“Bijušie” un esošie spēka institūciju vadītāji ieņem komfortablas un ietekmīgas pozīcijas Krievijā, kas tiem ļauj rīkoties valsts vārdā, vienlaikus nodrošinot sev finansiālos labumus.
Mārcis Balodis ir Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks
Šobrīd Krievijā tiek apspriests federālā budžeta projekts 2022. – 2024. gadam. Lai gan tā varētu šķist ierasta juridiska vai tehniska procedūra, kurai nav tiešas saistības Latvijas un tās sabiedroto interesēm, šāds secinājums ir pārsteidzīgs. Federālais budžets un tā sadalījums ir viena no jomām, kur ir iespējams skaidri saredzēt, kuras administratīvās grupas bauda vislielāko labvēlību un arī ietekmi Krievijā. Nebūt nav pārsteidzoši, ka runa ir par drošības dienestu un bruņoto spēku pārstāvjiem jeb silovikiem. Tieši šī iemesla dēļ debates par Krievijas budžetu sniedz ieskatu Krievijas ārpolitiskajos uzstādījumos un tajā, ko no Krievijas sagaidīt.
Komforts uz citu rēķina
Krievijas Valsts domes Aizsardzības komitejas priekšsēdētājs Andrejs Kartapolovs norādījis, ka jaunais budžets esot labākais mūsdienu Krievijas aizsardzības budžets.[1] Saskaņā ar dokumenta projektu, tuvāko trīs gadu laikā kopā nacionālajai aizsardzībai un drošībai, ietverot gan bruņotos spēkus, gan tiesībsargājošās, gan drošības iestādes, tiks paredzēts budžeta pieaugums par vairāk nekā 12 miljardiem eiro.[2] Vislielākais pielikums ir paredzēts karavīru mobilizācijai un rezervistu sagatavošanai, kam jau nākamgad ir paredzēts budžeta divkāršs pieaugums, salīdzinot ar šo gadu. Svarīgi norādīt, ka nule notikušo mācību Zapad 2021 ietvaros notika arī apjomīgi mobilizācijas pasākumi, kurus, pēc visa spriežot, ir paredzēts turpināt tikpat lielākā, ja pat ne vēl lielākā apmērā.[3] Tāpat trīs gadu periodā tiek paredzēts palielināt militārpersonu, tai skaitā virsnieku, skaitu. Saprotams, nav aizmirsts arī par militārajiem pensionāriem, kuru pensijas nākamgad ir paredzēts indeksēt par 5,2%, kas, visticamāk, pārsniegs inflācijas rādītāju. Raugoties nākotnē, ir vērts atcerēties, ka 2024. gadā ir paredzētas prezidenta vēlēšanas, un militārā atalgojuma un pensiju indeksācija var būt jautājums, kas atkal parādās dienaskārtībā. Rezultātā aizsardzības un nacionālās drošības budžets veido faktiski ceturto daļu no visiem valsts tēriņiem turpmākajos trīs gados. Tas jau nepārprotami liecina, ka režīms ir ieinteresēts saglabāt un turpināt līdzšinējo praksi.
Taču tikpat interesanti ir skaidrot, uz kā rēķina siloviki spēj nodrošināt sev tik pateicīgu budžetu. Galu galā, ja runa ir par budžetu, kādam ir jāzaudē, lai kāds cits varētu iegūt. Pandēmija visā pasaulē priekšplānā ir izcēlusi ekonomikas un sociālās aizsardzības jautājumus, un šeit toni uzdeva pats Vladimirs Putins. 12. oktobrī, tiekoties ar jaunās Valsts domes sasaukumu, viņš uzsvēra, ka budžets ir jāfokusē uz sociālo aizsardzību, it īpaši uz pensionāriem un ģimenēm ar bērniem, tāpat kā uz ekonomikas stimulēšanu un veselības aprūpi.[4] Taču gan sociālās politikas, gan veselības aprūpes, gan ekonomikas atjaunošanas, gan arī izglītības budžets piedzīvo samazinājumu attiecībā pret IKP. Saprotams, ka amatpersonas steidz norādīt, ka par spīti budžeta samazinājumam pret IKP, visas šīs nozares sagaida faktisks budžeta palielinājums. Tiesa, taču problēma slēpjas apstāklī, ka nosacītais budžeta palielinājums vienalga ir mazāks par prognozēto inflāciju 4% apmērā. Turklāt šī gada inflācija jau tiek gaidīta apmēram 7% apmērā.[5] Līdz ar to, valsts, kurā jau vairākus gadus ilgst iedzīvotāju ienākumu kritums,[6] un ikdienas pārtikas preču cenas ir pieaugušas par vairākiem desmitiem procentu[7], mirstība 2020. gadā pieauga par 20%,[8] un šī gada pirmajos astoņos mēnešos mirstība jau pārsniedz pērnā gada rādītājus par to pašu periodu,[9] labprātāk novirza naudu silovikiem, nevis sociālajam budžetam un akūto problēmu risināšanai. Tas nepārprotami liecina, ka siloviku vajadzības tiek vērtētas augstāk nekā visas pārējās sabiedrības intereses.
Iesildītais krēsls
Būtiski, ka šī nebūt nav jauna tendence. Laika posmā no 2006. - 2011. gadam aizsardzības un nacionālās drošības jautājumiem tika atvēlēti 25% budžeta, savukārt laika posmā līdz 2017. gadam šī proporcija pieauga līdz teju trešdaļai no visa valsts budžeta.[10] Rezultātā ir izveidojusies situācija, kad par spīti ekonomikas problēmām, siloviki ir vienīgie, kuri nav piedzīvojuši budžeta samazinājumu vai vismaz iesaldēšanu kopš 2014. gada.[11] Tiesa, šādas idejas nav retums. Pērn, diskutējot par ikgadējo budžetu, Krievijas finanšu ministrs Antons Siluanovs izteicās, ka būtu jāizskata iespēja samazināt aizsardzības budžetu, ņemot vērā pandēmijas radītās problēmas valsts ekonomikai.[12] Saprotams, tas izsauca aizsardzības resora neapmierinātību un pat pārmetumus centienos traucēt valsts aizsardzību.[13] Saprotams, ka drīz vien tika pieņemts budžets, kurā nekādi finansējuma samazinājumi netika iekļauti. Taču vispārēja tendence liecina, ka laika posmā kopš 2014. gada drošības dienesti ir kļuvuši arvien turīgāki. Saskaņā ar aplēsēm, Krievijā šobrīd ir apmēram 2,6 miljoni spēka struktūru darbinieku, kuriem pienākas budžeta lauvas tiesa.[14]
Tas jau fundamentāli liecina, ka silovikiem režīma acīs ir būtiska loma, un ne tikai valsts ārējo robežu aizsardzībā. Mūsdienu Krievija ir demonstrējusi gatavību asi vērsties pret saviem kritiķiem kā ārvalstīs, tā arī savas valsts iekšienē, izmantojot gan fizisku spēku, gan juridiskus līdzekļus, gan ķīmiskus ieročus. Visos šajos gadījumos pēdas ved pie silovikiem, īstenojot režīma garās rokas funkcijas. Pie silovikiem pēdas ved arī informatīvā kara kontekstā, specdienestus saistot ar informatīvajām operācijām un troļļu fermām.[15] Siloviki ir režīma balsts, un piekļuve resursiem ir viņu darba alga. Nebūt nav pārsteidzoši, ka viņu budžetu raksturo slepenība un izvairīšanās no jebkādas publiskas kontroles, tai skaitā no valsts institūcijām, savus uzdevumus slēpjot aiz abstraktiem jēdzieniem, kuri turklāt var skart arī pavisam citas nozares, piemēram, kultūra un kinematogrāfija.[16] Turklāt necaurredzamība iet roku rokā ar korupciju, rezultātā valsts budžetam kļūstot par maciņu, no kā iespējams pildīt savas kabatas.[17] Līdz ar to var secināt, ka siloviki režīma acīs ir priviliģēta sabiedrības daļa. Viņiem gadu no gada ir pieejams dāsns finansējums, kura izlietošana netiek publiskota vai atklāti kontrolēta. Tas skaidri liecina par siloviku politisko ietekmi un nozīmību, jo kā gan citādi viņiem iespējams piešķirt līdzekļus bez kontroles.
Siloviku politiskais svars
Siloviku ietekme pār budžeta sadali iet roku rokā ar viņu ietekmi valsts politikas veidošanā. Drošības dienestu esošie vai bijušie darbinieki ieņem neproporcionāli daudz augstu amatu valsts pārvaldē[18], kamēr esošie siloviki, piemēram, Ārējās izlūkošanas dienesta vadītājs Sergejs Nariškins neierasti bieži parādās publiskajā telpā, daloties ar savu izpratni par starptautiskajā telpā notiekošo. Tieši tāpat rīkojas arī kādreizējais Federālā drošības dienesta un Krievijas Drošības padomes sekretārs Nikolajs Patruševs, kuram ir būtiska ietekme ne tikai politiskajās aprindās, bet arī sabiedriskā viedokļa veidošanā.[19] Līdz ar to mūsdienu Krievijā siloviki ir politiku veidojoša un tiešā mērā ietekmējoša grupa, kas atsaucas uz Krievijas ārpolitiku. Krievijas rīcība starptautiskajā arēnā ir radījusi saspīlējumu ar Rietumiem, kas Krievijā ir atļāvis veidot aplenktā cietokšņa ideju, kas savukārt kļūst par pamatu pašiem silovikiem pieprasīt valsts finansējumu, lai cīnītos pret it kā pastāvošo ārējo apdraudējumu. Turklāt aplenktā cietokšņa ideja ir attiecināma arī uz Krievijas iekšpolitiku, lai pamatotu cīņu ar visiem režīma kritiķiem, kas ir izteikti pastiprinājusies šogad. Rezultātā veidojas situācija, kad siloviki var palīdzēt nodrošināt esošā režīma stabilitāti, vienlaikus stiprinot pašiem savas politiskās pozīcijas.
Rezumējot iepriekšminēto, ir skaidri redzama siloviku tendence ieņemt komfortablas un ietekmīgas pozīcijas Krievijā, kas tiem ļauj rīkoties valsts vārdā, vienlaikus nodrošinot sev finansiālos labumus. Šādam lomu sadalījumam ir ļoti bīstama blakne, proti, šāds režīms ir spējīgs darboties pēc institucionālās loģikas un inerces. Krievijas drošības dienesti un represīvās struktūras jau gadiem ir spējušas pildīt režīma uzdevumus gan valsts iekšienē, gan ārpus tās, balstoties uz kultivētu izpratni par it kā visur esošajiem Krievijas naidniekiem. Taču silovikiem ir izdevīgi, ka šāda izpratne turpina pastāvēt un netiek jebkādā veidā izaicināta, kas viņiem piešķir nosacītu autonomiju. Rezultātā veidojas situācija, kad režīma vadošo amatpersonu nomaiņa var neradīt būtiskas izmaiņas Krievijas starptautiskajā rīcībā, ja vien pašas vadošās amatpersonas to nepieprasa. Citiem vārdiem sakot, Krievijas siloviku pozīcijas ir gana stabilas, lai viņi varētu atļauties rīkoties pēc pašiniciatīvas un turpināt līdzšinējo praksi.
Raugoties no Latvijas drošības interesēm, Krievijas siloviku pozīciju stabilitāte nozīmē turpinājumu Krievijas pašreizējai politikai attiecībā gan uz Latviju, gan Rietumvalstīm kopumā. Krievija ar siloviku palīdzību joprojām ir ieinteresēta destruktīvās darbībās un iejaukties citu valstu iekšlietās, lai nodrošinātu savu interešu aizsardzību. Krievija principiāli vēlas graut vienprātību valstu starpā, lai nepieļautu vienotas starpvalstu pozīcijas veidošanos, tā vietā dodot priekšroku kontaktiem ar valstīm individuāli. Tas Krievijai rada iespēju apiet citu valstu kolektīvās intereses vai vienkārši uzspiest savu gribu, un šī ir funkcija, kurā siloviki var demonstrēt savu lietderību. Uzmanības vērts ir tas, ka arī Krievijas Ārlietu ministrija nākamgad plāno veidot jaunu departamentu tā dēvēto humanitāro jautājumu – vēstures, valodas, izglītības, kultūras un sporta – aktualizēšanai,[20] kas faktiski ir aizsegs Krievijas centieniem mobilizēt to sabiedrības daļu, kas sevi identificē ar Krieviju. Lai gan šīs funkcijas pārklājas ar Ārlietu ministrijas pakļautībā esošās Rossotrudņičestvo pilnvarām, pašas Ārlietu ministrijas resursa iesaistīšana noteikti atsauksies arī uz vēstniecību darbību, līdz ar to arī Latvijā ir sagaidāmi centieni aktualizēt Kremlim izdevīgos jautājumus.
[1] Владимир Мухин, “Расходы на оборону и безопасность вырастут почти на триллион рублей”, Nezavisimaja Gazeta, skat. 22.10.20021., https://www.ng.ru/armies/2021-10-17/2_8279_army.html [2] Turpat [3] Turpat [4] Анастасия Башкатова, “Бюджет для "нормализованной" экономики”, Nezavisimaja Gazeta, skat. 22.10.2021., https://www.ng.ru/economics/2021-10-18/1_8280_budget.html [5] Turpat [6] Анатолий Комраков, “Падение доходов будет продолжаться более 10 лет”, Nezavisimaja Gazeta, skat. 22.10.2021., https://www.ng.ru/economics/2021-10-20/1_8282_income.html [7] Meduza, “”Годовая инфляция в России ускорилась до максимума с февраля 2016 года . skat. 22.10.2021., https://meduza.io/news/2021/10/20/godovaya-inflyatsiya-v-rossii-uskorilas-do-maksimuma-s-fevralya-2016-goda [8] RBC, “Росстат назвал число умерших россиян c СOVID-19 в 2020”, skat. 22.10.2021., https://www.rbc.ru/economics/08/02/2021/602132e19a7947073f7ddeb5 [9] RBC, “Смертность с COVID в России с начала года превысила 250 тыс. человек”, skat. 22.10.2021., https://www.rbc.ru/society/08/10/2021/616054619a79474db5cf17d1 [10] Alexander Golts, “Military Expenditure During Putin’s Rule”, Krievijas ekonomika: Putina 4. prezidentūras scenāriji, 61.lpp, pieejams: www.appc.lv [11] Turpat [12] Interfax, “Путин назвал простым предложением идею Минфина сократить армию”, skat. 22.10.2021., https://www.interfax.ru/russia/733743 [13] Interfax, “Минобороны РФ не поддержало предложение Минфина о сокращении армии”, skat. 22.10.2021., https://www.interfax.ru/russia/732317 [14] Projekt, “Триумф боли”, skat. 22.10.2021., https://www.proekt.media/research/zarplata-siloviki/ [15] AFP, “Russian Trolls Targeting Western Media: U.K. Research”, The Moscow Times, skat. 22.10.2021., https://www.themoscowtimes.com/2021/09/06/russian-trolls-targeting-western-media-uk-research-a74985 [16] Alexander Golts, “Military Expenditure During Putin’s Rule”, Krievijas ekonomika: Putina 4. prezidentūras scenāriji, 62.-63.lpp, pieejams: www.appc.lv [17] Turpat, 64.-65.lpp [18] Konstantin Sonin, “Siloviki Are Bankrupting Russia”, The Moscow Times, skat. 22.10.2021., https://www.themoscowtimes.com/2015/03/22/siloviki-are-bankrupting-russia-a45004 [19] Brendan Cole, “Vladimir Putin's Adviser Says U.S. Is Developing Biological Weapons Near Russia”, Newsweek, skat. 22.10.2021., https://www.newsweek.com/russia-china-nikolai-patrushev-vladimir-putin-biological-weapons-1581896 [20] RIA, “МИД создаст департамент, который займется "мягкой силой"”, skat. 22.10.2021., https://ria.ru/20210930/mid-1752497261.html