• Andis Kudors

Krievijas mediji – Latvija ir zeme, kas "vajā antifašistus, apbrīno čečenu teroristus..."

Updated: Apr 15

Austrumeiropas politikas pētījumu centrs (APPC) ir veicis pētījumu par ārvalstu ietekmi uz sabiedrības etniskās integrācijas procesu Latvijā. Šajā pētījumā atsevišķa sadaļa atklāj Krievijas populārāko TV kanālu informāciju par Latviju trīs gadu garumā. Pirms tuvāk apskatām, kādas ziņas Krievijas mediji izplata par mums, palūkosimies, kas notiek preses brīvības ziņā kaimiņzemē.


Starptautiskās organizācijas "Žurnālisti bez robežām" 2006. gada vērtējumā par preses brīvību, Krieviju ierindoja 147. vietā no 168 valstīm. (Informācijai - Latvija kopā ar Ungāriju, Slovēniju un Portugāli dala 10. līdz 13. vietu brīvāko valstu augšgalā.) Katru gadu Krievijā tiek nogalināti žurnālisti. Maskavas laikraksti, kurus varētu uzskatīt par brīviem no valsts ietekmes, spēj izplatīt tikai 30 līdz 40 tūkstošus lielas tirāžas. Uz aptuveni 9 milj. Maskavas iedzīvotāju, tas ir kā piliens jūrā. Kremlis ir mērķtiecīgi soli pa solim likvidējis nozīmīgākos alternatīvas informācijas nesējus Krievijā. Visi televīzijas kanāli, kuru saturs tika analizēts APPC pētījumā, atrodas tādā vai citādā Kremļa kontrolē. Tas nav nejauši. Televīzijai Krievijā atkal ierādīta masu audzinātājas loma. Valsts milzīgā teritorija neļauj arī priekšvēlēšanu kampaņās uzrunāt vēlētājus bez televīzijas palīdzības. Rezultātā uzvar tie, kurus televīzija parāda labākajā gaismā.


Jurija Levadas analītiskā centra (Maskava) 2006. gada maijā veiktā sabiedriskās domas aptauja liecina, ka liela daļa Krievijas iedzīvotāju Latviju kopā ar Lietuvu, Gruziju un Igauniju uzskata par Krievijai visnedraudzīgākajām valstīm. Bieži ir nācies konstatēt, ka no Krievijas uz Latviju atbraukušie viesi ir pozitīvi pārsteigti par latviešu labvēlīgo attieksmi pret viņiem, par krievu valodas brīvo lietošanu Rīgā u.c. No kurienes šis pārsteigums? Jāņem vērā, ka gandrīz vienīgais informācijas avots Krievijā par situāciju Latvijā ir Krievijas TV kanāli. Tie paši kanāli raida arī Latvijā, un pēc SKDS šovasar veiktās sabiedriskās domas aptaujas datiem, pelna lielu "krievvalodīgās" auditorijas uzticību. Uz jautājumu par uzticēšanos Latvijā pieejamai TV kanālos paustajai informācijai, 36,1% "krievvalodīgo" respondentu atbildēja, ka visvairāk uzticas Pirmajam Baltijas Kanālam (PBK). Salīdzinājumam – Latvijas sabiedriskās televīzijas 1. un 7. kanālam uzticas attiecīgi 8,9 un 8,3 % "krievvalodīgo". Minētās auditorijas lielu piekrišanu bauda arī kanāli RTR Planēta, TV Centrs un NTV Mir. Ņemot vērā kanālu popularitāti, APPC veica četru iepriekšminēto Krievijas TV kanālu 2004. – 2006.g. ziņu un analītisko radījumu satura analīzi.


Pētnieki secināja, ka Krievijas TV raksturo informatīva vienveidība un stereotipu projicēšana un mērķtiecīga uzturēšana. TV ziņu sižeti dažādos kanālos ir līdzīgi, kas liecina par Kremļa īstenotu vienotu informatīvo politiku un mediju brīvības ierobežošanu. Krievijas televīzijas kanāli laika posmā no 2004. līdz 2006. gadam visvairāk ziņu raidījumos uzmanību koncentrēja uz septiņām savstarpēji saistītām tēmām par Latviju. Ņemot vērā, ka 2004. gadā Latvija īstenoja izglītības reformu politiku, Krievijas televīzijās dominēja asa un daudzveidīga Latvijas kritika. Pateicoties 2005. gadā notikušajiem atceres pasākumiem saistībā ar II Pasaules kara beigām, Krievijas televīziju ziņu raidījumi izvērsa pret Latviju vērstu kampaņu, kuras galvenais mērķis bija noraidīt Latvijas padomju laika okupāciju, kā arī "atklāt" Latviju kā valsti, kur slavē un piemin fašistus, vienlaicīgi ar represijām vēršoties pret tā sauktajiem "antifašistiem". Nemainīgi populārs temats Krievijas televīzijās ir jautājums par krievu tautiešiem, nepilsoņiem un cilvēktiesībām un viņu sistemātisku un mērķtiecīgu diskrimināciju Latvijā. Minētie temati Krievijas televīzijas ziņās kopumā ir izmantoti visvairāk, un tie viennozīmīgi dominē trīs gadu periodā. Lai gan temati par Latviju pārklājas, tomēr tajos skarto jautājumu loks ir apzināti sašaurināts ar mērķi kultivēt aizspriedumus un dogmas. Tā, piemēram, temati, kas sākumā "atklāj fašisma tendences Latvijā" pēc noteikta laika tiek pieņemti kā vispārzināma fona informācija. Īpaša Krievijas TV aktivitāte bija vērojama saistībā ar izglītības reformas pretinieku pasākumiem, kā arī 16. marta notikumiem.


Izglītība


Krievijas TV sižetos par izglītības reformu tiek demonstrēti masu protesti, piketi un mītiņi, kurus organizē Krievu skolu aizstāvības štābs (KSAŠ). Kā Latvijas valdības atbilde tiek atklātas varas represijas pret skolniekiem. Šo situāciju papildina Krievijas amatpersonu kritiskie un patriotiskie viedokļi. Izglītības reformas pretinieku akcijas tiek translētas tiešraidēs, pieslēdzoties notikumu vietām. Runājot par izglītības reformas saturu, Krievijas mediji ir tendenciozi un nereti izmanto nepatiesu informāciju. Tā, piemēram, Krievijas televīzijas kanāli izplatīja ziņu, ka "no 1.septembra visās Latvijas skolās, kurās mācās mazākumtautības, tajā skaitā krievvalodīgi republikas pilsoņi, mācības notiks tikai latviešu valodā".


Vēsture


Kopš 2005. gada sākuma Krievijas TV ziņu sižetos arvien lielāku intensitāti un daudzumu iegūst ziņas, kas apšauba Latvijas okupāciju 1940. gadā. Lai popularizētu šo viedokli tiek izmantoti Krievijas prezidenta citāti, II Pasaules kara veterānu viedokļi, kas tiek konfrontēti ar Latvijas Valsts bijušās prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas pozīcijām. Krievijas TV kopumā aizstāv viedokli, ka Baltijas valstu pievienošana PSRS notika atbilstoši tā laika starptautiskajiem likumiem.


Tautiešu diskriminācija un cilvēktiesības


Ja izglītības un fašisma tematika ir vairāk vai mazāk kampaņveidīgas, tad kopumā 2004.-2006. gadā visplašāk Krievijas TV pievērsušās jautājumiem par krievu tautiešu tiesībām Latvijā. Krievijai bažas rada krievvalodīgo stāvoklis Baltijas valstīs. Par to regulāri satraukumu pauž Krievijas amatpersonas ieskaitot valsts prezidentu. Tautiešu diskriminācija un cilvēktiesības tiek mērķtiecīgi saistītas ar Krievijas ārpolitiku. Kā norāda Krievija, tā sagaida, ka ES spers papildu soļus Latvijas krievvalodīgo situācijas uzlabošanā: "Krievija ANO vēršas pret Latviju un Igauniju", "Krievija atgādina ES — par Baltijas minoritātēm", "EDSO: nepilsoņiem jāpiedalās pašvaldību vēlēšanās".

Varētu jau neuztraukties, sak' lai raida, ko grib! Tomēr, Latvijas "krievvalodīgās" auditorijas uzticēšanās Krievijas kanāliem rada bažas par Krievijas mediju ietekmi uz sabiedrības etniskās integrācijas procesu Latvijā. Un tas jau skar mūs visus.


Šis raksts ir sagatavots ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu. Par šī raksta saturu pilnībā atbild Austrumeiropas Politisko Pētījumu centrs, un tas nevar tikt uzskatīts par Eiropas Savienības viedokli.


Publikācijas oriģināls DELFI

  • Facebook
  • Twitter
  • YouTube

© 2020 Andis Kudors