• Andis Kudors

Beāte Livdanska: Kas gaidāms no Krievijas un Baltkrievijas integrācijas “ceļa kartēm”?

Neskatoties uz to, ka ir pāragri izdarīt secinājums, kādu Baltkrieviju redzēsim tuvākajā laikā, viens ir skaidrs – Krievija palielina ietekmi Baltkrievijā


Beāte Livdanska ir Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētniece


9. septembrī aizvadītā Vladimira Putina un Aleksandra Lukašenkas tikšanās, neskatoties uz to, ka šogad tā bija jau piektā abu līderu tikšanās, piesaistīja šķietami daudz lielāku uzmanību kā ierasts. Abi prezidenti vienojās par divdesmit astoņām ciešākas Baltkrievijas un Krievijas integrācijas ceļa kartēm, par kurām neērtas un sarežģītas sarunas ar mainīgiem panākumiem abu starpā pēdējo trīs gadu laikā risinājušās bez uzskatāmiem rezultātiem. Tikšanās rezultāti tiek interpretēti divējādi. No vienas puses tiek norādīts, ka tikšanās rezultāti ir kārtējā publiskā izrāde un tuvākajā laikā, visticamāk, nepiedzīvosim reālas darbības, kas veicinātu abu kaimiņu ciešāku integrāciju. No otras, šobrīd ar bažām būtu jāiepazīstas ar integrācijas karšu saturu, kas esot daudz bīstamāks kā deviņdesmito gadu beigās noslēgtie līgumi par Savienības valsts izveidi. Kāda būs Baltkrievijas nākotne un cik lielā mērā konkrēto integrācijas mehānismu īstenošana ietekmēs Baltkrievijas suverenitāti, ir jautājumi, kam šobrīd jāpievērš pastiprināta uzmanība sekojot līdzi Baltkrievijas un Krievijas savstarpējo attiecību dinamikai.


Straujš integrācijas izrāviens?


Baltkrievijas un Krievijas līderi ciešāku politisko integrāciju starp abām valstīm apsprieduši jau kopš deviņdesmito gadu beigām. Laika periodā starp 2019. un 2020. gadu, sarunas par nepieciešamību finalizēt integrāciju starp abiem aktoriem norisinājās par trīsdesmit vienu ciešākas integrācijas karti tādās jomās kā valsts pārvalde un ekonomika.[1] Saskaņā ar Baltkrievijas vēstnieka Krievijā, Vladimira Semaško publiski pausto, 9. septembra tikšanās abiem līderiem paredzēta tieši dēļ tā, lai parakstītu “veselu pakotni” ar ciešākas integrācijas ceļa kartēm[2], kas beidzot noslēgtu garo sarunu procesu un noslēgto gadiem ilgo Baltkrievijas un Krievijas “satuvināšanās tango”. Neskatoties uz to, ka V. Semaško paziņojums norādīja uz tūlītējām bažām par Baltkrievijas suverenitātes stabilitāti un iespējamu A. Lukašenkas un V. Putina vienošanos “aiz slēgtām durvīm”, Krievijas puse nebija tik kategoriski noskaņota. V. Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs aicināja nesteigties ar paziņojumiem pirms tos nav snieguši abi valstu vadītāji,[3] tādējādi nemanāmi norādot, ka, iespējams, Baltkrievijas līderim šī tikšanās ir nozīmīgāka kā pašam V. Putinam.


Cik svarīgas ir abu līderu tikšanās rezultātā apstiprinātās ciešākas integrācijas ceļa kartes? Publiski pieejamā informācija[4] neļauj izdarīt skaidrus secinājumus par to, kādi lēmumi tik pieņemti sanāksmes rezultātā un, pats galvenais, kā tie tiks īstenoti praktiski. Šobrīd skaidrs, ka plašākā ietvarā integrācija aptver teju visu ekonomisko un finanšu attiecību sektoru, īpaši stiprinot integrāciju enerģētikas sektora ietvaros.[5] Lai arī plašākas detaļas par integrācijas īstenošanas plānu un laika grafiku, visticamāk, tiks atklātas 4. novembrī, kad programmas tiks apstiprinātas Savienības valsts Augstākajā padomē,[6] Baltkrievijas līderis A. Lukašenka savā ierastajā manierē norādīja, ka vienošanās par konkrētajām programmām jeb integrācijas ceļa kartēm būs “izrāviens daudzās jomās”.[7] Ieskatoties divdesmit astoņu integrācijas karšu saturā, pārsteigumu var izraisīt fakts, ka tās drīzāk izskatās pēc ilgā laika posmā panākta kompromisa, ne, piemēram, Krievijas līdera mēģinājuma izmantot Lukašenkas šī brīža novājināto pozīciju savā labā.


Ja pirms daudziem gadiem Maskavai īpaši svarīgs bija jautājums par nodokļu un muitas regulējumu, kam Minska aktīvi pretojās, atliekot vienotu nodokļu kodeksa ieviešanu,[8] tad Minska vienmēr ir centusies panākt vienotus nosacījumus [tarifus] plašākai sadarbībai enerģētikas nozarē, kas ļautu vienkāršāk piekļūt Krievijas tirgum. Kā redzams pēc programmu saraksta, tad šobrīd abi jautājumi, vismaz pagaidām, šķiet atrisināti un saņēmuši abu pušu ilgi gaidīto piekrišanu, tomēr der atcerēties, ka programmu īstenošanas grafiks, vismaz pagaidām, ir šķietami nosacīts un to vai tās patiešām tiks īstenotas noteiks virkne programmām pakārtotu līgumu un vienošanos, kurām jāizpildās, lai šīs programmas tiktu ieviestas praksē. Un kā rāda abu kaimiņu savstarpējo vienošanos pieredze – tas ne vienmēr ir viegli izdarāms process ar garantētu rezultātu.


“Zilonis istabā” jeb Baltkrievijas suverenitātes jautājums


Ja atsaucamies uz paša A. Lukašenkas teikto, tad panāktās vienošanās par ciešāku integrāciju ir “īsts izrāviens”[9], taču kurp un uz kā rēķina? Atbilde uz šo jautājumu, šķiet, meklējama stāstā par Baltkrievijas suverenitāti, kas gan Rietumu, gan Krievijas politiskajā dienas kārtībā aizvadītā gada laikā parādījusies ne vienu reizi vien. Ja varam ticēt Krievijas prezidenta V. Putina teiktajam tikšanās laikā ar A. Lukašenku, tad “pirms došanās politiskajā virzienā, vispirms jāieliek ekonomiskie pamati”,[10] ļaujot noprast, ka jautājums par politisko integrāciju netika iekļauts dienas kārtībā. Lūkojoties no praktiskās puses, būtu neprātīgi apgalvot, ka Baltkrievijas suverenitāte ir jautājums, kas šobrīd netiek apspriests. Jebkuras starptautiskas savienības un ciešākas integrācija process starp diviem vai vairāk aktoriem paģēr zināmus suverenitātes ierobežojumus. Un jo ciešāka savienība, jo vairāk vienam vai otram partnerim nākas pielāgot nacionālo politiku. Baltkrievijas un Krievijas integrācija jau šobrīd ir tik cieši salāgota, ka jebkura jauna integrācijas ceļa karte vai vienošanās par jaunu nosacījumu īstenošanu, nozīmē virzību tuvāk papildu ierobežojumiem Baltkrievijas suverenitātei, neskatoties uz A. Lukašenkas izmisīgajiem centieniem neatzīt šos faktus par realitāti.[11]


Tomēr, atgriežoties pie integrācijas ceļa karšu satura, nevajadzētu pieņemt pārgalvīgus secinājumus par to, ka Baltkrievijas līderis šobrīd neatgriezeniski “nodod” Baltkrieviju Kremļa rokās. Šķiet, ka arī šajā gadījumā “velns slēpjas detaļās”, jo, pirmkārt, integrācijas programmu īstenošanai trūkst ne tikai pamatīgāka satura un laika rāmja, bet tām ir arī izteikti deklaratīvs saturs. Otrkārt, ņemot vērā programmu izteikto ekonomisko raksturu, bažas rada Baltkrievijas ekonomiskais modelis, kas ir balstīts uz izteikti manuālu ekonomikas pārvaldības principu. Šāds stils un pārvaldība, vismaz pie šī brīža Baltkrievijas valdošā režīma, ir izaicinoši vai praktiski neiespējami salāgojams ar prasībām, kas jāizpilda, lai veicinātu ciešāku integrāciju ar Krieviju. Paradoksāli, bet iespējams, ka tieši šis elements neļaus Baltkrievijai zaudēt daļu suverenitātes.


Nobeigumā


No vienas puses varam apgalvot, ka Baltkrievijas un Krievijas attiecību krustcelēs ir sācies jauns posms. Panākts šķietams “izrāviens” ciešākas integrācijas virzienā. No otras puses, der atcerēties, ka šobrīd plāns prezentēts vien “uz papīra” jeb bez reāla tā realizācijas laika nogriežņa un praktiskiem mehānismiem kā un kad abu valstu ciešāka integrācija ekonomikas nozarē tiks panākta. Nedrīkstētu arī aizmirst par Baltkrievijas līdera temperamentu, kas aizvadītā gada laikā strauji progresējis, un centieniem noturēties pie varas grožiem ar visiem līdzekļiem. Tāpat būtu pāragri uzskatīt, ka noticis milzu lēciens integrācijas virzienā, tomēr reizē būtu nekorekti teikt, ka vērojam kārtējo Putina un Lukašenkas izrādi ar neskaidru kulmināciju. Gan Lukašenkas, gan Putina politiskās pozīcijas aizvadītā gada laikā ir mainījušas savu trajektoriju. Lukašenka ir nonācis pilnīgā izolācijā no Rietumiem, atstājot viņu vien Kremļa draudzīgajos apskāvienos, bet Putins, vismaz attiecībā uz Baltkrieviju, ir šķietami nedaudz mainījis taktiku nesteidzoties ar ātriem un pārgalvīgiem lēmumiem, kas nostādītu viņu sarežģītā situācijā ar Rietumiem.


Neskatoties uz to, ka ir pāragri izdarīt secinājums, kādu Baltkrieviju redzēsim tuvākajā laikā, jo panāktajā vienošās rezultātā ir gana daudz balto laukumu, viens ir skaidrs – Krievija palielina ietekmi Baltkrievijā. Lai arī šobrīd vien fonā dzirdamas atskaņas par Krievijas militāro klātbūtni Baltkrievijas teritorijā, šis ir svarīgs puzles gabals, kas, iespējams, jau pavisam drīz atklās abu līderu savstarpējās ciešākas integrācijas vienošanās “zemūdens akmeņus” un ļaus prognozēt, cik tālu A. Lukašenka ir gatavs iet, lai saglabātu savu esošo varas pozīciju.


[1]“Putin and Lukashenko to sign integration plan for Russia and Belarus in September”, 31.08.2021. Meduza.Io, available: https://meduza.io/en/news/2021/08/31/putin-and-lukashenko-to-sign-integration-plan-for-russia-and-belarus-in-september [2]“Путин и Лукашенко намерены одобрить "дорожные карты" по интеграции 9 сентября в Москве”, 31.08.2021. Interfax.ru, Available: https://www.interfax.ru/russia/787548 [3]“Kremlin urges reporters to wait for Russian, Belarusian presidents’ statements on roadmaps”, 31.08.2021. Tass, Available: https://tass.com/politics/1332115 [4]“Правительства России и Белоруссии одобрили все 28 программ интеграции”, 10.09.2021, Vedmosti.ru, Available: https://www.vedomosti.ru/economics/news/2021/09/10/886119-mishustin-obyavil-o-podpisanii-vseh-28-programm-integratsii-rossii-i-belorussii [5]“Russia and Belarus agree closer energy, economic integration”, 09.09.2021. Reuters, Available: https://www.reuters.com/world/russia-belarus-agree-closer-energy-economic-integration-2021-09-09/ [6]“Белоруссия и Россия проведут заседание Высшего госсовета 4 ноября”, 10.09.2021. Interfax.ru, Available: https://www.interfax.ru/world/789543 [7]“Лукашенко: принятие союзных программ будет прорывом”, 09.09.2021. Belta.by, Available: https://www.belta.by/president/view/lukashenko-prinjatie-sojuznyh-programm-budet-proryvom-459108-2021/ [8]Yauheni Preiherman, “Unsettled union: The future of the Belarus-Russia relationship”, 21.01.2020. European Council on Foreign Relations, Available: https://ecfr.eu/article/commentary_unsettled_union_the_future_of_the_belarus_russia_relationship/ [9]“Лукашенко: принятие союзных программ будет прорывом”, 09.09.2021. Belta.by, Available: https://www.belta.by/president/view/lukashenko-prinjatie-sojuznyh-programm-budet-proryvom-459108-2021/ [10]Andrew Roth, “Putin and Lukashenko move to integrate economies of Russia and Belarus”, 09.09.2021, The Guardian, Available: https://www.theguardian.com/world/2021/sep/09/putin-and-lukashenko-discuss-integrating-russia-and-belarus [11]“Lukashenko: Belarus is in favor of integration with Russia without loss of sovereignty”, 09.09.2021. Belta.by, Available: https://eng.belta.by/president/view/lukashenko-belarus-is-in-favor-of-integration-with-russia-without-loss-of-sovereignty-142350-2021/

84 views