Krievijas ietekme uz Rietumu akadēmisko vidi
- Andis Kudors

- 8. okt.
- Lasīts 5 min
Ir sākusies jaunā mācību un studiju sezona, un līdz ar to arī pastiprinās drošības izaicinājumi, kas saistīti ar ārvalstu ietekmi uz augstskolu studentu un pasniedzēju vidi.

Satversmes aizsardzības birojs (SAB) 22. septembrī brīdināja par iespējamiem drošības riskiem akadēmiskajā vidē. Krievijas izlūkošanas un drošības dienestu interese par kontaktiem ārvalstu akadēmiskajā, pētniecības un zinātnes jomā ir pastāvīga un vienmēr klātesoša, jo studenti ir nākamie politikas, uzņēmējdarbības un sabiedrisko procesu līderi. Savukārt, pasniedzēji, kurš vairāk, kurš mazāk, bet tomēr ietekmē studentu zināšanas un vērtības.
Jāpieskata studenti
Krievijas likumi paredz, ka drošības dienestiem ir aktīvi jāpiedalās valsts zinātnes un tehnoloģiju attīstībā un tās veicināšanā. Aukstā kara laikā GRU virsnieki zaga Rietumu tehnoloģiju paraugus, jo PSRS pati nespēja saražot sev visu nepieciešamo. Mūsdienās Krievijas drošības dienestu virsnieki tiek iecelti dažādos universitāšu un institūtu amatos, piemēram, kā rektoru asistenti, vai padomnieki drošības jomā. Arī Vladimirs Putins pēc atgriešanās no Vācijas tika iecelts par Ļeņingradas Valsts universitātes rektora asistentu starptautisko attiecību jautājumos. Viņa reālais uzdevums bija monitorēt politiskās aktivitātes fakultāšu un studentu vidū. Šāda prakse turpinās pēc PSRS sabrukuma un tiek piekopta arī mūsdienās. Putina amats nebija prestižs, viņa sasniegumi izlūkošanā nav bijuši nekādi spīdošie. Putinam labāk par izlūkošanu padodas Borisa Jeļcina demokratizācijas sasniegumu likvidēšana, autoritārisma nostiprināšana un totalitārisma pakāpeniska ieviešana Krievijā. No 2025. gada 1. septembra visām Krievijas augstākās izglītības un pētniecības iestādēm ir obligāti jāziņo par jebkādu sadarbību ar ārvalstu institūcijām, šo informāciju ievietojot valsts datubāzē, kuru uzrauga Federālais drošības dienests. Putins pats to skaidrojis, ka “Krievijai ir jāaizsargā savi izgudrojumi no zādzībām un negodīgas izmantošanas no konkurentu puses”.
Pāri robežām – Igaunijā
Igaunijas Starptautiskā aizsardzības un drošības centra (The International Centre for Defence and Security) zinātniskais līdzstrādnieks Sanširo Hosaka norādīja, ka vairākās konferencēs ir pacēlis jautājumu par Krievijas izlūkdienestu ietekmi uz ārvalstu akadēmisko vidi, taču visbiežāk ticis ignorēts, vai arī viņa komentārus pārtraucis Vjačeslavs Morozovs – toreiz politoloģijas profesors Tartu Universitātē. 2024. gada jūnijā viņš tika notiesāts uz sešiem gadiem cietumā par spiegošanu Krievijas pārvaldes militārās izlūkošanas dienesta – GRU labā.
Krievijas izlūkdienestu kontakti akadēmiskajā vidē noder arī kā atbalsts informatīvās ietekmes pasākumiem. Rietumvalstu universitātes mācībspēka amats noder uzstājoties arī kādā “zinātniskā” konferencē Krievijā – tādā veidā Krievijas organizētie ietekmes un propagandas pasākumi kļūst starptautiski un tiem ir arī akadēmisks svars. Vjačeslavs Morozovs ir Krievijas pilsonis, kurš no 1997. līdz 2010. gadam strādāja Sanktpēterburgas Valsts universitātē, tad pārcēlās uz Igauniju un sāka strādāt Tartu Universitātē. Morozova paziņas viņu raksturoja kā “labi zināmu savā jomā” un par apsūdzībām bija drīzāk skeptiski, jo viņš ir it kā bijis pret Putinu un paudis savu atbalstu Ukrainai. Tomēr Morozovu nodeva viņa regulārie ceļojumi uz Krieviju. Ja jau esi īsts režīma pretinieks, tad Krievijā kopš 2014. gada uzturēties ir bīstami.
Tallinas Universitātes emeritētajam profesoraam Reinam Millersonam nācās zaudēt savu amatu 2024. gadā, jo gadu iepriekš viņš bija uzstājies Krievijas Tieslietu ministrijas organizētā konferencē. Lēmums tika pamatots ar to, ka Millersons, piedaloties konferencē, sadarbojās ar agresorvalsts – Krievijas institūcijām, tādējādi kaitējot Tallinas Universitātes reputācijai. Millersonam konferencē Krievijā bija “laba” kompānija, tur piedalījās Krievijas Melu, piedodiet – Ārlietu ministrijas preses pārstāve Marija Zaharova, propagandists Vladimirs Solovjovs, un draudētājs/vīndaris Dmitrijs Medvedevs. Millersons minētajā pasākumā cita starpā teica, ka vissvarīgākais esot izbeigt karu Ukrainā, un vēl svarīgāk būtu bijis to nemaz nesākt, neprovocējot Krieviju. Vai šis neatgādina Angelas Merkeles teikto?
Pāri robežām – Vācijā
Arī Vācijā 2025. gada pavasarī publiskajā telpā ir ticis norādīts, ka Krievijas interese par pētnieciskajiem centriem, kuri koncentrējas uz Austrumeiropu, arvien pieaug. Draudus rada gan spiegošanas aktivitātes, gan sabotāžas un kiberuzbrukumi. Vācijas organizācijas, kas koncentrējas uz Austrumeiropu, arvien vairāk kļūst par Krievijas izlūkdienestu spiegošanas mērķi. Filips Šmēdeke, Austrumeiropas Akadēmiskā tīkla priekšsēdētājs norādīja: “Tas, ka pētnieki un viņu organizācijas arī šeit, Vācijā, kļūst par Krievijas dienestu mērķiem, ir jauna attīstība.”[1] Austrumeiropas Akadēmiskais tīkls ir pēdējo četru gadu laikā finansiāli atbalstījis 1200 studentus un pētniekus no Krievijas, Baltkrievijas un Ukrainas, dodot iespēju akadēmiskai darbībai Vācijā. Daudzi no viņiem pameta Krieviju un Baltkrieviju vajāšanu un profesionālās darbības aizliegumu dēļ. Savukārt, ukraiņu pētnieki un pasniedzēji ieradās Vācijā, bēgot no kara. Vai visi ieceļojošie tiešām ir bēgļi? Šis ir visai ērts veids, kā Krievijas dienestiem vervēt savus pilsoņus un mudināt “bēgt” uz Vāciju un citām valstīm. Vācijas Federālais Konstitūcijas aizsardzības birojs (Das Bundesamt für Verfassungsschutz) nesen brīdināja: “Spiegošanas, sabotāžas un dezinformācijas radītie draudi ir ievērojami palielinājušies kopš 2022. gada, kad Krievija sāka agresīvu karu pret Ukrainu.”[2]
Tepat Latvijā
Šī gada janvārī Latvijas augstskola “Turība” apturēja sadarbību ar profesoru Gregu Saimonsu (Greg Simons), kurš ar interviju uzstājās Krievijas propagandas mašinērijas centrālajā kanālā “RT”. Simons savos komentāros izsmēja “pieļāvumus, ka Rietumi ir brīvi un demokrātiski”, kā arī kritizēja Rietumu centienus ierobežot Krievijas propagandu. Savukārt, Rietumvalstu militāro palīdzību Ukrainai viņš nodēvēja par absurdu rīcību. Mums jau neko īpaši nemaina tas, kādu iemeslu dēļ Saimonss atbalsta agresorvalsti – naudas, vai savas tumšās, personīgās pārliecības dēļ. Svarīgākais ir tas, ka vārds “Rietumu profesors” skan cēli, tāpēc Krievijas dezinformācijas rupors “RT” steidz viņu intervēt.
Krievija ir centusies sūtīt savus “pētniekus” uz Rietumiem un aicinājusi jauniešus studēt Maskavā un Sanktpēterburgā. Ārvalstu studentu skaits Krievijā Vladimira Putina varas gaitu sākumā bija ap 72000 gadā, bet 2016. gadā Krievijas augstskolās studēja jau ap 283000 ārzemnieku. Ap 70 % no ārzemju studējošajiem Krievijā ierodas no NVS valstīm, bet ne tikai. Maskavas mērs Jurijs Lužkovs 1996. gadā iniciēja Maskavas pašvaldības stipendiju programmu krieviski runājošiem ārzemniekiem, kuru lokā arī ietilpa Latvijas krievi. 2011. gadā “Lužkova stipendijas” saņēma 52 studenti no Latvijas.
Otrs stipendiju izsniedzējs ir Krievijas Izglītības ministrija ar savām programmām, kas 2011. gadā nodrošināja 112 jauniešiem no Latvijas studiju iespējas Krievijā. Tas ir tikai vienā gadā! Papildus Maskavas pilsētas un KF Izglītības ministrijas programmām Rossotrudničestvo 2011. gadā uzsāka programmas “Novoe pokolenie” īstenošanu, kuras ietvaros jaunie eksperti no dažādām valstīm tika aicināti apmeklēt dažādas organizācijas un institūcijas Krievijā, lai iepazīstinātu ar to darbību. Salīdzinoši daudz Latvijas jauniešu ir studējuši Imanuela Kanta Baltijas Federālajā universitātē Karaļaučos (Kaļiņingradā). Jaunie nenobriedušie prāti var pakļauties drošības dienestu vervētāju ietekmei. Pastāv risks, ka studiju laikā Krievijā jaunieti uzrunā Krievijas izlūkošanas vai pretizlūkošanas dienesti, piedāvājot sadarbību. Krievijas dienesti un publiskās diplomātijas institūcijas meklē un veido sev lojālus cilvēkus, kuri pēc studijām Krievijā atgriezīsies savā zemē un var tikt izmantoti kā Krievijas ietekmes aģenti.
Nobeigumā
Sadarbība ar mērķa valsts akadēmisko vidi ir daļa no publiskās diplomātijas, kuras mērķis ir atrast atbalstu savai ārpolitikai ārvalstīs. Publiskā diplomātija kā instruments pats par sevi nav ne labs, ne slikts, svarīgi, kas to īsteno un ar kādu mērķi. Krievija nav mūsu demokrātiskā/ekonomiskā (ES) un drošības (NATO) kluba biedre, tāpēc tās akadēmiskās vides pārstāvju uzrunāšanas iniciatīvas Rietumos ir jāskata kā drošības risks. Kamēr Krievija turpina netaisnīgo karu pret Ukrainu, Latvijas augstskolas nedrīkst īstenot nekādu sadarbību ar agresorvalsts universitātēm. 2014. gada notikumi un tiem sekojošais Krievijas plašais iebrukums Ukrainā 2022. gadā ir mainījis apskatāmās jomas dinamiku, būtiski samazinot Latvijas mijiedarbību ar Krieviju. Tomēr riski nav zuduši pilnībā, kamēr robeža ar Krieviju ir atvērta, un cilvēki to šķērso abos virzienos dažādu iemeslu dēļ.
Raksta oriģināls ir publicēts portālā DELFI:
[1] Akademisches Netzwerk im Visier russischer Geheimdienste. 24.04.2025.
[2] Turpat.



Komentāri