• Andis Kudors

Arnis Latišenko: Krievijas – Ukrainas karš: Ķīnas dilemma

Politologs Arnis Latišenko spriež par to, vai Ķīna izmantos jauno iepēju, lai ekonomiski pakļautu sev Krieviju.


24. februāra rītā Kremlis uzsāka plaša mēroga iebrukumu Ukrainā, tādējādi Krievijas agresija pret Ukrainu pārgāja jaunā stadijā. Ķīna, kas tiek uzskatīta par vienu no Krievijas tuvākajiem sabiedrotajiem, atklāti nenosodīja Krievijas iebrukumu. Vienlaikus Ķīnas publiskā diplomātija un darbības pēdējā pusotra mēneša laikā liecina, ka Ķīna nesteidzas aizstāvēt Krieviju starptautiskajā arēnā. Drīzāk var novērto pretēju dinamiku, Ķīna cenšas norobežoties no Krievijas agresijas Ukrainā, un ir ieņēmusi nogaidošu pozīciju. Bet kādēļ tā gaida, un ko tā gaida?


Ķīnas darbības kara ietvaros


Primārais būtiskais jautājums ir, vai Kremlis vispār informēja Pekinu par šādu plānu, vai arī Ķīnai šī situācija ir kļuvusi par pārsteigumu. No vienas puses Ķīna, atšķirībā no citām valstīm, neveica pasākumus sava diplomātiskā korpusa un apmēram 6000 pilsoņu evakuācijai no Ukrainas pirms kara aktīvās fāzes uzsākšanas.[1] No otras puses, Kremlis potenciāli varēja pārliecināt savu austrumu kaimiņu, ka “specoperācija” būs ātri pabeigta un nepāraugs par plaša mēroga karadarbību.[2] Tas ir būtisks jautājums, jo Ķīnas nesagatavotība šajā ģeopolitiskās sāncensības raundā nostādītu to sliktākā pozīcijā attiecībā pret citām lielvarām.


Šī gada marta vidū Ķīna publiski noliedza, ka tā zināja par Kremļa plāniem.[3] Piebilstams, ka Ķīnas ekonomiskās intereses Ukrainā nevajadzētu nenovērtēt. Jāņem vērā, ka 2017. gada decembrī Ukraina kļuva par Ķīnas virzītās “Viena josta, viens ceļš” iniciatīvas dalībnieci, un notiekošais karš var būtiski apdraudēt Ķīnas ilgtermiņa plānos Āzijā kopumā. Kopš 2019. gada Ķīna ir kļuvusi par Ukrainas lielāko tirdzniecības partneri, nomainot šajā pozīcijā Krieviju.[4] Visbeidzot 2021.gada jūnijā abas valstis parakstīja starpvaldību vienošanos, lai īstenotu kopīgus projektus infrastruktūras būvniecības jomā.[5] Neatkarīgi no tā kāda informācija ir bijusi Pekinas politikas plānotāju rīcībā, minēto apstākļu kopums liecina, ka viņi neadekvāti novērtēja notikumu dinamiku, un pašreizējā situācija Pekinai ir neērta.


Ķīnas ārpolitikas rīcībā ir vērojams noteikts apjukums, tā taustās savas pozīcijas formulēšanā. Tās diplomātija aprobežojas ar banāliem naratīviem par miermīlīga risinājuma nepieciešamību. 2. martā ANO Ģenerālā asambleja ar 141 dalībvalstu balsīm nosodīja Krievijas agresiju, un pieprasīja tās nekavējošu izbeigšanu. Ķīna nepievienojās nelielajam Krievijas atbalstītāju lokam un atturējās balsojumā.[6] Savukārt 7. aprīlī ANO Ģenerālā asambleja nobalsoja par Krievijas izslēgšanu no ANO Cilvēktiesību Padomes. Šajā balsojumā Ķīna Krieviju atbalstīja kopīgi ar tādiem “cilvēktiesību smagsvariem” kā Sīrija un Irāna, taču to var skaidrot ar diplomātiskā manevra nepieciešamību, jo Pekina nevar pārāk atstumt Maskavu.[7] Marta vidū ASV amatpersonas izplatīja informāciju, ka Krievija ir lūgusi Ķīnai palīdzību karā, tostarp, militārā aprīkojuma piegādes.[8] Vienlaikus amerikāņi atklāti brīdināja Ķīnu neiesaistīties konfliktā. Pekinas amatpersonas gan noliedza, ka šāda prasība ir bijusi, un pašlaik nevar novērot, ka Ķīna šādai palīdzības sniegšanai ir piekritusi vai arī to nodrošina.


Vai Ķīnas vēsturiskā iespēja?


Brīvās Krievijas fonda (Free Russia Foundation) 2019.gada pētījumā “Krievijas scenāriji 2030”[9] kā viens no potenciālajiem Krievijas vēsturiskās attīstības scenārijiem tika iezīmēts risks, ka Krievija kļūst par Ķīnas klientvalsti (proxy). Tas nozīmētu, ka Ķīna kļūst par svarīgāko investoru un tehnoloģiju piegādātāju Krievijai, vienlaikus nepieļaujot, ka Krievija attīstās par Ķīnas konkurentu, pretim salīdzinoši lēti par to saņemot Krievijas izejvielas un resursus – naftu, gāzi, metālus, koksni un citus. Ķīnas un Krievijas sadarbības dinamika jau šobrīd liecina, ka šis scenārijs nākotnē piepildīsies, un karš Ukrainā var tikai paātrināt šo procesu, ņemot vērā, ka ekonomiski izolēta un novājināta – no Rietumu pasaules atrauta – Krievija arvien intensīvāk meklēs jaunus ģeopolitiskās orientācijas virzienus un savu izejvielu noietu tirgus. Tomēr vienlaikus tas faktiski nodibinātu koloniālas attiecības starp abām valstīm, un Ķīna kā lielāka un tehnoloģiski attīstītāka ekonomika šajās attiecībās būs metropoles statusā.


Vēl viens veids, kā Ķīna var iegūt no esošās situācijas, un veicināt savu ģeopolitisko ietekmi, ir palīdzības sniegšana Ukrainai: gan humānā palīdzība, gan palīdzība rekonstruēt Ukrainas infrastruktūru, kas ir būtiski cietusi Krievijas brutālā kara taktikas rezultātā.[10] Ķīnai jebkurā gadījumā būs jāturpina sabalansēt savas attiecības starp Krieviju un Ukrainu, kā arī tā nevar pieļaut pārliekas reputācijas izmaksas tuvinoties tikai ar Krieviju. Ķīnas ekonomika pēdējā desmitgadē ir kļuvusi atkarīga no infrastruktūras projektiem un nekustamā īpašuma izbūves. Vienlaikus tā ir arī viens no globālajiem līderiem šajā jomā. Līdz ar to, izmantojot “Viena josta, viens ceļš” iniciatīvas iespējas, kā arī Āzijas Infrastruktūras investīciju banku, Ķīnas iesaistīšanās Ukrainas atbūvēšanā nākotnē nav izslēdzama, kaut arī šobrīd no Pekinas puses nav bijis šādu signālu.


Ķīnas atbalsts Ukrainai nostiprinātu arī Ķīnas maigo varu un starptautiski uzlabotu tās imidžu, kas ir būtiski iedragāts, ņemot vērā pēdējos gados vērojamās tendences, proti, Si Dziņpina vienpersoniskās varas nostiprināšanos, agresivitāti pret Taivānu un Dienvidķīnas jūrā, agresīvu neokoloniālo politiku Āfrikā un Āzijā, un smagos cilvēktiesību pārkāpumus.


Nobeigumā


Kara gaita, starptautiskā reakcija un Ukrainas sekmīga pretestība agresoram piespiež Ķīnu veikt izmaiņas tās politiskajās kalkulācijas attiecībā uz Ukrainu un Krieviju. No otras puses skatoties, karš Ukrainā paver Ķīnai iepriekš nepieredzētas iespējas un faktiski Ķīna var kļūt par vienu no galvenajiem ieguvējiem esošajā situācijā. Putina režīma bezizejas stāvoklis arvien vairāk nostums Krieviju Ķīnas ietekmes orbītā. Vienlaikus karš ir parādījis Krievijas un Ķīnas “tautu draudzības” robežas.


[1] The Diplomat, China Was Woefully Unprepared for the Russia-Ukraine War, https://thediplomat.com/2022/03/china-was-woefully-unprepared-for-the-russia-ukraine-war/ [2] Foreign Policy, Did Russia Catch China Off Guard in Ukraine?, https://foreignpolicy.com/2022/03/02/china-russia-ukraine-invasion-surprise/ [3] The Times, We didn’t know Putin was about to invade, insists China, https://www.thetimes.co.uk/article/we-didnt-know-putin-was-about-to-invade-insists-china-pvjkwn9lf [4] Council on Foreign Relations, What’s at Stake for China’s Economic Relationship With Ukraine?, https://www.cfr.org/in-brief/whats-stake-chinas-economic-relationship-ukraine [5] State sites of Ukraine, Україна та Китай підписали угоду про співпрацю у галузі будівництва інфраструктури, https://www.kmu.gov.ua/news/ukrayina-ta-kitaj-pidpisali-ugodu-pro-spivpracyu-u-galuzi-budivnictva-infrastrukturi [6] Reuters, U.N. General Assembly in historic vote denounces Russia over Ukraine invasion, https://www.reuters.com/world/un-general-assembly-set-censure-russia-over-ukraine-invasion-2022-03-02/ [7] United Nations, UN General Assembly votes to suspend Russia from the Human Rights Council, https://news.un.org/en/story/2022/04/1115782 [8] BBC, Ukraine crisis: US warns China against helping Russia, https://www.bbc.com/news/world-asia-china-60732486 [9] Free Russia Foundation, Russia Scenarios 2030, https://www.4freerussia.org/russia-scenarios-2030/ [10] Project Syndicate, China’s Chance in Ukraine, https://www.project-syndicate.org/bigpicture/china-s-chance-in-ukraine

129 views