Raksta autore ir Latvijas Ārpolitikas institūta pētniece Beāte Livdanska
Straujiem soļiem tuvojas 2025. gada valsts prezidenta vēlēšanas Baltkrievijā. Kopš iepriekšējām neleģitīmajām vēlēšanām Baltkrievijas režīms attaisnojis “Eiropas pēdējās diktatūras” statusu, kā arī nonācis tieši netiešā atkarībā no Krievijas, lai arī nemanāmi un no šķietama attāluma, iesaistoties karadarbībā ar Ukrainu. Šobrīd par politiskās dienaskārtības “karstāko punktu” gan Vašingtonā, gan Briselē kļuvis jautājums par Baltkrievijas suverenitāti. Šajā rakstā par to, kādas izmaiņas atnesīs pavasarī gaidāmās Visbaltkrievijas Tautas sapulces vēlēšanas un kādas varētu izskatīties gaidāmās prezidenta amata vēlēšanas, kā arī par Krievijas lomu Baltkrievijas suverenitātes saglabāšanā.
Lukašenkas garo atvadu sākums?
2022. gada notikušajā referendumā par Konstitūcijas grozījumiem tika apstiprinātas izmaiņas, kas paredz Visbaltkrievijas Tautas sapulces pilnvaru paplašināšanu, tai kļūstot par galveno politisko institūciju valstī. Tā varēs noteikt karastāvokli, ierosināt prezidenta impīčmentu, atcelt prezidenta amata vēlēšanu rezultātus, kā arī anulēt valdības lēmumus un apstiprināt visus nozīmīgākos politiskos amatus.[1] Jau toreiz bija skaidrs, ka šo grozījumu galvenais mērķis ir režīma sagatavošana iespējamai Aleksandra Lukašenkas aiziešanai no prezidenta amata. Tāpat tautas sapulces statūti paredz, ka pats Lukašenka var ieņemt priekšsēdētāja vietu.[2] Svarīgi gan norādīt uz niansi: Lukašenka var arī atteikties ieņemt šo pozīciju. No vienas puses, Tautas sapulce ir kārtējais režīma mēģinājums īstenot “demokrātisko remontu”, lai cik kosmētisks tas arī būtu, no otras – Lukašenkam ir vajadzīgs šis formāts, lai kaut nedaudz leģitimizētu sevi sabiedrības acīs. Lai arī Tautas sapulces vēlēšanas, visticamāk, tiks sagaidītas bez plašiem sabiedrības protestiem un to rezultāti nekādi neietekmēs paša Lukašenkas varas pozīcijas, tās norāda uz zināmu režīma gatavošanos Baltkrievijai bez Aleksandra Lukašenkas.
Tāpat jāmin, ka zīmīgi ir arī paša Lukašenkas gada sākumā parakstītie likumi par mūža imunitātes garantijām prezidentam un viņa ģimenei pēc amata pamešanas. Likums nosaka, ka Eiropas “pēdējais diktators” tiks atbrīvots no jebkādas juridiskās atbildības par krimināliem nodarījumiem, kas veikti “īstenojot prezidenta amata pilnvaras”.[3] Šis varētu signalizēt par lēniem soļiem atkāpšanās virzienā, tomēr nedrīkstētu aizmirst, ka Baltkrievijas līderis, visticamāk, jebkādas varas pozīcijas pametīs vien tad, ja to spiedīs darīt ietekmīgais kaimiņš Maskavā. Pagaidām atliek vien minēt cik drīz šis laiks pienāks, tomēr viens ir skaidrs: varas tranzīta temats pašam Lukašenkam un režīma aparātam šobrīd ir kļuvis par dienaskārtības prioritāti.
Ar piesardzīgām cerībām par gaidāmo
Lai arī pats Lukašenka vēl nav ne apstiprinājis, ne noliedzis savu kandidatūru gaidāmajās 2025. gada prezidenta vēlēšanās,[4] tieši Visbaltkrievijas Tautas sapulces rezultāti kļūs par zināmu barometru tam, kā varētu izskatīties gaidāmās vēlēšanas. Šobrīd intriga slēpjas tajā, vai neleģitīmais baltkrievu līderis ieņems Tautas sapulces priekšsēdētāja amatu. Ja tas nenotiks, visticamāk, būs droši apgalvot, ka Batjka gatavo augsni, lai tiktu atkārtoti ievēlēts prezidenta amatā. Tomēr nevajadzētu steigties notikumiem pa priekšu. Pastāv arī neliela iespēja, ka Lukašenka varētu mēģināt “nokopēt” līdzīgu scenāriju tam, ko pieredzējām 2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās, kur notika vien formāla lomu maiņa starp Vladimiru Putinu un Dmitriju Medvedevu. Šādā scenārijā Lukašenka varētu ieņemt Tautas sapulces priekšsēdētāja amatu, bet prezidenta amatā “ievietot” gan Minskai, gan Maskavai abpusēji izdevīgu “pēcteci”. Šis scenārijs gan ir maz ticams. Šobrīd Baltkrievijas režīms un, jo īpaši Lukašenka, nevar atļauties liekus riskus, ir jādara viss, lai Lukašenkas mēģinājumi saglabāt varas sviras, jebkāda amata formātā, notiek bez liekiem sarežģījumiem.
Būtu svarīgi minēt, ka 2020. gadā aizvadītās prezidenta amata vēlēšanas un tām sekojošie masu protesti režīma aparātam sniedza būtisku mācību: baltkrievu sabiedrību nedrīkstētu novērtēt par zemu – vēl 2019. gadā nekas neliecināja par tuvojošo sabiedrības neapmierinātību un nepārvaramu nacionalitātes apzināšanos, kas meta izaicinājumu ne tikai režīmam, bet arī ieskicēja sabiedrības kopējo noskaņojumu pret A. Lukašenkas ilgajiem valdījuma gadiem. Jāsecina, ka gaidāmajās prezidenta amata vēlēšanās un to kampaņas laikā, Laukašenkas režīms darīs visu, lai apspiestu jebkādas opozīcijas izpausmes, taču maz ticams, ka riskēs tik ļoti, lai sabiedrībai piedāvātu Lukašenku kā vienīgo amatam atbilstošo kandidātu. Tas būtu pārlieku liels risks atkārtoti izsaukt ielās cilvēkus, reizē sekmējot baltkrievu opozīcijas līderu pozīcijas ārvalstīs. Ja A. Lukašenka nolems kandidēt atkārtoti, visticamāk, par sāncensi tiks izvēlēts kāds drošs “opozīcijas” politiķis, kā, piemēram, tas tika darīts 2015. gada vēlēšanu kampaņas laikā.
Kura rokās ir Baltkrievijas suverenitāte?
Neaizmirsīsim, ka būtisku lomu Baltkrievijas nākotnes attīstības scenārijos, ar vai bez Lukašenkas, spēlē Krievija. Lai arī “mazajam brālim” Minskā patīk uzsvērt, ka abas valstis ir neatkarīgas un suverēnas, jebkuru lēmumu pieņemot atsevišķi,[5] realitātē Lukašenkas iespējas pieņemt lēmumus, riskējot nesadusmot savu Maskavas sabiedroto, ir visai ierobežotas. To pierāda Krievijas karš Ukrainā un Baltkrievijas netieši tiešā loma tā attīstībā, kā arī Lukašenkas ierobežotās iespējas manevrēt ar sadarbības partnerim, esot pilnīgā izolācijā no Rietumiem. Šobrīd abi partneri ir tik ciešā sazobē, kur Lukašenkas iespējamās pozīcijas nākotnes prezidenta amata vēlēšanu kontekstā, ir tiešā veidā atkarīgas no šajā gadā gaidāmā vēlēšanu iznākuma Maskavā. Lukašenka jau iepriekš ir pierādījis, ka viņa meistarība slēpjas spējā pielietot manevrēšanas politiku. Lai arī šobrīd būtu grūti iedomāties, ka Rietumi būtu gatavi atsākt jebkādas sarunas ar Lukašenku, atcerēsimies, ka vēsture mīl atkārtoties: kad Maskavas apskāviens kļūst par ciešu, pagrieziens uz Rietumiem, lai cik šobrīd neiespējams šķistu, var kļūt par labu glābiņu.
Runājot par suverenitāti, nedrīkstētu aizmirst, ka futbola spēlē starp Maskavu un Minsku uz laukuma ir vēl viens spēlētājs: baltkrievu opozīcija. Lai arī šobrīd šķietami ierobežota, jo tās līderi atrodas ārpus Baltkrievijas robežām vai ir apcietinājumā, tā spēlē lielu lomu sadarbības veicināšanā ar Rietumiem, paužot savu pozīciju ne tikai par notiekošo Baltkrievijā un tās virzību uz demokrātisku valsti, bet arī aktīvi aicinot vājināt Krievijas pozīcijas starptautiskā līmenī.
Nobeigumā
Maz ticams, ka 2024. gada pavasarī gaidāmās Visbaltkrievijas Tautas Sapulces vēlēšanas sagādās būtiskus pārsteigumus, tomēr tās iezīmēs jaunas tendences iespējamā režīma aparāta virzībā uz varas tranzītu nākotnē. Būtisks pagrieziena punkts būs arī gaidāmā prezidenta amata vēlēšanu kampaņa un A. Lukašenkas loma tajā. Ir skaidrs, ka Lukašenka, visticamāk, labprātīgi neatkāpsies no amata un neatlaidīs varas grožus, taču nedrīkstētu izslēgt fona “trokšņus”, kas signalizē par viņa gatavošanos iespējamām pārmaiņām tuvā nākotnē. Lielu lomu spēlēs Krievijas pozīcijas karā pret Ukrainu un gaidāmo prezidenta t.s. vēlēšanu iznākums Krievijā. Šobrīd, iespējams, vairāk kā iepriekš, Rietumu partneriem gan Briselē, gan Vašingtonā būtu jāpārvērtē stratēģija un īstenotā politika attiecībā pret Baltkrieviju, prioritāri atbalstot baltkrievu opozīcijas priekšlikumus ceļā uz demokrātisku varas pārņemšanas procesu, lai nepieļautu Baltkrievijas neatgriezenisku “ieslīgšanu” Krievijas apskāvienos.
[1]Илья Шаблинский , “Лукашенко раскроил себе власть”, 28.01.2022. Новая газета, Available: https://novayagazeta.ru/articles/2022/01/28/lukashenko-raskroil-sebe-vlast
[2] “Совмещать посты президента Беларуси и председателя ВНС будет можно только Лукашенко”, 22.01.2022. Зеркало, Available:https://news.zerkalo.io/economics/8948.html?c
[3]“ Александр Лукашенко подписал комплексные поправки в Закон "О Президенте Республики Беларусь", 03.01.2024. Президент Республики Беларусь, Available: https://president.gov.by/ru/events/aleksandr-lukashenko-podpisal-kompleksnye-popravki-v-zakon-o-prezidente-respubliki-belarus
[4] “Lukashenko talks about participation in presidential election in 2025,” 06.07.2023. Available: https://soyuz.by/politics/lukashenko-talks-about-participation-in-presidential-election-in-2025
[5]“Lukashenko describes Belarus-Russia allied relations as unmatched”, 18.01.2024. Belta, Available: https://eng.belta.by/president/view/lukashenko-describes-belarus-russia-allied-relations-as-unmatched-155448-2024/