2024. gadā turpinās karš divās lielās frontes līnijās – tranšejās un datoros.
Varētu pieņemt, ka kopš 2022. gada 24. februāra Krievijas lielā iebrukuma “visiem ir viss skaidrs” par Vladimira Putina režīmu un tā destruktīvo ietekmi uz procesiem Rietumos, bet tas tā nav. Eiropas Komisijas 2023. gada novembrī izplatītajā ziņojumā tiek norādīts, ka sociālās platformas nav spējušas apstādināt Krievijas plaša mēroga dezinformācijas kampaņas. Mums joprojām ir darīšana ar diviem plaša mēroga iebrukumiem – kaujas laukā Ukrainā un Rietumu informācijas telpā. EK ziņojumā tika secināts, ka 2023. gadā Kremļa iniciētu sociālo platformu kontu auditorijas paplašināšana un ietekme uz to ir augusi, nevis mazinājusies. NEPLP ir spērusi izlēmīgus soļus; daudzi Kremļa TV kanāli pie mums ir slēgti, tomēr drakona inde turpina sūkties cauri sociālajām platformām.
Nedaudz retrospekcijas: troļļu darba mērogi
EK ziņojumā tika norādīts, ka viens no galvenajiem dezinformatoru tematiem ir Krievijas karš pret Ukrainu. Absolūtajos skaitļos lielāko auditoriju Kremļa informatīvās frontes kaujinieki 2022. un 2023. gadā sasniedza Facebook. Savukārt, ātrākais prokremlisko kontu skaita pieaugums ir ticis novērots Telegram, kur tas ir trīskāršojies. Kremļa kalpu organizētas dezinformācijas kampaņas jau sen nav nekas jauns. Lai apjaustu Krievijas interneta troļļu darba mērogu, atgādinu te nedaudz par to, ko iepriekš rakstīju gan portālā TvNet, gan blogā Latvijasdrosiba.lv.
Pirms dažiem gadiem ASV Senāta Izlūkošanas komiteja pieprasīja informāciju no Facebook, Google un Twitter par 2016. gadā notikušo sociālās platformās un nodeva datus pētnieku rokās. Oksfordas Universitāte, Kolumbijas Universitāte un Kiberdrošības uzņēmums “New Knowledge” veica pētījumus, kuros analizēta dezinformācijas izplatīšanu 2016. gadā. Pētījumos tika konstatēts, ka Jevgēņija Prigožina vadītie troļļi Facebook ietvaros aizsniedza 126 miljonus lietotāju, saražoja 10,4 miljonus Twitter tvītu un augšupielādēja vairāk nekā 1000 klipu YouTube. Laikā, kad pētījumi tika veikti, Prigožina troļļi operēja ar 133 Instagram kontiem, kuriem kopā bija aptuveni 3,4 miljoni sekotāju. Divpadsmit no tiem ieguva katrs pa 100 tūkstošiem sekotāju. Savukārt Twitter paši konstatēja 50258 automatizētus kontus (botus), kas bija saistīti ar Krieviju.[1]
ASV Senāta Izlūkošanas komitejas ziņojumā tika norādīts, ka 2016. gadā Prigožina kūrētā “Interneta izpētes aģentūra” panāca 76,5 miljonus auditorijas iesaistes gadījumu Facebook, 72 miljonus Twitter un 187 miljonus Instagram. Kampaņa sasniedza vislielāko ažiotāžu Instagram, kultivējot rasu konflikta tematiku. Prigožina troļļu izveidotajām kontam @blackstagram pētījuma veikšanas laikā bija virs 300 tūkstošiem sekotāju, bieži vien ieraksti saņēma ap 10 000 tīkšķu.[2] Atgādinu, ka runa ir par kontiem, ko melnādainie amerikāņi uztvēra kā kādus no savējiem, bet patiesībā tajos rakstīja kāds Koļa, vai Miša, kuri ar nogurušām acīm skatījās datora ekrānā Sanktpeterburgas ofisā. Šādiem “darbiniekiem” ik dienas ir jāsaražo noteikts skaits ierakstu sociālajās platformās.
Eiropas atbilde
Kā redzams, amerikāņi ir pamodušies un arī eiropieši steidz kaut ko darīt. 2020. gada 15. decembrī Eiropas Komisija publicēja Regulas projektu par Digitālo pakalpojuma aktu jeb likumu (EU Digital Services Act (DSA)), kas nosaka digitālo pakalpojumu sniedzējiem veikt pasākumus pret nelegāla satura izplatību to platformās. DSA uzliek par pienākumu platformām informēt lietotājus par visām procedūrām un rīkiem, kas tiek izmantoti satura moderēšanai un algoritmiskai lēmuma pieņemšanai. 2023. gada rudenī DSA darbības ietvaros tika pieņemti vēl striktāki noteikumi lielajiem sociālajiem medijiem, kuriem līdz šim nav pietiekami labi veicies ar dezinformācijas ierobežošanu. EK ziņojumā norādīts, ka X platformā Krievijas dezinformācijas ir kļuvis vairāk, kopš to iegādājās Īlons Masks. Jaunais īpašnieks Masks ir izteicies, ka vārda brīvību nevajag ierobežot, jo tas esot vājš solis. Tam var piekrist, bet tikai ne situācijās, kad Kremlis īsteno informācijas karu, kura ietvaros sociālajās platformās tiek skaidrots, ka ukraiņi esot fašisti un Krievijai nebija citas izvēles kā tika iebrukt Ukrainā…
2024. gada vēlēšanas
Tuvojas Eiropas Parlamenta vēlēšanas, un tas būtu brīnums, ja Krievija necenstos ietekmēt to rezultātus vairākās valstīs. Šogad vēlēšanas notiks arī ASV, Apvienotajā Karalistē un Indijā, kā arī Taivānā un Moldovā. Meta (Facebook) 2023. gada rudenī paziņoja, ka Krievijas un Ķīnas ietekmes tīklojumi veido ceļus, kā sasniegt plašu auditoriju 2024. gadā, kas ir daudzu vēlēšanu gads, un tāpēc esot jābūt nomodā. Ķīna visaktīvāk cenšas ietekmēt viedokļus Indijā, Tibetā un ASV. Savukārt, Krievija aktīvi uzbrūk Džo Baidenam par ASV palīdzību Ukrainai; savu kritikas devu saņem arī Emanuels Makrons par Francijas politiku Rietumāfrikā. Meta informēja, ka ir slēgusi tūkstošiem Ķīnas pilsoņu pārvaldītus Facebook kontus, kas tika veidoti, lai izskatītos kā ASV pilsoņu konti, kuros tika rakstīts par ASV – Ķīnas attiecībām. Papildus individuāliem kontiem Meta slēdza septiņas grupas, kurās darbojās viltus profili, kas pasniedza sevi kā žurnālistus, juristus un cilvēktiesību aktīvistus. Šie viltus profili savā starpā mijiedarbojas un rada ilūziju par sabiedrisko viedokli kādā noteiktā jautājumā. Šoreiz viņi izplatīja vēstījumus par to, ka Ķīnā tiek labi ievērotas cilvēktiesības, bet Tibetas un Indijas līderi esot korumpēti.
Meta ziņoja, ka viņiem nācās slēgt arī vairākus Facebook un Instagram kontus, kuri bija saistīti ar RT kanālu, un kur tika izplatīti vēstījumi angliski. Visa komunikācija tika būvēta tā, lai izskatītos par grassroots initiative (varas institūciju nekontrolēta pilsoniska iniciatīva – “no apakšas uz augšu”), kurā mijiedarbojās konti no Telegram, TikTok, YouTube, kuros apsūdzēja Ukrainu kara noziegumos, bet Rietumus rusofobijā. Kampaņās tika izmantoti neesoši raksti no The Washington Post un Fox News. Bet vai visiem pietiek laika pārbaudīt?
Doppelgänger
Krievija ir izveidojusi ietekmes operāciju tīklojumu “Doppelgänger”, kas ir aktīvs kopš 2022. gada maija. Pētnieki no “Recorded Future’s Insikt Group” ziņoja, ka tajā darbojas ap 2000 kontu, un tas ir pats agresīvākais un neatlaidīgākais ļaundabīgais tīklojums sociālajā vidē. Turklāt tiek pieļauts, ka dalībnieku skaits ir vēl lielāks. Tas fokusējas uz Ukrainu, Vāciju un ASV. Darbībai Ukrainas informācijas telpā “Doppelgänger” ietvarā tika izveidoti ap 800 kontu, kuri izplata vēstis par “Ukrainas militāro vājumu”, “politisko nestabilitāti” u.c. Rakstos tika izplatīti vēstījumi, kuru mērķis bija graut iedzīvotāju ticību Ukrainai, tās Bruņotajiem spēkiem, politiskajai vadībai, kā arī starptautiskajai sabiedrībai un Rietumvalstīm, kuras sniegušas lielāko atbalstu Ukrainai.
Nobeigumā: tranšejas un datori
Mērogs ir iespaidīgs, Kremļa informācijas telpas diversanti izmanto cilvēku lētticību un tehnoloģiju sniegtās iespējas. “Doppelgänger” ietvaros tiek lietots mākslīgais intelekts, lai ietekmes operācijas uzliktu uz rūpnieciskām sliedēm. “Doppelgänger” ir saistīta ar divām Krievijā reģistrētām kompānijām: “Struktura Nacionaļnih Tehnlologij” (Structura National Technologies) un “Agenstvo Sociaļnogo Projektirovaņija” (Social Design Agency). Jēdziens “sociālā projektēšana” (social engineering) kļuva populārs Krievijā ap 2007. – 2008. gadu, laikā, kad Putins lēma būtiski pastiprināt konfrontāciju ar Rietumiem. Toreiz Kremlis uzsāka lielu aktivitāti cīņā par kaimiņvalstu pilsoņu prātiem un sirdīm. Abas minētās kompānijas 2023. gada augustā nonāca ES sankciju sarakstā. 2023. gada novembrī ASV varas iestādes sasaistīja abas kompānijas ar dezinformācijas izplatīšanu Latīņamerikā. Kopš Ļeņina laikiem Krievija gatava karot par prātiem un sirdīm otrā pasaules galā, bet kā ar gazifikācija Krievijā? – Tā pagaidīs.
Lielākais cīņas lauks notiek Facebook, Instagram, X, YouTube, TikTok un Telegram. Krievijas boti, troļļi un propagandisti kopš 2022. gada 24. februāra vislielāko uzmanību velta lai apkarotu Rietumu palīdzību Ukrainai. 2024. gads nesolās būt mierīgs. Saglabājas divas lielās frontes līnijas – tranšejās un datoros.
[1] Andis Kudors, Kremļa troļļu pēdas sociālajās platformās. 2020. gada 1. aprīlis. https://www.tvnet.lv/6938317/kremla-trollu-pedas-socialajas-platformas
[2] Turpat.
Raksta oriģināls piejams portālā DELFI: https://www.delfi.lv/898102/versijas/56260024/andis-kudors-2024-gada-jastiprina-informativa-fronte