• Andis Kudors

Putins un viņa ligzda

Stāsts par Putinu, kā sociāli orientētas valsts būvētāju ir izstāstīts un izņemts no dienaskārtības. Karalis ir kails.


Mūsdienu Krievijā notiekošo gandrīz nav iespējams vairs analizēt no politoloģijas perspektīvas, jo tā nav īsti politika. Katrā ziņa ne mūsu izpratnē. Maskavas Kārnegī centra Krievijas iekšpolitikas programmas vadītājs Andrejs Koļesņikovs intervijā “Radio Eho Moskvi” 2. februārī teica, ka Vladimirs Putins nav politiķis, viņš ir kara nomenklatūras pensionārs, kurš saglabā varu ar autoritārām metodēm. Savukārt, par Alekseju Navaļniju intervijā “Radio Svoboda” Koļesņikovs pauda viedokli, ka Navaļnijs bija politiskā autoritāte, bet pēc apcietināšanas ir kļuvis arī par morālo autoritāti Krievijā. Ir pienācis laiks, kurā spriest par Vladimira Putina režīmu ar politoloģijas jēdzienu palīdzību, nozīmē gandrīz vai pazemot sevi un palīdzēt Krievijas propagandistu farsam. Drīzāk būtu atbilstoši runāt kriminoloģijas, noziedznieku psiholoģijas, morāles un ētikas kategorijas. Tāpēc šoreiz manā rakstā politoloģijas nebūs daudz.


Šis baidās, ir vājš


Kad Krievijas intelektuāļi saprata, kas ir Vladimirs Putins, un kādas sekas būs viņa valdīšanai, tad parādījās teiciens: tad jau labāk būtu dzēris… Konteksts bija Borisa Jeļcina problēmas otrā prezidenta pilnvaru otrā termiņa laikā, uz kuru fona Putins tika vērtēts, kā jauns, stiprs un enerģisks. 1. februārī Putins pie Jeļcina kapa teica, ka Jeļcins ir bijis drosmīgs uzņemties atbildību par saviem lēmumiem un visu valsti. Borisa Jeļcina padomnieks Georgijs Satarovs “Radio Europa” intervijā atstāstīja kādu sarunu ar Jeļcinu. Putina pirmajā prezidenta pilnvaru termiņa laikā Jeļcinam tika vaicāts, kā jums patīk pēctecis? Jeļcins atbildēja: es nebaidījos īstenot nepopulāras reformas, bet šis baidās, ir vājš.[1] Putins ir bijis efektīvs savu draugu loka status quo saglabāšanā, bet ne būtisku, valsts ilgtspējīgai attīstībai nepieciešamu reformu īstenošanā. Krievijas iekšzemes kopprodukta daļa no pasaules IKP tagad ir mazāka nekā brīdī, kad Putins saņēma varu no Borisa Jeļcina. Kur tad palika ienākumi no naftas pārdošanas? Varētu vēl citus Putina darba rezultātu indikatorus izmantot ilustrācijai, bet tas nav raksta mērķis.

Uzdrošinājās izdzīvot


Mūsdienu Krievijā propagandas konstrukcijās valsts ir mērķtiecīgi sapludināta ar vienu personu – Putinu. Personificēta vara ir riskants pasākums, ja valdošā persona nav talantīgākais cilvēks valstī. Putina VDK skolas biedrs Jurijs Švecs, apdāvināts izlūks, kurš strādāja Vašingtonā Aukstā kara beigu fāzē, visai kritiski izteicās par Putina spējām. Ja padomju izlūkiem darbs Vašingtonā bija salīdzināms ar augstāko līgu sportā, tad uzturēšanās draudzīgajā (lasi – Maskavai pakļautajā!) Vācijas Demokrātiskajā Republikā, bija kā amatieru sacensības mazpilsētā. Švecs intervijā ukraiņu žurnālistam Dmitrijam Gordonam skaidro, ka Putins pēc izlūku skolas tika principā atzīts par izlūkošanas darbam nepiemērotu. Gordons iebilst un prasa: kā tad Putins ir tik varenas valsts vadītājs, no kuras baidās ārvalstis? Atbildot uz jautājumu, Švecs salīdzina Putina “varenību” ar noziedznieka darbību, kurš tramvajā terorizē inteliģentus pasažierus, vicinot nazi.[2] Putins, bez šaubām ir bijis izlēmīgs, un kā centīgs Makjavelli skolnieks, bez sirdsapziņas pārmetumiem (jo visa pasaule tā dara, visi ir ļauni…) izveidojis neformālu saišu jeb “ēnu” valsti vai vismaz turpinājis tās būvniecību. Autoritārs režīms darbojas ar aprēķinu, ka visi ir tikai cilvēki, un visiem ir bail, tāpēc Navaļnija rīcība ir efektīvs Putina sistēmas izaicinājums. Viņš uzdrošinājās izdzīvot un atgriezties Krievijā.


Dāvids pret Goliātu


“Korupcijas apkarošans fonda” filma par Putina pili varētu būt sevišķi sāpīga Putinam, jo sociālais taisnīgums ir tēma, ko Putins kultivēja ap 2000. gadu, skaidrojot, ka Krievijā vairs nevaldīs oligarhi, kuriem ir lielas pilis, kuras esot uzceltas par nezin kur iegūtu naudu. Un tad (ak vai!) izrādījās, ka Putinam pašam ir pils, turklāt naudu ietekmīgas un mazāk ietekmīgas personas tai samet līdzīgi, kā bandīti obščakā (kopēja kase, kura atrodas pie “likumīgā zagļa”). Navaļnija izaicinājums Putinam varētu būt vēl lielāks nekā sākumā šķiet, jo runa nav tikai par Putina – Krievijas glābēja – reputāciju, kura ir noskalota podā, bet arī par praktisku skādi – Navaļnijs ir atņēmis “nacionālajam līderim” māju ar skatu uz jūru… Tāds darbs un tāda nauda ieguldīta! Pēc šīs epopejas grūti iedomāties, ka Putins varēs dzīvot uzceltajā pilī. Tā visdrīzāk būs jāpārvērš par apartamentu viesnīcu, “kultūras namu” vai ko tamlīdzīgu. Pieļauju, ka būs daudz interesentu, kuri vēlēsies pārnakšņot “Putina pilī”. Atceramies, cik izteiksmīgi Putins piedāvāja Latvijai ēzeļa ausis Abrenes vietā! Ne tikai Putins māk asi runāt. 2. februārī, tiesas sēdes laikā Navaļnijs teica, ka “viņa (Putina) aizvainojums uz mani ir saistīts ar to, ka viņš ieies vēsturē tieši kā indētājs. Bija Aleksandrs Atbrīvotājs vai Jaroslavs Gudrais, bet būs Vladimirs apakšbikšu Indētājs”.


Kā Putina sistēmai (Goliātam) karot ar Navaļniju? – Pirmkārt, izolēt. Tas jau notiek. Otrkārt, jāsabojā reputācija. Nogalināt Navaļniju tagad būtu režīmam pārāk riskanti (lai gan neko nevar izslēgt), tāpēc jānogalina viņa reputācija. Piemēram, jāizplata baumas, ka Navaļnijs pats ir sistēmas daļa un palīdz Putinam. Sākumā Putins, viņa runas vīrs Dmitrijs Peskovs un propagandistu pulciņš klusēja, izvairījās pieminēt Alekseja Navaļnija vārdu. Pēc tam sāka apsaukāties, un augstākā cieņa medijos tika izrādīta, ja lietoja vārdu “blogeris”. Krievijas TV raidījumos vārdu salikums “politiķis Navaļnijs” ir tabu. Kad “YouTube” video par bezgaumīgo pili ar striptīza stieni un kazino bija noskatījušies jau 100 miljonu skatītāju, Kremlis beidzot atklāja pilnu informācijas kara fronti. Klusēšana vairs nebija iespējama, Navaļnija stāsts bija jāizstāsta citādi. Tie paši notikumi, bet pilnīgi atšķirīgā interpretācijā. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs paziņoja, ka ir pamats domāt, ka Navaļnija indēšana esot inscenējums. Savukārt, par protesta akcijām tika skaidrots, ka ne jau Krievijas iedzīvotāji tās grib, bet Rietumi organizē. Un kā ar pili? – Pils ir, bet tai ir citi īpašnieki.


Propagandisti atstrādā lielās algas


Vladimirs Solovjovs televīzijas kanāla “RTR Rossija” raidījumā 31. janvārī par katru cenu centās izspiest no saviem viesiem skaidrojumu, ka jaunākie protesti Krievijā ir ārvalstu iejaukšanās auglis. Runātāji, saprotot, cik nenopietni tas ir, nebija sevišķi atsaucīgi, nepalīdzēja pat honorāri par dalību Solovjova cirkā, ko “neatkarīgie” eksperti un politiķi saņem aploksnē uzreiz pēc raidījuma. Savukārt, Dmitrijs Kiseļevs lielu daļu sava raidījuma veltīja skaidrojumam, ka Navaņijam nav taisnība, un Putins ir labs, pieticīgs cilvēks, kurš dzimšanas dienā staigā pa kalniem mežsarga drēbēs. Šī argumentācija tika izmantota, lai pamatotu, ka filmā redzamā pils nepieder Putinam. “Dzelzs loģika” – teiktu kāds padomju komēdijas varonis.


Ir redzama metode – Maskavas propagandisti mēģina sašaurināt Krievijas iedzīvotāju neapmierinātību, problēmu personificējot ar Navaļniju, kuru tad pasniedz kā Gosdepa (ASV Valsts departaments) pārstāvi. It kā masveidīgie (Navaļnija nerīkotie) protesti 2020. gadā reģionos nemaz nebūtu notikuši, un cilvēki nebūtu protestējuši pret atkritumu poligonu izvietošanu tuvu apdzīvotajām vietām. It kā ilgstošie protesti par Habarovskas novada gubernatora Sergeja Furgala (Liberāldemokrātiskā partija) atbrīvošanu no amata un arestu, nebūtu ievērības cienīgi. Navaļnijs ir tikai katalizators; neapmierinātība ar varu daudzos ir saistīta ar sociāliem jautājumiem un Putina prezidenta pilnvaru termiņu anulēšanu.


Dedzīgais Kremļa aizstāvis Sergejs Kurginjans nesen notikušajā Solovjova televīzijas studijas balagānā teica, ka ir jākonsolidē visi spēki un “maigi jāaizvāc” no ceļa 5. kolonna. Esot jārod vienotība mērķos un “jāveic viens trieciens, lai mūsu bērni dzīvotu plaukstošā un demokrātiskā valstī.” Traģikomiski. Tas atgādina Staļina laika vēstījumus, par to, ka valsts jau būtu visu sasniegusi, bet kontrrevolucionāri un Rietumu buržuji traucē padomju valstij uzplaukt. Vārds “cīņa” bija svarīgs arī Leonīda Brežņeva laikos. Tika pieteikts karš dzeršanai rūpnīcās; “Miers, Darbs un Maijs” bija ikonas, kuras tika nestas darbaļaužu demonstrācijās, bet preču deficītu kā nevarēja tā nevarēja likvidēt. Dmitrijs Medvedevs nosauca Navaļniju par “cinisku un nevaldāmu blēdi”, un paziņoja, ka vajadzības gadījumā Krievija iztiks bez interneta. Globālā tīmekļa tēmu atstrādāja arī propagandisti. Solovjova raidījumu biežs viesis Dmitrijs Kuļikovs teica, ka Krievijā ir jāslēdz “Facebook” un citas sociālās platformas. “Instagram” un “TikTok” tiešām varētu tikt ierobežoti, jo tur Kremlis zaudē. Oļegs Matveičevs paziņoja, ka pusgada laikā ir jāatrod visi, kuri izplatīja informāciju par protestiem sociālajos tīklos un jāizsauc “uz orgāniem”, un jādara tā, lai viņi rudenī pirms Valsts domes vēlēšanām neko nesarīkotu.


Un tagad vārds tiek dots Vladimiram Vladimirovičam…


Tika saorganizēts Putina tiešsaistes komunikācijas pasākums, kurā Ufas students uzdeva jautājumu prezidentam: vai tā ir patiesība par pili? Putins ar pārliecību atbildēja: tas nav mans īpašums un nav arī manu radinieku īpašums! Tad skaidroja, ka nav taču līgumu ar viņa vārdu, nav papīru, jo ja būtu mana pils, tad taču būtu! Nu bet par to jau arī bija “Korupcijas apkarošanas fonda” filma, proti, Putina pili ceļ ar finanšu shēmu palīdzību, nenorādot viņu kā juridisko īpašnieku. Kārtējo reizi Putins ir pieķerts melos, bet nesarkst. Ir jau pieci apakšuzņēmēji, kuri ir apstiprinājuši, ka strādāja Gelendžikas objektā, zinot, ka tas ir Putina namiņš. Ja tas ir privāto uzņēmēju īpašums, tad kāpēc tur ir valdības sakari nodrošināti? Kāpēc darbus pārrauga Federālais apsardzes dienests, kas apsargā valsts amatpersonas. Un tad uz skatuves iznāca Putina draugs, uzņēmējs Arkādijs Rotenbergs un teica, ka viņš ir labuma guvējs saistībā ar Gelendžikas rajona ēkām. Pils piederot viņam, tajā tiekot veidota apartamentu viesnīca (par tādu tai, iespējams, būs jākļūst, bet ne jau pēc sākotnējās ieceres). Ja mēs noticētu Putina džudo partnerim, tad jautātu: kā Jūs atļāvāties uz sava nama vārtiem uzlikt Krievijas Impērijas divgalvaino ērgli pēc Ziemas pils parauga? Impērijas putns nozīmē, ka ēkā mitinās cars, imperators. Vai Putins piekrita?


Būris lāča sirdī


Ja es piedalītos brīvās un godīgās vēlēšanās, kur viens no kandidātiem būtu Aeleksejs Navaļnijs, tad šaubos, vai balsotu par viņu, bet indēšanas un pils būvniecības stāsts jau nav tik daudz par Navaļniju (kurš bez šaubām ir slavējams par drosmi un politisko stāju), bet par Vladimiru Putinu – cilvēku ar apšaubāmu morāli, kuru izveidoja padomju sistēma, VDK un Sanktpēterburgas noziedzība. Viņam joprojām salutē tik daudzi Krievijas iedzīvotāji. Eiropas Pētnieciskās žurnālistikas balvu saņēmušais “Bellingcat” pētnieks Hristo Grozevs paveica lielu darbu, atmaskojot Navaļnija indētājus. Viņš nesen ierakstīja “Twitter” vietnē: “Es nepavisam neesmu pārsteigts, ja kāds kā Putins – sabojāts ar ilgu laiku varā – var sadzīvot ar sevi. Es esmu šokēts, ka viss darītāju un pielīdēju kopums – kā, piemēram, absolūtais vairums Krievijas žurnālistu – spēj sēdēt taisnām mugurām un atbalstīt šo fašistu režīmu.”[3] Nedomāju, ka fašisms te atbilstu pilnā mērā, bet runa ir par to lielo skaitu cilvēku, kuriem ir vienalga, Putins dod pavēles nogalināt savus oponentus vai ne.


Sociālajos tīklos nesen tika publicēts video, kurā redzams lācis, kurš ieminis sev neliela apļa taciņu un iet pa to uz rinķi. Lācis daudzus gadus ir dzīvojis būrī, un, jau esot brīvībā, turpina soļot pa tikpat lielu aplīti kāds bija būrī… Carisms, padomju totalitārisms (gan sākotnēji asajā, gan vēlāk – maigākā formā) ir pagājis, bet daļa prātu ir palikuši pagātnē un baidās iziet no apļa. Tur, brīvībā, ir jāuzņemas atbildība par sevi, savu ģimeni un valsti. Būrī nav brīvības, un atbildības arī maz. Laikmeta zīme ir kāda blogera īstenota intervija Krievijas laukos. Viņš prasa cilvēkiem uz ielas, kā viņi jūtas par Putina varu un Krievijā notiekošo. Piedzēries vīrs ar entuziasmu stāsta, ka Putins ir piecēlis Krieviju no ceļiem. Tad blogeris prasa, cik Jums alga ir liela? – Vīrs nolamājas un aiziet. Putins šo sentimentu ņēma vērā un pirmajos divos prezidenta pilnvaru termiņos mērķtiecīgi izmantoja savas sistēmas izveidei.


Un ko tauta?


Pagājušā gada nogalē “Levadas centrs” veica sabiedriskās domas aptauju un cita starpā jautāja: “Kā, pēc jūsu domām, ir izmainījies lielākās daļas iedzīvotāju dzīves līmenis 2020. gadā Krievijā?” 8 % respondentu atbildēja, ka situācija 2020. gadā ir izmainījusies uz labu, bet 64 % teica, ka stāvoklis ir pasliktinājies. Savukārt 24 % paziņoja, ka dzīves līmenis ir palicis kā iepriekš.[4] Sliktāki rādītāji kopš 2010. gada, ir bijuši tikai vērtējumā par 2015. gadu. Nozīmīga Krievijas tautas daļa pagaidām klusē, jo nevēlas zaudēt to mazumu, kas ir viņu rokās. Vēl cita daļa ir apmierināta ar to, kā ir. Skrūvju pievilkšana vairāku gadu garumā arī dod savus rezultātus. Ja esat divas reizes pārkāpis ar mītiņiem saistītus noteikumus, tad trešajā reizē jūsu administratīvais pārkāpums tiks kvalificēts kā krimināls nodarījums. Te gan jāpiemin, ka brīdī, kad liela daļa Krievijas sabiedrības noticēs, ka pārmaiņas ir iespējamas, tad mēs varētu uzzināt, ka ar Putina režīmu neapmierināto skaits ir lielāks, nekā tas, ko redzam pašlaik.


Daži saka, ka Putina vara ar Navaļnija aktivitāšu palīdzību ir desakralizēta. Manuprāt, tā bija desakralizēta jau 2011. gada Bolotnajas laukuma protestos, bet tas vēl nenozīmē automātiski, kā tā rīt sabruks. Krievijas politologs Dmitrijs Oreškins pirms dažām dienām teica, ka domāt, ka ielas protesti novedīs pie varas maiņas, ir ilūzija, kas radusies padomju laika izpratnes par vēsturi dēļ. Toreiz mācīja par tautas īstenotām revolūcijām, ignorējot, ka 1917. gadā gan Dome, gan Armijas ģenerālštābs bija pret caru, elite bija sašķelta. Pat monarhu ģimenes locekļi bija sašķēlušies. Arī Mihaila Gorbačova valdīšanas laikā PSKP bija sašķēlusies. Varas saglabāšanas tēma Putinam ir centrāls jautājums, tāpēc ir izdarīti secinājumi par to, kas var novest pie varas zaudēšanas. 1991. gada puča laikā Genādija Janajeva rokas trīcēja, neko tādu mūsdienu Krievijas līderi nepieļaus. Putins ir mērķtiecīgi strādājis, lai valstī nebūtu ietekmīgu, ar viņu nesaistītu elites grupējumu. “Dosjē centra” pētījumi rāda, ka drošības dienestu lojalitāte ir panākta ne tik daudz ar valsts ideāliem, bet ar iespēju drošībniekiem izmantot savu varu biznesa mērķiem.[5] Oreškins norāda, ka Putina vara paliek arvien policejiskāka un arvien vairāk atrauta no tautas. Kaut kādā brīdī sankciju un citu problēmu dēļ, elite tiešām var sākt šķelties un tad ielu protestiem var būt pilnīgi cits svars. Vai režīma vīri no tā baidās? – Svētdien bija slēgti visi Maskavas ieroču veikali.


Nobeigumā


Putins gatavo dažādus scenārijus, kas pasargātu viņu no izmeklēšanas par sastrādāto. Pirmā iespēja – palikt pie varas arī pēc 2024. gada. Otra – atrast pēcteci, kurš pasargās, līdzīgi, kā Putins pasargāja Jeļcina ģimeni, jo nezin vai Putinam pietiks ar bijušo prezidentu sargājošu likumu. Vai viņš spēs kādam uzticēties? Ja tas izdodas, tad var atstāt amatu jau līdz 2024. gadam. Un ir vēl trešais – nezināmais, neprognozējamais.

2000. gadā Rietumos skanēja jautājums: who is Mr. Putin? (kas ir Putina kungs?) Manuprāt, uz jautājumu ir atbildēts. Iespējams, ka spilgtākās lappuses ir tikušas ierakstītas 2020. gadā un šā gada sākumā. Kā “nacionālajam līderim” baudīt dzīvi, aizejot (vai varbūt neaizejot) no prezidenta amata? – Uzcelt nepieejamu pili, ko sargā liels žogs un Federālais apsardzes dienests. Turklāt apkārtējo teritoriju daudzu hektāru plašumā kontrolē FSB, tā kā pie žoga neviens pat tuvumā netiek. Un ja ar to ir par maz, tad virs pils kompleksa tiek noteikts lidošanas aizliegums, bet jūrā nedrīkst pietuvoties krastam tuvāk par jūdzi. Ziņkārīgos dronus vajadzētu notriekt snaiperiem vai trenētiem ērgļiem… Bet ir viens, no kura nevar noslēpties: Bēdas tam, kas kāri un sīksti rauš kopā netaisnu mantu savam namam. Velti viņš cenšas novietot savu ligzdu augstā vietā, lai paglābtos no nelaimes nesējas rokas.”[6] Nelaimi, protams, nevienam nenovēlu, bet nezvai ir prātīgi būvēt savu laimi uz citu ciešanu rēķina.


Raksta oriģināls ir publicēts portālā DELFI: https://www.delfi.lv/news/versijas/andis-kudors-putins-un-vina-ligzda.d?id=52905319


[1] Ельцин, Путин. Навальный? Radio Svoboda, https://www.youtube.com/watch?v=pH-dO0iHiVY [2] Gordons D. Сокурсник Путина Швец. Является ли Трамп агентом КГБ, что сделают с Навальным, Патрушев. YouTube.com, 2021, https://www.youtube.com/watch?v=riUwcAhg42o [3] Deutshe Welle, @dw_russian, https://twitter.com/dw_russian/status/1356593875306094596 [4] 2020 ГОД: ИТОГИ, 29.12.2020., https://www.levada.ru/2020/12/29/2020-god-itogi/ [5] Kudors A. FSB – spiegi, kuri valda Krievijā, 06.11.2020., Latvijasdrosiba.lv, https://www.latvijasdrosiba.lv/post/fsb-spiegi-kuri-valda-krievij%C4%81 [6] Latvijas Bībeles biedrība. Bībele, Habakuka grāmata 2:9.

216 views
  • Facebook
  • Twitter
  • YouTube

© 2020 Andis Kudors