Jānis Hermanis, ekonomists, bloga Latvijasdrosiba.lv līdzautors
Krievijas ekonomika aizvadītajā gadā ir uzrādījusi 4,1 % pieaugumu, kas ir diezgan augsts rādītājs agresorvalstij, kura tiek izolēta no starptautiskās sadarbības. Reti kurai ES valstij šobrīd izdodas sasniegt šādu ekonomikas izaugsmes tempu. Taču kā karš ietekmējis Krievijas iedzīvotāju labklājību? Vai tie izjūt uzlabojumu savos maciņos?
Inflācija aug
Pēdējo mēnešu laikā Krievijā atkal pieņemas spēkā inflācija. 2024. gada decembrī patēriņa cenu gada inflācija (salīdzinājumā ar 2023. gada decembri) sasniedza 9,5 %, tuvojoties divciparu rādītājam, tostarp pārtikas preču grozam cenas pēdējā gada laikā kāpušas vēl straujāk – par 11,1 %. Jāsaka, ka šī nav pirmā reize kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, kad tās iedzīvotāji saskaras ar salīdzinoši strauju cenu kāpumu – 2022. gada aprīlī (neilgi pēc kara sākuma) gada inflācija Krievijā sasniedza pat 17,8 %. Ja par atskaites punktu izmanto 2022. gada sākumu jeb janvāra mēneša datus, tad 2024. gada beigās vidējais cenu līmenis Krievijā ir par 30 %, pārtikas precēm – par 31 %, bet nepārtikas precēm – par 25 % augstāks nekā pirms kara uzsākšanas.
Protams, arī iedzīvotāju ienākumi nestāv uz vietas. Strādājošo vidējā mēneša darba samaksa Krievijā 2022. gada sākumā bija 55,700 rubļi, bet 2024. gada novembrī – 86,400 rubļi. Tādējādi kopš kara sākuma nominālā darba samaksa ir palielinājusies par 55 %, kas ir pietiekoši, lai nosegtu un pat pārspētu augstāk minēto cenu sadārdzinājumu. Tātad, varētu teikt, ka strādājošo reālā darba samaksa Krievijā kara laikā ir uzlabojusies. Tomēr te ir jāmin, ka attiecīgās vidējās algas pārrēķins valūtā nemaz nav tik augsts. Proti, 2022. gada sākumā vidējā darba samaksa (pēc toreizējā valūtas maiņas kursa) bija apmēram 650 EUR, savukārt 2024. gada novembrī – apmēram 800 EUR. Te ir runa par vidējo algu, jo ir nozares ar salīdzinoši augstāku algu līmeni (piemēram, ieguves rūpniecība, finanšu sektors, IKT pakalpojumi), un ir nozares ar vēl zemākām algām nekā vidējā (piemēram, lauksaimniecība, viesmīlība, izglītība).
Ja salīdzinām ar Latviju, tad pašreizējā vidējā alga Krievijā (800 EUR) ir apmēram 2 reizes zemāka nekā vidējā alga Latvijā (1700 EUR) un mazliet vairāk nekā 2025. gadā noteiktā minimālā mēneša alga Latvijā (740 EUR). Tātad vidējais strādājošais Krievijā caurmērā iztiek ar aptuveni Latvijas minimālo algu. Papildus vēl jāmin, ka par šo algu veikalos nopērkamo preču sortiments un kvalitāte vairs nav tāda kā pirms kara, jo sankciju un dažādu tirdzniecības ierobežojumu rezultātā līdz Krievijas patērētājiem vairs nenonāk dažādas importa preču grupas.
Pensionāru ienākumi
Būtiska iedzīvotāju grupa ir pensionāri. Krievijā šobrīd pensijas saņem 41 miljons jeb ~28 % no tās kopējā iedzīvotāju skaita, tostarp 34 miljoni (23 %) saņem vecuma pensijas. Šī iedzīvotāju daļa, kas atkarīga no valsts izmaksātajām pensijām, vienlaikus arī ir varai lojāls un salīdzinoši viegli pārvaldāms elektorāts. Krievijas pensijas katra gada sākumā regulāri tiek palielinātas par dažiem procentiem. Taču Krievijas pensionāri ir pietiekami nepatīkami izjutuši pēdējo gadu inflāciju. Piemēram, 2022. gada pavasarī (neilgi pēc kara sākuma) cenu lēciens, jo īpaši – pārtikai, bija tik straujš, ka valstij jau gada vidū nācās paaugstināt pensijas par ~8 %, lai kompensētu inflācijas radīto ietekmi. Kara laikā vidējā pensija Krievijā palielinājusies par 25% (no 16,900 rubļiem 2022. gada sākuma līdz 21,100 rubļiem 2024. gada decembrī). Minētais nominālās pensijas pieaugums (25 %) atpaliek gan no vispārējā cenu līmeņa kāpuma (30 %), gan no pārtikas cenu sadārdzinājuma (31 %) šajā pašā periodā. Tātad Krievijas pensionāru pirktspēja kopš kara sākuma ir samazinājusies. Vidējais pensijas apmērs, pārrēķinot pēc valūtas maiņas kursa, pirms kara sākuma bija apmēram 200 EUR, 2024. gada beigās – apmēram 190 EUR. Tātad pašreizējā vidējā pensija Krievijā ir apmēram 1/3 no vidējās vecuma pensijas Latvijā (620 EUR).
Neparasti augsta inflācija pēdējos gados nav bijusi tikai Krievijā. Ar to saskārušās arī citas pasaules valstis, tai skaitā Latvijā. Globālās cenas īpaši strauji palielinājās pirmajā gadā kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā karā, radot izmaksu kāpumu ražotājiem un pirktspējas kritumu patērētājiem, kā rezultātā negatīvi ietekmēta daudzu valstu ekonomika.
Kā ir Latvijā?
Ja salīdzina iedzīvotāju pirktspējas izmaiņas procentuālā līmenī pret pirmskara līmenī, tad Latvijas iedzīvotāji (gan strādājošie, gan pensionāri) pirmajos kara gados no inflācijas ir cietuši pat vairāk nekā Krievijas iedzīvotāji. Piemēram, laika posmā no 2022. gada janvāra līdz 2023. gada janvārim Latvijā kopējais patēriņa cenu līmenis pieauga par 21 %, tostarp pārtikas precēm – pat par 28 %, kamēr vidējā alga Latvijas tautsaimniecībā šajā laikā palielinājās vien par 12 %. Latvijas vidējai algai tikai 2023. gada nogalē izdevās “noķert” cenas, atgūstot tādu pirktspējas līmeni, kas bija pirms kara sākuma. Arī Latvijas vidējā pensija kara sākumā visai būtiski atpalika no cenu tendences, taču šo plaisu (tai skaitā, pateicoties arī Saeimas vēlēšanām 2022. gada rudenī) visai ātri izdevās aizvērt. Ja patēriņa cenas kopš 2022. gada sākuma līdz šim brīdim ir palielinājušās par 26 % (2025. g. janvāra dati), tad vidējā alga – par 30 % (2024.g. septembra dati), bet vecuma pensijas – pat par 43 % (2024. g. decembra dati). Tātad Latvijas iedzīvotāji, lai arī pārdzīvojuši būtisku cenu šoku kara pirmajos gados, šobrīd jau ir atguvuši agrāko pirktspējas līmeni.
Nobeigumā
Atgriežoties pie Krievijas, jāsecina: tās iedzīvotāju labklājības līmenis kopš kara sākuma ir izjutis negatīvu ietekmi, taču ierobežotā apmērā. Galvenie cietēji ir pensionāri, kuri visvairāk sajūt cenu kāpumu, it īpaši – pārtikai, tomēr Krievijas valdība tiem ir spējusi palīdzēt. Krievijas iedzīvotāju dzīves līmenis (algas, pensijas) ir ievērojami zemāks nekā Eiropas valstīs, tai skaitā Latvijā. Statistikā uzrādītais IKP pieaugums (+4,1 %) materializējies nevis kā lielāks desu daudzums ledusskapī, bet drīzāk gan kā vairāk TV redzamās bruņutehnikas apjoms. Taču Krievijas iedzīvotāji ir gatavi ar to samierināties, jo propaganda un represīvais aparāts joprojām veiksmīgi kontrolē sabiedrību.
Comentarios