Aleksandrs Lukašenka aiziet, bet ne uzreiz. Konstitucionālā reforma dod iespēju vilkt laiku un imitēt demokrātiju.
Beāte Livdanska ir Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētniece
11. un 12. februārī notikušajā Baltkrievijas “Tautas sapulcē” neizskanēja konkrēti reformu piedāvājumi. Drīzāk varējām vērot, kā Rietumos neatzītais Baltkrievijas prezidents, Aleksandrs Lukašenka, sevi pozicionē, kā uzvarētāju pār valstī novājinātu demokrātisko kustību, bez stabila Baltkrievijas nākotnes attīstības scenārija, atkārtojot savu ierasto retoriku par stipru Baltkrieviju un ārvalstu spēku iejaukšanos valsts iekšējās lietās.
Lukašenka aiziet, bet ne šodien
Klātesot teju trim tūkstošiem Baltkrievijas valdības ierēdņu, vietējo varas iestāžu pārstāvju un valsts uzņēmumos strādājošo, tika aizvadīta jau sestā Baltkrievijas “Tautas sapulce”.[1] Kopš 1996. gada sapulces mērķis ir veicināt dialogu starp visām sabiedrības grupām un valdību par Baltkrievijas attīstību piecgades periodā. Lai arī pēc definīcijas sapulce tiek uzskatīta par demokrātisku institūciju, kas sniedz iespēju sabiedrībai piedalīties valstiski svarīgu lēmumu pieņemšanā, realitātē tā ir platforma, kas imitē demokrātiska procesa norisi ar jau iepriekš pieņemtiem valdības lēmumiem, turklāt bez klātesošiem opozīcijas pārstāvjiem. Sapulces norises kārtība bija nemainīga: dažas minūtes atsevišķiem lūgto viesu izteikumiem un neierobežots runas laiks Baltkrievijas “līderim” Lukašenkam. Vienīgā šķietami reālā opozīcijas atblāzma sapulcē bija bijušās prezidenta amata kandidātes Annas Kanopackas klātbūtne, tomēr brīdī, kad A. Kanopacka teica runu, tiešā translācija no sapulces tika pārtraukta, un tās vietā tika translēts ziņu izlaidums.[2]
Kad aizvadītā gada rudenī, uz nerimstošu protestu fona, izskanēja Lukašenkas paziņojums par Baltkrievijas “Tautas sapulces” sasaukšanu[3], cerība, ka sapulcē tiks prezentēta ceļa karte ilggadējā Baltkrievijas līdera aiziešanai no amata, bija niecīga. Par spīti iepriekšējiem A. Lukašenkas izteikumiem par nepieciešamo varas tranzītu un šķietami pieaugošo spiedienu no Kremļa, Lukašenka sapulces laikā attaisnoja savu “Eiropas pēdējā dikatora” titultu: viņš ir gatavs atvadīties, bet ne šodien un, šķiet, ne tuvākā nākotnē. Lukašenka norādīja, ka Konstitūcijas grozījumi tiks izstrādāti līdz 2021. gada beigām, bet referendums par tiem varētu notikt 2022. gadā.[4] Tomēr, kad varētu notikt atkārtotas prezidenta vēlēšanas, nav zināms. Priekšnosacījums, lai A. Lukašenka atstātu amatu, ir pilnīga protestu kustības pārtraukšana un iekšpolitiskā stabilitāte, kā arī drošības garants viņa līdzgaitnieku un atbalstītāju, tai skaitā “Tautas sapulces” delegātu, neitralitāte. Jānorāda, ka Konstitūcijas grozījumu rezultātā Baltkrievijas “Tautas sapulce” tiktu iekļauta Konstitūcijā un tai tiktu nodota daļa no prezidentam esošajām pilnvarām.[5] Visticamāk, ka šāds plāns izstrādāts, lai pēc iespējas novilcinātu varas tranzītu, kā arī atļautu Lukašenkam saglabāt daļu varas. Galu galā, Baltkrievijas ilggadējais līderis savā četru stundu garajā runā minēja, ka “Baltkrieviju neatdos nekad”. Neskatoties uz to, ka Lukašenka vairākkārtīgi minēja, ka šādi grozījumi nepieciešami, reizē norādot, ka prezidentam šobrīd ir pārlieku lielas pilnvaras, Baltkrievija turpinātu būt prezidentāla republika.[6] Visticamāk, ka šobrīd Baltkrievijas līderis vairs neizjūt tik lielu apdraudējumu savām pozīcijām, kā tas bija neilgi pēc aizvadītajām prezidenta vēlēšanām augustā. Šobrīd uz ielām protestu kustība ir apsīkusi, opozīcijas līderi ir pametuši valsti vai atrodas ieslodzījumā, kas Lukašenkam dod laiku mierīgi pievērsties reformu procesam, un, iespējams, novērtējot situāciju Baltkrievijā, izlemt par labu palikšanai amatā.
Stratēģijas maiņa: Baltkrievijas neitralitāte nav opcija
Savā četru stundu garajā uzrunā A. Lukašenka pievērsās arī ārpolitikas jautājumiem. Baltkrievijas līdera retorika ir nemainīga: Baltkrievijā pēdējo mēnešu laikā notiekošie protesti ir Rietumu spēku mēģinājums iejaukties valsts iekšpolitikā un īstenot apvērsumu. Lai arī Lukašenka klātesošajiem nespēja izskaidrot, kāda bijusi apvērsuma mēģinājuma motivācija, esot skaidrs, ka 2021. gada galvenais uzdevums ir “turēties pretī visiem līdzekļiem”. [7] No šīs retorikas varam secināt, ka, iespējams, tik tuvā nākotnē Lukašenka, kura ārpolitisko manevru arsenālā bieži izmantota manevrēšanas stratēģija vai vismaz tās imitācija, necentīsies atjaunot attiecības ar Rietumiem un Eiropas Savienību. Šo pastiprina faktors, ka valstī joprojām turpinās represijas pret civiliedzīvotājiem un mediju pārstāvjiem un politiskajā dienas kārtībā netiek izvirzīts jautājums par politieslodzīto atbrīvošanu vai diskusiju uzsākšanu ar Baltkrievijas opozīciju.
Lai arī Lukašenkas retorika pret Rietumiem šobrīd ir kategoriska, sapulces laikā Baltkrievijas Ārlietu ministrs Vladimirs Makejs aicināja izvērtēt daudzvektoru ārpolitikas stratēģijas turpināšanu. Makejs norādīja, ka Baltkrievijas neatkarības un suverenitātes jautājums ir atkarīgs no daudzvektoru ārpolitikas stratēģijas.[8] Atbildot uz Makeja izteikumiem, Lukašenka norādīja, ka daudzvektoru ārpolitika savā būtībā neizslēdz uzsvaru uz vienu vektoru. Sapulces kopējā polemika un Lukašenkas atkārtota atsaukšanās uz Krieviju ļauj secināt, ka ar konkrēto “uzsvaru uz vienu vektoru” domāta Krievija, kura tuvākā nākotnē kļūs par primāro Baltkrievijas ārpolitisko partneri. Ņemot vērā, ka šobrīd Baltkrievijas līdera varas pozīcijas ir stabilas, mainījusies viņa pieeja ārpolitikai. Tikmēr, sapulcē tika izteikts priekšlikums no Baltkrievijas Konstitūcijas izslēgt ārpolitiskās “neitralitātes” principu, uzsverot, cik svarīga ir padziļināta Baltkrievijas un Krievijas integrācija Savienotās valsts ietvaros.
Baltkrievijas tuvināšanās ar Krieviju, šķiet, bija neizbēgams politiskās krīzes attīstības scenārijs. Kopš A. Lukašenkas un Vladimira Putina tikšanās Sočos aizvadītā gada rudenī, no Krievijas vairākkārtēji izskanējusi retorika par nepieciešamību stabilizēt iekšpolitisko krīzi, izstrādājot nepieciešamos Konstitūcijas grozījumus un uzsākot varas tranzītu. No vienas puses, Lukašenka nav īstenojis nevienu no priekšnosacījumiem, par ko abi līderi apspriedās Sočos un atsevišķās telefona sarunās pēc tās: valsts nav uzsākusi varas pārejas procesu, tā vietā Lukašenka ar šķietami tukšu solījumu palīdzību ir “nopircis” sev laiku līdz 2021. gada beigām, kad tiktu prezentēts Konstitūcijas grozījumu projekts. No otras puses, Baltkrievijas iekšpolitiskā krīze ir stabilizējusies, protams, tikai pie nosacījuma, kur Krievija neņemtu vērā baltkrievu sabiedrības kopējo noskaņojumu un attieksmi pret Lukašenku. No savas puses A. Lukašenka, šķiet, pēdējo mēnešu laikā darījis visu, lai pierādītu savu lojalitāti Krievijai. Gan izmantojot retoriku pret Rietumiem, kas vēršas pret Krieviju un Baltkrieviju, gan Alekseja Navaļnija apcietināšanas rezultātā izraisītos protestus Krievijā, lai “atgādinātu” V. Putinam, ka abas valstis atrodas “vienā laivā”. Krievijai šāda Lukašenkas retorika nav izdevīga. Krieviju pielīdzinot Baltkrievijai, Kremlis riskētu vēl vairāk pasliktināt savas pozīcijas starptautiski. Visticamāk, ka Krievijas pozīciju attiecībā pret Baltkrieviju noteiks abu līderu 22. februāra tikšanās Sočos. Kā ziņo Krievijas medijs “Kommersant”, Baltkrievija pieprasījusi Krievijai papildu aizdevumu trīs miljardu ASV dolāru apmērā.[9] Ja Krievija lems par labu aizdevuma piešķiršanai, to iespējams traktēt kā politiskā atbalstu Lukašenkam, taču paliekot atklātam jautājumam, ko baltkrievu līderis spēs piedāvāt apmaiņā pret aizdevumu.
Nobeigumā
Aizvadītājā Baltkrievijas “Tautas sapulcē” netika pieņemts skaidrs Baltkrievijas nākotnes attīstībai nepieciešamo politisko reformu plāns. Tā vietā sapulce tika izmantota kā platforma, ar kuras palīdzību Baltkrievijas ilggadējais līderis simbolizēja sabiedrībai, Rietumiem un Krievijai, ka tik tuvā nākotnē neatstās valsts vadošās amatpersonas amatu. Noteiktais laiks līdz referendumam par Konstitūcijas grozījumiem 2022. gada sākumā Lukašenkam dos pietiekami daudz laika, lai censtos stabilizēt savas varas pozīcijas un nesteidzoties pievērstos reformām, kuru ieviešanā, kā to vēsturiski esam novērojuši, vienīgais “veiksmīgais ieviesējs” var izrādīties tikai pats A. Lukašenka. Cik efektīvs izrādīsies Lukašenkas mēģinājums, pēc iespējas ilgāk atlikt varas tranzīta jautājumu, lielā mērā noteiks valsts ekonomiskā situācija un Krievijas labvēlība. Attiecību veidošana ar Rietumiem un Eiropas Savienību pašlaik nav Lukašenkas dienas kārtībā. Neskatoties uz Lukašenkas sapulcē izskanējušo kategorisko retoriku, der atcerēties, ka Baltkrievijas atgriešanās pie daudzvektoru ārpolitikas ir tikai laika jautājums neatkarīgi no tā, vai nākotnē amatā atradīsies A. Lukašenka vai viņa pēctecis. Šoreiz gan, lai atgrieztos pie daudzvektoru ārpolitikas, Lukašenkam varētu nepietikt vien ar dažu politieslodzīto atbrīvošanu, lai sēstos pie sarunu galda ar Rietumiem un
[1]“Belarusian People’s Congress”, 11.02.2021. Belarus, Available: https://www.belarus.by/en/press-center/photo/belarusian-peoples-congress_ti_1879_0000038944.html [2]“Сам себя избирал, сам себя и уйду,” 11.02.2021. Kommersant, Available: s://www.kommersant.ru/doc/4684455 [3]“Лукашенко анонсировал съезд Всебелорусского народного собрания зимой”, 09.09.2020. RBC.RU, Available: https://www.rbc.ru/rbcfreenews/5f589adb9a79475291406f76 [4]“Lukashenko: New Constitution will be drafted by year-end,” 11.02.2021. BELTA, Available: https://eng.belta.by/president/view/lukashenko-new-constitution-will-be-drafted-by-year-end-137384-2021/ [5]“Belarus president on main conditions for his retirement”, 11.02.2021. BELTA, Available: https://eng.belta.by/president/view/belarus-president-on-main-conditions-for-his-retirement-137390-2021/ [6]“Lukashenko: Belarus should remain a presidential republic,” 11.02.2021. BELTA, Available: https://eng.belta.by/president/view/lukashenko-belarus-should-remain-a-presidential-republic-137381-2021/ [7]“Lukashenko: Belarus faced a coup attempt, not a color revolution”, 11.02.2021. BELTA, Available: https://eng.belta.by/president/view/lukashenko-belarus-faced-a-coup-attempt-not-a-color-revolution-137350-2021/ [8]“FM: Belarus should continue multi-vector foreign policy”, 11.02.2021. Belarus, Available: https://www.belarus.by/en/press-center/speeches-and-interviews/fm-belarus-should-continue-multi-vector-foreign-policy_i_0000125522.html [9]“Александр Лукашенко ведет страну к деньгократии”, 11.02.2021. Kommersant, Available: https://www.kommersant.ru/doc/4683642?from=main_4