Kremļa ārpolitikas līdzekļu arsenālā ir daudz instrumentu, un viens no tiem ir miljardieri un miljonāri, kuri gatavi izdarīt to, kas Kremlim tīkams.
Ja diplomātijā savā starpā komunicē valstu diplomāti, politiķi, amatpersonas, tad publiskajā diplomātijā tiek uzrunāta pēc iespējas plašāka mērķa valsts auditorija. Tas ir sevišķi efektīvi demokrātiskās valstīs, kuru sabiedrība spēj ietekmēt valdības lēmumus. Savukārt, “jaunā publiskā diplomātija”, kuras pamatidejas formulēja Jans Mellisens (Ian Mellisen), citu valstu auditorijas uzrunāšanā aktīvi iesaista savas valsts nevalstiskos aktorus, piemēram, uzņēmējus, nevalstiskās un reliģiskās organizācijas, tādējādi mazinot valdības lomu mijiedarbībā ar citu valstu pilsoņiem. Manners naivi cerēja, ka iesaistoties plašam cilvēku un organizāciju lokam starptautiskajā komunikācijā, attīstīsies multilaterālisms, būs vairāk miera un saprašanās starp nācijām. Daļēji tas piepildās, tomēr, oficiālā Krievija (un citas valstis) ir paņēmušas jaunās publiskās diplomātijas instrumentus un turpina Aukstā kara tradīcijas, kur miera balodis ir tikai skaista fasāde, aiz kuras slēpjas pelēcis vilks vai lācis.
Kremļa ārpolitikas līdzekļu arsenālā ir daudz instrumentu, un viens no tiem ir miljardieri un miljonāri, kuri gatavi izdarīt to, kas Kremlim tīkams. Uzņēmēji, kuru bagātība ir atkarīga no V. Putina labvēlības, var tik izmantoti noteiktu politisko spēku atbalstīšanā ārvalstīs, apvērsumu veikšanā un separātisma veicināšanā. Tā, protams, vairs nav publiskā diplomātija, bet hibrīdkara daļa. Ja šie bagātnieki kļūdīsies, tiks pieķerti nelegālās darbībās, tad Kremlim ir viegli atkratīties no viņiem, sak’ tā bija tikai pašiniciatīva. Viens no šādiem pārrobežu aktīvistiem ir Krievijas uzņēmējs, straptautisko investīciju fonda “Marshall Capital Partners” un TV kanālā “Tsargrad” īpašnieks – Konstatntīns Malofejevs.
Ukraina
Malofejeva viesturnejām ir plaša ģeogrāfija. Publiski Malofejeva vārds izskanējis saistībā ar Krievijas centieniem nostiprināt savu politisko ietekmi Eiropas valstīs: Austrijā, Ungārijā, Francijā, Ukrainā, Bulgārijā un Melnkalnē. Zīmīgi, ka Malofejevs palīdzēja Marinas Le Penas partijai saņemt Krievijā divus aizdevumus divu un deviņu miljonu EUR apmērā. 2014. gadā Malofejevs atbalstīja Krievijas agresiju pret Ukrainu Luhanskā un Doņeckā. Viņa sabiedrotie šajā misijā bija Aleksandrs Borodajs un Igors Strelkovs (Girkins). Malofejeva palīgs tika pieķerts sūtot Krievijas prezidenta palīgam Vladislavam Surkovam to personu sarakstu, kuras varētu ieņemt amatus separātiskajos veidojumos okupētajās Ukrainas daļās. 2014. gada 22. jūlijā Ukrainas Iekšlietu ministrijas Galvenā izmeklēšanas pārvalde uzsāka kriminālprocesu pret Konstantīnu Malofejevu saistībā ar aizdomām par paramilitāru grupējumu izveidi Ukrainā. Kopš 2014. gada 31. jūlija Malofejevs ir iekļauts to personu sarakstā, pret kurām Eiropas Savienība noteikusi finanšu sankcijas par darbībām, kas ir vērstas uz Ukrainas teritoriālās integritātes, suverenitātes un neatkarības graušanu.
Bulgārija un Melnklane
2019. gadā Malofejevs tika apsūdzēts naudas atmazgāšanā Bulgārijā. Lieta bija saistīta ar Bulgārijas “Nacionālās rusofilu kustības” priekšsēdētāju Nikolaju Maļinovu, kurš tika apsūdzēts spiegošanā Krievijas labā. Maļinovs, kā Bulgārijas Sociālistu partijas biedrs, ir centies virzīt Bulgāriju tuvāk Maskavas orbītai. Maļinovs piegādājis valsts noslēpumu saturošu informāciju Konstantīna Malofejeva vadītajai Krievijas monarhistu kustībai “Divgalvainais ērglis” un Krievijas Stratēģisko pētījumu institūtam (Krievijas specdienestu domnīca). Šīs lietas ietvaros Bulgārijas izmeklētāji atraduši pierakstus, kas apliecina, ka Malofejevs finansējis sociālista Malinova aktivitātes, un abi kopā strādājuši, lai ietekmētu politiskos procesus Bulgārijā, atbilstoši Krievijas ārpolitikas interesēm. Šobrīd Konstantīnam Malofejevam iebraukšana Bulgārijā ir liegta.
Malofejevam ir liegta iebraukšana arī Melnkalnē, kura kļuva NATO dalībvalsti 2017. gadā. 2016. gadā krievu uzņēmējs iesaistījās mēģinājumos organizēt valsts apvērsumu Melnkalnē, lai nepieļautu šīs valsts pievienošanos NATO.
Politiskā pareizticība
Konstantīns Malofejevs ir cieši saistīts ar Krievu pareizticīgās baznīcas (KPB) aktivitātēm. 2019. gada aprīlī viņš tika iecelts par Krievijā reģistrētās organizācijas “Vsemirnij russkij narodnij sobor” (“Pasaules krievu tautas sapulce”, PKTS) priekšsēdētāja vietnieku. Šīs organizācijas priekšsēdētājs ir Krievu pareizticīgās baznīcas patriarhs Kirils. PKTS ir visai ambiciozi mērķi. Maskavas patriarhāts to uzskata par „krievu-pareizticīgās civilizācijas” vienojošo organizāciju. “Pasaules krievu tautas sapulces” pasākumi tiek rīkoti kopš 1993. gada. 2006. gadā minētā organizācija pieņēma „Cilvēka tiesību un cieņas deklarāciju”, kurā rakstīja, ka „Pasaules krievu tautas sapulce” doto dokumentu ir pieņēmusi visas pareizticīgās civilizācijas vārdā.[1] Nav zināms, gan, vai visa civilizācija tika aptaujāta. 2005. gadā PKTS tika piešķirts konsultatīvās organizācijas statuss ANO. PKTS pasākumos regulāri piedalās Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs un citas augstākās Krievijas amatpersonas. Organizācijas valdē ir gan KPB pārstāvji, gan rakstnieki un kultūras darbinieki. Nav nekas nosodāms tajā, ka uzņēmējs Malofejevs atbalsta un piedalās pareizticīgā organizācijā. Problēma parādās apstāklī, ka Maskavas patriarhāta vadība ir cieši saaugusi ar Kremļa varu un Ukrainas karā uz mieru (lasi – padošanos!) aicināja tikai Ukrainas pusi.
Krievijas ārpolitisko mērķu atbalstam Malofejevs aktīvi izmanto arī viņam piederošo mediju grupu “Tsargarad”, kurā ietilpst arī televīzijas kanāls. Pamatojoties uz sankciju režīmu pārkāpumu, 2020. gadā “YouTube” apturēja “Tsargarad” kanāla darbību šajā videokoplietošanas platformā. 2019. gada novembrī publiskajā telpā nonāca ziņa, ka Malofejevs gatavojas izveidot ar pareizticību saistītu “troļļu fermu”. Malofejeva TV kanāls “Tsargrad” nāca klajā ar “Top 100 rusofobi – 2016”. Daļu no topa saraksta veidoja tie, kuri iestājās pret Krievijas agresiju Ukrainā.
Nobeigumā: Malofejeva un Prigožina līdzīgais rokraksts
Par t.s. Putina pavāru Jevgēņiju Prigožinu medijos ir rakstīts salīdzinoši daudz. Zīmīgi, ka abu bagātnieku darbībā ir līdzības. Kā viens tā otrs ir finansējis privātas militāras vienības, kuras karo ārvalstīs; abi izplata Kremļa ārpolitikai labvēlīgus vēstījumus medijos. Abos gadījumos, tiek runāts par troļļu fermām. Prigožins ir bēdīgi slavenās Sanktpēterburgas “troļļu fermas” “Internet Research Agency” finansētājs. Šī “troļļu ferma” aktīvi tiek izmantota, lai iejauktos Rietumvalstu iekšpolitikā. Visspilgtākais piemērs IRA darbībai bija centieni ietekmēt ASV prezidenta vēlēšanu rezultātus 2016. gadā. Toreiz ASV pētnieki atklāja, ka visplašāko auditorijas iesaisti spēja panākt tie IRA izveidotie viltus profili, kuri kultivēja rasu tematiku sociālajos tīklos. Ja Rietumos Malofejeva un Prigožina aktivitātes galvenokārt saistītas ar nemilitāro ietekmi, tad Ukrainas austrumos notiekošajā karā, kā arī Ziemeļāfrikā un Sīrijā Krievija aktīvi izmanto privātās militārās kompānijas (PMK). Šīs PMK darbības galvenokārt tiek finansētas caur J. Prigožinam piederošām firmām, piemēram, “M‑Invest” un “Meroe Gold”.
Krievijas nemilitārās ietekmes centienu būtisks elements ir dažādas nevalstiskās organizācijas un biedrības, kuras šķietami pārstāv dažādākās sabiedrības grupas. Šādas organizācijas tiek izmantotas gan politiskās ietekmes nostiprināšanai, dibinot sakarus ar citu valstu politiskajām partijām, biedrībām vai NVO, gan informatīvās ietekmes īstenošanai, publisko telpu piepildot ar Krievijas ģeopolitiskās intereses sekmējošiem vēstījumiem un notikumu interpretācijām. Miljardieri noder Kremlim gan kā organizāciju finansiālie atbalstītāji, gan kontaktu veidotāji un vēstījumu rupori. Savukārt, privātās militārās kompānijas dod iespēju Kremlim panākt militāru mērķu sasniegšanu, oficiāli paliekot it kā ārpus konflikta. Kad vienā no kaujām 2018. gada februārī ASV spēku helikopteri iznīcināja Krievijas algotņus Sīrijā, tad Krievijas propagandisti varēja ar pārliecību teikt: “Ih tam ņet!” (Viņu tur nav!).
[1] Vairāk skatīt: http://www.vrns.ru/vrns_oon/index.php?PHPSESSID=f241bee813f493b462cf8264aa191ec8
Raksta oriģināls pieejams šeit: https://www.delfi.lv/news/versijas/andis-kudors-bagatais-kremla-kaujinieks-konstantins-malofejevs.d?id=52746529