Krievijas kara budžets

Raksta autors: ekonomists un bloga Latvijasdrosiba.lv līdzautors Jānis Hermanis

Pēdējā laika paziņojumi par muitas tarifu paaugstināšanu, kas radījuši nenoteiktību par globālo ekonomikas attīstību un pieaugošu pesimismu, ir noveduši arī pie straujāka naftas cenu krituma. Kā zināms, energoresursi līdz šim ir bijis arī būtisks Krievijas ienākumu avots – ne tikai civilo vajadzību uzturēšanai, bet arī militārās agresijas finansēšanai. Kāds ir Krievijas finansiālais stāvoklis, un kāda tajā ir naftas ienākumu loma – par to tālāk šajā rakstā.

Sākumam – neliela skaidrojoša atkāpe. Krievijas valsts fiskālā politika tiek realizēta ar vairākiem instrumentiem: 1) federālais budžets, kas ir centrālās valdības galvenais finanšu instruments un ar kura palīdzību finansē dažādas nacionāla līmeņa programmas, 2) reģionālie un pašvaldību budžeti, kuri finansē dažādas funkcijas savā teritorijā. Šajā rakstā pārsvarā tiek apskatīts Krievijas federālais budžets, kas ir arī galvenais instruments kara finansēšanai Ukrainā.

Vispirms apskatām Krievijas federālā budžeta ieņēmumu daļu. Saskaņā ar Krievijas likumu “Par federālo budžetu 2025. gadam un plāna periodam uz 2026. un 2027. gadu” šogad tiek paredzēti budžeta ieņēmumi 40,3 triljonu rubļu apmērā. 1. attēlā ir redzams, ka ieņēmumu kopējais apjoms rubļu izteiksmē ir divkāršojies pret 2019. gada līmeni. To lielā mērā ir ietekmējusi arī inflācija – piemēram, patēriņa cenu līmenis laika posmā no 2019. līdz 2025. gadam ir pieaudzis 1,6 reizes, tostarp īpaši straujš inflācijas lēciens (+14,0 %) bija 2022. gadā, kad Krievija uzsāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā. Krievijas federālā budžeta ieņēmumu puse, pārrēķinot ASV dolāros (USD), gan šogad, gan nākamajos 2 gados ir vērtējama kā aptuveni 420 miljardi USD.

1.attēls. Krievijas federālā budžeta ieņēmumi. Avots: Krievijas Finanšu ministrija

Krievijas budžeta ieņēmumos tiek regulāri izdalītas divas galvenās kategorijas – 1) naftas un gāzes ieņēmumi un 2) ne-naftas un gāzes ieņēmumi. To nosaka līdzšinējā vēsturiskā pieredze, saskaņā ar kuru būtisku federālo ieņēmumu daļu ir nodrošinājis Krievijas energoresursu eksports. Tā, piemēram, 2011. gadā naftas un gāzes ieņēmumu kategorija veidoja pat pusi no visiem ieņēmumiem. Dažādi eksperti jau agrāk ir norādījuši, ka Krievijas dabas resursi ir ne tikai tās priekšrocība, kas dod būtiskus ieņēmumus “labajos laikos”, bet arī potenciālais budžeta riska avots, ja attiecīgo resursu pieprasījums pasaulē būtiski samazinās. Kā redzams, laika gaitā naftas un gāzes ieņēmumu īpatsvars ir ievērojami krities – 2024. gadā tas bija 31,0 % no visiem federālā budžeta ieņēmumiem, bet līdz 2027. gadam Krievija to plāno samazināt līdz 23,0 %. Raugoties no Krievijas finanšu plānošanas un stabilitātes skatupunkta, šāda pieeja ir pareiza un racionāla, jo mazina ievainojamību un atkarību no ārējiem faktoriem.

Otra federālo ieņēmumu kategorija ir t.s. “ne-naftas un gāzes ieņēmumi”, no kuriem apmēram pusi nodrošina pievienotās vērtības nodoklis, bet pārējās nozīmīgākās sastāvdaļas ir akcīze, ievedmuitas nodevas. Tāpat federālais budžets gūst arī noteiktu daļu no peļņas un fizisko personu ienākumu nodokļiem – taču ne pilnā apmērā. Šeit jāņem vērā, ka atsevišķi nodokļu veidi pienākas arī citu līmeņu budžetiem. Reģionālie budžeti savu vietējo funkciju izpildei saņem lielāko daļu no peļņas un fizisko personu ienākumu nodokļiem, kā arī iekasē īpašuma u.tml. nodokļus. Un vēl ir atsevišķs fonds, kurā iekasē obligātās sociālās iemaksas, lai finansētu pensijas, sociālo apdrošināšanu u.tml. funkcijas. Krievijas federālā budžeta “ne-naftas un gāzes ieņēmumu” pieaugumu 2025. gadā plāno nodrošināt, būtiski palielinot dažādu nodokļu ieņēmumus. Tiek celta peļņas nodokļa likme (20,0 % -> 25,0 %), pieaug ienākumu nodokļa maksājumi lielāko algu saņēmējiem, paplašinās PVN maksātāju skaits, palielinās akcīze degvielai, alkoholam, cigaretēm un saldinātajiem dzērieniem, nodoklis par ienākumiem no depozītiem u.tml.

Krievijas federālā budžeta izdevumu daļa un tās sadalījums pēc funkciju klasifikācijas parādīti 2. attēlā. Te jāņem vērā, ka attiecīgie dati pēdējos gados ir noslepenoti. Ja agrāk Krievijas Finanšu ministrija savā pārskatā par federālā budžeta izpildi regulāri publicēja apkopojumu par faktisko izdevumu struktūru, tad par laika periodu kopš 2022. gada (tātad – pēc pilna mēroga iebrukuma Ukrainā) šādi dati vairs nav pieejami. Sabiedrībai tiek darīts zināms tikai budžetā ieplānotais izdevumu sadalījums nākamajiem gadiem. Tāpēc, lai salīdzinātu dinamiku pirms/pēc kara, 2. attēls papildināts ar plānoto izdevumu atšifrējumu 2025.-27. gadiem, balstoties uz Krievijas FM “pilsoņiem domāto” skaidrojumu likumam “Par federālo budžetu 2025.gadam un plāna periodam uz 2026. un 2027.gadu”.

2.attēls. Krievijas federālā budžeta izdevumi. Avots: Krievijas Finanšu ministrija

Krievijas federālā budžeta izdevumu sadaļā lielākā pozīcija (apmēram trešdaļa), kas pēdējos gados augusi visstraujāk, ir “Nacionālā aizsardzība”. Tās ikgadējais apmērs līdz karam bija apmēram 3 triljoni rubļu (~60 miljardi USD, pārrēķinot pēc attiecīgā maiņas kursa), bet tagad tā sasniedz vismaz 13 triljonus (~150 miljardi USD). Tie ir vismaz 1000 USD no katra Krievijas iedzīvotāja (ieskaitot bērnus un pensionārus). Faktiskā aizsardzības/militāro izdevumu summa varētu būt vēl lielāka vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, pie spēka struktūrām būtu attiecināma arī pozīcija “Nacionālā drošība un tiesību aizsardzība”. Otrkārt, kā jau minēts iepriekš, informācija par faktiskajiem tēriņiem dažādās jomās (tostarp aizsardzībai) nav pieejama – tāpēc reālajā dzīvē ir iespējamas atkāpes, salīdzinot ar budžetā plānoto. Treškārt, arī budžeta plānā nākamajiem gadiem redzamas starpības jeb neatšifrētās summas, kas potenciāli varētu būt saistītas ar militārajiem izdevumiem.

Uz militāro izdevumu fona pamazām nobāl izdevumi sadaļā “Sociālā politika”, kura agrāk bija galvenais federālo izdevumu postenis. Šī summa turas apmēram 7 triljonu rubļu līmenī jau kopš 2020. gada (bet cenu līmenis inflācijas dēļ šajā periodā ir pieaudzis ~1,5 reizes!). Daļēji tas ir saistīts ar to, ka līdz ar pensiju reformu (tiek paaugstināts pensionēšanās vecums) samazinās pensiju saņēmēju skaits. Vecuma pensijas pamatā tiek finansētas no Krievijas Pensiju fonda, taču tajā esošie līdzekļi nespēj nosegt visus izdevumus – tāpēc tam no federālā budžeta regulāri tiek piešķirtas subsīdijas, piemēram, lai nodrošinātu pensiju indeksāciju atbilstoši inflācijai. Atgādināsim, ka vidējā nestrādājošo vecuma pensija šogad plānota vien aptuveni 260 USD apmērā.

Vēl samērā strauji ir auguši arī izdevumi parādu apkalpošanai. Ja pirms kara tam tērēja aptuveni 1 triljonu rubļu, tad šobrīd tam tiek plānoti jau 3-4 triljoni rubļu gadā. Krievijai parāda līmenis ir salīdzinoši neliels (20% pret IKP), taču aizņemšanās iespējas starptautiskajos tirgos ir ierobežotas sankciju dēļ. Tāpēc parāds tiek finansēts galvenokārt ar valsts vērtspapīriem iekšējā tirgū, maksājot divciparu procentu likmes.

Savelkot kopā gan ieņēmumu, gan izdevumu daļu (3. attēlā), redzams, ka Krievija pēdējos gados ir dzīvojusi ar budžeta deficītu, un plāno to saglabāt arī nākamajos gados. Budžeta paskaidrojumos minēts, ka galvenie deficīta finansēšanas avoti 2025.–2027. gadā būs Krievijas Federācijas valdības aizņēmumi. Kā jau minēts iepriekš, tas izmaksā ievērojami vairāk nekā kādreiz. Vēl kā “drošības spilvens” deficīta finansēšanai ir Krievijas Nacionālais labklājības fonds (NLF), kas sākotnēji tika izveidots pensiju sistēmas atbalstam, izmantojot energoresursu ieņēmumus, taču praksē NFL resursi bieži vien tiek izmantoti budžeta stabilizācijai. NLF apmērs šobrīd ir apmēram 11 triljoni rubļu – tā ir summa, kas aptuveni līdzvērtīga Krievijas viena gada “naftas un gāzes ieņēmumiem”. Tas nozīmē, ka NLF ļautu Krievijai izdzīvot vismaz gadu, ja pēkšņi tā pazaudētu visus savus energoresursu eksporta ienākumus.

3.attēls. Krievijas federālā budžeta galvenie rādītāji. Avots: Krievijas FM

2025. gada dati rāda (4. attēlā), ka šī gada pirmajā ceturksnī Krievijas “naftas un gāzes ieņēmumu” daļa jau ir mazāka, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu. Bet arī plānotā kopsumma šim un nākamajiem gadiem tiek pakāpeniski pazemināta. Budžets ticis veidots ar pieņēmumiem (5. attēlā), ka energoresursu cenas būs zemākas nekā iepriekš, tostarp budžetā ietvertais naftas cenas pieņēmums šim gadam ir 69,7 USD/par barelu. Ja faktiskā cena noslīd zem šī līmeņa, tad budžeta ieņēmumi proporcionāli samazināsies, un iztrūkstošais līdzekļu apjoms būs jāsedz no citiem avotiem. Piemēram, naftas cenai noslīdot līdz 50 USD/ par barelu, iztrūkums pret plānotajiem ieņēmumiem sasniedz ~30%. Ja mēnesī vidēji tikuši plānoti 1 trilj. rubļu ieņēmumi, tad katrs šāds “zemo cenu mēnesis” nozīmētu 0,3 trilj. rubļu iztrūkumu. Jo ilgāks būtu šis zemo cenu periods, jo vairāk pieaugtu iztrūkuma kopējā summa, ko nāktos kompensēt ar citiem pasākumiem.

4.attēls. Krievijas federālā budžeta ieņēmumi no “naftas un gāzes”. Avots: Krievijas FM

5.attēls. Krievijas budžeta pieņēmumi par energoresursu cenām. Avots: Krievijas FM

Kopsavilkums

Krievijas budžeta prioritāte pēdējos gados ir tās militārās agresijas finansēšana, bet visām parējām sadaļām ir tam jāpielāgojas. Krievija ir mācījusies no līdzšinējās pieredzes, pēc iespējas cenšoties samazināt ārējo apstākļu iespējamo negatīvo ietekmi uz savu finanšu stāvokli. Taču šādas politikas rezultātā arī Krievijas sabiedrībai tiek uzlikts paaugstināts slogs, kas negatīvi ietekmē gan ekonomiku, gan iedzīvotāju dzīves kvalitāti – tiek paaugstināts nodokļu slogs, tiek ierobežots finansējums dažādām civilajām vajadzībām, bet jo īpaši jācieš pensionāriem u.tml. sociāli mazāk aizsargātajām iedzīvotāju grupām. Taču Krievijas sabiedrība, visdrīzāk, būs gatava tam pieskaņoties.

Krievijas finansiālo stāvokli varētu sašūpot energoresursu cenu būtisks kritums – taču tad šīm cenām ir ne tikai strauji jāsamazinās, bet arī jānoturas pietiekami zemā līmenī ilgākā laika periodā, lai maksimāli notērētu Krievijas iekšējās rezerves. Tāpat ir nepieciešama citu pasaules valstu aktīvāka un saskaņota rīcība, tai skaitā ierobežojot kanālus, kurus Krievija izmanto savu energoresursu eksportam.