Krievijas (o)pozīcija

Tā saucamo Krievijas parlamenta vēlēšanu kontekstā Vladimira Putina oponenti ir atkal mediju uzmanības lokā. Putina sistēma pagaidām neplaisā, turklāt tā cenšas arī kontrolēt vismaz kādus no saviem oponentiem.

Meiteņu dumpis zaudēja jaudu

2026. gada augusta beigās medijos izskanēja ziņa par Krievijas feministu protesta grupas “Pussy Riot” bijušās dalībnieces Margaritas Konovalovas (pseidonīms – Rita Flores) sadarbību ar Krievijas Federālo drošības dienestu (FSB). Grupa “Pussy Riot” starptautisku atpazīstamību ieguva ar pret Krievijas režīmu vērstām akcijām jau kopš 2011. gada. Grupa aktīvi iestājusies par vārda brīvību, LGBTQ interesēm, feminismu, kā arī kritizējusi Vladimira Putina režīmu un vērsusies pret Krievijas Pareizticīgo baznīcu saistībā ar tās atbalstu Kremlim. Par šīm akcijām grupas dalībnieces ir tikušas arestētas, notiesātas ar reālu cietumsodu, iekļautas Krievijas “ārvalstu aģentu” sarakstā, atzītas par ekstrēmistisku un teroristisku organizāciju. Par aktīvistēm savulaik iestājās ASV dziedātāja Madonna; “Pussy Riot” dalībnieces filmējās vienā no ASV seriāla “Kāršu nams” epizodēm, kur izaicināja “Krievijas prezidentu Petrovu”, izlejot uz galda dzērienu pēc viņa tosta… “Petrova” prototips protams bija Putins.

Savervētā Margarita Konovalova atklāja, ka FSB darbinieki veikuši kratīšanu viņas dzīvesvietā 2023. gada februārī, it kā par publikācijām, kuras viņa rakstījusi par Krievijas armijas pastrādātajām masu slepkavībām Bučā. Draudi uzsākt krimināllietu un nogalināt Margaritas māti tika lietoti, lai panāktu vienošanos par sadarbību. Opozicionāre piekritusi kļūt par specdienesta informatori ar segvārdu “Hārlija”, kuras uzdevums bija vākt informāciju un profilēt personas Krievijas opozicionārajā un protesta vidē. Savukārt 2025. gadā Konovalovai vajadzēja ievilināt Serbijā Krievijas informācijas resursa “Mediazona” izdevēju Pjotru Verzilovu, kur Krievijas aģenti viņu plānojuši nogalināt.

Baltkrievijas sadisti

Krievijas un Baltkrievijas dienesti aktīvi un mērķtiecīgi meklējuši vājos punktus Kremļa opozicionārajā vidē. Par atbilstošu samaksu, kas var būt, piemēram, atbrīvošana no krimināliem un administratīviem procesiem, personas piekrīt kļūt par ziņotājiem. Vēl 2021. gadā, pirms Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, Lukašenko režīms piespieda Minskā nosēsties Ryanair lidmašīnu, kas bija ceļā no Atēnām uz Viļņu, lai arestētu uz lidmašīnas klāja esošo pasažieri – toreizējo Baltkrievijas ziņu kanāla “NEXTA” galveno redaktoru Romānu Prataseviču un viņa toreizējo draudzeni Sofiju Sapegu. Tajā laikā “NEXTA” bija bāzēta Polijā un bija viens no ietekmīgākajiem pret Baltkrievijas valdību vērstajiem informācijas resursiem, kas atspoguļoja Baltkrievijas sabiedrības protestus kopš 2020. gada augusta.

Prataseviča aizturēšanai bija sekas. Eiropas lidkompānijām tika aizliegts izmantot Baltkrievijas gaisa telpu; Baltkrievijas aviokompānija “Belavia” vairs nedrīkstēja nolaisties Eiropas lidostās. Latvija un Baltkrievija faktiski izbeidza diplomātiskās attiecības. Pratasevičam tika piespriesti astoņi gadi cietumā, kā arī pienākums atmaksāt naudas sodu, kas mērām aptuveni 7 miljonu eiro apmērā, kas saistīts ar 2020. gada izcēlušajiem protestiem un to radītiem zaudējumiem Baltkrievijas valstij. Taču vien trīs nedēļas vēlāk Aleksandrs Lukašenko apžēloja opozicionāru, izņēma viņu no Baltkrievijas valsts teroristu saraksta. Tas viss – bez jebkādiem paskaidrojumiem. Sapega tika notiesāta 2022. gadā, bet apžēlota 2023. gadā, pēc kā atgriezās savā dzimtenē Krievijā.  Nedaudz vēlāk – 2025. gadā varas retorika mainījās. Pratasevičs tika nosaukts par izlūkošanas dienesta darbinieku un sāka vadīt propagandas televīzijas šovu “Bez aizsega”, kurš bija pieejams Baltkrievijas propagandas resursā CTVBY. Vērojot Prataseviča nostājas izmaiņas, var izdarīt pieņēmumu par to, ka viņu salauza, “izsakot priekšlikumu, no kā nebija iespējams atteikties”.

Aleksandra Lukašenko iekšējā būtība bija labi redzama baltkrievu revolūcijas laikā 2020. gadā, kad vadonis staigāja riņķī ar “Kalašņikova automātu”. Lukašenko 90. gadu politiskie opozicionāri – Anatolijs Krasovskis, Viktors Gončars, un Jurijs Zaharenko pazuda bez vēsts. Krasovska un Gončara pazušanas vietā 1999. gadā tika atrastas asinis, stikla lauskas un automašīnas bremzēšanas pēdas. Kādu laiku pirms baltkrievu revolūcijas Vladimirs Putins ar mediju palīdzību vēlējās diskreditēt savu “draugu Lukašenko”, jo biedri atkal kaut ko nebija sadalījuši. Toreiz vācu medijā “DW” parādījās viens vīrs – Garavskis no SOBR vienības, kurš apgalvoja, ka esot piedalījies režīma opozicionāru nogalināšanā Baltkrievijā.[1] 

Baltkrievijas dienesti ir vardarbīgi uzbrukuši un patvaļīgi aizturējuši žurnālistus, aktīvistus un pilsoņus, kas apstrīd režīma leģitimitāti. Tiesu vara nav neatkarīga, to kontrolē Lukašenko uzticamības personas.  ASV domnīca “Freedom House” jau daudzus gadus monitorē tranzītu no totalitārisma uz demokrātiju bijušajās padomju republikās un Varšavas pakta valstīs. Domnīcas eksperti, atbildot uz jautājumiem: “Vai pastāv neatkarīga tiesu vara?”, “Vai civillietās un krimināllietās dominē taisnīga tiesvedība?”, “Vai pastāv aizsardzība pret nelikumīgu fiziska spēka pielietošanu un brīvība no kara un nemieriem?”, deva Baltkrievijai 0 punktus no 4 iespējamiem (0 – zemākais rādītājs).[2] Minētais norāda, ka Baltkrievijas režīms, ietekmējot savu pilsoņu rīcību, var nerēķināties ar likuma un morāles normām; tas padara Baltkrievijas pilsoņus, kuri dzīvo ārpus savas valsts, par ievainojamiem. Vai Krievijas pilsoņi ir labāk pasargāti?

Krievijas opričņiki

Putina režīms atsevišķās jomās sāk jau līdzināties totalitāram; par to liecina gan Staļina laika prakse ieslodzījuma ilguma piespriešanā, gan pilsoņu kriminālvajāšana par aicinājumu uz mieru, nevis karu. Jēla Universitātes profesors Timotijs Snaiders (Timothy D. Snyder) (viens no vadošajiem fašisma ideoloģijas ekspertiem) ir norādījis, ka Putina nostiprinātais režīms atbilst fašisma definīcijai.[3] Putina politiskie oponenti tiek nogalināti vai vismaz vajāti un iebiedēti. Esam redzējuši tādus režīma oponentus, kuri zaudēja dzīvību savas pārliecības un rīcības dēļ. Anna Poļitkovska, Boriss Ņemcovs un Aleksejs Navaļņijs ir tie zināmākie, bet ne vienīgie. Krievijā plaši izplatītā korupcija veicina saišu uzturēšanu starp valsts amatpersonām un organizēto noziedzību. Kremlim netrūkst cilvēku gan Galvenajā izlūkošanas pārvaldē (GRU), gan citur, kuri ir gatavi izdarīt netīro darbu gan valsts iekšienē, gan aiz robežām. Domnīca “Freedom House” norāda, ka Krievijas vara īsteno starptautiskas represijas pret indivīdiem, kurus vēlas sodīt. Tiek veiktas slepkavības ārzemēs, nelikumīga deportācija un Interpola ļaunprātīga izmantošana.[4] 

Ārvalstīs dzīvojošie Krievijas pilsoņi var tikt šantažēti, draudot nogalināt vai arestēt viņu radiniekus Krievijā, kur pastāv “selektīvais tiesiskums” un “teletiesiskums”.  “Selektīvais tiesiskums” tika īstenots pret Mihailu Hodorkovski, izvirzot viņam kriminālas apsūdzības un atņemot naftas kompāniju “Jukos”. Savukārt, ar “teletiesiskumu” tiek saprasta prakse, kurā Putina administrācijas amatpersonas  telefoniski informē tiesnešus par nepieciešamo tiesas spriedumu konkrētajā lietā. Par safabricētām apsūdzībām var tikt aizturēti arī Krievijas pilsoņi, kuru radinieki dzīvo Eiropā. Nonākšana ieslodzījuma vietā, var novest pie spīdzināšanas, kas Krievijā ir sistēmiska parādība.

Secinājums no šī ir vienkāršs un baiss – Krievijas un Baltkrievijas dienesti var pieprasīt no saviem pilsoņiem ārvalstīs ārkārtīgu plašu pakalpojumu klāstu. Šādi “pakalpojumi” var iziet ārpus tiesisku un demokrātisku valstu priekšstata par pilsoņu pienākumiem pret savu valsti.

Sobčakas “pārvērtības”

Ne visus ir jālauž, lai tie sadarbotos ar cilvēkēdāju režīmiem; daži to dara bez piespiešanas.  Viens no opozicionārās fasādes mālēšanas piemēriem ir 90. gadu Putina priekšnieka Anatolija Sobčaka meita Ksenija, kura jau sen atteikusies kritizēt Putina autoritārismu un pieslējusies Kremļa propagandas ruporiem. Sobčaka nesen reaģēja uz Volodimira Zelenska paziņojumu par to, ka Krievijas gaisa telpa un pat civilās lidostas vairs nav drošas. Sobčaka teica, ka esot satraucoši, ka Eiropas līderi uz šo nav reaģējuši. Savā “Telegram” kanālā “Krovavaja Bariņja” Sobčaka pameta pieklājības robežas un cita starpā apgalvoja, ka Ukraina it kā “palaidīs dronus, kur vien vēlēsies”. 

Pirms kāda laika medijos parādījās Sobčakas draudzīgā sarakste ar Krievijas propagandisti Margaritu Simoņanu – reti agresīvu un cinisku Kremļa dezinformācijas izplatītāju. Pieminu te par Putina krustmeitu dēvēto (viņa to noliedz) Kseniju tikai tāpēc, ka viņa ap 2011.-2013. gadu bija viena no redzamākajām “opozicionārēm” Krievijā. Kādā 2012. gada intervijā Sobčaka atzina, ka viņai ir laba attieksme pret Putinu kā pret cilvēku, kurš vienīgas palīdzēja viņas tēvam grūtos laikos, taču kā politiķis Putins Ksenijai neliekoties simpātisks. 2018. gadā viņa kandidēja uz valsts prezidenta amatu Krievijā, palīdzot Putinam vēlēšanu fikcijas uzturēšanā. Krievijā nenotiek ne īstas parlamenta, ne prezidenta vēlēšanas; visi, kuri piedalās balsošanas teātrī, tikai palīdz galvenās lomas spēlētājam – Putinam. “Jabloko” šogad ir noņemts no vēlēšanu trases par aicinājumiem uz uguns pārtraukšanu Ukrainā, tomēr ne ar dalību vienmandāta apgabalos, ne ar aicinājumu bojāt biļetenus, Grigorija Javlinska radītais politiskais spēks neko būtisku diemžēl nevar panākt. Putins un viņa padotie ir saauguši ar pašu radīto autoritāro sistēmu un negrasās viegli padoties.

Nobeigumā

Ne visi krievi, kuri dzīvo ārpus Krievijas, apkalpo Kremli; ir tādi, kuriem sirds deg par reālām pārmaiņām Krievijā. Daudzi ir cietuši savas pārliecības dēļ un zaudējuši daudz ko – daži pat dzīvību. Tomēr daļa Krievijas un Baltkrievijas opozicionāro organizāciju un to dalībnieku rada jaunus riskus Eiropas valstu drošībai. Neskatoties uz atsevišķiem centieniem vērsties pret Krievijas režīmu, bieži vien izpaliek šo organizāciju palīdzība Ukrainai. Tāpat dienaskārtībā bijušas pūles panākt brīvākus ieceļošanas režīmus Krievijas pilsoņiem Eiropā; citi mēģinājuši vērsties pret Eiropas ieviestajām ekonomiskajām sankcijām pret Krieviju. Ilggadējais opozicionārs Iļja Jašins komentējis, ka, viņaprāt, ir grūti iedomāties, ka kāds Kremļa spiegs vai sabotieris būtu mēģinājis ieceļot Eiropā, izmantojot Vācijas humanitāro vīzu programmu Krievijas opozicionāriem un pret-kara aktīvistiem.[5] Es nebūtu tik pārliecināts.

[1] Andis Kudors. Tihanovskas ultimāts un atbalsts Lukašenkam Latvijā. Latvijasdrosiba.lv, 15.10.2020. https://www.latvijasdrosiba.lv/post/tihanovskas-ultim%C4%81ts-un-atbalsts-luka%C5%A1enkam-latvij%C4%81

[2] Freedom House. Belarus. Freedom in The World 2026. https://freedomhouse.org/country/belarus/freedom-world/2026

[3] Timothy D. Snyder.  We Shoud Say it. Russia Fascist. The New York Times.  19.05.2022. https://www.nytimes.com/2022/05/19/opinion/russia-fascism-ukraine-putin.html

[4] Freedom House. Russia. Freedom in The World 2026. https://freedomhouse.org/country/russia

[5] Ilya Yashin. Russia’s Exiled Opposition Wants What’s Best for Europe. It’s a Better Future For Russia, Too. The Moscow Times. Aug. 7, 2026. https://www.themoscowtimes.com/2026/08/07/russias-exiled-opposition-wants-whats-best-for-europe-its-a-better-future-for-russia-too-a93435