldovas, un separātistu pusē nostājās daļa PSRS/Krievijas 14. Gvardes armijas, kas de facto padarīja Piedņestru par separātisku Krievijas politiski kontrolētu teritoriju. Krievijas bruņotie spēki drīz tika pārveidoti par Krievijas spēku operatīvo grupu, kurus pati Krievija dēvē par miera uzturētājiem.[1] Tās neatkarību no Moldovas starptautiski atzīst tikai Dienvidosetija, Abhāzija un Kalnu Karabaha jeb Arcaha, proti, citas separātiskas vai apstrīdētas teritorijas, kurās interesantā kārtā Krievijai ir intereses. Vien dažas dienas vēlāk Piedņestras varas iestādes ziņoja par vairākiem uzbrukumiem. 25. aprīlī ar granātmetējiem RPG-27, kādi ir Krievijas un Piedņestras bruņojumā, tika apšaudīta Piedņestras Valsts drošības ministrija. Nākamajā dienā esot noticis uzbrukums radio un televīzijas centram, kā rezultātā tikušas iznīcinātas divas radio antenas, savukārt 27. aprīlī esot noticis uzbrukums kādai bruņoto spēku vienībai.[2] Gan Piedņestras, gan Krievijas varas iestādes notikušo nodēvēja par teroraktiem. Turklāt separātiskās (de facto – Krievijas kontrolētas) teritorijas t.s. prezidents Vadims Krasnoseļskis paziņoja, ka pie uzbrukumiem vainīga esot Ukraina, kura cenšoties Piedņestru ievilkt karā.[3]


Eļļu spekulāciju ugunij aprīļa nogalē pielēja Krievijas Centrālā kara apgabala komandiera vietnieks Rustams Miņekajevs, kurš izteicās, ka Krievija grasās veikt ofensīvu Ukrainas dienvidos, lai sasniegtu Piedņestru. Viņš vienlaikus pamanījās piedraudēt arī Moldovai sakot, ka Moldovā notiekot krieviski runājošo iedzīvotāju apspiešana.[4] Raugoties no militārās perspektīvas, Krievijas bruņotie spēki ir saskārušies ar divām būtiskām problēmām, kuru risināšanā Piedņestra varētu šķist noderīga – loģistika un Ukrainas aizsardzības spējas. Viens no militāru panākumu priekšnosacījumiem ir kompetenta loģistikas sistēma un infrastruktūra. Piedņestras teritorija varētu šķist noderīga parapgādes īstenošanai, tehnikas remontam un cietušo aprūpei, it īpaši ņemot vērā to, ka Piedņestras teritorijā nenotiek aktīva karadarbība. Būtiski, ka Piedņestrai ir ceļu un dzelzceļu savienojumi ar Ukrainas teritoriju, turklāt Krievijas militārajā domāšanā dzelzceļi ir atslēgas elements, kuru izmantošanā Krievijai ir būtiska pieredze. Galu galā, mācību laikā Krievijas bruņotie spēki tehniku pārvieto galvenokārt tieši pa dzelzceļu.[5] Ņemot vērā Krievijas militāro klātbūtni Piedņestrā, šī varētu tapt par otro fronti pret Ukrainu. Savukārt pat pasīva Piedņestras iesaistīšanās karā spiestu Ukrainas bruņotos spēkus pievērst vairāk uzmanības un resursu, līdz ar to samazinot citviet pieejamos resursus, attiecīgi atvieglojot Krievijas mērķu sasniegšanu.


Taču šāda scenārija izspēlei ir vairāki būtiski trūkumi. Pirmkārt, Piedņestru ar Ukrainu Odesas tuvumā savienoja tilts pār Kučurhanas upi, kas jau 4. martā tika iznīcināts.[6] Otrkārt, lai Piedņestra varētu aktīvi iesaistīties karadarbībā jaunā frontē pret Ukrainu, piemēram, Odesas virzienā, tai ir nepieciešams atbalsts no Krievijas bruņotajiem spēkiem, kuri jau atrodas Ukrainas dienvidos un Melnajā jūrā. Un no tā izriet trešā problēma – Piedņestrā esošie bruņotie spēki. Tur ir dislocēti aptuveni 1500 Krievijas t.s. miera uzturētāju, taču lielāko daļu no viņiem veido vietējie iedzīvotāji ar Krievijas pasēm, no kā izriet jautājumi ne tikai par viņu sagatavotību, bet arī motivāciju karot. Līdz ar to jau sākotnēji Krievijas kapacitāte ir būtiski ierobežota. Krievijas kontingentu būtu iespējams palielināt, izmantojot Piedņestras galvaspilsētas Tiraspoles lidostu. Taču, lai to sasniegtu, Krievijas aviācijai nāktos šķērsot Ukrainas gaisa telpu, pār kuru Krievijai joprojām nav izdevies nodrošināt pilnīgu kontroli. Piedņestrai ir arī pašai savi bruņotie spēki, ko, pēc dažādām aplēsēm, veido aptuveni 8000 karavīru, taču pilnvērtīgu bruņoto spēku iegūšanai būtu nepieciešama mobilizācija, ko nebūtu iespējams noslēpt. Piedņestras Kobasnas ciemā arī atrodas viena no vai pat lielākā ieroču noliktava Austrumeiropā[7], kurā kopš 20. gadsimta 90. gadu sākuma tiekot glabātas aptuveni 20 tonnas munīcijas un ieroču, kuras noteikti būtu noderīgas bruņota konflikta gadījumā. Taču eksperti lēš, ka šobrīd reāli izmantojamas varētu būt tikai aptuveni 9 tonnas bruņojuma, jo atlikušajam jau ir beidzies derīguma termiņš, kas to padara nedrošu izmantošanai.[8] Tiesa, šī pati munīcijas noliktava ir tikusi iesaistīta starptautiskās ieroču kontrabandas aktivitātēs,[9] līdz ar to nevar izslēgt, ka patiesais apmērs ir krietni mazāks.


Piedņestra starp dzirnakmeņiem


Līdz ar to Piedņestras militārā lietderība tieša kara situācijā ir būtiski ierobežota – tajā nav dislocēts gana liels karavīru skaits, kuru rīcībā turklāt ir pat PSRS laika bruņojums, kā arī ir būtiski apgrūtināta iespēja viņu skaitu papildināt. Papildus tam, Krievijai joprojām nav klātbūtnes Odesas tuvumā, kas ļautu pastiprināt no Piedņestras nākošos draudus. Taču tas nenozīmē, ka Piedņestras teritorija nevar tikt izmantota hibrīddraudiem un pat asimetriskai agresijai ne tikai pret Ukrainu, bet arī Moldovu. Ne velti Krievijas amatpersonas, ieskaitot iepriekšminēto R. Miņekajevu, ir norādījušas uz it kā notiekošu krieviski runājošo iedzīvotāju diskrimināciju ne tikai Piedņestrā, bet arī Moldovā.[10] Vēl aprīļa vidū Moldovas prezidente Maija Sandu parakstīja likumu, kas pašreizējo notikumu kontekstā aizliedza izmantot Georga lentes un demonstrēt simbolus Z un V. Paredzamā kārtā Moldovas komunisti un sociālisti mobilizēja savu elektorātu ar domu, ka Moldovas patiesais nolūks esot iznīdēt Otrā pasaules kara vēsturi un liegt iedzīvotājiem viņu vēsturisko mantojumu.[11] Militārā ziņā Moldova ir vāja, un Piedņestrā esošie spēki var izrādīties sīvs pretinieks, jo Moldovas bruņotos spēkus veido 5000 aktīvu karavīru.[12] Uz tā fona Eiropas Savienība ir paziņojusi par gatavību šogad būtiski palielināt Moldovai pieejamo finansējumu aizsardzības nozarei[13], kā arī ASV un Lielbritānija ir nākušas klajā ar palīdzības priekšlikumiem.[14] Turklāt, raugoties no militārās perspektīvas, Moldovai ir spēcīgi sabiedrotie. Ukrainas prezidenta padomnieks Aleksejs Arestovičs izteicies, ka bruņota apdraudējuma gadījumā Moldovai atliek vien lūgt palīdzību Ukrainai un Rumānijai, kura turklāt ir NATO dalībvalsts.[15] Šāda scenārija īstenošana praktiski nozīmētu Piedņestras iespiešanu starp trīs dzirnakmeņiem, kas vēl vairāk apgrūtinātu militāru mērķu sasniegšanu, turklāt aizņemtu Krievijas resursus.

Tiesa, Piedņestra jau tā šobrīd atrodas starp diviem dzirnakmeņiem. Ekonomiskā ziņā separātiskais reģions ir baudījis Krievijas sniegtās priekšrocības – Krievijas uzņēmumam Inter RAO pieder Piedņestrā esošā Kučurganas elektrostacija, kurā tiek izmantota lēta Krievijas gāze, kamēr saražotā elektrība tiek pārdota Moldovai, nodrošinot aptuveni 70% Moldovas pieprasījuma.[16] Tajā pašā laikā Piedņestra kā starptautiski atzīta Moldovas teritorija var izmantot brīvās tirdzniecības bonusus ar Eiropas Savienību. Turklāt vērts pieminēt Piedņestras izdevīgo atrašanās vietu kontrabandas ceļiem starp Moldovu un Ukrainu.[17] Līdz ar to reģions kopumā ir spējis izmantot savu situāciju, sēžot uz vairākiem krēsliem vienlaikus un gūstot no tā peļņu. Piedņestras gadījumā biznesam ir vistiešākā sasaiste ar politiku, proti, reģionā dominē konglomerāts Sheriff, kam pieder ne tikai DUS, komunikāciju uzņēmumi un futbola klubs FC Sheriff, bet arī politiskā vara. Visi (!) 33 parlamenta deputāti ir saistīti ar konglomerātu,[18] un arī pašreizējais prezidents tika finansēts jau priekšvēlēšanu laikā.[19] Nenoliedzami, Piedņestras autonomija starptautiskā līmenī ir ierobežota, un vietējais režīms ir politiski atkarīgs no Kremļa, taču tikt aktīvi iesaistītiem karā vai savā teritorijā sastapt jaunus atbrīvotājus no Krievijas noteikti nav vietējā režīma interesēs.


Visi līdzekļi labi


Raugoties no Kremļa pozīcijām, Piedņestra šobrīd ir politiskas ietekmes svira. Militārā ziņā tās lietderība ir atkarīga ne tikai no jau tā ierobežotā personāla un bruņojuma pašā Piedņestrā, bet arī Krievijas gatavības un spējām to pastiprināt no malas, tai skaitā no Ukrainas teritorijas. Turpretī politiskā līmenī Piedņestra sniedz nosacītas iespējas. Jebkādas aktivitātes Piedņestrā neizbēgami piesaista Ukrainas resursus un uzmanību, taču plašākā kontekstā mērķis ir, domājams, tieši Moldova. Krievijas interesēs ir vājināt pro-rietumnieciskās prezidentes Sandu pozīcijas, lai liegtu Moldovai attālināties no Krievijas ietekmes. Pašreizējā kara kontekstā Moldovas teritorija ir izmantojama palīdzības kravu nogādāšanai Ukrainā. Līdz ar to Kremļa interese ir situācijas destabilizācija Moldovā, lai, kā jau Krievijai tas ir ierasts, sodītu pro-rietumnieciskus režīmus par nevēlēšanos sadarboties ar Krieviju un atbalstīt tās intereses.


Provokāciju ziņā Moldova ir viegls mērķis, jo tā ir Eiropas nabadzīgākā valsts, kuras sabiedrība attiecīgi ir izteikti jūtīga pret straujiem cenu kāpumiem, ko pastiprina Moldovas atkarība no Krievijas dabas resursiem. Un šajā politiskajā cīņā Piedņestra ir instruments Moldovas iebiedēšanai ar nolūku parādīt, kas notiek ar tiem, kuri pretojas Kremļa politikai. Šī ir veca mācība, kas ir regulāri jāatgādina arī mums pašiem – Krievija ir destruktīva valsts. Pašreizējās starptautiskās izolācijas apstākļos tā meklē veidus, kā provocēt valstis un sabiedrības piekāpties Kremļa priekšā, lai panāktu politiskas izmaiņas. Šādos apstākļos jebkāda sasaiste ar Krieviju kļūst par potenciālu apdraudējuma avotu, jo Krievijas politiskajā domāšanā visi līdzekļi ir labi, ja vien tie sniedz rezultātu.

[1] Ministry of Defence of the Russian Federation, “Peacekeeping operation in Transnistria”, skat. 26.05.2022., https://eng.mil.ru/en/mission/peacekeeping_operations/more.htm?id=10336232@cmsArticle [2] Digital Forensic Research Lab, “Russian War Report: Questions around metadata on video of Kherson explosion aftermath”, Atlantic Council, 26.05.2022., https://www.atlanticcouncil.org/blogs/new-atlanticist/russian-war-report-questions-around-kherson-explosion/ [3] Turpat [4] Oleg Sukhov, “Transnistria becomes potential hotspot in Russia’s war”, The Kyiv Indepdendent, skat. 26.05.2022., https://kyivindependent.com/national/transnistria-becomes-potential-hotspot-in-russias-war/ [5] Emily Ferris, “The Battle for Odessa and its Railways: Could Transnistria Assist?”, RUSI, skat. 26.05.2022., https://rusi.org/explore-our-research/publications/commentary/battle-odessa-and-its-railways-could-transnistria-assist [6] Turpat [7] Paula Erizanu, “‘I don’t feel safe here’: Transnistria fears could spark Moldova exodus”, The Guardian, skat. 26.05.2022., https://www.theguardian.com/world/2022/may/01/i-dont-feel-safe-here-transnistria-fears-could-spark-moldova-exodus [8] Tom Kington, “Expired arms, tepid fighters: Russian ally Transnistria may have little to offer for Putin’s war”, Defense News, skat. 27.05.2022., https://www.defensenews.com/global/europe/2022/03/15/expired-arms-tepid-fighters-russian-ally-transnistria-may-have-little-to-offer-for-putins-war/ [9] Mădălin Necșuțu, “The huge stake in the complicated equation of destroying Soviet ammunition in Transnistria”, Veridica, skat. 27.05.2022., https://www.veridica.ro/en/analyses/the-huge-stake-in-the-complicated-equation-of-destroying-soviet-ammunition-in-transnistria [10] Анастасия Успенская, “Молдова в шаге от войны? Четыре версии эскалации в Приднестровье и возможные последствия”, BBC, skat. 27.05.2022., https://www.bbc.com/russian/news-61097074 [11] Turpat [12] Tony Weselowsky, “Amid Rising Russian Threat, Moldova Mulls Scrapping Neutrality”, Radio Free Europe Radio Liberty, skat. 27.05.2022., https://www.rferl.org/a/moldova-russian-threat-neutrality-invasion-ukraine/31868367.html [13] Al Jazeera, “EU to ‘significantly increase’ military aid to Moldova”, skat. 27.05.2022., https://www.aljazeera.com/news/2022/5/4/eu-to-significantly-increase-moldova-military-aid [14] Tony Weselowsky, “Amid Rising Russian Threat, Moldova Mulls Scrapping Neutrality”, Radio Free Europe Radio Liberty, skat. 27.05.2022., https://www.rferl.org/a/moldova-russian-threat-neutrality-invasion-ukraine/31868367.html [15] Наталия Медведева, “Арестович о Приднестровье: Молдове надо обратиться за помощью к Украине и Румынии”, Liga, skat. 27.05.2022., https://news.liga.net/politics/news/arestovich-o-pridnestrove-moldove-nado-obratitsya-za-pomoschyu-k-ukraine-i-rumynii [16] Stanislav Secrieru, “How Long Will the Russia–Moldova Gas Truce Last?”, Carnegie Endowment for International Peace Moscow Centre, skat. 27.05.2022., https://carnegiemoscow.org/commentary/85720 [17] Tom Kington, “Expired arms, tepid fighters: Russian ally Transnistria may have little to offer for Putin’s war”, Defense News, skat. 27.05.2022., https://www.defensenews.com/global/europe/2022/03/15/expired-arms-tepid-fighters-russian-ally-transnistria-may-have-little-to-offer-for-putins-war/ [18] Владимир Соловьев, “Пришерифская молдавская республика”, Коммерсантъ, skat. 27.05.2022., http://web.archive.org/web/20210125145940/http://www.kommersant.ru/doc/4593870 [19] France24, “In separatist Transnistria, Sheriff calls the shots”, skat. 27.05.2022., https://www.france24.com/en/live-news/20210927-in-separatist-transnistria-sheriff-calls-the-shots

93 views