Īrijas varas iestādes arvien biežāk atsaka vīzas Krievijas diplomātiem, lai apgrūtinātu Maskavai izmantot savu vēstniecību Dublinā kā bāzi spiegošanas aktivitātēm.
2022. gada aprīlī Īrija izraidīja četrus Krievijas diplomātus, kuri izmantoja diplomātisko piesegu izlūkdarbību veikšanai. Galvenais iemesls izraidīšanai, kā toreiz ziņoja britu laikraksts "The Times", bija šo diplomātu “centieni veidot kontaktus ar republikāņu disidentiem un lojālistu paramilitāristiem” gan Īrijā, gan Ziemeļīrijā. Ir droši zināms, ka vismaz viens no izraidītajiem bija Krievijas GRU virsnieks.Savukārt 2024. gada februārī tapa zināms, ka Īrijas valdība nevēlas atļaut Krievijai nomainīt valstī šobrīd strādājošos diplomātus ar jauniem. Īrijas valdība uzskata, ka rotācija varētu tikt izmantota jaunu spiegu darba uzsākšanai. Krievijas vēstniecībā Dublinā ir uz pusi samazinājies darbinieku skaits, ir palikuši seši diplomāti un astoņi administratīvie darbinieki. Starp aizbraukušajiem ir arī divi Krievijas militārie atašeji; šādi virsnieki parasti cieši sadarbojas ar Krievijas izlūkdienestiem vai atrodas tiešā to pakļautībā. Īrijas drošības dienesti uzskata, ka plašais krievu komplekss Dublinas dienvidos, tiek izmantots dažādām spiegošanas darbībām, tostarp sakaru pārtveršanai. Pirms lielā iebrukuma Ukrainā Krievijai Dublinā bija viena no lielākajām diplomātiskajām pārstāvniecībām, neskatoties uz to, ka tai bija salīdzinoši maz oficiālu darījumu ar Īrijas valdību, un tur ir maza krievu diaspora.
Marš, mājās!
Vēstniecību darbinieku skaita samazināšanās Īrijā iekļaujas kopējā tendencē, proti, arī citas Eiropas valstu galvaspilsētās būtiski samazina Krievijas “diplomātu” skaitu pie sevis. ES drošības dienesti kopš 2022. gada rūpīgāk pieskata Krievijas diplomātiskās pārstāvniecības. Tas liek krieviem meklēt citas metodes, piemēram, citu valstu pilsoņu izmantošanu savā labā. 2023. gadā Apvienotajā Karalistē tika arestēti pieci Bulgārijas pilsoņi, kuri tiek apsūdzēti spiegošanā Krievijas labā.
Īrijas un Krievijas attiecībās valda spriedze, ko vēl vairāk uzkurina Kremļa propagandisti. 2023. gada maijā Vladimira Solovjova vadītajā propagandas raidījumā viens no tā viesiem Vladimirs Rogovs nāca klajā ar aicinājumu Putinam “ekipēt” teroristisko organizāciju “Īru republikāņu armija” (IRA). Ar šādiem paziņojumiem Rogovs nāca klajā pēc tam, kad Lielbritānija sāka tālas darbības raķešu “Storm Shadow” piegādes Ukrainas spēkiem. Rogovs teica: “Vai nevaram kaut kā apgādāt atlikušo kaujas spējīgo IRA grupējumu, kurš cīnās pret britu okupāciju; lai viņiem ir normāli ieroči, ar kuriem veikt triecienus pa Bakingemas pili, Dauningstrītu 10, vai vēl kaut kur.”
Mežonīgais režīms Krievijā
Krievijas televīzijas runājošās galvas “brauc ar muti” – runā lielus burtus un skaļus vārdus. Praksē gan redzam, ka “varenā” Krievija nespēj jau divus gadus uzvarēt Ukrainu, par kuru Kremļa galma propagandiste Margarita Simonjana īsi pirms plašā iebrukuma vīpsnāja: “Kas tur ko uzvarēt? Tā taču ir tikai Ukraina!”
No otras puses, skaļie vārdi tomēr atgādina par patiesību – mūsdienu Krievija ir barbariska valsts, kuras virsnieki nogalina savas un citu valstu pilsoņus. Putina režīmam nav nekādu ētisku un juridisku robežu, tas pats sevi neiegrožo un uzbrūk ar pagaidām nezināmu mirkoviļnu starojuma ieroci ārvalstu diplomātiem konsulārajās un diplomātiskajās pārstāvniecībās – tātad de facto īsteno karu pret Rietumiem. Vīnes konvencija par diplomātiskajiem sakariem nosaka, ka pārstāvniecību telpas un diplomāti ir neaizskarami. Bet, kad Putinam ir interesējuši starptautisku konvenciju noteikumi?
Bija tāds gadījums: Putins Īrijā
Īru republikāņu armija tika izveidota 1969. gadā kā politiskās partijas “Sinn Fein” militārais atzars. IRAs galvenais mērķis bija Īrijas apvienošana; virzībā uz mērķa sasniegšanu netika smādētas terorisma metodes – bojā gāja daudz civiliedzīvotāju. Padomju Savienībai patika terorisms, ja tas notika nīstajos Rietumos. IRA vēsturiski bijušas ciešas saites ar PSRS. 1980. gados Vladimirs Putins, būdams VDK virsnieks Austrumvācijā, bija ticies ar IRA vadību. Putins tikās ar IRA pārstāvjiem divu vizīšu laikā Belfāstā. 1986. gadā viņš apmeklēja Īriju divu atsevišķu Padomju Savienības delegāciju sastāvā. Abos gadījumos Putins devās uz ziemeļiem, kur tikās ar republikāņu paramilitārās grupas pārstāvjiem. 1986. gadā daži padomju delegācijas locekļi sniedza nepatiesu informāciju par savu profesiju, apgalvojot, ka esot žurnālisti, kuri vēlas apmeklēt valsts ziemeļus. Tas atgādina gadījumu ar GRU virsniekiem, kuri devās apskatīt slaveno Solsberi katedrāles smaili… Arī Putins kopā ar “žurnālistiem” 1986. gada pavasarī devās uz ziemeļiem, un tā paša gada vasarā ieradās atkārtoti, abās reizēs uzturoties tur trīs vai četras dienas, cita starpā baudot Ginesu kādā klubā Lower Falls Road rajonā. Delegāciju klusi pieskatīja Lielbritānijas un ASV dienesti.
Nobeigumā
Lai gan oficiālā IRA 1972. gadā paziņoja par ilgstošu pamieru, tā turpināja iesaistīties sporādiskās paramilitārās un teroristiskās darbībās arī turpmākajos gados. IRA sašķēlās, un oficiālā kustība, kurā dominēja kreisā spārna ideoloģija, saglabāja ciešas saites ar Padomju Savienības varas iestādēm līdz PSRS sabrukumam 1991. gadā. Vai VDK pieredze komunikācijā ar teroristiem ir zudusi? Kas šodien ir pie varas Krievijā? – Tie ir tie paši VDK virsnieki, kuri karoja ar Rietumiem Aukstajā karā. Esam vairākos (ne visos) aspektos atgriezušies Auksta kara situācijā. “Havanas sindroma” gadījumi nevar ļaut NATO dienestiem iemigt un atgādina, ar cik mežonīgu un agresīvu Krievijas režīmu mums ir darīšana. Rietumvalstu valdībām ir jāskatās uz mūsdienu Krieviju caur Aukstā kara stratēģijas prizmu, tas nozīmē, ka ir jādara viss, lai ne tikai iegrožotu agresorvalsti Krieviju, bet vājinātu to, kā militārajā, tā ekonomiskajā un politiskajā jomā. Kā minimums, nevajag atbalstīt Krieviju ar resursiem, kurus tā izmanto pret Ukrainu. Krievijas stiprums ir ļaunumu vairojošs; jo varošāka kļūst Krievija, jo vairāk valstu cieš no tā. Tas ir kā ar mafiju, kuras spēkam pieaugot, rodas labums tikai pašiem mafijas locekļiem, bet pārējie cieš.