Putinisti ir meļi, kuri ciniski izmanto garīguma un tradicionālo vērtību retoriku, lai piesegtu krievu fašismu.
25. un 26. februārī Rīgā viesojās kristiešu mūziķis no Ukrainas – Marks Sergejevs, kurš kopā ar savu grupu sniedza koncertu kristiešu draudzē “Prieka Vēsts”. Viņa ģimenes bēgšana no okupācijas zonas ir zīmīgs piemērs, kas kārtējo reizi ataino putinistu melus par sevi kā garīguma sargātājiem. Okupanti ir sevišķi nejauki pret Ukrainas kristiešiem, mācītāji tiek nogalināti, draudžu nami atņemti. Un kuri to dara? – Tie, kuri saka, ka karojot pret sātanistiem. Ļaunais, kurš slēpjas aiz labā, ir sevišķi ļauns.
Kristiešus atkal vajā, šoreiz – orki
Marks Sergejevs un viņa ticības biedri ir no Melitopoles, kuru ir okupējuši Krievijas spēki. Okupanti 2022. gada 9. martā izdzina kristiešus no draudžu namiem un izvietoja tur militārpersonas. Sergejevs rādīja ierakstu, kurā redzams lielisks, skaists, plašs, moderns draudzes nams, kurā notika sludināšana, kristīga kalpošana, sapulces, svētdienas skola, kristīgie koncerti utt. Pēc iebrukuma pilsētā okupanti izdauzīja durvis un brutāli atņēma skaisto namu, nozāģēja krustu, kas bija nama priekšā, un sāka filmēt propagandas klipus, melojot, ka viņi to namu esot uzcēluši. Tagad tur plīvo Krievijas karogi, un uz nama fasādes ir uzkārts uzraksts “Mēs esam kopā ar Krieviju”.
Talantīgais dziedātājs Marks stāstīja, ka agri no rīta okupanti ielauzās viņa mājās, neļaujot apģērbties, izvilka uz ielas un nogrūda zemē. Viņa dēlu pamodināja iebrucējs ar automātu rokās... Kā bērns var justies šādā situācijā? Marks stāstīja, ka gulēdams uz ielas, esot lūdzis Dievu: ja šis jau ir tas brīdis, kad jāaiziet, tad lai Dievs izdara, ka viņu nenošauj bērnu acu priekšā... Marku nenošāva, bet atveda kopā ar citiem kristiešiem uz draudzes namu, kur viņa tēvs – vecākais mācītājs tika konfrontēts. Krievi lika viņam, kā reģionā lielākās draudzes ganam, videozrunā pateikt, ka krievi ir atnākuši, tā ir tikai ģeopolitika, un ir jāsamierinās. Tajā laikā Melitopoles ielās bija izgājuši ukraiņi ar zili-dzeltenajiem karogiem un klieda uz okupantiem – jūs mums neesat vajadzīgi! Iebrucēji cerēja, ka ietekmīgais mācītājs vērsīs cilvēku domas par labu okupantiem, bet viņu cerības nepiepildījās. Sergejevs – vecākais palika uzticīgs Dievam un Ukrainai – valstij, kurā viņam bija nodrošināta reliģijas brīvība – kalpot Kristum veidā, kādā viņš to uzskata par pareizu.
Nākamjā dienā Marks veda ar automašīnu tēvu, sievu un bērnus laukā no Melitopoles, caur auto logu vērojot, kā Kamenskas ciemu krievi nolīdzina līdz ar zemi ar raķetēm. 50 km attālumu viņi spēja veikt tikai septiņās stundās, izvairoties no okupantiem un šķērsojot frontes līniju. Kad beidzot Marks un viņa ģimene ieraudzīja Ukrainas militāros spēkus un karogus, tad pārdzīvoja sevišķu žēlastības brīdi... Nāve pirms tam bija pavisam tuvu.
Putinisti iet komunistu pēdās
Ukrainā, Jaunajā Kahovkā 2022. gada 22. novembrī krievu okupanti sagrāba Vasarsvētku draudzes diakonu Anatoliju Prokopčuku (1970. gadā dzimušu) un viņa dēlu Aleksandru (2003. gadā dzimušu), spīdzināja abus un nogalināja. Diakonu un viņa dēlu atrada pēc četrām dienām; abi bija tā izkropļoti, ka viņus bija grūti atpazīt. Nomocītajam un nogalinātajam diakonam bija septiņi bērni, tātad mamma palika viena ar sešiem. Okupanti viņus apūdzēja savā stilā – tie esot protestanti, “amerikāņu ticības” nesēji, spiegi. Vienīgie, kurus tik aktīvi nevajā krievu fašisti ir Maskavas patriarhāta mācītāji Ukrainā, lai gan sagruvošajos namos maskavieši no Kijevas patriarhāta (kopš autokefālijas iegūšanas – “Pareizticīgā baznīca Ukrainā”, PBU) ticīgajiem netiek nošķirti; krievu raķetes nogalina visus.
Vai tā jau nebija komunistu laikos? Baptists Ivans Voronajevs (vēlāk kļuva par Vasarsvētku draudzes ticīgo) bija kādu laiku dzīvojis ASV un ieradās PSRS ar kristīgu misiju sirdī. Pa ceļam ierodoties Bulgārijā, Voronajevs sludināja Kristus mācību un viena gada laikā atvēra tur 18 kristiešu draudzes. Viņš nodibināja Odesā Vasarsvētku draudzi un uzsāka kristiešu kustību, kurā bija ļoti liels skaits ticīgo. Pēc Pilsoņu kara kādu laiku padomijā daļai kristiešu tika dota zināma brīvība, bet tas neturpinājās ilgi. 1930. gada 7. novembrī čekisti Ivanu Voronajevu arestēja un apsūdzēja spiegošanā ASV labā, jo ticīgajiem parasti centās piešūt kādu nopietnu noziegumu, lai tas neizskatītos pēc kristiešu vajāšanām ticības dēļ. Ivans ieslodzījuma vietās strādāja ogļu šahtās un meža darbos. 1933. gadā arestēja viņa sievu Katerīnu tikai tāpēc, ka bija kristiešu mācītāja sieva, kura pēc tam padomju lēģeros pavadīja 25 gadus (!) no savas dzīves. Abi esot atbrīvoti, uz īsu brīdi noīrējuši dzīvokli un plānojuši atgriezties ASV, bet pāris dienas pirms došanās ceļā Ivanu atkal arestēja un notiesāja. Oficiālā versija par Ivana nāvi bija tāda, ka viņu sarkanie nošāva. Viņa sieva, kurai Ņikita Hruščovs ļāva izbraukt uz ASV, stāstīja, ka Ivans mežā strādājot, atpalika no strādnieku grupas, bija ļoti noguris. Sargi esot uzrīdījuši viņam suņus, kas viņu stipri plosīja, vakarā Ivans Voronajevs no kodieniem mira. Voronajevu pieci bērni bēga uz Ameriku, daži caur ASV vēstniecību Latvijā.
Nedaudz no Bībelē rakstītā perspektīvas
Jūdu farizejs Sauls, pirms kļuva par apustuli Pāvilu, agresīvi vajāja kristiešus. Jēzus viņu apstādināja kārtējā vajāšanas gājienā un teica: “Saul, Saul, kāpēc tu mani vajā? (Ap.d. 9:4b). Bet Sauls taču vajāja tikai cilvēkus, un Jēzus jau bija pie Tēva labās rokas Debesīs?! Kāpēc Jēzus saka, ka vājāts tiek tieši viņš? No šī izriet vienkārša, bet fundamentāla atziņa – ja jūs vajājat kristiešus, jūs vajājat Kristu, jo Jēzus ir klātesošs savos sekotājos. Putins zaimo, jo piesedzas ar cīņu ar “sātanistiem” Ukrainā. Putina režīms ir melu režīms, bet melu tēvs ir sātans (Jāņa 8:44). Var jau paziņot: “Gott mit uns!”, bet tas vēl nenozīmē, ka dari labu – Dievam tīkamu – lietu. Lasām Rakstos, ka neviens, kurš nelietīgi valkā Dieva Vārdu, nepaliks nesodīts (2.Moz. 20:7). Tāpēc putinistiem ir jāņem vērā, ka pastāv ne tikai cilvēku tiesa, no kuras viņi cer izbēgt, bet ir vēl augstāka tiesa, kuras priekšā būs jāstājas pēc šīs dzīves.
Dārgā brīvība
Komunisti vajāja kristiešus, jo komunisms bija kā reliģija, kurai nedrīkstēja būt konkurences. Un tagad iesākto tradīciju okupētajā Ukrainas daļā turpina putinisti. Mūsdienās kristiešus vajā totalitārās un autoritārās valstīs, piemēram Ziemeļkorejā, Ķīnā, Krievijā. Vajā arī tādās islāma zemēs, kā Irāna. Rietumu pasaule bija un daļēji paliek brīvības zona kristiešiem. Rakstu – “daļēji”, jo vietām mākoņi sabiezē. Nesen Somijā par kristīga viedokļa publisku paušanu tika vajāta bijusī Somijas iekšlietu ministre. Ultraliberāli-kreisā ideloģija Eiropā paliek arvien neiecietīgāka pret kristiešiem. Pat tādā reliģijas brīvību sargājošā valstī kā ASV, atsevišķās situācijās kristieši cieš no represijām ticības dēļ. Te gan jāpiebilst, ka ASV reliģijas brīvība ir daudz labāk aizsargāta nekā Eiropas valstīs, ieskaitot Latviju, kur ticības brīvība kopš 90. gadiem ir uzlabojusies, bet ir vēl ceļš ejams. Krievu iebrucēji Ukrainas evaņģēliskos kristiešus, baptistus un harizmātus uzskata par “no Rietumiem atnākušu ļaunumu”. Kristieši zina, ka vajāšanas un apsaukāšanās ir iespējamas, un tās notiek. Bet demokrātiskām valstīm tas godu nedara, jo reliģijas brīvība ir viens no neatņemamiem demokrātijas elementiem. Autoritārajā (dažos aspektos jau totalitārajā) Krievijā nav reliģijas brīvības, Maskavas patriahātam ir eksluzīvas tiesības, kādu nav citām kristiešu denominācijām. Putins ir melis, kurš ciniski izmanto garīguma un tradicionālo vērtību aizsegu krievu fašisma slēpšanai.
Raksta oriģināls publicēts portālā DELFI: https://www.delfi.lv/news/versijas/andis-kudors-krievu-okupanti-vaja-kristiesus-ukraina.d?id=55298706