Krievijas propagandas vēsmas Rietumvalstu medijos
- Andis Kudors
- pirms 1 dienas
- Lasīts 6 min
Vairāki Rietumu mediji martā un aprīlī izrādīja raizes par Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem. Kāpēc?
Pagājušā gadsimta 80. gados runāja, ka PSRS VDK plāns bija uzvarēt Rietumu pasauli nevis kara laukā, bet cilvēku prātos. Lielākā daļa no VDK darba ārvalstīs bija nevis klasiska spiegošana, kā to pasniedz populārā kultūra, bet gan lēns un ilgs process, kas sevī ietver sabiedrības noskaņojuma ietekmēšanu, demoralizēšanu un šķelšanu. Uz Rietumiem aizbēgušā Viktora Suvorova (Rezuna) grāmata “Akvārijs” dod iespēju ieskatīties Aukstā kara laika slepenajā cīņā, ko īstenoja Galvenās izlūkošanas pārvalde (GRU), ietekmējot un izmantojot Rietumu mediju žurnālistus.
Analītiskais portāls The Insider[1] arī mūsdienās ir izgaismojis GRU un SVR (Ārējās izlūkošanas dienests) aktīvos pasākumus (aktivnije meroprejatija) Eiropā, kuru mērķis ir tikai viens – destrukcija. Maskavieši nav atmetuši savas globālās ambīcijas, cenšoties ietekmēt puspasauli. Diemžēl redzam, ka daļa Rietumu mediju tīši vai netīši turpina atgremot Krievijas propagandas vēstījumus un dot vārdu tiem, kuri nav pelnījuši tikt pie mikrofona savu destruktīvo uzskatu un rīcības dēļ. Vai ir jāintervē Kremļa pozīcijas paudēji? Domāju, ka ne, tāpat kā nav jādod iespēja nacistiem un fašistiem uzrunāt tūkstošus ar mediju starpniecību. Vairākiem Rietumvalstu medijiem tomēr ir cita nostāja šajā jautājumā.
Atkal tie rusofobi!
Šajā pavasarī Rietumu mediji aktīvi pievērsās Latvijai. Starmešu gaismā – krievu pensionāri Latvijā, kuriem tiek “uzspiestas valsts valodas zināšanu pārbaudes”. Tas ļoti atbilst Krievijas propagandas ilggadējam naratīvam par krievu tautiešu vajāšanu Baltijā. Šo grupu tiesību aizstāvju lomā BBC un DW raidījumos šoreiz ir ilggadējie Latvijas politiķi, kas ilgstoši spēlējuši nopietnu lomu Latvijas sabiedrības sašķeltības uzturēšanā. Bijušie vai esošie saskaņieši un aktīvisti – Regīna Ločmele, Igors Pimenovs, Boriss Cilēvičs un Elizabete Krivcova. Atgādinu, ka “Saskaņas centrs” ir kavējis sabiedrības saliedēšanos, nevis to veicinājis. Ja kultivējat “9. maiju”, tad latviešus savā pusē nepārvilksiet. Tad kāpēc kultivējat? – Lai vairotu krievu diasporizāciju, un nepārtrauktu lūkošanos uz Maskavu.
Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāves Marijas Zaharovas stāsts par “rusofobiju” un krievu tautiešu vajāšanu/apspiešanu/diskrimināciju Baltijas valstīs ir vēl senāks nekā Putina atrašanās Krievijas vadoņa krēslā. Tas ir viens no tradicionālajiem un ilgstoši tiražētiem tematiskajiem rāmējumiem, kurus izmanto Krievijas valsts oficiālie un tāpat arī neoficiālie propagandas kanāli. “Rusofobijai” parasti līdzās ir stāsti par krievu skolu slēgšanu, koncentrācijas nometnēm “krievvalodīgajiem baltiešiem”, vēstures pārrakstīšana, nacisma atdzimšana, militarizācija utt. Tādus pašus izdomājumus Krievija radīja arī par Ukrainu, kad gatavoja augsni militārajai intervencei. Daži no Krievijas radītajiem propagandas izdomājumiem par Ukrainu arī joprojām ir dzīvi Rietumu sabiedrībā.
Francijas medijs RFI
Ielūkosimies dažos šī pavasara raidījumos (filmās), kas, kā sarunājuši, martā un aprīlī veltīja garus sižetus krievu tēmai Latvijā. Viens no tiem ir Francijas medijs Radio France Internationale (RFI), kurš krievu valodā uzrunāja auditoriju ar raidījumu “30 gadi bez balss tiesībām. Nepilsoņi – statuss, kas sašķēla Latviju”. Jau pats nosaukums ir tendenciozs. Latviju sašķēla nevis nepilsoņu statuss, bet padomju okupācija, ar kuras sekām joprojām cīnāmies.
RFI raidījums par nepilsoņiem ir arī pilns ar vizuālo manipulēšanu, skaistie Rīgas skati filmētājiem ir pagājuši secen, pārsvarā redzam Zinātņu akadēmijas apkārtni un gājēju tuneļus… Arī tā protams ir Latvijas realitāte, bet ne visa. Propaganda jau nav meli, tā ir vienpusēja, emocionāli iepakota informācija, kurā daudz kas svarīgs ir atstāts aiz kadra. No vienas puses, daļa labas žurnālistikas principi RFI filmā ir ievēroti, jo tiek dots vārds arī vēsturniekam/diplomātam Gintam Apalam, Saeimas deputātiem – Artūram Butānam un Ainaram Latkovskim, kuri atgādina skatītājiem pašsaprotamas patiesības, tomēr filmā dominē cīnītājs pret latviešu pašnoteikšanos Igors Pimenovs sarūgtinātā Regīna Ločmele, kā arī viens otrs krievu pensionārs, kurš sūdzas par “slikto” Latviju, kura it kā dara pāri upuriem – krieviem, jo prasa (kas varētu iedomāties šādu latviešu nekaunību?!) zināt valsts valodu…
Polarizācija un vienotība
RFI izveidoja vēl citu filmu – par bailēm no Krievijas iebrukuma.[2] Filmā tiek runāts par “sabiedrības polarizāciju”; starp rindiņām ir apjaušama doma – risinājums būtu divkopienu valsts vai tautu saplūšana uz krievu valodas bāzes, pat ja tas filmā netiek atklāti pateikts. Rietumeiropas mīkstčaulīgās daļas ideja – “miers par katru cenu”, ir ideja, kas tomēr liek kādam maksāt. Šoreiz – latviešiem, jo taisnīgums nav svarīgs, ka tikai miers… Filmas pamatvēstījums ir skaidrs, latviešiem vajadzēja piekāpties, jo krieviem tā ir ērtāk… Var tikai pabrīnīties kā impērijas gars nemirst, un nemirst arī netaisnīgā ideja par to, ka Krievijas kaimiņu tautām nav nekādu pašnoteikšanās tiesību savās zemēs, jo daļai krievu tas nepatīk… Regīna Ločmele sūdzas, kā pirmajā, tā otrajā RFI filmā. Arī otrajā tiek dota iespēja izskanēt saprāta balsij, politiķu Ainara Latkovska, Artūra Butāna un diplomāta/vēsturnieka Ginta Apala komentāros, tomēr kopumā filma ir tendencioza.
RFI žurnālists skaidro, to pašu, ko Latvijas izglītības reformas sabotieris Igors Pimenovs, proti, 2022. gadā daļa latviešu politiķu esot sākuši skatīt visu krievisko par ļaunumu, un tas esot sašķēlis Latviju divās daļās.[3] Nē, biedri propagandisti, vienotība būs tad, kad tā krievu daļa, kura vēl cīnās pret padomju rusifikācijas seku likvidēšanu, pārtrauks to darīt un palīdzēs latviešiem saglabāt visas pasaules kultūras mantojuma latvisko daļu. Starp citu, katram Latvijas pilsonim ir šāds pienākums, lai kāda būtu viņa(as) izcelsme.
Vācu mediji Deutsche Welle un Tagesschau
Arī vācu medijs Deutsche Welle raizējas par Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem, kuriem jāmācās latviešu valoda.[4] Elizabete Krivcova skaidro vāciešiem, cik netaisnīgi ir prasīt veciem cilvēkiem runāt valsts valodā. Raidījumā tiek intervēta kāda Krievijas pilsone Gaļina Nikolajeva, kura saskārusies ar jaunajām valodas prasībām, ir nodzīvojusi Latvijā aptuveni 60 gadus un nav iemācījusies latviešu valodu. Esot te studējusi, apprecējusies; teica, ka viņai te patīk. Apbrīnojami, ka Krievijas pilsoņi, kuri dzīvo Latvijā, vēlas noteikt, kādai kārtībai ir jābūt zemē, kuru viņi tā īsti nemaz nav izvēlējušies par savu, jo ir citas valsts pilsoņi.
Arī vācu medijs Tagesschau šā gada 15. martā pievienojies citu mediju šī pavasara raizēm par krievu likteni Latvijā.[5] Vācieši rādīja Vladimiru Galočkinu, kurš Latvijā nodzīvojis 50 gadus, bet valodu nav iemācījies. Viņš gan atzīst, ka nožēlo, ka nav izmantojis laiku un iemācījies valodu jau iepriekš.
BBC krievu redakcija
BBC krievu redakcija 17. martā nāca klajā ar raidījumu par krieviem Latvijā.[6] Kopumā labas žurnālistikas principi tika ievēroti, jo atskaņoja dažādus skatījumus uz Latvijas valodas un imigrācijas politiku. Bet galvenie varoņi atkal bija tie Latvijā dzīvojošie krievi, kuri nav jaudājuši apgūt latviešu valodu. Viņiem palīdz Krievijas tautiešu politikas atbalstītāja Elizabete Krivcova (viņa ir intervētā eksperte kā pie vāciešiem, tā britiem), kura Latvijas izglītības un valodas politiku neatbalsta, līdzīgi kā to neatbalsta arī Kremļa iemītnieki. Sižetu ievados skaļi stāstīts, ka “krieviski runājošie Latvijas iedzīvotāji” sastāda trešo daļu no visiem valsts iedzīvotājiem, taču daudz klusāk tiek teikts, ka šobrīd lūgumu pamest valsti saņēmušas tikai nedaudz virs 800 personām.
Kāpēc tāds kolektīvs uztraukums Vācijā, Francijā un Lielbritānijā? Ir izskanējusi versija, ka Rietumu mediju krievvalodīgo redakciju raidījumi par krieviem Baltijas valstīs ir daļa no potenciālā Krievijas iebrukšanas plāna, kas tiek kūrēts ar aģentu palīdzību. Vai šai pret Latviju vērstajai nomelnošanas kampaņai ir saistība ar Krievijas likumprojektu par rīcību “savējo” apspiešanas gadījumā, mēs varam tikai minēt.
Labticīgi varētu pieļaut arī citu versiju, proti, RFI, DW un BBC 2026. gada raidījumi tapa, nevis veidojot “informatīvo pavadījumu” eventuālajam Krievijas iebrukumam Baltijas valstīs, bet tiešām raizējoties par mūsu drošību. Žurnālisti steidza noskaidrot, kas īsti pie mums notiek un “pēkšņi atklāja” it kā krievu diskrimināciju un atkal kaunina mūs, kā Van Der Stūla laikos. Lai kura no versijām būtu patiesa, filmu saturs ir lielā mērā antilatvisks, tas nodara ļaunumu, jo iedrošina Pimenovu, Krivcovu un citus aktīvistus uzturēt Latvijas rusifikāciju un sabiedrības sašķeltību, turklāt Latvijas reputācija tiek nomelnota.
Vispirms ideja, tad matērija
Ir jāņem vērā, ka vairāku Rietumvalstu mediji (DW, BBC, RFI u.c.) savās redakcijās par žurnālistiem ir nolīguši krievus, kuri ir kreisi-liberāli noskaņoti un nesaprot nācijvalstu vērtību. Viņu filozofija ir multikulturālisms, kas kalpo kā nacionālo identitāšu pakāpeniskas izdzišanas pamatojums. Šajā ziņā šie postmodernie krievi ir labi sabiedrotie tiem vāciešiem, britiem un francūžiem, kuri ilgus gadus turēja savu valstu vārtus plaši atvērtus ekonomiskajiem imigrantiem no Ziemeļāfrikas, Tuvajiem Austrumiem un Āzijas. Ja tavā vērtību piramīdā dominē nauda, tad nacionālās identitātes apdraudējums tev ir maznozīmīgs. Šajās mūsdienu kreisajās vēsmās ir atradusi sevi arī daļa Eiropas Savienībā dzīvojošo krievu, kuri par Putinu domā līdzīgi kā mēs, bet par nācijvalstu attīstību – atšķirīgi, tāpēc kritizē Latviju.
Nobeigumā
Starp tendenciozitāti un atklātu propagandu ir ļoti šaura robeža. Šajos sižetos tiek ievērota nosacīta žurnālistiskā objektivitāte, taču akcents ir viennozīmīgs – “Latvijā tiek apspiesti krievi”. BBC, DW un RFI raidījumos nav intervēti uz Sibīriju izsūtītie latvieši, un daudz mazāk un emocionāli neitrālāk stāstīts par to, kā tika īstenota PSRS koloniālā politika, Baltijas iedzīvotāju deportācijas, vai, piemēram, tas, ka šie bijušie PSRS pilsoņi 2000. gadu sākumā brīvprātīgi izvēlējās iegūt Krievijas pilsonību. Tas tobrīd droši vien šķita ļoti ērti – būt Krievijas pilsonim, bet nedzīvot Krievijā t.i. mīlēt Krieviju no attāluma. Bet viņiem par pārsteigumu izrādījās, ka pilsoņa pase nav tikai apdrukāts papīrītis.
[1] The Insider. https://theins.press/en.
[2] Боятся ли в Латвии войны c Россией? Большой репортаж, RFI, 04.04.2026, https://www.youtube.com/watch?v=7PqmDgXLS6M
[3] 30 лет без права голоса. Неграждане — статус, разделивший Латвию, RFI, 24.03.2026.
[4] Hundreds of Russians face expulsion from Latvia, DW, https://www.dw.com/en/hundreds-of-russians-face-expulsion-from-latvia/video-74689398
[5] Sprache lernen oder Ausweisung riskieren, Tagesschau, 15.03.2026.,
[6] Выучить латышский или уехать. Как новые правила меняют жизнь граждан России в Латвии, BBC, 17 марта 2026, https://www.bbc.com/russian/articles/crrx9pxl9e8o
Komentāri