• Andis Kudors

Melu varas impērija ziņo, ka esam rusofobi

Updated: Apr 15

Pētot Kremļa kontrolētu un iedvesmotu interneta mediju saturu par Latviju 2019. gadā un 2020. gada sākumā, ir redzams, ka bieži lietots vārds, ar ko apzīmē latviešus, ir «rusofobi».


Izdevniecības Avots 2008. gadā izdotajā «Svešvārdu vārdnīcā» lasām, ka fobija ir «uzmācīgas bailes, kas attīstās dažu psihožu gadījumā». Atbilstoši Krievijas politiķu teiktajam un «medijos» rakstītajam, Latvijā rusofobija esot paaugstināta līdz valsts politikas līmenim. Ielūkosimies, ko Krievijas amatpersonas un «mediji» stāsta par rusofobiju un ar kādām tēmām un notikumiem to saista.

Tas ir oficiāli!

Sāksim ar Krievijas varas pārstāvju un diplomātu viedokli. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs 2019. gada pavasarī norādīja: «Kad Igaunija, Lietuva un Latvija kļuva par NATO dalībniecēm, tās ne tikai nepieklusināja savus anti-Krievijas izteikumus un savu anti-Krievijas politiku, bet būtībā kļuva par rusofobijas līderiem Rietumu pasaulē». [1] Punkts pirmais – esam līderi!

Vēl trīs gadus pirms Lavrova teiktā, Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāve Marija Zaharova izteica nožēlu, ka Jūrmalā vairs nenotiek Jaunais Vilnis, kas esot bijis tik izdevīgs Latvijai: «Tagad Jūrmalā notiek rusofobu salidojumi.» [2] Kas tie bija par rusofobiem, kuri salidoja? Ministrijas pārstāve skaidro, ka Jūrmalā notika Ziemeļvalstu, Baltijas valstu un Višegradas grupas valstu ministru tikšanās, kuras mērķis bija pūļu apvienošana cīņai pret Krievijas draudiem. M. Zaharova pauž Krievijas oficiālo viedokli ārpolitikas jautājumos. Tātad, atbilstoši tam, ne tikai Baltijas un Polijas, bet arī Ziemeļvalstu ministri ir rusofobi. Kādā «Sputnik» 2019. gada rudens publikācijas virsrakstā ir norādīts, ka zviedri ir rusofobi jau piecsimt gadus. Kompānija paplašinās – visi, kuri uzskata, ka Krievijas agresija pret Ukrainu ir vairojusi nedrošību reģionā, ir rusofobi. Punkts. Zaharova turpina: «Kolēģi, tā ir jūsu izvēle, bet jums ir jāsaprot, ka pēc PSRS sabrukuma mēs tiešām darījām visu iespējamo, lai kļūtu par labiem kaimiņiem.» [3] Mēs atceramies, ka Vladimirs Putins mums piesolīja dāsnu dāvanu – ēzeļa ausis Abrenes vietā.Normāla, atklāta kaimiņu saruna. Agrāk Krievijas valsts galva tika gaidīts ciemos, – nebrauca. Bet, kas mēs esam, lai nosodītu? Gan jau bija aizņemts svarīgās lietās, atšķirībā no Bila Klintona, Džordža Buša, Angelas Merkeles (u.c.), kuriem darba mazāk, tāpēc varēja paciemoties pie mums.

Krievijas vēstnieks Latvijā Jevgēņijs Lukjanovs 2019. gada nogalē intervijā «Radio Baltkom» teica: «Politiskajā līmenī, es domāju, visiem ir skaidrs, ka Latvija atrodas izteikti rusofobisku režīmu klāstā.» [4] Vēstnieks varētu ieiet politoloģijas vēsturē, jo ir izdomājis jaunu politiskā režīma veidu – «rusofobisks». J. Lukjanovs gan piebilst, ka parasto cilvēku līmenī attiecības esot labas, pats arī neesot Latvijā sajutis agresiju pret sevi. Atgādināšu, ka arī vēstnieks pārstāv Krievijas oficiālo viedokli. Tātad, otrā atziņa: Latvijas valdošie politiķi ir rusofobi, bet pārējie cilvēki – nav.

Tas ir stāsts par slikto eliti un labajiem cilvēkiem, kuru jau dzirdējām arī 2008. gadā Krievijas agresijas pret Gruziju laikā. Toreiz Miheils Saakašvili arī bija sliktais, bet gruzīni bija un ir brāļi. Tas netraucēja Krievijas karavīriem nogalināt savus pareizticīgos brāļus.

Biedri, esiet modri!

Ja jau augstas amatpersonas saka, ka baltieši, ukraiņi un poļi ir rusofobi, tad propagandistiem vēstījums ir jāpaspilgtina un jāizplata plaši. Ir izveidota speciāla mājaslapa rusofobijas izgaismošanai un apkarošanai ar nosaukumu «Modrība» (Bditeļnost), kurā tiek pausts: «Rusofobija, kas pārvērsta noslīpētā tehnoloģijā, ir kļuvusi šodien par galveno postpadomju telpas situācijas destabilizēšanas instrumentu, kā arī par pamata un visjaudīgāko ieroci informācijas karā pret Krieviju.» [5] No minētā izriet, ka «uzmācīgās bailes, kas attīstās dažu psihožu gadījumā» īstenībā ir informācijas kara ierocis, ar ko šauj kāds no aizkulisēm. Jāpaskatās REN TV, gan jau būs kāds mājiens par reptoloīdu iesaisti. «Modrība» aicina iet tālāk: «Mēs esam pārliecināti, ka nav pietiekami vienkārši paziņot par problēmas pastāvēšanu. Ir nepieciešams ar plašas diskusijas palīdzību izgaismot par rusofobiju dēvētās sabiedrības slimības dabu, lai turpmāk veiksmīgi cīnītos ar tās izplatīšanas perēkļiem.» [6] Ir tāda «sabiedrības slimība», vai nav jauki? Jāmeklē perēkļi, jācīnās, jāslēdz robežas, baciļi lido, kur sejas maskas?

Kolektīvās slimības izgaismošanas plašas diskusijas notiek arī «medijos.»Maldinātāju virsraksti jau vien ir ko vērti: «Latvija: rusofobija kā placebo», «Latvija par rusofobiju maksā ar šprotēm», «Tā vairs nebūs Latvija»: kultūras ministrs atzinās rusofobijā», «Latvija krīt bezdibenī: Jurkāns uzskata, ka vara ir pārcentusies ar rusofobiju», «Valstiskā rusofobija: patiesība bez ilūzijām», «Truhačevs par Levita ievēlēšanu par prezidentu: Latvija turpinās iet pa rusofobijas ceļu», «Lietuva, Latvija un Polija: «Citu fanātisku rusofobu Eiroparlamentā nav». Sarakstu varētu trupināt.

Dzelžainā loģika

Vislabāk Krievijas dezinformāciju par Latviju raksturo publikāciju citāti. Ilustrācijai piedāvāju dažus izvilkumus: «Bet Saeimā vairākumu sastāda radikālie latviešu nacionālisti un rusofobi. Tāpēc rusofobija ir kļuvusi par mūsdienu Latvijas pamatu.» [7] Atziņa: Latvijas pamats ir rusofobija. Vēl cits piemērs: «Krievijas ĀM atzīmēja, ka varas pieļāvīguma dēļ Latvijā notiek atklāta neonacisma atdzimšana, aug rusofobija un antisemītisms.» [8] Ja notiek neonacisma atdzimšana, tad tas jau kaut kad ir bijis populārs Latvijā? Kad? Turklāt, «neo» – nozīmē, ka runa ir ne jau par nacismu pagājušā gadsimta trīsdesmitajos un četrdesmitajos gados Vācijā (Latvijā tas nebija populārs arī tajā laikā), bet par «jauno nacismu», tātad par tādu, kurš bija populārs jau pēc Otrā pasaules kara. Vai padomju okupācijas laikā Latvijā bija populārs neonacisms, kas tagad 21. gadsimtā atkal atdzimst? Nu bet maldinātājiem šādi terminu lietošanas loģikas sīkumi neinteresē, ja ministrija teica, ka atdzimst, tad jau noteikti kaut kas tur atdzimst.

«Baltnews» nepamet «Sputniku» vienu pašu tik svarīgā cīņā par patiesību un ziņo: «Es nedomāju, ka ir iespējama nacisma pastiprināšana Baltijā, jo viss jau tāpat atrodas virsotnē. Tā jau ir valstiskās ideoloģijas daļa reģiona valstīs.» [9] Nākamā «atziņa»: nacisms ir sasniedzis kulmināciju Baltijas valstīs, tāpēc tā uzlabojumi vairs nav iespējami… Pērli par nacismu kā Latvijas valstiskās ideoloģijas daļu pat nekomentēšu.

Saistīt nesaistāmo

Kādos vēl gadījumos Krievijas politiķi un «žurnālisti» atceras par mūsu «rusofobiju»? Tiek mēģināts sajaukt eļļu ar ūdeni, rusofobija tiek pieminēta pie katras iespējas. Viena no 2020. gada īpatnībām, ka rusofobija tiek pielīdzināta antisemītismam, lai paplašinātu starptautisko auditoriju, kurai vajadzētu sašust par latviešiem – it kā antisemītiem. Tiek mērķtiecīgi ignorēts fakts, ka Krievijā, sevišķi vēl caru laikos antisemītisms ir bijusi daudz vairāk izplatīta parādība nekā Latvijā. Runājot par ebreju nogalināšanu Holokausta laikā Latvijas teritorijā, Krievijas propagandisti mērķtiecīgi klusē par to, ka tā nebija Latvijas valdības politika, jo valsts atradās Vācijas okupācijas režīmā. Savukārt, par latviešiem, kuri slepkavoja ebrejus, mūsdienu Latvijā nekas netiek slēpts un noklusēts, atšķirībā no Krievijas valdības rīcības attiecībā uz sarkanarmiešu noziegumiem Otrā pasaules kara laikā. Autoritāriem režīmiem patiesība neinteresē, tāpēc varam lasīt šādus virsrakstus: «Aleksejs Muhins: politiskā rusofobija – «21. gadsimta antisemītisms». [10]

Vēl viena tēma, kurai tiek piekabināts rusofobijas vagoniņš ir vēstures pārrakstīšana. Te ilustrācijai citāts no publikācijas «Vēsturiskā amnēzija, antisemītisms un rusofobija: ar ko slimo Baltija (Pribaltika)»: «Visas šīs valstis ir aplipinātas ar rusofobiju, un uz šīs augsnes cenšas pasniegt hitleriskās Vācijas sagrāvi kā vienkāršu vienas okupācijas nomaiņu ar otru – vācu uz padomju.» [11] Tuvojas vēstures falsifikācijas kulminācija Krievijā. V. Putina rīkojums nosaka, ka 2020. gads Krievijā ir noteikts kā «atmiņas un slavas gads». [12] Lielā Tēvijas kara noslēguma 75 gadu jubileja tiks svinēta ar vēl nepieredzētu mērogu un informatīvo nodrošinājumu. Sava daļa «slavas» tiks, protams, arī Latvijai. 15. janvārī V. Putins teica: «Mums ir pienākums nosargāt patiesību par Uzvaru, citādi, ko teiksim mūsu bērniem, ja meli, kā sērga, rāpojot izplatīsies (budet razpolzatsa) pa visu pasauli?» [13] Jau ierasts, ka Krievijas puse par meliem sauc objektīvu PSRS lomas Otrajā pasaules karā analīzi. Atziņa: atbilstoši Krievijas oficiālajai nostājai, patiesības stāstīšana par Padomju Savienības vēsturi ir lipīga sērga, kas ir jāapstādina Krievijas valdībai.

Rusofobijas tēma tiek pievienota vēl daudz citām ar Latvijas iekšpolitiku un ārpolitiku saistītām tēmām. Starp tām ir izglītības reforma, padomju simbolikas aizliegšana, vēlme nojaukt pieminekli «atbrīvotājiem», Satversmes preambula, Egila Levita ievēlēšana par valsts prezidentu, E. Levita runa ANO, Naura Puntuļa kļūšana par kultūras ministru («Eurasia Daily» raksta, ka «Pērkons» ir ne tikai neopagāniska, bet arī neonacistiska (!) rokgrupa [14]), Latvijas parlamentāriešu aktivitātes EP Parlamentārajā asamblejā, Latvijas deputātu darbs Eiroparlamentā, Krievijas TV kanālu slēgšana, Krievijas spiegu ķeršana. Visas šīs lietas notiekot rusofobiskas motivācijas dēļ. Ja ar šo vēl par maz, tad «Baltnews» šī gada 27. janvārī ziņoja, ka Vašingtonai un Briselei «vajag, lai Eiropā būtu «dežūrējošie rusofobi», kuri vienmēr gatavi reanimēt anti-Krievijas dienaskārtību, ja tā pēkšņi sāk strauji krist.» [15] «Atziņa»: ar rusofobiju mūs aplipināja Vašingtona un Brisele, jo viņiem tā vajag.

Noslēgums: kāpēc par šo ir jāzina?

«Baltnews» vārdu izvēlē nav izvēlīgs: Sandras Kalnietes izteikumi par Staļina-Hitlera paktu, Saeimas aicinājums Krievijai atzīt Latvijas okupāciju, Lietuvas prezidenta Gitana Nausēdas izteikumi par Krievijas informācijas un kiberuzbrukumiem esot «kanalizācijas pārrāvums». [16] Rupjība jau sen ir Krievijas nediplomātiskās diplomātijas sastāvdaļa. Ja Krievijas diplomāti par latviešiem var ierēkt kā par psihiski slimiem, tad kāpēc «mediji» to nedrīkstētu? Varētu šo visu ignorēt un, tiešām, mocīt sevi ar melu lasīšanu nevajadzētu. Tomēr, ir jāņem vērā, ka daļa Latvijas krievu, ukraiņu un baltkrievu tic maldiem, ietekmējas un ietekmē apkārtējos, kuriem ar kritisko domāšanu un medijpratību ir kā ir. Vēl ir svarīgi zināt, ka tā ir daļa no Krievijas ārpolitikas Latvijas virzienā, nevis tikai «Sputnik» darbinieku izklaide internetā. Tad, kad Krievijas amatpersonas saka, ka vēlas veidot cieņpilnas attiecības ar Latviju, tad būtu labi sākt ar apmelošanas un Latvijas sabiedrības šķelšanas pārtraukšanu.



[1] Лавров ответил на слова Волкера о выгоде России от соседства с Прибалтикой, RIA, 19.03.2019., https://ria.ru/20190319/1551926881.html

[2] МИД РФ критикует страны Прибалтики за русофобию и шпиономанию

29 апреля 2016, https://eadaily.com/ru/news/2016/04/29/mid-rf-kritikuet-strany-pribaltiki-za-rusofobiyu-i-shpionomaniyu

[3] Turpat.

[4] Посол РФ считает, что русофобия в политике Латвии не распространяется на отношения людей, TACC, 22.12.2019., https://tass.ru/obschestvo/7400515

[5] Резолюция Международной конференции «Русофобия и информационная война против России», http://bditelnost.info/o-nas/

[6] Turpat.

[7] Трухачев об избрании Левитса президентом: Латвия продолжит идти курсом русофобии, Радио Sputnik Латвия, 29.05.2019., https://lv.sputniknews.ru/radio/20190529/11684544/Trukhachev-ob-izbranii-Levitsa-prezidentom-Latviya-prodolzhit-idti-kursom-rusofobii.html

[8] Путин: местные пособники в Европе превосходили хозяев-нацистов в жестокости, Sputnik, 23.01.2020., https://lv.sputniknews.ru/Russia/20200123/13107582/Putin-mestnye-posobniki-Evrope-prevoskhodili-khozyaev-natsistov-zhestokosti.html

[9] Сделав Москву "виновником" Второй мировой войны, ЕС пошел на поводу у Прибалтики, 27 января 2020, | https://baltnews.ee/Russia_West/20200127/1018283610/Sdelav-Moskvu-vinovnikom-Vtoroy-mirovoy-voyny-ES-poshel-na-povodu-u-Pribaltiki.html

[10] Алексей Мухин: политическая русофобия – «антисемитизм XXI века», 29.01.2020., https://interaffairs.ru/news/show/25214

[11] Историческая амнезия, антисемитизм и русофобия: чем больна Прибалтика, Sputnik, 24.01.2020., https://lv.sputniknews.ru/columnists/20200124/13111682/Istoricheskaya-amneziya-antisemitizm-rusofobiya-bolna-pribaltika.html

[12] Указ о проведении в России Года памяти и славы, 8 июля 2019 года,

http://kremlin.ru/acts/news/60954

[13] Послание Президента Федеральному Собранию, 15.01.2020., available at http://kremlin.ru/events/president/news/62582

[14] Латвия: русофобия как плацебо, EurAsia Daily, 23 сентября 2019, https://eadaily.com/ru/news/2019/09/23/latviya-rusofobiya-kak-placebo

[15] Сделав Москву "виновником" Второй мировой войны, ЕС пошел на поводу у Прибалтики, 27 января 2020, https://baltnews.ee/Russia_West/20200127/1018283610/Sdelav-Moskvu-vinovnikom-Vtoroy-mirovoy-voyny-ES-poshel-na-povodu-u-Pribaltiki.html

[16] Политкорректор: новое мЫшленье 2.0, Baltnews, 25 января 2020,https://lv.baltnews.com/Russia_West/20200125/1023645743/Politkorrektor-novoe-mYshlene-20.html


Publikācijas oriģināls TVNET

  • Facebook
  • Twitter
  • YouTube

© 2020 Andis Kudors