Krievijas Ārpolitikas koncepcijā ir runāts par morāli starptautiskajās attiecībās. Kā Kremlim veicas ar morāles normu ievērošanu iekšpolitikā un ārpolitikā?
Ievadā parunāsim par morāli (nebaidīsimies šī vārda!). Latvijas Nacionālajā enciklopēdijā lasām: “Morāle, kuras pamatā ir latīņu cilmes vārds mōs, mōris (paradums, raksturs, dzīves veids, tēls, uzvedība), parasti vairāk attiecināma uz sociāli normatīvu praksi, proti, normām un principiem, kuru ievērošana atzīta par pareizu un vairāk vai mazāk obligātu. Morāle izsaka normatīvu sociālās prakses struktūru, kas veic regulējošu funkciju, piedaloties sociālo attiecību sakārtošanā, stimulējot pašuzraudzību, paškontroli un pašpilnveidi.”[1] Izpratne par morāles normām var mainīties laika gaitā. Ir novērots, ka tā var mainīties arī telpā – ģeogrāfiski. Uzticamais Vladimira Putina ārpolitikas kareivis Sergejs Lavrovs, sākot ar 2007. gadu sāka runāt par civilizāciju dialogu, dažkārt runājot arī par reliģijā balstītu morāles principu nepieciešamību starptautiskajā politikā. 2008. gadā tēma tika nostiprināta jau oficiālā dokumentā – Krievijas Ārpolitikas koncepcijā, kur cita starpā teikts: “Mūsdienu starptautisko attiecību sistēmas formēšanā, tai skaitā tās morālajā pamatošanā, pieaug reliģiskā faktora nozīme. Šo uzdevumu nevar izpildīt bez vēršanās pie morālā kopsaucēja, kas vienmēr ir klātesošs.”[2]
Reliģijas tēma man ir tuva, bet šoreiz raksta mērķa un apjoma dēļ, paliekam pie morāles tematikas. Lasu augstāk minēto Krievijas Ārpolitikas koncepciju un nevaru aizraidīt domas par 2020. gadā publicēto “Dosjē” centra pētījumu par to, kā Krievijas diplomāti organizēja kokaīna tranzītu no Argentīnas uz Krieviju…[3] Var jau mācīt pasaulei morāli, bet pašiem ir jāseko tās normām. No maigās varas teorijas un prakses zinām, ka savas vērtības varat izmantot kā pievilcības faktoru, ko var konvertēt ārpolitikas mērķu sasniegšanā, tikai tad, ja paši tiešām sekojat tam, par ko runājat. Kāda morāle izriet no Krievijas ārpolitikas un iekšpolitikas prakses 2020. gadā?
Ārpolitika: vientuļais vilks, vai sabozies ezītis?
Vērtējot Krievijas “morālo” ārpolitiku, viena gada perspektīva ir par šauru, bet raksts par īsu, tāpēc te tikai dažas refleksijas par ilgāku laiku. Kādā politikas seminārā, kurā piedalījos Krievijā ap 2007. gadu, viens no klātesošajiem Lietuvas parlamenta deputātiem teica, ka Krievija pārvēršas par vientuļu ezīti, kurš sabozies, vēršot kažoka asās adatas pret visiem. Uz to Krievijas Prezidenta administrācijas pārstāvis atbildēja, ka Krievija drīzāk ir vientuļais vilks, jo īsta neatkarība ārpolitikā prasa nepopulārus lēmumus. 2007. gads bija viens no Kremļa ārpolitiskā kursa korekcijas gadiem; Vladimira Putina runā Minhenes Drošības konferencē vējoja jauna Aukstā kara vēsmas. Viens no iemesliem šādam pagriezienam bija Putina draugu un t.s. siloviku uztraukums, ka krāsaino revolūciju vilnis aizplūdīs līdz Maskavas ielām un aizskalos Kremļa iemītniekus. Elites status quo ir tas, ar ko jāsāk, ja vēlamies izprast Krievijas ārpolitikas reālos (nevis tikai deklarētos) mērķus un darbības to sasniegšanai.
Kaimiņvalstīs ir jākontrolē dodoni un janukoviči, kuri kavē savu valstu aiziešanu brīvajā pasaulē, ja nepieciešams, tad jākaro (baltieši aizgāja, vairs neviens!). Lai saglabātu energoresursu pārdošanas sniegto miljardu bezkonkurences pārvaldīšanu valsts iekšienē, tad nekāda demokrātiskā rotācija te netiks pieļauta! Tautai ar solovjovu un kiseļevu palīdzību pārliecinoši jāpaskaidro (24/7), ka Putins ir vistalantīgākais cilvēks ne tikai Krievijā, bet visā pasaulē, tāpēc ir jāceļ mūris uz rietumu robežām. Tas gan nedrīkst būt pārāk cieši būvēts, naudai ir jāplūst ienaidnieku virzienā, kur elites pārstāvju bērni bauda nīsto Rietumu priekšrocības. Ir jāatzīst, ka Putina & Co sistēma strādā, jo kamēr tauta “klapē ar acīm”, Sergejs Roldugins operē ofšoros ar simtiem miljonu un it kā pērk tai pašai tautai dārgus čellus, bet kompānijas “Rosņeft” vadītājam Igoram Sečinam ir Federālajā drošības dienestā (FDD) sava personīgā apakšstruktūra. Jo ilgāk vērojam Krieviju, jo sirreālāka aina paveras.
Kad sērga atkāpsies, un valstu līderi atsāks aktīvi braukt ciemos, tad būs redzams, ka pie Putina vēlas braukt tikai viņa sabiedrotie no Venecuēlas, Kubas, Irānas un līdzīgām valstīm. Brīvās pasaules valstis Krieviju globālajā arēnā piecieš, kā starptautisku huligānu, kura reāla savaldīšana izmaksātu pārāk dārgi. Tomēr, izmaksā arī nesavaldīšana un sevišķi jau kaimiņvalstīm. Krievijas argumentu klāstā joprojām paliek statuss ANO Drošības padomē, kodolieroči, energoresursi un situāciju sarežģīšana dažādās pasaules vietās, lai pēc tam vēlīgi piedāvātu pašu radīto (vai vismaz saasināto) problēmu risināšanu. Tomēr, ja noteiktā ģeogrāfiskā vietā un procesā iesaistās nopietns spēlētājs, kā, piemēram, Turcija, tad Krievijas vilks pārvēršas par ezīti un klusiņām pavirzās, lai visiem stiprajiem pietiktu vietas.
Iekšpolitika: “nullēšana” un indēšana
2020. gada pavasarī partijas “Vienotā Krievija” deputāte Valentīna Tereškova nolaidās ar kosmosa kuģa “Vostok – 6” Valsts domē un piedāvāja Vladimiram Putinam kļūt par ģenerālsekretāru… Piedodiet, sākam no sākuma – Tereškova Domē martā ierosināja anulēt valsts prezidenta pilnvaru termiņu ierobežojumus, lai Putins varētu atkal kandidēt. Putins, vairākkārt dažādās uzstāšanās reizēs un intervijās bija teicis, ka nekādā gadījumā nemainīs konstitūciju šajā jautājumā. Nu, mazums, ko ir teicis. Teica arī, ka zaļie cilvēciņi Krimā nav Krievijas kareivji… Mūsdienu Krievijas varas morāle nosaka, ka patiesība ir tā, ko par tādu pasludina Putins un tik ilgi, cik tā viņam ir izdevīga. Tereškova turpināja: “Jautājums nav par viņu, bet par mums – Krievijas pilsoņiem – un valsts nākotni.”[4] Te var piekrist, draugi, jautājums tiešām ir par jums! Neviens autoritārs režīms nevar pastāvēt bez izpildītājiem, kuri skatās līderim mutē.
Žēl, ka pērn netika rīkota Putina “tiešās komunikācijas līnija” (bija tikai lielā preses konference ar “tiešās līnijas” elementiem), jo tas nozīmē, ka ceļi Omskā paliks nelaboti un zivju fabrikas darbinieces Kamčatkā nesaņems algu. Aleksejs Navaļnijs ir atveseļojies un atsācis jokot; intervijā Sergejam Gurijevam viņš, ironizēdams, teica, ka “tiešās līnijas” laikā cilvēki sūdzas valsts prezidentam: mums nav gaismas! Putins vēršas pie vietvalžiem: ieslēdziet viņiem gaismu! Tie ieslēdz. Tauta: urrā! Tiem dažiem, kuru problēmu Putins manuālajā vadībā atrisina, tas ir tas pats, kā vinnēt loterijā, jo tikai maza daļa no pieteikumiem tiek līdz iespējai uzdot “nacionālajam līderim” jautājumu. Tautai ir elks pēc kā ilgoties, uz ko cerēt. Tam ir jābūt grūti sasniedzamam, līdzīgi kā uzvarai finālā Leonīda Jakuboviča raidījumā “Brīnumu lauks”.
Medijos jau daudz diskutēts par Putina atbildēm lielajā preses konferencē uz jautājumu par Navaļnija indēšanu, un vēl vairāk par izdzīvojušā korupcijas izgaismotāja zvanu FDD darbiniekam Kudrjavcevam. Atgādināšu, ko Putins stāstīja par šo visu savam franču kolēģim Emanuelam Makronam. Krievijas prezidents, protams, nemulstot, izvirzīja vairākas versijas: Navaļnijs esot interneta balamute, kurš jau agrāk simulējis slimības; Navaļnijs izmanto savu Korupcijas apkarošanas fondu deputātu un ierēdņu šantāžai. Neļauj mierīgi zagt, bezkauņa! Tereškovas atbalstītais “nacionālais līderis” teica, ka indēšanas pēdas, iespējams, ved uz Latviju, jo tur dzīvo “Novičoka” izveidotājs… Ja vēl liekas par maz, tad Putins piebilda, ka “Novičoks” nav nemaz tika sarežģīta viela un Navaļnijs, iespējams, pats sevi indēja.[5] Šādi strādā Krievijas profesionālie maldinātāji – tiek izvirzītas uzreiz vairākas nepareizas versijas, šķetiniet tagad! Parīzē, savulaik, tik sirsnīgi Putinu apkampjošais Makrons šoreiz šādu drauga attieksmi esot reāli ņēmis ļaunā. Kā melošana iet kopā ar morāles pilno Krievijas ārpolitiku, par ko lasījām Ārpolitikas koncepcijā? Vai šī saruna uzlaboja abu valstu attiecības? Naivi jautājumi, protams.
Dzīvības un brīvības cena
Bijušais naftas kompānijas “Jukos” īpašnieks Mihails Hodorkovskis 2020. gadā sniegtā intervijā ukraiņu žurnālistam Dmitrijam Gordonam atklāja, ka viena no Putinam pietuvinātām personām viņam 2003. gadā pieprasīja 300 miljonus ASV dolāru no “Jukos” aktīviem. Hodorkovskis esot atbildējis: “Es došu, bet tikai, ja Putins pats paprasīs.” Neilgi pēc šī notikuma Hodorkovski iesēdināja uz desmit gadiem, bet kompāniju “Jukos” saplosīja Igora Sečina vadībā. Minētajā intervijā Hodorkovskis teica, ka Vladimirs Putins ir noziedznieks: “Mums ir jāsaprot, ka Putins ir tāds tipisks bandīts [..]. Es tādus bandītus esmu redzējis ne mazums. Viņš ir gudrs bandīts, ar to viņš atšķiras. Kā visi gudri bandīti, viņš ir gan pragmatisks un zināmā mērā sentimentāls un paņatijen.”[6] Agrāk bagātākais cilvēks Krievijā – Hodorkovskis trīs ar pusi stundu garā intervijā cita starpā pauda viedokli, ka mūsdienu Krievijas varas šauro eliti nevar uztvert ne kā citādi, kā “bandītu šaiku”. Arī ASV prezidents Baraks Obama esot to sapratis, kā par to liecina viņa nesen izdotā grāmata.
Gordons iztaujāja bijušo miljardieri arī par ieslodzījuma ikdienu. Hodorkovskis stāstīja gadījumu, kad bija ieslodzīts atsevišķā ēkā, un ir domājis, ka viņu drīz nogalinās, tāpēc pieteicis sauso bada streiku (bez ēdiena un ūdens). Pēc četrām dienām esot ieradies ģenerālis Amajevs (par uzvārdu negalvoju), kurš atzinies ieslodzītajam, ka viņš netiks nogalināts, jo nav bijis tādas pavēles. Hodorkovskis esot jautājis – un, ja būtu? Ģenerālis – nu, ja būtu, tad jūs paši saprotat…
Putina režīms nav morāli satrunējis no iekšpuses, jo tas tāds bija jau tā pastāvēšanas sākumā, kad valsts prezidents kolektīvajā tikšanās reizē mēģināja nomierināt avarējušās zemūdenes “Kursk” bojā gājušo jūrnieku sievas un mātes, piedāvājot tām naudas kompensācijas. Bija cita iespēja – ļaut norvēģiem izglābt jūrniekus, kuri jūras dzelmē, tumsā rakstīja sievām atvadu zīmītes... Bet kā esot teicis kāds liels padomju karavadonis Otrā pasaules kara laikā: “Babi novih naražajut” (šoreiz netulkošu). Ētiski ir cilvēku uztvert par subjektu, bet ne objektu. Putinam padodas tas otrais variants.
Vendetta 21. gadsimtā
Šodienas tēmu noslēgšu ar 2020. gada nogales traģiskiem notikumiem Čečenijā. 28. decembrī tika ziņots par bruņotu uzbrukumu patruļas darbiniekiem Groznijā. Viens no policistiem gāja bojā, otrs tika ievainots. Vēlāk tika ziņots, ka “divi ar nažiem bruņoti teroristi mēģināja nolaupīt patruļpolicistu ieročus."[7] Uzbrucēji esot bijuši Ingušijas iedzīvotāji, brāļi Hasans un Huseins Timurzijevi, kuri abi esot nogalināti ar policistu atbildes uguni. Būtiski ir tas, kas sekoja šim notikumam. Ingušu sabiedriskais darbinieks Saraždins Sultigovs videouzrunā Ramzanam Kadirovam teica: “Nogalinātie ir mūsu cilvēki, un ja viņi ir teroristi, kā jūs sakāt, tad uzrādiet pierādījumus! Papildus minētajam, jūs nolaupījāt nevainīgos – nogalināto brāļu tēvu, māti un māsu. Pieprasām viņus atbrīvot! Un trešais: pieprasām atdot nogalinātā Hasana un Huseina ķermeņus!”[8]
Mediji ziņo, ka Ramzans Kadirovs uzdeva Republikas parlamenta priekšsēdētājam Muhamedam Daudovam pasludināt asinsatriebību brāļu Timurzijevu radiniekiem Ingušijā.[9]Čečenijas parlamenta deputāts Muhameds Hanbijevs piedraudēja nogalināto ingušu pārstāvim S. Sultigovam, kurš bija atļāvies publiski uzrunāt Kadirovu: “Skaties, es viens pie tevis vēršos, aiz manis nav cilvēku, bet mans vēstījums ir no visiem Benoi teipa (klana) pārstāvjiem. Mūsu ir vairāk par desmit tūkstošiem bruņotu cilvēku. Mēs esam ar ieročiem rokās, ieņemam valsts amatus. Tu, droši vien domā, ka tavi cilvēki tevi aizsargās, bet tev nav redzes, pat uz poda tevi ved palīgs, un rīt, kad es aiziešu pie tevis, un tavi apkārtējie aizbēgs, tu nesapratīsi, uz kuru pusi bēgt.”[10] Piedodiet par detaļām, bet šo dialoga daļu iekļāvu te, lai lasītājiem būtu labāk redzams komunikācijas stils, atgādinot, ka komunicē vietējā parlamenta deputāts. Arī tā ir Krievija.
Var pieņemt, ka Kremļa pārstāvjiem ir nācies iejaukties, lai konflikts nepāraugtu lielākā asinsizliešanā. Nacionālās gvardes komandierim Viktoram Zolotovam var nākties noregulēt pušu domstarpības. Bet ak, vai! Zolotovam pašam šāda komunikācija ir ierasta lieta. 2018. gadā viņš ar video starpniecību izaicināja Navaļniju uz kautiņu, solīdams no viņa uztaisīt “sulīgu karbonādi”. Persona, kuras uzdevums ir rūpēties, lai valstī neviens neatļautos lietot fizisku spēku ārpus likuma noteiktajām robežām, pats publiski sola izrēķināties ar to, kurš izgaismo plaši izplatīto korupciju un valsts izzagšanu.
Nobeigumā: ja vajadzētu, novestu līdz galam?
Ja gribētu noindēt, tad noindētu! Ja gribētu būtiski uzlabot ar derīgajiem izrakteņiem visbagātākās valsts pasaulē iedzīvotāju labklājību, tad uzlabotu! Ja gribētu īstenot Krievijas ekonomisko lēcienu un tehnoloģisko izrāvienu, tad īstenotu! Ja gribētu modernizēt ekonomiku, tad modernizētu! Bet tā, – negribējām, un viss! Putins un Medvedevs gan solīja, bet solīts makā nekrīt. Galu galā, tikai divdesmit gadu pagājuši, tik ātri nevar paspēt. Tāpēc vajag anulēt termiņus.
2021. gadā visdrīzāk turpināsies turbulence, caur ko jāiet Putina režīmam un visai Krievijai. Arvien vairāk Krievijā dzīvojošu ekspertu sliecas domāt, ka tuvojas pārmaiņas, tiek norādīts uz Putina iespējamām veselības problēmām. Esmu gan rakstījis, gan runājis par to, ka par būtiskām pārmaiņām Krievijā izteikt prognozes ir ļoti riskanta lieta, jo Krievijas (un PSRS) vēsture ir pierādījusi, ka fundamentāli pagriezieni Krievijas attīstībā ir notikuši gan strauji, gan lēni. Ir teiciens, ka Krievijā esot jādzīvo ilgi, ja vēlies sagaidīt lielas pārmaiņas. Redzam, ka savulaik vara ir mainījusies salīdzinoši negaidīti – dažu dienu laikā; un ir bijuši posmi, kad, neskatoties uz stagnāciju, sistēma ir pastāvējusi desmitgadēm, ģenerālsekretāram knapi kāpjot pa Mauzoleja kāpnēm. Te gan jāpiebilst, ka mūsdienu Krievijas varas elite nav tas pats, kas pagājušā gadsimta 80. gadu beigu PSRS varas seniori, kuriem jau stiprāka vēja pūsma bija izaicinājums.
Neatsakoties no iepriekš rakstītā, teikšu “zinātniski”: ir sajūta, ka kaut kas pulsē gaisā. Putina pēdējā lielā preses konference bija negaidīti vienmuļa un garlaicīga. Nekāda radošuma! Oficiālā Krievija izdabā Turcijai, briest nākamās Rietumu sankcijas, kuras iespējams iesitīs sāpīgāk pa Putina draugu naudas makiem nekā līdz šim. Režīma morālā degradācija kļūst redzamāka arvien plašākai sabiedrībai; Navaļnija populārākos klipus “Youtube” skatās jau ap divdesmit miljoniem skatītāju. Ja Vladimirs Putins vēlēsies turpināt sēdēt cara krēslā, tad viņam vajadzēs kaut ko lielu un pamatīgu informatīvajā telpā, kas novērstu uzmanību no viņam personīgi padotā Federālā drošības dienesta Navaļnija indēšanas operācijas izgaismošanas.
Pirms dažām dienām sociālajos medijos klejoja videoieraksts, kurā kāds stipri piedzēries kungs Jaunā gada mājas svinībās stāv netālu no televizora ar paceltām rokām. Televīzija, kā jau gadu mijā ierasts, atskaņo Krievijas (PSRS) himnu. Tai noslēdzoties, vīrs pārmet krustu, parāda izaicinošu žestu (laikam jau Krievijas ienaidniekiem) un nokrīt atmuguriski, apgāžot galdu ar rasolu un citiem svētku ēdieniem… Kaut kad var pienākt galda gāšana; cerams, ka trauki nelidos pārāk tālu.
Raksta oriģināli lasiet DELFI: https://www.delfi.lv/news/versijas/andis-kudors-2020-gads-krievija-anulesana-un-indesana.d?id=52819117
[1] Latvijas Nacionālā eniklopēdija, https://enciklopedija.lv/skirklis/66472 [2] Концепция внешней политики Российской Федерации. 15 июля 2008 года. http://kremlin.ru/acts/785. (KF Prezidenta administrācijas mājaslapa; aplūkota 19.03.2011.). [3] Kudors A., Krievijas diplomāti – narkodīleru lomā, Latvijasdrosiba.lv, 12.11.2020., https://www.latvijasdrosiba.lv/post/krievijas-diplom%C4%81ti-narkod%C4%ABleru-lom%C4%81 [4] Ķezberis U., Putinam paver iespēju palikt Krievijas prezidenta amatā, 10.03.2020., LSM, https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putinam-paver-iespeju-palikt-krievijas-prezidenta-amata.a351258/ [5] Kudors A., Mācāmies cinismu. Putins: Navaļnijs pats iedzēra!, Latvijasdrosiba.lv, 24.09.2020., https://www.latvijasdrosiba.lv/post/m%C4%81c%C4%81mies-cinismu-putins-nava%C4%BCnijs-pats-iedz%C4%93ra [6] Tāds, kurš dzīvo atbilstoši likumīgo zagļu nerakstītiem likumiem – principiem (po poņatijam). Sk. Ходорковский. Бандит Путин, Кучма с ножом, тюрьма, заговор олигархов, Навальный. В гостях у Гордона,https://www.youtube.com/watch?v=hqkRgYuaMsg [7] Депутат парламента Чечни пригрозил расправой обратившемуся к Кадырову общественному деятелю из Ингушетии, 05.01.2021., https://www.currenttime.tv/a/chechnya-khanbiev/31034366.html [8] Saraždins Sultigovs, Telegram, https://t.me/fortangaorg/7900 [9] Кадыров поручил объявить кровную месть родственникам убитых в Грозном ингушей, 31.12.2020., https://www.currenttime.tv/a/chechnya-ingushetiya/31028106.html [10] Депутат парламента Чечни пригрозил расправой обратившемуся к Кадырову общественному деятелю из Ингушетии, 05.01.2021., https://www.currenttime.tv/a/chechnya-khanbiev/31034366.html