Desmitiem Krievijas amatpersonām, kuras apsūdzētas diplomātisko privilēģiju ļaunprātīgā izmantošanā, pēdējo mēnešu laikā ir dots rīkojums pamest Eiropas valstis.
Krievijas ārpolitikā stratēģiskie lēmumi par NVS (esošajām un bijušajām) dalībvalstīm tiek pieņemti nevis Ārlietu ministrijā, bet Prezidenta administrācijā. Tas daļēji ir padomju tradīciju turpinājums, jo Maskavā par Minsku un Erevānu tajā laikā sprieda kā par “iekšlietām”, nevis “ārlietām”. Nu ir pienācis laiks, kad Krievijas ārlietu ministrijai, kuras ēku joprojām rotā PSRS ģerbonis, atbildība samazinās vēl vairāk, jo tai ir ierādīta “propagandas aģentūras” loma. Krievijas diplomātiskā korpusa pamatuzdevums tagad ir attaisnot Vladimira Putina lēmumus, kā arī Krievijas pastrādātos kara noziegumus Ukrainā. Krievijas Diplomāti dažkārt piedalās arī TV sarunu šovos, kuros cenšas pārspēt viens otru agresīvā, prastā retorikā Ukrainas nomelnošanā.
Meli
Jau vairākus gadus Krievijas diplomātijā ik pa laikam vērojama traģikomēdija. Krievijas ilggadējais ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, marta sākumā piedaloties kādā pasākumā Indijā, izsauca smieklus auditorijā. Lavrovs centās skaidrot, ka Krievija nevis iniciēja karu, bet mēģina to apturēt. Karu esot uzsākuši Rietumi, kuri tikai izmanto Ukrainu. Jā, jā, un tāpēc Vācija un Francija tik ilgi kavējās ar militāro palīdzību, jo vēlas tai karā zaudēt... Un arī ASV tik ilgi nevēlējās piešķirt ukraiņiem tankus. Dzelžaina loģika – teica klasiķis. Nāk prātā anekdote par NATO karu pret Krieviju Ukrainā. “Kas notiek? – Karš starp Krieviju un NATO! – Un kādi rezultāti? – Krievija zaudējusi 100 000 kareivju, 5000 bruņumašīnu, 1000 tanku, 200 lidmašīnu (skaitļi te visai nosacīti). Un kā ar NATO? – NATO spēki vēl nav ieradušies…”
Spiegošana
Regulāri pienāk ziņas no dažādām Eiropas valstīm par kārtējo krievu diplomātu izraidīšanu. Desmitiem Krievijas amatpersonām, kuras apsūdzētas diplomātisko privilēģiju ļaunprātīgā izmantošanā, pēdējo mēnešu laikā ir dots rīkojums pamest Eiropas valstis, tostarp Somiju, Vāciju, Beļģiju, Nīderlandi, Austriju, Čehiju un Īriju.
6. jūnijā Somija paziņoja, ka no Krievijas vēstniecības Helsinkos tiek izraidīti deviņi diplomāti, kuru “darbības bija pretrunā Vīnes Konvencijai par diplomātiskajām attiecībām”. Arī Somijas kaimiņi – Norvēģija un Zviedrija pēdējo mēnešu laikā ir izraidījušas Krievijas diplomātus par spiegošanu. Aprīlī Norvēģija izraidīja vairākus Krievijas darbiniekus, apsūdzot viņus spiegošanā. Pagājušā gada oktobrī Norvēģijas policija arestēja augstskolas pasniedzēju, kurš tika apsūdzēts spiegošanā Maskavas labā. Akadēmiķis, kuru Norvēģijas institūcijas identificēja kā Krievijas pilsoni Mihailu Mikušinu, esot uzdevies par brazīlieti – José Assis Giammaria. Šo pašu metodi lieto krievu spiegi ASV, kur uzdodas par ieceļotājiem no Latīņamerikas.
Vācijas drošības dienesti ziņoja, ka kopš Ukrainas kara sākuma Krievijas spiegošana Vācijā ir augusi tādā tempā, kāds pēdējos gados nav ticis novērots. Jau 2022. gada pavasarī Vācija bija izraidījusi aptuveni 40 Krievijas diplomātus, kurus Berlīne uzskatīja par draudiem tās drošībai. Savstarpēja “laipnība” sit augstu vilni un aptuveni 20 Vācijas vēstniecības Maskavā darbinieki tika izraidīti no Krievijas. 2022. gada oktobrī Vācijas Kiberdrošības aģentūras vadītājs Arne Šenbaums tika atlaists no darba pēc tam, kad ziņas atklāja viņa saikni ar kādu kiberdrošības konsultāciju uzņēmumu, kuram, domājams, ir kontakti ar Krievijas izlūkdienestiem.
Čehijas valdība atcēla deviņas Aukstā kara laika Čehoslovākijas valdības lēmumus, kas ļāva Krievijas diplomātiem izmantot zemi un nekustamos īpašumus bez maksas. Čehijas Ārlietu ministrija ierosināja atcelt 1970.-1982. gada rezolūcijas, jo Krievijas institūcijas tai piešķirto zemi neizmantoja diplomātijas mērķiem. Čehijas Eiropas lietu ministrs Martins Dvoraks rakstīja Twitter platformā: “Mēs esam atcēluši valdības lēmumus, kas tika pieņemti zem Krievijas tanku stobriem pēc mūsu valsts okupācijas, kas līdz šim ļāva Krievijai bez maksas izmantot plašus zemes gabalus mūsu teritorijā.” Lēmums skar 59 zemes gabalus, kuros ietilpst dzīvokļi netālu no vēstniecības Prāgā, kā arī ēkas un atpūtas vietas citās Čehijas pilsētās. Tas nenozīmē, ka Krievijas diplomātiem būs jāatbrīvo visi īpašumi, toties viņiem būs jāmaksā īre un nodokļi.
Miera laikā var arī nesteigties izraidīt kādu spiegu, jo ir iespējams izsekot viņa darbību un redzēt ietekmes aģentu tīklu, darba metodes, mērķus utt. Tomēr kopš Krievijas plašā iebrukuma Ukrainā, likmes ir paaugstinātas; valdības labprātāk lemj ienaidniekus padzīt no savas zemes. Krievu “diplomātu” masīvā izraidīšana nozīmē, ka līdz ar traģikomisko izpausmju samazināšanu Eiropas valstīs, tiek samazinātas arī krievu izlūkdienestu aktivitātes, tajā skaitā visdažādākās ietekmes operācijas.
Rupjība
Diplomātija ir sfēra, kur tradicionāli komunicē pieklājīgi un cieņpilni, pat izaicinošās situācijās, tomēr Krievijas asās varas (sharp power) vēstneši demonstrē tieši pretējo. Krievijas pastāvīgās pārstāvniecības vadītāja vietnieks Vladimirs Safronkovs, uzstājoties ANO Drošības padomes sapulcē, uzrunāja Liebritānijas pārstāvi dusmīgā, izaicinošā manierē: “Paskaties uz mani! Acis nenovērs! Ko tu novērs acis?” Safronkovs runāja krieviski, un lietoja vārdu “tu”, kas ir ļoti nepieklājīgi oficiālā saziņā. Dusmīga runas maniere apvienojumā ar “tu” vienskaitlī un aicinājums – skatīties acīs ir neiedomājama prakse ne tikai diplomātu komunikācijā, bet jebkurā cieņpilnā sarunā. Ikviena demokrātiska valsts atsauktu šādu diplomātu un atlaistu no darba, bet tikai ne Krievija, kur ārlietu resors īsteno aso varu, kuras mērķis ir aizskart un sakaitināt, nevis noskaņot labvēlīgi pret sevi.
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs nosaka diplomātiskās komunikācijas stilu, rupji lamājoties un melojot. Preses konferencē pēc sarunām ar Saūda Arābiju, Lavrovs uzrunāja žurnālistus, kuri skaļi runāja un ironiski prasīja, vai viņš viņiem netraucējot. Pēc tam pie sevis noteica: “Debīliķi, bļ.....j” Lavrovs, runājot par Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, norādīja, ka viņam šķiet, ka arī Hitleram esot bijušas ebreju asinis. Ministrs vēlējās apsūdzēt ebreju Zelenski antisemītismā, bet ar šo frāzi atkal iekūlās skandālā un pasliktināja attiecības ar Izraēlu.
Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve komunikācijā ar sabiedrību Marija Zaharova iet sava priekšnieka pēdās un pat pārspēj viņu. 2020. gada septembrī Putinam nācās atvainoties Zaharovas vietā Serbijas prezidentam Aleksandram Vučičam, par Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālās pārtsāves “joku”. Zaharova Facebook ierakstā salīdzināja Vučiču, kurš tikās ar ASV prezidnetu Donaldu Trampu, ar personāžu no kinofilmas “Pamatinstinkts”, ko attēloja Šarona Stouna, kura izmeklētāja kabinētā pratināšanas laikā sēdēja bez apakšveļas. Neskatoties uz starptautisko skandālu, Zaharova palika amatā, kas norāda, ka Kremlī ir pamierināti ar Zaharovas vulgāro un nediplomātisko komunikācijas veidu. Tas vēl un vēl izgaismo Putina režīma morālo degradāciju. Krievijas vēstniecība Apvienotajā Karalistē izraisīja sašutumu un asu kritiku, kad tā Twitter kontā paziņoja, ka karagūstekņi no Ukrainas bataljona “Azov”, kas bija aizstāvējuši Mariupoles pilsētu, ir pelnījuši “pazemojošu nāvi”, tos pakarot. Krievijas vēstniecība Londonā demonstrē sevišķu agresivitāti komunikācijā ar pasauli.
Krievijas diplomāti mācās no vadoņa
2021. gada 20. maijā projekta “Pobeda” orgkomitejā Putins teica, ka Krievija periodiski saskaras ar mēģinājumiem kaut ko no tās nokost, bet viņa dos pa zobiem, ja kas: "Visi vēlas kaut kur mums iekost vai kaut ko mums nokost. Bet viņiem ir jāzina, tie, kuri gatavojas to izdarīt, ka mēs visiem izsitīsim zobus, tai lai viņi nevarētu vairs iekost.” Draudi un rupjība ir divi neatņemami Putina komunikācijas elementi. Krievijas prezidents izteicās par bijušo Polijas vēstnieku Krievijā: “nelietis, antisemītiskā cūka!” Putins TV kameru priekšā teica par Turcijas politisko vadību: “Ja kāds Turcijas varā ir izlēmis nolaizīt amerikāņiem vienu vietu – nu nezinu.” Ukraina saņēma vēl dramatiskāku uzrunu. Putins, pēc tikšanās ar Francijas prezidentu Emanuelu Makronu, uzrunāja Ukrainu par Minskas vienošanās pildīšanu: “Nravitsa, ne nravitsa – terpi moia krasavitsa!” (Patīk, vai nepatīk, paciet, mana skaistule!) Atgādināšu, ka tas ir “joks” no folkloras par izvarošanu... Traģiski, bet Krievijā daudziem tāds vadonis ir pieņemams.
Putins teica, ka Ļeņingradas ielas viņu iemācīja to, ka, ja kautiņš ir neizbēgams, tad ir jāsit pirmajam. Ielas huligāna leksika ir tuva Krievijas vadonim, tāpēc tā ik pa laikam izlaužas uz āru. No sirds pārpilnības mute runā. Šāds runas stils ir līdzīgs arī Krievijas cietumu subkultūras runas veidam. Krievijā kopš Staļina lēģeru laika, ļoti daudzi iedzīvotāji ir izgājuši cauri ielsodzījuma vietām, gan kā krimināli, gan politiski apsūdzētie. Putinam ir mācekļi – sekotāji. Dmitrijs Medvedevs, sākoties Krievijas karam pret Ukrainu, sociālajos medijos kļuva sevišķi agresīvs un rupjš pret ukraiņiem. Viņš rakstīja savā Telegram kontā: “Man bieži vaicā, kāpēc mani posti Telegram ir tik asi. Atbildu – es viņus ienīstu. Un kamēr es esmu dzīvs, es darīšu visu, lai viņi izzustu.” Iznīcināt veselu nāciju? Šāds paziņojums atbilst nacismam. Ja varas virsotnē tā runā, tad ko gaidīt no tai pakļautajiem diplomātiem un propagandistiem?
Nobeigumā
Krievijas medijos un diplomātijā jau kopš 2013. gada (un pat vēl pirms tam) valda anti-intelektuālisms; komunikācijas stils ir prasts, vulgārs, un pilns nicinājuma pret ukraiņiem un visiem, kuriem ir drosme kritizēt Kremļa politiku un agresiju pret Ukrainu. Krievijas diplomātu izteikumi arvien vairāk tiek adresēti nevis ārējai, bet iekšējai auditorijai. Krievijas diplomāti ir aizņemti, attaisnojot Putina noziedzīgos lēmumus. Tas padara ministriju zināmā mērā par propagandas aģentūru, kuras galvenais mērķis ir uzkurināt iekšējo auditoriju un demonstrēt lojalitāti vadonim. Var rasties priekšstats, ka Kremļa TV kanālos notiek konkurss, lai noskaidrotu, kurš var izdomāt vislielāko apvainojumu Ukrainai un tās draugiem Rietumos. Skats, protams, ir nožēlojams. Ne jau visi Krievijas diplomāti ir prasti huligāni. Izglītoti, zinoši vīri tēlo muļķus un agresīvus ielas pašpuikas. Nez’ kā šādā lomā iekšēji jūtas diplomāti, kuri ir pieraduši uzskatīt sevi par ārlietu dienesta eliti?
Krievu spiegi tiek izraidīti; tas ir labi, bet spriežot par pašu Krieviju, mums ir jāatzīst, ka nezinām, kas notiks ar krievu prātiem un sirdīm pēc kara Ukrainā. Tāpēc ir jādomā par to, kas notiks Eiropas un NATO austrumu flangā; Ukraina ir jāuzņem NATO, jo cerība par tiesiskumu atbalstošu Krieviju var arī palikt tikai kā cerība. Līdz ar karu Ukrainā, Krievija ir uz ilgiem laikiem zaudējusi tās ietekmes pozīcijas Eiropā, kādas tai vēl bija 2022. gada sākumā. Vienlaikus, šobrīd būtiski ir neatslābt, nenogurt no palīdzības sniegšanas Ukrainai cīņā ar agresoru. Tas viss ir jāuztur starptautiskajā dienaskārtībā, lai kādu dienu varētu saukt pie atbildības Krieviju par kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci.
Raksta oriģinālu lasiet portālā DELFI: https://www.delfi.lv/news/versijas/andis-kudors-krievijas-nediplomatiska-diplomatija-meli-spiegosana-un-rupjiba.d?id=55745792