Ainārs Lerhis ir Austrumeiropas politikas pētījumu centra vadošais pētnieks un Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta vadošais pētnieks
Atbalstu sniedz pagātne
Savulaik Padomju valstī komunisti savas vēstures versijas rakstīšanā ieguldīja 74 gadus un radīja tūkstošiem vēstures grāmatu nosaukumu. Dažu vēstures notikumu interpretācijas gan mainījās līdz ar komunistiskās partijas “ģenerālās līnijas” izmaiņām. Padomju Savienība savā ideoloģijā izmantoja nākotnes tēlu, bet Krievija izmanto pagātni. Vēsture tiek uzskatīta par cīņas fronti. Mūsdienu Krievijā, atšķirībā no Padomju Savienības, nav valsts ideoloģijas, tādēļ reāls idejisks atbalsts tiek meklēts pagātnē. Vairāki likumi faktiski ierobežo vēstures pētniecību un pieļauj tikai tādu Otrā pasaules kara vēstures interpretāciju, kādu nosaka valsts vara un propaganda. Cilvēku galvās tiek dzīts militārisms. [1]
Otrā pasaules kara notikumi tiek skaidroti caur Krievijas šodienas notikumu un interešu prizmu. Tiek atjaunoti un uzturēti padomju mīti pat par tiem vēstures faktiem, kurus 80. gadu beigās beidzot atzina Padomju Savienība un 90. gados Jeļcina Krievija. Šodien vajag attaisnot agresiju pret Ukrainu. Pieaug konflikts ar visu civilizēto pasauli, un jārod tam attaisnojums.
2021. gada 21. aprīlī Krievijas prezidenta Vladimira Putina vēstījumā Federācijas Padomei izskanēja nostādne, ka Krievijas vēstures grāmatās ir nepietiekami atspoguļota PSRS karaspēka uzvara Staļingradas kaujā, toties ir minēta sabiedroto Otrā fronte. Katru gadu pirms 9. maija Krievijas Valsts domē tiek iesniegtas jaunas “vēstures iniciatīvas”. Šogad maija sākumā tika iesniegts likumprojekts, kas paredz aizliegt publiski salīdzināt PSRS un nacistiskās Vācijas mērķus un rīcību Otrajā pasaules karā. Likumprojekts arī piedāvā aizliegt padomju tautas izšķirošās lomas nacistiskās Vācijas sagrāvē un “PSRS humanitārās misijas Eiropas valstu atbrīvošanā” noliegšanu.[2] Dažas dienas pirms Putina 9. maija runas Krievijas Drošības padomes sekretārs Nikolajs Patruševs runāja par Ivana Bargā lomu, sakot, ka viņa sasniegumus krievu valsts celtniecībā noniecina ārvalstu historiogrāfija.
Šogad jaunums Krievijas oficiālajā Otrā pasaules kara vēstures traktējumā bija Krievijas prezidenta runā apgalvotais, ka padomju tauta izšķirīgajos kara mirkļos bija viena varonīgajā un upuriem bagātajā ceļā uz uzvaru. Padomju tauta devusi nacismam vēsturisku spriedumu, bet tiem, kuri aizmirst vēstures mācības un atkal iecer agresīvus plānus, nav piedošanas. Viņš arī brīdināja par “neiznīcinātajiem slepkavām” (недобитыe каратели), kuri daudzko no nacistu ideoloģijas atkal cenšas ņemt savā apbruņojumā. Kā piemēru tam Putins minēja, ka šodien var novērot “neiznīcināto slepkavu, viņu sekotāju saietus, uz kuru rokām ir simtu tūkstošu mierīgo iedzīvotāju asinis”. Putins nosodīja mēģinājumus pārrakstīt vēsturi, attaisnot nodevējus un noziedzniekus.[3] Vēlāk prezidenta vārdus skaidroja viņa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs, norādot, ka Eiropā, to skaitā Ukrainā un dažās Baltijas valstīs, var redzēt neonacisma izpausmes.[4]
Arvien lielāka starptautiskā izolācija
Uz parādi Maskavā no ārvalstu vadītājiem ieradās tikai Tadžikistānas prezidents Emomali Rahmons. Krievijā radās pat teiciens: “Emanuela Makrona vietā atbrauca Emomali Rahmons”. Citu valstu vadītāji netika aicināti vai neatbrauca (pirms gada, 24. jūnijā parādē piedalījās 10 valstu vadītāji, Putins tad runāja par sabiedroto lomu Otrajā pasaules karā). 2005. gadā parādē Maskavā piedalījās 53 ārvalstu vadītāji. Šodien daudzu valstu vadītājiem ir kļuvis skaidrs, ka militārās parādes Maskavā ir kļuvušas par vienu no hibrīdkara elementiem Krievijas cīņā pret Rietumu pasauli.
Tas liecina par Krievijas arvien lielāku starptautisku izolāciju, kā arī pašas norobežošanos (kā atbildes reakciju), cenšoties argumentēt ir savu pašpietiekamību. Ne pirmo reizi Krievijas vēsturē tiek pausta doma: “Mēs esam aplenkti, mūs grib iznīcināt”, līdzīgi kā PSRS laikos pastāvēja tēze par “naidīgo imperiālistisko ielenkumu”. Daži analītiķi aizvien vairāk pieaugošo Krievijas starptautisko izolāciju saista arī ar režīma īstenotām pieaugošām represijām pret citādi domājošajiem valsts iekšienē. Iekšpolitikā iespaidu atstāj arī ekonomiskās situācijas pasliktināšanās.
Kremlis ārvalstu viesu trūkumu skaidrojis ar to, ka šogad nav apaļa jubileja. Putina runā nebija ne vārda par starptautisko drošību, ne vārda par sabiedroto un antihitleriskās koalīcijas centieniem (pirms gada savā Uzvaras 75. gadadienas runā Putins bija atgādinājis par Otro fronti un sabiedroto ieguldījumu). Sākotnēji prezidenta oficiālajā mājas lapā attiecīgajā vietā tekstā bija vārds “един” (domāts: padomju tauta bija vienota), vēlāk tika izlabots pēc prezidenta teiktā “один” (domāts: padomju tauta bija viena). Neviens neapšauba, ka PSRS iznesa galveno smagumu cīņā pret nacismu, bet antihitleriskās koalīcijas sabiedroto palīdzība un Otrās frontes pastāvēšana ir neapstrīdams vēstures fakts. Sabiedroto lomas ignorēšanu ir kritizējuši vēl vairāki krievu vēsturnieki un politikas komentētāji. Viņi pauduši viedokli, ka tā ir vēstures pārrakstīšana, par kuras esamību nenogurst apgalvot ierēdņi un propagandisti, tikai šoreiz tā notikusi no paša prezidenta puses.
Putina teiktais par vienu padomju tautu iekļaujas Krievijas pašreizējās sarežģītajās attiecībās ar Rietumvalstīm. Putina agrāk lolotā ideja par lielvalstu vadītāju sanāksmi, kas līdzinātos Jaltas 1945. gada konferencei (“Jalta-2” par pasaules kārtību), nevar notikt un liela darījuma ar citām lielvalstīm nevar būt, jo Putins ir viens un viņam nav ar ko apspriesties, jo Rietumu lielvalstis nesteidzas piekrist šādas konferences idejai. Pašlaik Krievijai faktiski nav sabiedroto – iespējams, tāpēc netika pieminēti arī vēsturiskie sabiedrotie. Krievu politologs Andrejs Koļesņikovs komentēja, ka militārā parāde ir kā mitoloģizēta vēsture. Katra svētku kritika tiek uztverta kā uzvaras karā kritika. Daudz uzmanības tiek veltīts tieši Putinam. Koļesņikovs izteicās, ka šogad tomēr iznākusi tāda kā Putina vientulības bilde – kā padomju tauta bijusi viena, tā arī Putins šogad gājis viens, tikai kopā ar Rahmonu.[5]
Starp citu, Tadžikistānas prezidents Rahmons atbrauca uz Maskavu un veda sarunas ar Krievijas prezidentu jau pirms 9. maija parādes. Rahmons pasvītroja vēlmi sadarboties ar Krieviju drošības jomā, to skaitā saistībā ar situāciju, kāda Centrālāzijas reģionā var rasties sakarā ar ASV karavīru aiziešanu no Afganistānas – pastāv bailes no situācijas eskalācijas draudiem Afganistānā, islama ekstrēmistu uzbrukumu iespējamību (ka “Taliban”, “Al-Qaeda” vai “Islama valsts” kaujinieki varētu pāriet Afganistānas robežu. Nesen Tadžikistānu apmeklēja Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu un parakstīja līgumu par abu valstu kopīgas pretgaisa aizsardzības sistēmas izveidi. Iespējams, tika apspriesti tālāki Krievijas un Tadžikistānas militārās sadarbības plāni. Publiski netika ziņots, vai ticis apspriests jautājums par Tadžikistānas un Kirgīzijas neseno bruņoto robežkonfliktu.
“Uzvaras trakums”
Kā nereti pēdējos gados, oponenti pauduši uzskatu, ka militārā parāde nav bijusi veltīta veterāniem, bet Putinam personīgi. Šogad parādei Maskavā iztērēti 855 miljoni rubļu, liela izdevumu daļa bijusi meteoroloģiskā aizsardzība (lietus mākoņu izkliedēšana). Veterāniem Putins apsolījis katram pa 10 000 rubļu – tas ir 8,5 reizes mazāk nekā Uzbekistānā un 17,4 reizes mazāk nekā Kazahstānā.[6] Maskavas centru parādes laikā pilnībā slēdza, ielas bija tukšas no cilvēkiem. Lielu naudu iztērēja parādei, ko cilvēki klātienē nevarēja noskatīties. Nebija iespējams ziedus nolikt pie Nezināmā kareivja kapa.
Kā katru gadu, Krievijā aktualizējās diskusija par to, kā svinēt Uzvaras dienu. Piemēram, Kremļa telegram-kanāli nosodīja aktieri Dmitriju Nazarovu, kurš runāja par bezspēcību, norobežojošiem žogiem, tukšo pensiju fondu. Aktieris Pāvels Maikovs teica, ka viņam 9. maijs ir diena piemiņas un klusuma brīdim; “tā ir diena, kad vajag aizvērties beidzot”; vajag attiekties pret to kā pret vēstures mācību. Krievijā ir izskanējušas arī balsis, kas aicina uz kritušo karavīru piemiņas klusu atzīmēšanu, kā arī pauž kritiku par lielas naudas iztērēšanu, lai veterānus apsveiktu Tik-Tok platformā, ko pārsvarā gan lieto jaunieši.
Jo laika ziņā tālāk attālinās karš, jo mazāk tas rada sēru izjūtas, kas saistītas ar tuvinieku bojāeju un ciešanām. Tie, kuri varēja noklausīties kara dalībnieku atmiņu stāstus par karā pārdzīvoto, paši arī jau sasniedz pensijas vecumu. Skaudrās atmiņas ir nomainījusi izklaide, izdomājumi. Skan lozungi “Uz Berlīni!”. Šādu stāvokli ļaužu prātos ir radījuši mērķtiecīgas propagandas 20 gadi. Dokumentos balstītie vēsturnieku pētījumi sasniedz ievērojami mazāku auditoriju nekā ikdienas propaganda. Jebkurš atšķirīgs skatījums uz vēsturi bieži vien tiek uzskatīts par vēstures sagrozīšanu un nacisma reabilitāciju.
Terminu “uzvaras trakums” (победобесие) 2005. gadā izdomāja protierejs, Sanktpēterburgas garīgās akadēmijas profesors Georgijs Mitrofanovs. Šis process izpaužas televīzijā, butaforiskā reihstāga šturmēšanā Piemaskavas Kubinkā, uzrakstos uz automašīnām “Uz Berlīni!” un “Varam atkārtot!”, militārās formās ieģērbtajos bērnos, kuri deklamē tekstus, kuru jēgu paši nesaprot.[7] Pastāv uzskats, ka jaunatnes patriotiskā audzināšana jāsāk iespējami agrāk. Opozicionāri noskaņoto masu mediju un sociālo tīklu lietotāju uzmanību izraisīja arvien pieaugošā pirmsskolas vecuma bērnu “militarizācija” – arvien vairāk 3–6 gadus vecu bērnu spēlē Lielo Tēvijas karu, fotogrāfējas ar spēļu automātiem, imitē armijas ārējos atribūtus (militāro formu, tankus u.c.), notiek uzvaras parādes bērnudārzos, bet septiņgadīgiem bērniem jau liek izjaukt un salikt Kalašņikova automātu. Ieroči vairs neasociējas ar kara šausmām, bērni dzied dziesmas un lasa dzeju par nāvi. Bērnu ratiņu vietā bieži vien ir tanku un bruņutransportieru atveidojumi.[8] Notiek visbriesmīgākā notikuma – kara – izskaistināšana un romantizācija bērnu acīs. Neatpaliek arī preču ražotāji. Piemēram, šopavasar Krievijā saražoti “Uzvaras cigāri”. Šajā sērijā pirmā tika saražota cigāru partija “Brestas cietoksnis”, un pircēji tiek aicināti: “Izjūti nākamās uzvaras asos dūmus!”[9]
Nobeiguma vietā
Krievu vēsturnieks Jevgeņijs Ponasenkovs uzskata, ka daļa Krievijas iedzīvotāju ir apstulbināti ar propagandu – valda nesodāmības sajūta, bet tā notiek, jo neviens nav sodīts par staļinisma noziegumiem. Ponasenkovs paudis pilnīgu skepsi par pašreizējo Krievijas varas iestāžu politiku, sakot, ka uzvaras glorifikācija ir jau neapstādināms process, jo iedzīvotāji nozombēti; nevajagot varas iestādēm traucēt – lai tās noved visu līdz ārprātam; “viņi vairs nevar apdomāties – viņi jau aizgājuši pārāk tālu”...[10]
[1] Яковенко И. Культ смерти; https://news.obozrevatel.com/russia/kult-smerti.htm
[2] В Госдуму внесен законопроект, запрещающий публично отождествлять роли СССР и Германии в войне; https://www.rosbalt.ru/russia/2021/05/05/1900427.html
[3] «Наш народ был один на героическом и жертвенном пути к Победе»: Путин поздравил россиян с 9 Мая (видео); https://www.rosbalt.ru/russia/2021/05/09/1900717.html
[4] Путин с трибуны Мавзолея сказал о "сборищах недобитых карателей"; http://www.kasparov.ru/material.php?id=60981CCC927DF
[5] Парад Победы: как прошел, сколько стоил, кто приехал. Пожар машины на параде в Кемерово; https://www.youtube.com/watch?v=VrxWjLaMVLc
[6] Яковенко И. Культ смерти; https://news.obozrevatel.com/russia/kult-smerti.htm
[7] Яковенко И. Культ смерти; https://news.obozrevatel.com/russia/kult-smerti.htm
[8] Парад Победы: как прошел, сколько стоил, кто приехал. Пожар машины на параде в Кемерово; https://www.youtube.com/watch?v=VrxWjLaMVLc
[9] Несмиян A. Две Победы — их и наша; https://www.rosbalt.ru/posts/2021/05/09/1900715.html
[10] Е. Понасенков про 9 мая; https://www.youtube.com/watch?v=xzLLB0UrC48