• Andis Kudors

Maskavas propagandisti par baltkrieviem: ko brālis stāsta par brāli?

Ja Kremlī sāk runāt par brāļu tautai nepieciešamo palīdzību, tad gaidiet nepatikšanas.


Aleksandrs Lukašenka, tiekoties ar Vladimiru Putinu, pazemināja sevi, nosaucot kolēģi par vecāko brāli. Tā kā viņš uzskata, ka Baltkrievija ir viņš pats, tad pazemināja arī visu valsti. Sarunā ar Putinu gan gaismā iznāca arī baltkrievu viltnieka domas, proti, viņš teica – es jau Jūs, kad tikko kļuvāt par prezidentu, kā jaunu politiķi, brīdināju… Tātad reizē – i vecākais, i jaunākais… Gadu pirms šīs draudzīgās ainiņas Lukašenka runāja par sevi kā par vienīgo suverenitātes garantu, dodot mājienus, ka draudi nāk ne tik daudz no rietumiem, cik austrumiem. Kā garantam ir veicies ar informācijas telpas sargāšanu? Krievijas mediji 2020. gada aprīlī uzsāka masīvu kampaņu, apšaubot Lukašenkas režīma leģitimitāti. Zīmīgi, ka Krievijas portāli, kuri pirms tam koncentrējās uz notikumiem Sīrijā un Ukrainā, 2018. un 2019. g. sāka aktīvi pievērst uzmanību Baltkrievijas tematikai. Minētajā periodā strauji pieauga dezinformācijas izplatīšana par Baltkrieviju Krievijas portālos. Šī nebija pirmā kampaņa, tādu jau bijām redzējuši, citu Maskavas un Minskas ekonomisku strīdu laikā, tomēr, mērogs cits. Šī gada septembrī “Baltkrievijas Drošības blogs” publicēja profesora, mediju eksperta Eduarda Meļņikova analītisko rakstu: “Krievijas informatīvā ietekme kā Baltkrievijas suverenitātes apdraudējums”. Savā rakstā izmantoju datus no minētā avota.

Baltkrievijas informācijas telpas specifika

Kremļa propagandisti un interneta troļļi darbojas Baltkrievijā ka sev ierastā un labvēlīgā vidē. Tehnoloģiju ziņā Baltkrievija ir gājusi roku rokā ar digitalizācijas tendencēm Eiropā. 2019. gadā internetu lietoja 92 % jauniešu, 30 līdz 39 gadu vecumā – 86% lietotāju. Baltkrievi vecumā no 40 līdz 49 gadiem vienādā mērā lieto kā televīziju, tā internetu. Pašlaik Baltkrievijā internets ir pieejams 78 % mājsaimniecību. Televīzija Baltkrievijā joprojām ir viens no visplašāk lietotajiem un tādējādi vissvarīgākajiem medijiem. Televīzijas pieejamība sasniedz 99,5% valsts teritorijas. TV lieto ap 69% cilvēku pilsētās un ap 84% – laukos. Visvairāk televizoru skatās iedzīvotāji vecumā virs piecdesmit gadiem.[1]


Ja komunikāciju tehniskajā ziņā baltkrievi ir eiropieši, tad par mediju saturu to pašu nevar teikt. Baltkrievijā lielā mērā dominē valsts varas kontrolētie mediji. Ar neapbruņotu aci skatoties, varētu likties, ka nevalstisko mediju ir vairāk, jo 1277 ir komerciālie, un tikai 641 valsts medijs.[2] Te ir svarīgi uzsvērt, ka lielākā daļa nevalstisko mediju ir apolitiski, to saturs pārsvarā ir saistīts ar izklaidi. Savukārt, valsts kontrolētie mediji izplata politiskos vēstījumus un ar savām tirāžām, pārklājumu un produkcijas apjomu nomāc alternatīvus informācijas avotus. Turklāt, komerciālie mediji tiek pakļauti vajāšanām. To saimniekošanas apstākļi tiek apgrūtināti, pie katras iespējas tiek uzlikti naudas sodi, žurnālisti tiek aizturēti. Pirms pāris gadiem, sniedzot interviju BELSAT televīzijai Minskā, redzēju, ka daļa viņu telpu atgādināja nepabeigtu celtniecības objektu, nevis Eiropas valsts televīzijas ēku. Valsts mediju uzņēmums “Belteleradiokompānija” ir ne tikai valsts uzņēmums, bet de facto arī varas institūcija, kas ir pakļauta personīgi Aleksandram Lukašenko. Tie 72% baltkrievu, kuri regulāri skatās varas kontrolētos TV kanālus tiek baroti ar autoritārā režīma propagandu.[3] No drukātajiem medijiem vispopulārākā ir t.s. prezidenta avīze “Sovetskaja Belorussija” ar 17,3% lasītāju, tai seko “Komsomļskaja pravda v Belorussiji” – 16,8 %. Vai nav jauki avīžu nosaukumi?!

Kaimiņu rupors

Baltkrievijā darbojas 25 vietējās, 17 Krievijas un 3 ukraiņu radiostacijas. Televīzijas jomā Krievijas klātbūtne ir sevišķi izteikta. Vispopulārākie TV projekti ir Krievijā veidoti diskusiju šovi, analītiskie un izklaides raidījumi. Plaši pieejamas un populāras ir Krievijas kanālu vietējās modifikācijas: “RTR-Belarusj”, “NTV-Belarusj” u.c. Pēc oficiālajām Baltkrievijas aplēsēm, Krievijā radīta mediju satura īpatsvars Baltkrievijā ir 65% (!). Krievijas Pirmais kanāls ar baltkrievu papildinājumiem skatās 65,58% baltkrievu, kamēr vietējo kanālu “Belarusj 1” – 50,63%. Turklāt ir jāņem vērā, ka arī Baltkrievijas vietējie mediji lielā apmērā iepērk Krievijas seriālus, diskusiju šovus un muzikālos raidījumus. Arī interneta vide, kur informāciju smeļ jaunieši, ir piesātināta ar Krievijā veidotu saturu. Ceturtā daļa baltkrievu nelieto Baltkrievijas interneta medijus, tā vietā iegūstot informāciju (un dezinformāciju) par notiekošo no Krievijas portāliem un platformām. Kā norāda mediju eksperts Eduards Meļņikovs, daļēji tas ir skaidrojams ar to, ka baltkrievi iziet uz interneta avotiem ne vis pa tiešo, bet caur “Google”, “Jandex” un “Mail.ru”, kas Baltkrievijai saturu krievu valodā pielāgo līdzīgi kā Krievijai.[4] Par kādu suverenitātes nosargāšanu runāja Lukašenko? Mūsdienās informācijas telpa ir daļa nacionālās drošības sfēras; redzams, ka Baltkrievijā tur labi saimnieko Kremļa rupori. Nevarētu gan teikt, ka Latvijā ar šo viss būtu pilnīgā kārtībā.


“Facebook” un “Odnoklassņiki” ir pieaudzis individuālo lietotāju skaits, kuri raksta par notiekošo Baltkrievijā no Kremļa pozīcijām. Nav kas dod pretsparu, jo Lukašenko laikā brīvajiem medijiem nav ticis ļauts pienācīgi attīstīties. Baltkrievijas teritorijā dominē divas propagandas telpas – Kremļa un Lukašenko administrācijas vadītas. Tā jau bija slikti, bet nesen Minskā ieradās vēl Maskavas propagandistu desants, lai pieliktu plecu Lukašenkas struktūrām.

Krievijas propagandas galvenie vēstījumi par baltkrieviem

Tiek apšaubītas baltkrievu identitātes atšķirības no krieviskās. Skatījums uz savas tautas un valsts vēsturi ietekmē skatījumu uz mums pašiem šodien. Vēsturiskās atmiņas ir daļa no nacionālās identitātes. Nacionālā identitāte nav kaut kas akmenī iekalts, tas drīzāk ir process, kurā mijiedarbojas, gan balss no pagātnes, gan citu spriedumi par mums, gan tas, ko mēs paši par sevi domājam un kādu redzam savu nākotni. Krievijas propagandisti, apzinoties to, ka procesu līdz zināmai robežai var ietekmēt, kopš V. Putina otrā prezidenta pilnvaru termiņa ir aktīvi iesaistījušies savu kaimiņu vēstures skaidrošanā. Tas notiek pašu kaimiņu vietā, jo Maskavā taču zina labāk… Kad Kremļa lakstīgalas dzied par “mazākajiem” brāļiem ukraiņiem un baltkrieviem, tad paternālisms sit augstu vilni. Ja Kremlī sāk runāt par brāļu tautai nepieciešamo palīdzību, tad gaidiet nepatikšanas.


Padomju laikā baltkrievu vēsture tika skaidrota no marksisma – ļeņinisma pozīcijām, kur baltkrievi beidzot uzelpoja padomju brīvībā… Pēc 1991. gada bija daži gadi savas vēstures apzināšanai un jaunai refleksijai ar savu pagātni. Pie varas nākot Aleksandram Lukašenko, situācija mainījās, daļēji atgriežoties pie padomju tradīcijām. Fonds “Vēsturiskā atmiņa” ar tā vadītāju Aleksandru Djukovu kopš 2008. gada griež veco/jauno plati un savos pētījumos uzsver, ka savulaik baltkrievu ciemus esot dedzinājuši ukraiņi. Tas tiek darīts, lai baltkrievi tik daudz neatbalstītu Ukrainas teritoriālo integritāti. Kopš 2014. gada viens no izplatītiem vēstījumiem: “Banderas cilvēki nodedzināja miermīlīgos baltkrievu zemniekus”.[5]

Mēs jūs tik stipri mīlam, ka piekausim, ja iesiet projām!

Viens no tipiskākiem Krievijas mediju izplatītiem vēstījumiem Baltkrievijā ir sekojošais: ”Mums slāviem ir kopīga vēsture”. Un pat jā tā ir (lai gan te būtu ko runāt par baltkrievu kopīgu vēsturi ar lietuviešiem), tad vai tāpēc arī nākotnei ir jābūt kopīgai? Vai poļi arī nav slāvi? Ja esi līdzīgs savam asinsradiniekam – brālēnam, vai tev ar viņu tāpēc ir obligāti jādzīvo kopā? Putins ne reizi vien ir skaidrojis starptautiskajai sabiedrībai, ka krievi un ukraiņi ir ne tikai brāļi, bet pat gandrīz viena tu tā pati tauta. Vai tāpēc drīkst okupēt un anektēt Krimu? Vai daudzi gruzīni nav pareizticīgie? Tas nepasargāja viņus no nogalināšanas, kad 2008. gadā Dienvidosetijā ieradās brālīgās un pareizticīgās tautas pārstāvji no ziemeļiem.


Vēl citi vēstījumi: “Baltkrievija – Krievijas priekšpostenis Rietumos”, “ASV un NATO – miera drauds”, “Ukraina rada draudus apkārtējiem”. Šādi un līdzīgi Maskavas vēstījumi parādās arī mediju izklaides produkcijā – filmās un seriālos. Padomju vēsturiskā patriotisma kokteilis ar mūsdienu “Krievu pasaules” idejām ir plaši pārstāvēts Baltkrievijas medijos. Populārs Krievijas propagandas sauklis, kas tiek izplatīts Baltkrievijā ir šis: “Krievijas un Baltkrievijas sadarbībai nav alternatīvas”. Tiešām? Kāpēc tad Eirāzijas Ekonomiskās Savienības dalībvalstis tika aktīvi tirgojas ar Eiropas Savienību un Ķīnu? Varbūt vajadzēja iztikt ar Krieviju? Un kāpēc ukraiņi izlēma citādi? Kāpēc Gruzija vēlas būt Eiropa, nevis dienvidu piedēklis Maskavai? Dārgie kaimiņi, tie nav tikai baltieši, kuri nevēlas ar jums integrēties! Jāatzīst, ka Baltkrievija gan nekur projām neskrien, opozīcijas cilvēki sola draudzību ar Krieviju. Pagaidām. Armēnija 2018. gadā pavirzījās demokrātijas virzienā, bet solīja uzticību vienotībai ar krievu tautu. Kad Armēnijas premjers Nikols Pašiņans nomainīja Maskavai lojālos spēka struktūru vadītājus, tad “RT” propagandiste Margarita Simonjana sāka rāties uz premjeru. Starp citu, viens no Kalnu Karabahas kara rezultātiem varētu būt Pašiņana atstumšana no varas.


Tie, kuri fano par Krieviju kā garīguma izplatītāju iepretim grēcīgajai Eiropai, iesaku iedziļināties mediju pētnieka Eduarda Meļņikova rakstītajā par Krievijas mediju saturu Baltkrievijā: “"Tīras izklaides" jomā dominē agresīva morālā tukšuma demonstrēšana, svarīgu morāles principu pārskatīšana, notiek tādu pārraižu masveida ražošana, kas veicina neprātīga patēriņa, hedonisma kultu [..]. Tieši šāda rakstura programmas kvantitatīvi dominē Krievijas apraidē.”[6]Krievijas mediji ir radījuši un uztur vardarbības kulta un dzeltenās preses līmeņa vidi Baltkrievijā, ko papildina Lukašenkas postpadomju ziņu stils par graudu ražas aktivitātēm reģionos. Sovhoza atmosfēra nav zudusi. Vai eiropeiski noskaņotie baltkrievu jaunieši vēlēsies palikt šādā vidē? Atbilde ir redzama jau divus mēnešus Minskas un citu pilsētu ielās.

Tagad Lukašanka un Putins uz laiku atkal vienās tranšejās – pret Rietumiem!

Krievijas propagandas mērķiem izmantotie informācijas resursi sistemātiski izplata versijas par to, ka Baltkrievijā notiekošie protesti pret negodīgajām vēlēšanām un Aleksandru Lukašenku ir Rietumvalstu koordinēti un vadīti. Arī Lukašenka pēc sarunas ar Putinu strauji nomainīja plati un atsāka izplatīt paziņojumus par to, kā Rietumi apdraud Baltkrieviju, ka NATO un ASV koordinē un vada protestus pret “leģitīmo” valsts varu, un ka Polijai ir pēkšņi radušās teritoriālas pretenzijas pret Baltkrieviju. Lukašenkas video paziņojumi, kuros valdības pārstāvjiem vai militārpersonām viņš skaidro politisko un militāro situāciju valstī, aizvien vairāk līdzinās Ziemeļkorejas izplatītajiem propagandas video materiāliem, kuros tās vadonis Kims Čenuns dod skaidrojumus saviem padotajiem, kuri visu cītīgi pieraksta…


Nesen Baltkrievijas amatpersonas paziņoja, ka, ņemot vērā NATO radītos draudus, turpmākajos gados valsts atvēlēs aizvien lielāku finansējumu savu bruņoto spēku stiprināšanai. Vienlaikus gan Baltkrievijas amatpersonu, gan Krievijas propagandas informācijas resursu izplatītās versijas par norisēm Baltkrievijā atbilst Krievijas propagandas tradicionāli izplatītajiem vēstījumiem par to, ka NATO “ielenc” Krieviju un gatavojas militārajai konfrontācijai ar Krieviju. Nudien, izeja ir tikai padziļināta integrācija Baltkrievijas-Krievijas Savienotās valsts veidojumā.

Nobeigumā – biedr, Lukašenka, sagatavojiet blociņu!

2019. gadā tika daudz runāts par Putina iespējamiem nākamajiem soļiem 2024. gadā vai ātrāk. Viena no versijām bija Baltkrievijas-Krievijas Savienotās valsts integrācijas padziļināšana Putina vadībā. Lukašenka solīja draudzību savam “vecākajam brālim, bet viņa pārvaldītā komunālajā dzīvoklī dzīvot nevēlējās. Baltkrievijas izteikumi par Krievijas ambīcijām pēc 2014. gada kļuva arvien agresīvāki. Vai Maskavā varēja aizmirst Lukašenko atteikšanos izvietot Krievijas militārās aviācijas bāzi Baltkrievijā? Kremlim baltkrievu zemi, pirmām kārtām, vajag tieši militāri stratēģisku mērķu dēļ, un ja kāds kavē to sasniegšanu, tad Putina draugu sarakstā nevar palikt. Lukašenko bāzes izvietošanu atteica, paziņoja, ka Baltkrievija nav nekāda “Krievu pasaule”, un vienlaikus prasīja naudu… Nauda būs, teica Kremlī, bet nāksies integrēties. Lukašenko tad sāka bieži lietot maģisko vārdu “suverenitāte”, ko tikai viņš varot nosargāt. Sanāca kuriozi, jo bravūrīgais Lukašenko jau pēc kāda laika tiekoties ar Putinu, sēdēja tādā pozā, kādu pat baltkrievu ministri neieņem, kad, līdzīgi kā ziemeļkorejieši, raksta blociņos vadoņa teikto.


Baltkrievijas līdera ķermeņa valodas vēstījums, pastiepjoties uz “vecākā brāļa” pusi, atgādināja anekdoti, kuru jau biju izmantojis kādā rakstā, bet nevaru atturēties to vēlreiz neatgādināt. Zaķītis iet pa mežu, skatās – lācis iekritis dziļā bedrē un netiek ārā. Zaķītis saprotot, ka seku nebūs, izkrata visu, kas sirdī sakrājies pret lāci, lamā to, izaicina un izsmej. Tad pēkšņi paslīd kāja, un drosminieks iekrīt bedrē pie lāča. Pēc nelielas pauzes garausis saka: “Miša, tici, vai netici, bet atnācu atvainoties!”

Raksta oriģināls pieejams portālā DELFI: https://www.delfi.lv/news/versijas/andis-kudors-maskavas-propagandisti-par-baltkrieviem-ko-bralis-stasta-par-brali.d?id=52543983


[1] Эдуард Мельников, Российское информационное влияние как угроза суверенитету Беларуси, 08.09.2020, Belarus Security Blog, https://bsblog.info/rossijskoe-informacionnoe-vliyanie-kak-ugroza-suverenitetu-belarusi/ [2] Turpat. [3] Эдуард Мельников, Российское информационное влияние как угроза суверенитету Беларуси, 08.09.2020, Belarus Security Blog, https://bsblog.info/rossijskoe-informacionnoe-vliyanie-kak-ugroza-suverenitetu-belarusi/ [4] Turpat. [5] Ihar Melnikau, PhD in History, Belarus Security Blog, 23.01.2020., https://bsblog.info/policy-of-historical-memory-as-an-instrument-of-russian-influence-in-belarus/ [6] Эдуард Мельников, Российское информационное влияние как угроза суверенитету Беларуси, 08.09.2020., Belarus Security Blog, https://bsblog.info/rossijskoe-informacionnoe-vliyanie-kak-ugroza-suverenitetu-belarusi/

  • Facebook
  • Twitter
  • YouTube

© 2020 Andis Kudors