Putins naktī runā par karu

Krievijas vadonis atkal biedē ar karu un vienlaikus saka, ka ir gatavs runāt.

Vladimirs Putins naktī no sestdienas uz svētdienu sarīkoja preses konferenci, kurā žurnālisti nedrīkstēja uzdot jautājumus. Nav ko daudz runāt, visiem miegs nāk! Putins nāca klajā ar paziņojumu par to, ka ir gatavs divpusējām sarunām 15. maijā Stambulā ar Ukrainu “bez iepriekšējiem nosacījumiem”. Viss būtu labi, tikai Ukraina un  Rietumi gaida uguns pārtraukšanu “bez iepriekšējiem nosacījumiem”. Atšķirība abās pieejās ir principiāla. Krievi saka, ka 30 dienu pamiera laikā Ukrainā no jauna apbruņotos, atvilktu elpu un pievilktu spēkus. Bet, protams! Kāpēc lai puse, kura aizstāvas pret varmācīgu barbaru iebrukumu, to nedarītu?!

Ukraina nav viena

Putina nakts piedāvājums nozīmē atteikumu Donalda Trampa aicinājumam uz 30 dienu uguns pārtraukšanu bez nosacījumiem. Putina bezmiega atklāsmes nozīmē arī vēstījumu Francijas, Lielbritānijas, Vācijas un Polijas izlēmīgajai atbalsta pozīcijai, kas izskanējusi dažu dienu laikā  Ļvivā un Kijivā. Ukraina un tās sabiedrotie piedāvāja 30 dienu pamieru, sākot ar 12. maiju, ko kefīra cienītājs Putins ar nakts vēstījumu ir noraidījis. Krievijas vadonis piedāvāja atsākt sarunas, ko Ukraina esot pārtraukusi 2022. gadā Turcijā. Tagad, pēc trim gadiem, Ukraina atrodas citā situācijā, jo aiz tās stāv eiropiešu koalīcija, kas ir izlēmīgāka nekā iepriekš. Turklāt, pa šiem gadiem Krievijas karavīri ir paspējuši izliet nevainīgu ukraiņu asinis un veikt noziegumus pret civiliedzīvotājiem.

Cita starpā Putins vārdiski iepļaukāja Trampu, norādot, ka ir pateicīgs konflikta noregulēšanā iesaistītajiem vidutājiem: Ķīnai, Brazīlijai, Āfrikas un Tuvo Austrumu valstīm … un Donalda Trampa administrācijai. Te vārdu secībai ir nozīme. Krievijas diktators 9. maijā Sarkanajā laukumā apkampa Ziemeķorejas ģenerāli; sirsnība sit augstu vilni. Savukārt, draugs Sji Dziņpins aicināja Putinu uz taisnīga miera (lai ko komunisti ar to domātu) panākšanu ar Ukrainu.

Vai tagad drīkst teikt: “Karš”?

Būtisks Putina runā ir tas, ka viņš lietoja vārdu “karš”, nevis “speciālā militārā operācija”.  Starp citu, atbilstoši Krievijas likumam, Putinu ir krimināli jāsoda, jo par līdzīgu “pārkāpumu” Krievijas cietumos atrodas vairāki politieslodzītie. Ko nozīmē šī vārda lietošana? – Pirmkārt, Putins biedē Rietumus ar vēl lielāku karu. Biedēšanas mērķis – piespiest sarunās pieņemt Putina prasības. Otrkārt, ja karš, tad plaša mobilizācija un valsts vadīšana izsludināta kara stāvokļa apstākļos – tas nozīmētu, ka brīvības, kuras jau tāpat trūkst Krievijas pilsoņiem, paliktu vēl mazāk. Vēl tas nozīmētu, ka uz frontes līniju varētu sūtīt mobilizētos un regulārajā dienestā esošos, nemaksājot lielo naudu, kā algotņiem. Nebūs jātērē tik daudz finanšu, un būtu jauna lielgabala gaļa. Visiem jau sen ir skaidrs, ka Putinam cilvēku dzīvība nerūp. Viņam šajā lietā palīdz Maskavas patriarhāta vadība, kas iedvesmo Krievijas vīriešus upurēt sevi uz altāra drakonam – Krievijas impērijai.

Iespējams, ka Krievija veiks ofensīvu, lai iegūtu kontroli pār Zaporižjes, Hersonas, Luhanskas un Doneckas reģionu pilnu teritoriju. Neko citu Putins nespēs pasniegt kā nozīmīgu uzvaru. Minētie reģioni, tāpat kā Krima, ir ierakstīti Krievijas konstitūcijā. Ja tos nekontrolē Maskava, tad Putins izskatās vājāks par vāju. Ja sarunas tiešām notiks, tad tās var arī stipri ievilkties, lai Putinam dotu iespēju iekarot vismaz tos reģionus, ko tā nelikumīgi sauc par savējiem. Te gan vadonim ir liela problēma – Ukraina nepadosies.

ASV

ASV prezidents Donalds Tramps jau ir pozitīvi izteicies, ka abas valsts varētu tikties pie saruna galda. Dž. D. Vencs, kurš iepriekš norādīja Krievijai, ka tai nevajagot prasīt tos Ukrainas apgabalus, kurus tā nemaz nekontrolē, tagad paziņoja, ka tas ir labi, ka Ukrainas un Krievijas delegācijas varētu runāt Stambulā. Vencs intervijā FOX News teica, ka ASV varot tikai pievest ukraiņus un krievus pie akas, bet nevar piespiest viņus dzert. Viceprezidents kārtējo reizi norādīja, ka, ja sarunu nebūs, ASV varot paiet nost no miera panākšanas procesa. ASV pārstāvis Kīts Kellogs X vietnē paziņoja, ka neatbalsta Putina priekšlikumu par sarunām Stambulā bez iepriekšējas uguns pārtraukšanas. Te gan jāpiemin, ka Kellogs nespēlē šajā procesā galveno vijoli ASV orķestrī. Uz Turciju pošas ASV valsts sekretārs Marko Rubio, kurš plāno tur uzturēties no 14. līdz 16. maijam – iespējamo sarunu laikā.

Eiropa

Putinam nācās reaģēt, jo Eiropas vadošās valstis izrādīja stingru nostāju un aicināja Putinu uz uguns pārtraukšanu. Turklāt naktī beidzās viņa paša pasludinātais triju dienu “9. maija kara kulta” pamiers. Fīrers izmeta burkānu – teica, ka sarunās cita starpā varētu būt iespējams nonākt līdz uguns pārtraukšanai. Eiropai tagad ir izvēle starp diviem soļiem. Pirmais – īstenot solītās sankcijas Krievijai par atteikšanos no uguns pārtraukšanas. Otrs – dot iespēju sarunām Stambulā, par kuru notikšanu vai nenotikšanu jau drīz uzzināsim.

Ukraina

Volodomirs Zelenskis paziņoja, ka ceturtdien gaidīs Putinu Turcijā. Tas ir spēcīgs gājiens, jo Krievijas diktators jau nebija plānojis piedalīties sarunās Stambulā. Bija paredzēts sūtīt zemāka līmeņa delegāciju, kas varētu muļļāt procesu. Ir redzams, ka notiek zināma sacensība par to, kurš dominēs un būs proaktīvāks miera centienos. Zelenskim ir izdevies parādīt, ka bumba ir Krievijas laukuma pusē, bet krievi nemaz futbolu nespēlē, tiesnesim neklausa un piedalās cīņā bez noteikumiem. No Krievijas puses līdz šim ir izskanējušas neizpildāmas prasības Ukrainai, laika vilkšana un kārtējie solījumi Trampam, ka Putins vēloties mieru. Grūti iztēloties, ka Putins atsauktos uz Zelenska aicinājumu un dotos uz Stambulu.