• Andis Kudors

“Vai Putins ir slepkava?” – “Jā!”, teica Baidens. “Pats Tu esi slepkava!” – teica Putins

Aukstā katra nebūs, jo mūsdienu Krievijai nav resursu, lai tajā piedalītos un cīnītos kā līdzīgs ar līdzīgu ar ASV


Noklausoties Vladimira Putina atbildi Džo Baidenam, kurā Krievijas prezidents teica, ka tas, kurš citus apsaukā, pats tāds ir, atmiņā atausa anekdote. To sapratīs tie, kuri ir skatījušies padomju laika seriālu “Septiņpadsmit pavasara mirkļi”. Pa mežu slēpoja Plešners, pēkšņi ieraudzīja divas spīdīgas acis koka dobumā. “Dzenis” – padomāja Plešners. “Pats tu esi dzenis!” – padomāja Millers...


Ballējam, neguļam


Propagandisti un Putina virtuālie miesassargi pēc Baidena intervijas pieslēdzās strauji un metās cīņā. Bijušais “brigadieris”, tagad okupētās Krimas vietvaldis Sergejs Aksjonovs pavēstīja, ka tas esot Baidena marazms un teica, ka “mēs ticam Krievijas prezidentam”. Kaut kas padomiski-reliģisks sanāca. Krievijas parlamenta augšpalātas senators no partijas “Vienotā Krievija” (tā, kuru Navaļņijs nosauca par blēžu un zagļu partiju) Andrejs Turčaks nolasīja tekstu no “špikermašīnas” kurā bija iekļautas jaukas lietas, proti, Baidenam esot demence, viņa teiktais esot visu Krievijas iedzīvotāju apvainojums; Krievijai esot Krima, bet Amerikā tiekot runāts par štatu atvienošanos. Savukārt, senators Andrejs Ķļimovs pauda viedokli, ka Baidenam esot rusofobija. Fobija ir bailes, vai Baidens izskatījās nobijies, kad apstiprinoši atbildēja uz intervētāja jautājumu par Putinu – slepkavu? Vladimira Solovjova vakara “dusmīgo vīru diskusiju šovā” RTR Rossija kanālā tika akcentēts, ka tas ir uzbrukums visai Krievijai. Nu atkal Putins ir visa Krievija… Balagāns ļoti atgādināja Staļina laikus, kad strādnieki un kolhoznieces pateica savu strikto “nē!” Rietumu kapitālistiem.


Zīmīgi, ka Putins savā atbildē ASV prezidentam runāja ne tikai par pašu Baidenu, bet visu ASV un skaidroja, ka tās “establišments” (institucionalizētā elite) esot veidojies uz kolonizatoru – vietējo iedzīvotāju slepkavu bāzes. Tad jau simetriska atbilde būtu runāt par Ivanu Bargo, Pēteri I, NKVD, VDK un FSB pēctecību? Varētu padomāt, ka krievi gan vēsturiski ir labi izturējušies pret kaimiņu tautām. Tāpēc jau tagad visas kaimiņu valstis stāv rindā un lūdzas, lai Maskava atkal tās ņem savā paspārnē... Un, piedodiet, kāds sakars Baidena teiktajam ar ASV vēsturi? – Tāds, ka Putins un viņa propagandistu armija mēģināja ar saviem vēstījumiem novirzīt sarunu no Vladimira Putina personīgās atbildības par nošautajiem un citādi nogalinātajiem gruzīniem, ukraiņiem, krieviem un čečeniem (saraksts nav pilns).


Vairāk nekā apsaukāšanās


Džo Baidens nav pirmais ASV prezidents, kuram tiek uzdots jautājums par to, vai Putins ir slepkava. Donalds Tramps 2017. gadā atbildēja FOX TV kanāla zvaigznei Bilam O’Reilijam uz līdzīgu jautājumu. Toreiz Tramps teica, ka “Ir daudz slepkavu. Jūs domājat, ka mūsu valsts ir tik nevainīga?” Viņš neteica, ka Putins nav slepkava, bet diplomātiski izvairījās no tiešas atbildes. Baidens nevarēja atbildēt līdzīgi, jo būt līdzīgam savam priekštecim, ir tas, ko viņš vēlās vismazāk. Līdzīgi, kā Baraks Obama ļoti vēlējās atšķirties no Džordža Buša, un centās rīkoties tā, lai ASV ārpolitikā hard power tiktu nomainīts uz soft power. Ironiski, ka Obamas laikā ASV uzsāka jaunu militāro operāciju ārvalstīs, bet Trampa – ne. Džo Baidena atbilde pasvītro to, ka ASV atgriežas starptautiskajā arēnā ar normatīvu ārpolitiku, bet Tramps bija izteikts realpolitik atbalstītājs. Tas cita starpā ir vēstījums, ka ASV nevienosies ar Krieviju aiz savu sabiedroto mugurām. Un tomēr, nevar tā gluži viennozīmīgi teikt. Baidens jau ir izdarījis pāris lietas, kas patīk Putinam, piemēram, mīkstinājis ASV pozīciju “Nord Stream 2” jautājumā. Tā ir dāvana Vācijai, jo Baidens vēlējās dziedēt Trampa pabojātās attiecības ar svarīgo Eiropas partneri. Arī ASV prezidenta lēmums pagarināt jauno START līgumu bija un ir vairāk vajadzīgs Krievijai nekā ASV.


Rāda muskuļus


Acīmredzot, Džo Baidens iz izlēmis spēlēt no spēka pozīcijām, kas ir vienīgā pareizā izvēle komunikācijā ar Putinu un viņa korišiem. Medijos izskanēja doma, ka Baidens ir nopietni aizskāris Krievijas valsts galvu. Atļaušos nepiekrist. Ja kāds arī ir nopietni aizskāris Vladimiru Vladimirovoču, tad tas ir Aleksejs Navaļnijs, kurš parādīja pasaulei Putina pils striptīza skatuvi ar stieni un privāto kazino. Turklāt, Navaļnija aktivitātes noveda pie tā, ka Putinu balstošā FSB virsniekam bija jāmazgā “blogera” un “Berlīnes pacienta” apakšbikses.


Baidena apstiprinošā atbilde uz jautājumu, vai Putins ir slepkava, nesamulsināja ilggadējo Krievijas prezidentu, drīzāk parādīja, ka ar Baidenu varēs runāt atklāti. Un atklātība jau sekoja – Putins aizokeāna kolēģim novēlēja labu veselību, tādējādi dodot mājienu, ka tas ir slims un vecs. Vēl Putins lika manīt, ka viņš uzskata, ka Baidens arī ir slepkava. Starp citu, Putins neteica, ka viņš pats tāds neesot, un taisnoties arī nebūtu stilīgi. Toties stilīgi bija atbildēt kādā no iepriekšējām sarunām uz Baidena teikto – “Jums nav dvēseles” – ar vārdiem – “Mēs saprotam viens otru”… Īsumā var teikt, ka starptautiskais huligāns Putins ir pieķerts, jo regulāri ar “kaķeni” (ragatku) sašāva kaimiņu pils logus un krita uz nerviem, aiz pils žoga rādīdams nepieklājīgus žestus zolīdajai pils publikai. Ar “pili” te domāju nevis Putina ligzdu Gelendžikā, bet ASV Balto namu un Kapitoliju.


Ieskatieties Putina acīs un pasakiet, ko redzat!


Vairāki iepriekšējie ASV prezidenti, stājoties amatā solīja uzlabot attiecības ar Krieviju, bet parasti sanāca pretējais. Varbūt šoreiz būs pretēji? Džordžs Bušs teica, ka esot sajutis Putina dvēseli; valsts sekretāre Hilarija Klintone 2008. gadā teica, ka Putinam kā bijušajam VDK darbiniekam pēc definīcijas nav dvēseles. Republikāņu senators Džons Makkeins teica: “Es ieskatījos viņa acīs un redzēju trīs burtus K, G un B.” Džo Baidens tur neieraudzīja neko, burtiski neko, jo dvēseles Putinam neesot. Vai tas ir asi, – jā, ir.


1989. gadā Latvijas Fiziskās kultūras institūta (tagadējā LSPA) studentu vienībā “Hērakls” strādāju pusi vasaras Jakutijā, kur celtnieku ciematā būvējām lielas garāžas un betona ietves. Kad pārpratuma dēļ (kāds Petja gribēja apiet mūsu rindu ēdnīcā, bet viens LFKI šķēpmetējs neļāva) vietējie naktī nāca ar mums kauties, tad saņemot pretsparu, strauji apstājās un stiepa roku, gribot iepazīties… Krievijas prezidenta reakcija atgādina tieši tādu pašu situāciju. Pēc izaicinājuma Putins taču piedāvāja sarunu ar Baidenu! Mēs toreiz roku nedevām, jo izlem, vai nu kauties atnāci, vai draudzēties, abi kopā neiet. Baidenam, atšķirībā no mūsu vienības “Hērakls”, ir globālas ambīcijas un plāni, tāpēc viņš atbildēja, ka gan jau kaut kad ar Putinu runāšot.


Tas, ka Kremlis rīkosies nevis kā bokseris, bet kā aikido meistars, reaģējot uz Baidena sitienu, bija jau redzams no KF Ārlietu ministrijas oficiālās pārstāves Marijas Zaharovas uzmanīgās reakcijas, kamēr Putins vēl nebija neko atbildējis. Zaharova teica, ka Krievija nav ieinteresēta ASV un Krievijas attiecību neatgriezeniskā degradācijā. Ierasti asā Maša šoreiz bija ļoti uzmanīga.


Karstie kari un aukstie kari


Daži komentētāji jau ir piesaukuši Aukstā kara sākšanos starp ASV un Krieviju. Aukstā katra nebūs, jo mūsdienu Krievijai nav resursu, lai tajā piedalītos un cīnītos kā līdzīgs ar līdzīgu ar ASV. Nav jau tā, ka huligānam nav vairs argumentu sarunai, bet sacensties reāla Aukstā kara stilā – ar darbiem, būs pagrūti, jo Baidens sola Putina režīmu sodīt. Aukstajam karam nebūtu ne vainas, jo Krievija, jeb pareizāk – Putina režīms tajā ar kaunu zaudētu. Putins to zina, Elvīra Nabiuļļina, Aleksejs Kudrins un Germans Grefs prot rēķināt un gan jau ir pateikuši “nacionālajam līderim”, ka reāla pretim stāvēšana ASV milzim nav ekonomiski pavelkama. Kā PSRS to spēja? Pirmkārt, spēja tikai uz laiku, līdzīgi kā vājāks cīkstonis var izturēt vienu vai pāris raundus pret stiprāku, jo ieliek tajā visu sevi – bez rezerves saglabāšanas. Otrkārt, tā laika Aukstā kara atšķirība ar mūsdienām ir tāda, ka abas puses bija gatavas reāli karot. To, cita starpā, ietekmēja komunistu ideoloģija, kura bija nostiprinājusies daļas padomju ģenerāļu prātos, kuri slēpās aiz biezām uzacīm. Tagad ar ideoloģiju ir pašvaki. Bija dzelzs priekškars un liela daļa “padomju” cilvēku nezināja, kas īsti notiek otrā pusē. Un treškārt, mūsdienās nav iespējams mobilizēt tik lielus konkurējošos blokus. Varšavas pakta valstis ir aizgājušas kur kurā; ko Krievijai likt pretī ASV un NATO, neskaitot kodolieročus? Starp citu, pēc Krimas okupācijas, ASV ir izskatījušas iespēju lietot taktiskos kodolieročus nepieciešamības gadījumā, tas nevar patikt Krievijas armijas Ģenerālštābam.


Kādas var būt reālās izmaiņas attiecībās?


Maskava atsauca savu vēstnieku ASV Anatoliju Antonovu uz konsultācijām. Tas ir bezprecedenta žests Krievijas-ASV attiecībās kopš 1991. gada. Pirmās sekas Baidena teiktajam bija rubļa vērtības kritums. Notikumam būs ietekme arī uz Krievijas vērtspapīru tirgu, bet kopumā ekonomiskās sekas nebūs lielas, jo Rietumos automašīnām joprojām vajag benzīnu. ASV 18. martā ieviesa sankcijas pret Krieviju, kas ierobežos tirdzniecību noteiktās jomās, tai skaitā ieroču tirdzniecībā ar Krieviju. Visdrīzāk ASV turpinās iepirkt no Krievijas bagātināto urānu, ko amerikāņi lieto savās kodolelektrostacijās. Ja ASV ieviesīs sankcijas pret Krieviju saistībā ar Krievijas ķīmisko ieroču lietošanu, tad tas nozīmēs diplomātisko attiecību statusa pazemināšanu.


Džo Baidenam, kā neveiksmīgās “pārlādes” politikas ar Krieviju galvenajam arhitektam, nav ilūziju par Putina režīma raksturu, tomēr viņš ir gatavs sadarboties ar Krieviju jautājumos, kas ir svarīgi ASV. Ar intervijā teikto, Baidens cita starpā soda Putinu par informatīvo kampaņu par Baidena un viņa dēla aktivitātēm Ukrainā. ASV prezidenta teiktais nozīmē arī to, ka divpusēja tikšanās starp abiem prezidentiem tuvākajā laikā nav gaidāma. G20 valstu samitā varētu notikt abu līderu īsa tikšanās, ja pasākums notiks klātienē. Bet tā ietvaros nebūs tāda divpusēja pasākuma, kā bija Trampam ar Putinu Helsinkos.


Vai citi G7 valstu līderi ietekmēsies no šīs situācijas un netiksies ar Putinu? Laiks rādīs. Francijas prezidents Emanuels Makrons nav atcēlis plānoto vizīti uz Krieviju. Japānas premjers Jošihide Suga vēlas tikties ar Putinu, lai turpinātu runāt par miera līgumu, varbūt pat viņš varētu ierasties uz Austrumu Ekonomisko forumu, ko plānots rīkot septembrī Vladivostokā. Jau drīz uzzināsim, vai KF ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs atsauksies uz ASV valsts sekretāra Entonija Blinkena uzaicinājumu piedalīties konferencē par Afganistānu aprīlī.


Nu beidzot!


CIP direktora ziņojumā “Ārvalstu draudi ASV 2020. gada federālajās vēlēšanās” tika nošķirti divi vēlēšanu ietekmēšanas veidi, ar ko nodarbojas Kremlis. Pirmais ir vēlēšanu ietekmēšana (election influence) un otrs – iejaukšanās vēlēšanu procesā (election interference). Pirmais paredz informatīvu kampaņu īstenošanu ar tradicionālo mediju, interneta mediju un sociālo platformu starpniecību, lai noskaņotu vēlētājus par labu Kremlim tīkamam kandidātam. Otrais veids ir saistīts ar tiešu procedūras ietekmēšanu, piemēram, ar kiberuzbrukumiem datu nesējiem vēlēšanu dienā. Pirmais veids ir tas pats, kuru Austrumeiropas politikas pētījumu centrs (APPC) centās skaidrot kopš 2007. gada, bet sākumā bez lielas politiķu atsaucības. Baidens sūta signālu, ka ASV necietīs nekāda veida iejaukšanos savās vēlēšanās. Kas atliek Kremlim – atgādināt, ka Krievija ir kodolvalsts un tēlot, ka ir neprognozējama šajā ziņā. Jātēlo trakais, jo ar trakajiem – pa labam. Vienlaikus Maskava nevar atļauties īstu Auksto karu, jo tad būs jāzaudē bruņojuma sacīkstēs ar ASV. Šo un citu faktoru dēļ Putins atbildēja Baidenam: “Pats tāds!” un izstiepa roku draudzībai.


Nobeigumā


ASV īpaši neinteresē Krievija. Tas man bija zināms pārsteigums, kad 2007. gadā tikos ar ASV ekspertiem Vašingtonā. Maskavas propagandisti to centīgi slēpj, lai nepazustu visa bauda no teātra – Tramps teica to, Putins – šo. Baidens – trešo, Putins – ceturto. Re, kādas milžu cīņas! ASV redz sevi kā milzi, bet Krieviju – kā lecīgu huligānu, kas brīžiem bojā garastāvokli, bet kurš nav pārāk bīstams. Jo tuvāk Krievijai, jo tā liekas nozīmīgāka. Okeāna otrajā pusē vairāk uztraucas par Ķīnu nevis Krieviju. Var prognozēt, ka oficiālā Krievija turpinās tēlot sirsnīgu draudzību ar tai netīkamo Ķīnu, īstenojot trijstūra spēli – divi pret vienu.


Krievija izskatās pēc valsts, kurai it kā ir arī sava ārpolitika, bet realitātē tā ir drīzāk privāta kompānija, kura darbojas, lai tās labuma guvēju maki pildītos strauji. Tāpēc karš – ne aukstais, ne karstais Krievijai nav vajadzīgs, jo tas traucēs Putina draugiem miljardieriem. Lai ideoloģiski spilgtāk noskaņotajiem spēka struktūru darbiniekiem nebūtu vēlmes sarīkot īstu karu, Putins ir ļāvis silovikiem būt aizņemtiem – pelnīt pāri par algā nolikto, ar shēmām, jumtiem un tamlīdzīgām “ekonomiskām” metodēm. Savukārt spriedze ar Rietumiem, simboliskas sankcijas ir Putina režīmu stiprinošs balsts, jo tautai vajag virtuālu karu, virtuālu ienaidnieku un dzīves jēgu – būt pret Rietumiem, kuri it kā vēlas likvidēt Krievijas valstiskumu.


Līdz šim Putins bija eskalācijas meistars starptautiskajās attiecībās, tagad Baidens ir rīkojies proaktīvi un beidzot visi ieraudzīja to, ka Putinam asa runa ir kā pīlei ūdens, un ka nekāds pasaules karš no tā nesākās. Baltieši un poļi jau sen skaidro sabiedrotajiem, ka ar Putinu ir jārunā no spēka pozīcijām. No tā nekas slikts nenotiks, jo Putina stāsts par stūrī iedzīto žurku ir blefs, kas nu ir izgaismots. Kā raksta Krievijas politologs Aleksandrs Baunovs, “Putins ir ne tikai eskalācijas, bet arī deeskalācijas meistars”.[1] Minētais neizslēdz to, ka huligāns atkal izsitīs kādu stiklu, lai ieriebtu pretiniekam un rādītu savu karsēju pulciņam, kurš ir pirmais čalis ciemā... Bet lielu kaitējumu amerikāņiem nedarīs, jo šoreiz var dabūt atpakaļ vēl lielāku brāzmu. Tad jau labāk stiept roku un teikt, ka grib runāt…



[1] Alexander Baunov, Biden and Putin’s War of Words, Carnegie Moscow Center, 22.03.2021., https://carnegie.ru/commentary/84133


411 views