Kā krievi deva kukuļus ASV politiķiem par Aļaskas pirkšanu

Krievijas pārstāvis cara uzdevumā deva lielus kukuļus ASV amatpersonām, lai ietekmētu lēmumu par Aļaskas pirkšanu.

ASV prezidentam Donaldam Trampam izdevās spilgts šovs Pasaules ekonomikas forumā Davosā, paziņojot, ka ASV nelietos spēku Grenlandes pārņemšanā. Labas gribas cilvēki atviegloti nopūtās, jo Trampa paziņojumi pirms Davosas pasākuma lika daudziem uztraukties par NATO nākotni. Krievijas vadība ilgi klusēja un nekomentēja Trampa izteikumus; bija jānogaida, lai neiekultos jaunās nepatikšanās.

Putina pauze

Vladimirs Putins, kā jau liels pauzes meistars, nogaidīja, kāds būs risinājums Grenlandes jautājumā. Klusēšana tika pārtraukta ar vadoņa matemātikas vingrinājumu, kurā viņš salīdzināja nesalīdzināmo – t.i. Aļaskas pārdošanu ar Donalda Trampa (ne)iespējamo darījumu Grenlandē. Krievijas diktators norādīja, ka “jautājums par ASV nodomiem attiecībā uz Grenlandi neskar Krieviju; Vašingtona un Kopenhāgena to atrisinās savā starpā.” Tik tālu – labi. Pirms tam Putina runas vīrs Dmitrijs Peskovs teica, ka Trampa pieeja Grenlandes jautājumiem esot neierasta no starptautisko tiesību perspektīvas un tas esot ekstraordinārs gadījums. Krievija nevarēja ne slavēt Trampa pozīciju, ne kritizēt. Ja slavētu, tad būtu iemesls teikt, ka Putins atbalsta starptautisko tiesību potenciālu pārkāpumu. Ja kritizētu – tad varētu sacīt, ka atbalsta, jo paši tā dara. Tāpēc Krievijas vadība ieņēma “neitralitātes” nostāju un neko būtisku par Grenlandes lietu nepateica.

Tagad Putins šo nogaidīšanu ir pārtraucis, sakot: “Starp citu, Dānija vienmēr ir izturējusies pret Grenlandi kā pret koloniju un ir izturējusies pret to diezgan skarbi, ja ne nežēlīgi. Bet šī ir cita lieta.” Nez’ ko Putinam uz šo atbildētu spīdzināto un nogalināto ukraiņu sievas un mātes? Putinam patīk (selektīvā) vēsture, un viņš turpināja lekciju: “Dānijas karalistei ir pieredze teritoriju pārdošanā Amerikas Savienotajām Valstīm: 1917. gadā viņi saņēma Virdžīnu salas.” Tālāk svarīgākais – Putins atgādināja, ka Krievija pārdeva Aļasku par 7,2 miljoniem dolāru. Diktators veica rēķināšanas uzdevumu un paziņoja rezultātu – šodienas cenās summa būtu 158 miljoni dolāru. Izmantojot Aļasku kā piemēru, diktators norādīja, ka cena par Grenlandi varētu būt 200–250 miljoni ASV dolāru. Kā vērtēt šos prātojumus? – Tas ir skaidrs atbalsts Trampa idejai par Grenlandes pirkšanu. Putinam nepatīk īstā – akadēmiskā – vēsture, jo tā neparāda viņa priekštečus labā gaismā. Turklāt cena, ja vispār tiktu noteikta, būtu grandioza, ņemot vērā to, kas ir atrodams Grenlandes dzīlēs. Te gan jāpiebilst, neviens netaisās to pārdot.

Kāpēc Krievija pārdeva Aļasku Amerikas Savienotajām Valstīm?

Krimas karš (1853-1856) radīja Krievijai problēmas, cita starpā arī ekonomiskas; valsts kase bija iztukšota. Cars Aleksandrs II meklēja, kur ārvalstīs aizņemties 45 miljonus rubļu (Aļaskas pārdošana, pārrēķinot krievu rubļos, deva aptuveni 11 miljonus). Aļaskā izveidotajai “Krievu-amerikāņu kompānijai”, kas nodarbojās ar kažokādu tirdzniecību draudēja bankrots. Impērijai trūka līdzekļu arī Aļaskas militārai aizsardzībai visai izaicinošos klimatiskos apstākļos. Kņazs Konstantīns (Aleksandra II brālis) 1857. gadā nosūtīja vēstuli caram, kurā skaidroja, ka krieviem būs grūti kontrolēt Aļasku, un ka tā neienes pārāk daudz līdzekļu. Cars atbalstīja pārdošanas ideju, bet ASV sākās Pilsoņu karš, un darījums tika atlikts. 1866. gadā Sanktpēterburgā notika tikšanās, kurā piedalījās cars Aleksandrs II, ārlietu ministrs Aleksandrs Gorčakovs, jūras lietu ministrs Nikolajs Krabbe, finanšu ministrs Mihails Reiterns un krievu sūtnis Vašingtonā – Eduards Stekls (Эдуард Стекль jeb Eduard de Stoeckl), kuram imperators uzticēja vest sarunas ar amerikāņiem. Stekls sapulcē skaidroja, ka amerikāņi nemaz īpaši nevēlas pirkt Aļasku, tāpēc tika lemts, ka kukuļiem ASV politiķu uzpirkšanai un mediju kampaņai tiks atvēlēti no 120 000 līdz 200 000 ASV dolāru (!).

Ar maisu naudas pēc naudas maisa

Stekls ieradās Ņujorkā 1867. gada 1. februārī un tikās ar valsts sekretāru Viljamu Sevardu (William Henry Seward), kurš arī piedāvāja gaidītos 5 miljonus, uz ko Stekls esot teicis: “Baidos, ka nevaru pieņemt mazāk par septiņiem miljoniem.” Viņš esot patiesībā cerējis pārdot par sešiem miljoniem… Dažu nedēļu laikā, sarunu process noveda pie vienošanās par 7 miljoniem. 1867. gada 30. martā pirkšanas/pārdošanas līgums bija parakstīts, bet to vēl bija jāapstiprina ASV Kongresa augšpalātai – Senātam, kas sākotnēji atteicās ratificēt līgumu, jo darījums tika uzskatīts par mazvērtīgu. The New York Herald rakstīja tajā laikā, ka “mums draud 50000 eskimosu iegāde, kuriem brokastīs ir tikai puse spaiņa roņu tauku”. Tad, brīnumainā kārtā, senatori mainīja pozīciju, un izlēma darījumu apstiprināt, kas tika izdarīts 9. aprīlī, 37 senatoriem balsojot “par”, bet diviem – “pret”. ASV prezidents Endrjū Džonsons līgumu parakstīja 28. maijā, un Aļaska oficiāli tika nodota Amerikas Savienotajām Valstīm 1867. gada 18. oktobrī.[1] Zīmīgi, ka Krievijas vadība turēja darījumu slepenībā un plašā Krievija uzzināja par to tikai novembrī, kam sekoja kritikas vilnis cara virzienā.

Kas notika? Kāpēc senatori mainīja viedokli? Mūsdienu krievu propagandisti skandina, ka amerikāņi esot bez maz vai aplaupījuši Krieviju… Patiesībā, krievi gribēja vairāk pārdot, nekā amerikāņi pirkt. 1912. gadā profesors Viljams Dannings (William Archibald Dunning) netīšam uzgāja prezidenta Endrjū Džonsona dokumentu arhīvā ziņojumu, kurā senators Sevards rakstīja, ka krievu pārstāvis Stekls deva tiem laikiem nozīmīgus kukuļus Vašingtonas amatpersonām: Tadeušam Stīvensam – 10000 ASV dolāru, Pārstāvju palātas Ārlietu komitejas priekšsēdētājam 8000 ASV dolāru, Džonam Farni – 30000 ASV dolāru, Dž. Volkeram un F. Stentonam – katram pa 20000 ASV dolāru. Šie kukuļi un citas “slepenās izmaksas” kopā sastādīja 200000 ASV dolāru, kas tad arī palielināja pirkšanas summu līdz 7,2 miljoniem.

Amerikāņu lielā veiksme

Tomēr Krievijas pusē daļa cilvēku bija neapmierināta par Aļaskas pārdošanu. Admirālis Zavoiko bija spiests atkāpties no dienesta un doties pensijā, jo atteicās parakstīt zemes nodošanas dokumentus. Līdzīga nostāja bija arī vēl dažiem aristokrātiem. Ja sākotnēji ASV valsts sekretārs Viljams Sevards tika pelts par slikto darījumu, tad sabiedrības attieksme strauji mainījās, kad 1896. gadā Jukonā tika atklāta nozīmīga zelta atradne, Aļaska kļuva naudas kalvi, un 20. gs. sākumā tur sākās zelta drudzis. Papildus zeltam amerikāņi ir ieguvuši naftu, dabasgāzi, cinku un militāri-stratēģiski svarīgas pozīcijas ziemeļos, kas ļauj projicēt savu ietekmi Arktikā.

Nobeigumā

Putina līdzību vilkšana starp Aļaskas pārdošanu un Grenlandes tēmu ne cik nav adekvāta. ASV vilcinājās pirkt Aļasku, jo tas tika uzskatīts par sliktu darījumu, toreiz vēl amerikāņiem nebija pilnīgu zināšanu par dārgumiem, kas atrodami Aļaskas dzīlēs;  pār zvēru kažokādām un zivīm vien negribējās daudz maksāt. Turklāt, salīdzinājums nav adekvāts, jo šodien ne grenlandieši, ne Dānijas valdība nemeklē kā un kam pārdot Grenlandi. Putins šajā epopejā ir zināmā mērā ieguvējs, jo Trampa izteikumu dēļ, transatlantiskā saikne starp ASV un Eiropu ir vājināta. Vētra ir pagājusi, bet vējš turpina pūst. Ja soli draugu piekaut, bet pēc brīža saki, ka nepiekausi, tad vienalga esi ietekmējis attiecības uz slikto pusi. Vārdiem ir nozīme, nevajag ar tiem mētāties. Mēs, Latvijā, protams, esam priecīgi, ka vētra pagāja vēl īsti nesākoties; ASV ir un paliek mūsu neatsverams stratēģiskais partneris nacionālās drošības jomā.

[1] Purchase of Alaska, 1867.https://history.state.gov/milestones/1866-1898/alaska-purchase