Krievijas uzbrukumi Eiropai: sabotāža, kaitniecība un citas cūcības
Krievijas uzbrukuma metožu arsenālā ir sabotāžas pret kritiskās infrastruktūras objektiem un Eiropas militāro industriju, Maskavai neērtu cilvēku slepkavības un iebiedēšana, kā arī provokācijas uz NATO austrumu robežas. Šo uzbrukumu intensitāte, kā arī risks, ka tie prasīs cilvēku upurus Eiropas valstīs, aizvien pieaug. Līdz ar to palielinās arī NATO un Krievijas militārās konfrontācijas riski.
Ļaunie arhitekti
Krievija cenšas izmainīt drošības arhitektūru Eiropā; viņam piebalso no starptautiskās politikas maz ko saprotošie Donalds Tramps, Stīvs Vitkofs un Džareds Kušners. Pat ja kaut ko saprot, tomēr darbojas tādā darījumu stilā, kur vārds “taisnīgums” ir rudiments. Tas nozīmē, ka Ukrainai būtu jāpadodas, bet ak vai! – Tā neatdod zemi Donbasā, kas tai pieder, un darījumi ar Krieviju ir apgrūtināti.
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs ir atkal uzlicis veco plati par “kopīgu un nedalāmu” Eiropas drošību. Pārtulkošu – Krievija vēlas kontrolēt vismaz daļu Eiropas un jo īpaši tās kaimiņvalstis, kuras bija PSRS sastāvā. Lavrovs skaidro, ka vienas valsts drošība nedrīkstot tikt panākta uz citu valstu rēķina. Protams! Tāpēc pārtrauciet karot pret Ukrainu un vienreiz lieciet mierā arī citus kaimiņus, kas jūs necik nemīl, vēl vairāk – uzskata, ka atrasties blakus Krievijai ir liela nelaime. Neviens Krieviju neapdraudēja, vienkārši kaimiņi bēga no jums uz NATO. Tie, kuri paspēja, ir gandarīti, bet tie, kuri kavējās un nepaspēja – saskaras ar Krievijas nāvējošo “mīlestību”, par kuru nesen izteicās Aleksandrs Dugins.
Tas nav konvencionāls karš, bet miers tas arī nav
2026. gada rudenī mēs vairs nedzīvojam miera laikos, bet – Krievijas sākta uzbrukuma Eiropai un faktiskos kara apstākļos. Atbilstoši 2021. gada ultimātam, Krievija vēlas panākt Ziemeļatlantijas līguma organizācijas likvidēšanu. Tāpēc vismaz pēdējā gada laikā mēs skaidri redzam, ka Krievija savu militāro agresiju ir pavērsusi ne tikai pret Ukrainu, bet arī Eiropu. Pat ja saucam tos par hibrīdkara uzbrukumiem, tie ir un paliek Krievijas uzbrukumi Eiropai.
Sākotnēji šajā rakstā vēlējos uzskaitīt tos noziedzīgos aktus Eiropā, par kuriem ir skaidrs (vai vismaz ir pamatotas aizdomas), ka tos sarīkojuši Krievijas dienesti. Bet saraksts izrādījās tik garš, ka nolēmu vairāk uzmanības pievērst notikumu būtībai un Eiropas reakcijai, nevis katram gadījumam.
Krievijas nolūks, īstenojot sabotāžas Latvijas un citu Rietumvalstu teritorijā, ir graut sabiedrības uzticēšanos valsts varai, viest šaubas par sabiedrības kopējo drošību, negatīvi ietekmēt sabiedrības viedokli par atbalsta sniegšanu Ukrainai un ukraiņiem, kā arī radīt maldīgu priekšstatu par it kā pastāvošu plašu kustību, kas atbalsta Krieviju. Kā nesen trāpīgi atzīmēja Edvards Lūkass: “Eiropa ir plaši atvērta uzbrukumiem – sākot ar draudiem un ļauniem jokiem un beidzot ar nāvējošu valsts terorismu. Tāpēc Krievija spiedienu tikai pastiprina. Neizteiktais vēstījums ir skaidrs: “Atdodiet mums Ukrainu, un mocības beigsies.””[1] Krievija ir pārvērtusies par valsti – teroristu, kas savas paranojas un impēriskuma ideju kokteiļa dēļ kā ķīlnieku ir sagrābis daļu Ukrainas teritorijas ar visiem cilvēkiem.
Metodes
Viena no metodēm, kas iznāk priekšplānā, vērojot sabotāžas akcijas un visdažādākos hibrīdkara īstenošanas epizodes, ir citu valstu pilsoņu izmantošana Krievijas mērķiem. Pēdējo mēnešu laikā virknē Eiropas valstu fiksēti Krievijas dienestu organizēti kaitniecības gadījumi, kuru izpildītāji ir nevis Krievijas, bet dažādu trešo valstu un arī NATO/ES valstspiederīgie. Kopš 2026. gada janvāra Eiropas valstīs ir fiksēti vairāk kā 20 sabotāžu gadījumi, kuru organizēšanā un izpildē iesaistījušies Polijas, Moldovas, Turcijas, Lielbritānijas, Kubas un citu valstu pilsoņi. Sabotāžas uzdevumu izpildītāji tiek piesaistīti dažādās saziņas lietotnēs, visbiežāk “Telegram”. Lietotne tiek izmantota gan personu uzrunāšanai, gan uzdevumu došanai un izlūkinformācijas saņemšanai.
Lai apgrūtinātu Eiropas valstu dienestu darbību, Krievijas dienesti izmanto daudzpakāpju aģentūras modeli. Krievijas specdienestu darbinieks ir šīs ķēdes sākumposms, kas sagatavo un dod uzdevumu. Tam seko viens vai vairāki starpnieki pa vidu. Ķēdes galā ir izpildītājs, kurš var nezināt uzdevuma devējus. Uzdevuma nodošanā ir iesaistīti starpnieki, kuri savstarpēji sazinās lietotnēs un klātienē nemaz nesatiekas. Šo pasākumu organizētāji un izpildītāji mērķtiecīgi cenšas slēpt savu saistību ar Krievijas dienestiem.
Pie mums
Arī Latvijā par Krievijas pieaugošo apdraudējumu ir brīdinājis Valsts drošības dienests (VDD), proti, atbilstoši dienesta vērtējumam Krievijas specdienestu organizētās sabotāžas aktivitātes rada lielākos draudus Latvijas nacionālajai drošībai. Līdzīgi kā citviet Eiropā arī Latvijā sabotāžas galvenokārt izpaudušās kā ļaunprātīgas dedzināšanas gadījumi. Taču līdzās sabotāžām Krievija demonstrējusi gatavību īstenot letālas operācijas. Ne vairs tikai pret tās opozicionāriem, bet par mērķiem kļuvuši NATO/ES valstspiederīgie.
VDD ir norādījis, ka pret Latviju organizēto sabotāžu izmeklēšana liecina par daudzpakāpju aģentūras modeļa vervēšanu arī noziedznieku vidū, gan starp bijušajiem, gan esošajiem ieslodzītajiem. Šādas personas var būt gan starpnieki, gan arī uzdevumu izpildītāji. Atrašanās šādā vidē jau liecina, ka personas var būt atvērtas dažādiem “uzdevumiem” ātras naudas dēļ. Tomēr ne vienmēr izpildītāji sev apsolīto samaksu realitātē saņem. Tā var netikt izmaksāta, vai arī pazust kaut kur garajā starpnieku ķēdē. Naudas nodošanai var tikt izmantotas kriptovalūtas, vai arī kāda no daudzajām pieejamām finanšu lietotnēm – tās nepievērš tik lielu vērību savu klientu darījumiem, kā to dara bankas.
Ceļotāju problēma
VDD regulāri atgādina, ka Latvijas valstspiederīgie, kuri apmeklē Krieviju, pastāvīgi saskaras ar Krievijas specdienestu interesi. Krievijas specdienesti potenciālo aģentūru var nolūkot arī to personu vidū, kuras ceļo uz Krieviju. Krievijas robežsardze ir Federālā drošības dienesta (FSB) struktūrvienība. Piemēram, izbraucot no Latvijas teritorijas uz Krieviju un sastopoties ar FSB robežsardzes dienesta virsniekiem, izbraucēji nonāk Krievijas specdienesta redzeslokā. Tādējādi visparocīgākie mērķi informācijas ieguvei par norisēm Latvijā un potenciālai vervēšanai Krievijas specdienestiem aizvien saglabājas tie Latvijas iedzīvotāji, kuri apmeklē Krieviju.
Vienlaikus būtiskus riskus rada Krievijas pilsoņi, kuriem joprojām ir samērā plašas iespējas iegūt vīzas Šengenas zonas dalībvalstīs. Pašreizējā Eiropas vīzu politika attiecībā uz Krievijas pilsoņiem satur būtiskus trūkumus, kas attiecīgi rada drošības riskus. Vīzu izsniegšana joprojām ir katras valsts nacionālajā kompetencē. Kamēr, piemēram, Baltijas valstis un Somija ir ievērojami samazinājušas vīzu apstiprinājumu skaitu, citas dalībvalstis turpina izsniegt simtiem tūkstošu tūristu vīzu.
Nobeigumā – Eiropas dienestu pretdarbība
Eiropas valstu drošības dienestu veiktā analīze liecina, ka Krievijas izlūkošanas aktivitāšu primārais uzdevums ir identificēt ievainojamības kritiskās infrastruktūras objektos, valsts un pašvaldību institūcijās, militārās un civilās aizsardzības objektos. Šādas identificētas ievainojamības ļauj vēlāk plānot un veikt sabotāžas, kas visbiežāk izpaužas kā ļaunprātīga dedzināšana.[2]
Pēc tam, kad no Krievijas vēstniecībām Eiropas valstīs tika izraidīti simtiem Krievijas izlūkdienestu virsnieku, kuri darbojās diplomātiskā piesegā, Krievijas Bruņoto spēku Ģenerālštāba Galvenā izlūkošanas pārvalde (GRU) pārgāja uz decentralizētu aģentūras modeli. Šajā modelī, izmantojot tiešsaistes ziņu apmaiņas lietotnes, piemēram, jau minēto Telegram, tiek savervēti vietējie noziedznieki un trešo valstu pilsoņi, lai veiktu ļaunprātīgas dedzināšanas, vandalismu un izlūkinformācijas iegūšanu.
Eiropas valstu drošības dienesti ir sekmīgi izjaukuši vairākas Krievijas plānotas sabotāžas operācijas. Piemēram, kopīgiem spēkiem tika neitralizēti plāni nogalināt Arminu Pāpergeru (Armin Papperger) — lielā Vācijas aizsardzības rūpniecības ražotāja Rheinmetall izpilddirektoru. Ir Jāņem vērā, ka informācija par novērstajiem sabotāžas gadījumiem (līdzīgi kā par novērstajiem terora aktiem) līdz plašākai sabiedrībai nonāk reti. Informācija par Eiropas valstu specdienestu sekmēm, likvidējot apdraudējumu valstu drošībām, pamatoti ir aizsargājama un tradicionāli to saņem šo valstu augstākās amatpersonas. Plašāka informācijas atklāšana apdraudētu sekmīgu sadarbības operāciju norisi un iespējas apdraudējumu novērst nākotnē.
Dienestu publiskie paziņojumi liecina, ka sadarbības intensitāte, apmaiņa ar izlūkinformāciju, risku identificēšana un secīgi preventīvie pasākumi ir tie, kas ir ļāvuši un joprojām ļauj Eiropas valstu dienestiem, tostarp Latvijas specdienestu kopienai, novērst virkni Krievijas plānoto sabotāžu.
[1] Edvards Lūkass: Kā uzspridzināt Eiropu. DELFI.lv, 09.11.2026.
[2] Attribution of the Milrem Arson Attack to Russian Security Services https://kapo.ee/en/media/attribution-milrem-arson-attack-russian-security-services/;
The GRU is changing the methods of conducting kinetic operations and expanding the range of targets https://www.vsd.lt/en/reports/russia/the-gru-is-changing-the-methods-of-conducting-kinetic-operations-and-expanding-the-range-of-targets/;
Statement regarding the sabotage activities of the Russian Federation https://www.abw.gov.pl/pl/aktualnosci/2569%2CKomunikat-dotyczacy-dzialalnosci-dywersyjnej-FR.html
Komentāri