Ukrainas drošība ir cieši saistīta ar visas Eiropas drošību, un Baltkrievijas militarizācija un integrācija ar Krieviju palielina apdraudējumu Eiropai.
Mūsu reģionā pašlaik ir iespējams novērot interesantu fenomenu. Baltkrievija kā valsts, kas ilgstoši ir centusies lavierēt starptautiskajā politikā un flirtēt ar partneriem, sāk nonākt arvien ciešākos Kremļa apskāvienos. Savukārt Ukraina, kura 2014. gadā izdarīja skaidru izvēli par saviem ārpolitiskajiem un drošības politikas uzstādījumiem, ir spiesta karot pati savā valstī pret Kremļa centieniem noturēt to savā ietekmes sfērā. Abas valstis iezīmē diametrāli pretējas tendences tam, kā postpadomju telpas valstis mēģina veidot attiecības ar Krieviju, un kādas ir iespējamās sekas un Krievijas reakcija. Taču interesi ir arī vērot, kā veidojas attiecības starp pašu Baltkrieviju un Ukrainu, kuras nu atrodas pretējās politisko ierakumu pusēs.
Lāča ēnā
Izšķirīgs brīdis mūsdienu Ukrainas un Baltkrievijas attiecībās bija Krimas aneksija. Krievija visai pasaulei, un it īpaši savai tuvajai pierobežai, darīja zināmu to, kāds Maskavā ir viedoklis par valstu centieniem distancēties no Krievijas un tuvoties Rietumiem. Un šī ziņa pavisam noteikti nepalika nepamanīta Baltkrievijā, kura līdz tam laikam bija izvēlējusies uzturēt salīdzinoši ciešas attiecības ar Krieviju, vienlaikus nebaidoties runāt arī ar Rietumvalstīm, lai iegūtu sev izdevīgāku pozīciju. Taču nu Baltkrievijai bija jārēķinās ar iespēju, ka ģeopolitisko spēļu rezultātā arī Baltkrievijā var parādīties zaļie cilvēciņi. Pats Aleksandrs Lukašenka jau 2014. gada martā atzina, ka Krima de facto atrodas Krievijas kontrolē, taču nenoliedzami aneksija pati par sevi rada sliktu precedentu.[1] Saprotams, raugoties no Lukašenkas pozīcijām, Maidana protestu rezultātā gāztais Ukrainas prezidents arī ir nevēlams precedents tam, pie kā var novest sabiedrības neapmierinātība. Taču Krievijas nostāja, ka savu pilsoņu aizsardzības vārdā fiziska iejaukšanās citās valstīs ir pieļaujama, noteikti ieskandināja trauksmes zvanus arī Baltkrievijā.[2]
Likumsakarīgi jau 2014. gadā abas puses raidīja signālus, ka abas valstis varētu sēsties pie sarunu galda un stiprināt divpusējās attiecības ilgtermiņā. Taču, kā ir nojaušams šodien, sarunas pie būtiskiem taustāmiem rezultātiem nenoveda. Visuzskatāmākais šķērslis sadarbībai ir savstarpēji nesavietojamie ārpolitiskie un drošības uzstādījumi. Par spīti Baltkrievijas atbalstošajai retorikai, tās rīcība atkal un atkal ir skaidri norādījusi, ka Krievija ir tās galvenais sabiedrotais, un būtiskas atkāpes no uzņemtā ārpolitiskā kursa nav gaidāmas. 2014. gada martā Baltkrievija balsoja pret ANO rezolūciju, kas atbalstīja Ukrainas teritoriālo vienotību, respektīvi Baltkrievija visas pasaules priekšā neiestājās pret Krimas aneksiju. 2016. gada novembrī Baltkrievija balsoja pret ANO rezolūciju, kas Krieviju atzina par okupācijas varu Krimā un pieprasīja pārtraukt represijas pret Krimas tatāriem un atbrīvot pretlikumīgi ieslodzītos ukraiņus. 2017. gadā Baltkrievija neatbalstīja ANO rezolūciju, kas nosodīja Krievijas veikto Krimas militarizāciju.[3] Baltkrievijas faktiskā nostāja tika uzskatāmi demonstrēta arī 2017. gadā, kad Krievijas Federālā drošības dienesta darbinieki Baltkrievijas teritorijā aizturēja un izveda uz Krieviju Ukraiņu Interneta aktīvistu Pāvelu Gribu.[4] Tas praksē parādīja, ka Baltkrievija vai nu ir Krievijas sabiedrotā, vai arī tai nav tiešas kontroles pār savu teritoriju un tajā notiekošo, kas nenoliedzami rada riskus arī Ukrainai. Šādas aizdomas pastiprināja arī Krievijas un Baltkrievijas mācības Zapad 2017, kuras norisinājās Baltkrievijas teritorijā, un Ukrainai radīja bažas par iespējamu gatavošanos iebrukumam no Baltkrievijas teritorijas.[5] Abas valstis pat nav spējušas sekmīgi veikt robežas demarkācijas procesu, kas ir ticis vairākas reizes pārtraukts.[6] Ņemot vērā pašreiz notiekošās provokācijas uz Baltkrievijas robežas ar Eiropas Savienības dalībvalstīm, robežjautājuma atrisināšana un robežkontroles nodrošināšana ir tiešs Ukrainas nacionālās drošības jautājums. Ar robežas jautājumu ir iespējams skaidrot vienu no Ukrainas mērķiem sadarbībai ar Baltkrieviju, proti, uzturēt draudzīgas kaimiņattiecības, lai nodrošinātu stabilitāti vairāk nekā 1200 km garās robežas tuvumā. Kaimiņattiecību veicināšana atspoguļojas arī centienos stabilizēt Donbasa konfliktu – tieši Minska ir tā, kas tiecās kļūt par vidutāju Rietumvalstu, Ukrainas un Krievijas sarunu procesā par kara noregulēšanu. Tādā veidā Baltkrievija tiecās sevi padarīt lietderīgu visām reģiona valstīm, un demonstrēt savu neitralitāti darbībā.[7]
Tikpat nesekmīgi ir bijuši centieni panākt ciešu sadarbību ekonomikā, kur abām pusēm teorētiskā līmenī ir meklējami ieguvumi. Ukraina caur Baltkrieviju varētu iegūt naftas produktus un piekļuvi Eirāzijas Ekonomiskās savienības tirgum, kamēr Baltkrievijai piekļuve Ukrainas noieta tirgum ir būtisks ieguvums. Taču praksē abu valstu industrijas bieži vien konkurē savā starpā, turklāt atsevišķās nozarēs valstis viena pret otru ir ieviesušas tirdzniecības barjeras, piemēram, kvotas. Rezultātā ekonomiskā sadarbība, lai gan uzrāda augšupejošu tendenci, joprojām ir tālu no 2012. gadā uzrādītās kopējās tirdzniecības 7,5 miljardu ASV dolāru vērtībā.[8]
Izšķiršanās laiks
Baltkrievijas un Ukrainas attiecības saasinājās 2020. gada vasarā pēc tam, kad Ukraina, tāpat kā vairākums starptautiskās sistēmas valstu, neatzina Baltkrievijas prezidenta vēlēšanu oficiālos rezultātus. Baltkrievijas plašo sabiedrības protestu laikā Lukašenkas režīms bieži skaidroja notiekošo kā Rietumvalstu sazvērestību, un par vienu no vaininiecēm nereti tika izcelta tieši Ukraina.[9] Tādējādi Lukašenkas režīms skaidri iezīmēja Ukrainas vietu Baltkrievijas ārpolitiskajā redzējumā, kamēr Ukraina retorikā atbalstīja Baltkrievijas protestētājus un arīdzan aicināja Baltkrievijas tehnoloģiju kompānijas pārvietot savus uzņēmumus uz Ukrainu.[10] Baltkrievijas protesti un režīma reakcija uz tiem kopumā mainīja neapšaubāmi mainīja ārpolitisko aprēķinu Ukrainai, proti, Baltkrievijas starptautiskā izolācija un Krievijas ietekmes pieaugums ir mazinājis tās patstāvību, kas attiecīgi apgrūtina iespējas veidot attiecības.
Saspīlējums ir turpinājies arī 2021. gadā. Pēc tam, kad Baltkrievija piespiedu kārtā nosēdināja Ryanair lidmašīnu un tika aizturēts opozīcijas pārstāvis Romāns Protasevičs, Ukraina aizliedza Baltkrievijas aviokompānijām izmantot Ukrainas gaisa telpu. Saprotams, tas izsauca Lukašenkas režīma neapmierinātību un pat draudus sadarboties ar t.s. Luganskas Tautas republiku, faktiski leģitimizējot separātistus, kā arī pieļāvis Baltkrievijas aviokompānijas lidojumus uz Krimu, skaidri apzinoties šāda žesta nozīmību.[11]
Draudu eksports
Ņemot vērā pašlaik saspīlētās Baltkrievijas un Rietumvalstu attiecības, Ukrainas skatījumā Baltkrievija var kļūt par tiešu militāru draudu avotu. Pēdējā gada laikā ir pastiprinājusies Baltkrievijas militarizācija, no Krievijas iegādājoties bruņojumu vairāk nekā 1 miljarda ASV dolāru vērtībā. Papildus tam, Grodņā tika izveidota Gaisa spēku kaujas mācību bāze[12], kā arī ir tikusi noslēgta kopīga militārā doktrīna. Tās saturs nav ticis publiskots, taču publiskajā telpā doktrīnas esamība tiek pamatota ar aplenktā cietokšņa idejām un nepieciešamību nodrošināt Apvienotās valsts drošību no ārējiem draudu avotiem.[13] Saprotams, Kijevā tas raisa bažas par to, ka Baltkrievija faktiski var kļūt par Krievijas bruņoto spēku placdarmu,[14] sniedzot iespēju veidot otro fronti pret Ukrainu. Un šādā situācijā atkārtota nozīme ir Baltkrievijas – Ukrainas robežjautājumam, kas ir neapšaubāms nacionālās drošības jautājums. Turklāt šobrīd ir novērojama Krievijas bruņoto spēku kustība Ukrainas pierobežā, un Ukraina vairs nevar paļauties uz Baltkrieviju kā valsti, kas vismaz varētu ieturēt neitralitāti bruņota konflikta saasinājuma gadījumā. Lukašenka jau ir prasījis Krievijai izvietot pretraķešu sistēmas Iskander pie Polijas un Ukrainas robežām, un nevar izslēgt iespēju, ka imigrantu plūsmas var tikt pārvirzītas,[15] lai pārslogotu Ukrainas institūcijas.
Kopumā Baltkrievijas un Ukrainas starpā kopš 2014. gada nav izdevies izveidot stabilas un apbusēji izdevīgas attiecības, kam galvenais šķērslis ir savstarpēji konfliktējošās ģeopolitiskās intereses un attiecības ar Krieviju. Ukraina kopš 2014. gada ir konsekventi izvēlējusies distancēties no Krievijas un veidot ciešākas attiecības ar Rietumiem, tostarp NATO, vienlaikus saņemot arvien lielāku politisko, ekonomisko un militāro atbalstu karā. Savukārt Baltkrievija līdz 2020. gada vasarai spēja īstenot lavierēšanas politiku savu interešu sasniegšanai, taču politiskās nestabilitātes dēļ tās politiskā patstāvība ir samazinājusies. Likumsakarīgi, diametrāli pretēji ārpolitiskie uzskati, it īpaši jautājumos par galvenajiem draudu avotiem reģionā, ir lieguši īstenot jēgpilnu sadarbību ilgtermiņā. Un nu Kijevā Baltkrievija tiek uzlūkota ar arvien lielākām bažām kā iespējamo draudu avots, un politiski atkarīga valsts. Līdz ar to sadarbība ir iespējama vien zemās politikas jautājumos. Taču arī tiem ir tendence ciest ģeopolitisku pārmaiņu rezultātā. Turklāt, ņemot vērā Baltkrievijas un Krievijas sasaisti, ir jābūt uzmanīgiem, lai zemās politikas jautājumi nekļūtu par Krievijas slēptās ietekmes kanāliem.
Raugoties no Latvijas pozīcijām, Baltkrievijas atrašanās arvien ciešākos Kremļa apskāvienos rada drošības apdraudējumus arī mums, jo aiz vienas valsts var slēpties pavisam citas, lielākas valsts nodomi. Vienlaikus ir jāņem vērā, ka Ukrainas drošība ir cieši saistīta ar visas Eiropas drošību, un Baltkrievijas militarizācija un ciešāka integrācija Krievijā palielina apdraudējumu Eiropai. Līdz ar to sadarbība ar Ukrainu kļūst par svarīgu elementu Krievijas atturēšanas politikā, lai nepieļautu imperiālistiski noskaņotu valstu patvaļu reģionā.
[1] Radio Free Europe/Radio Liberty, “Belarusian President Says Crimean Annexation 'Bad Precedent'”, skat. 22.11.2021., https://www.rferl.org/a/belarus-lukashenka-crimea-precedent/25306914.html [2] Financial Times, “Belarus, a close Russia ally, criticises Putin’s Crimea grab”, skat. 22.11.2021., https://www.ft.com/content/b4597998-b2ac-11e3-8038-00144feabdc0 [3] Arkady Moshes, “A Partnership Not in the Making: Ukrainian-Belarusian Relations After the Euromaidan”, Ponars Eurasia, skat. 22.11.2021., https://www.ponarseurasia.org/a-partnership-not-in-the-making-ukrainian-belarusian-relations-after-the-euromaidan/ [4] Turpat. [5] Arkady Moshes, “A Partnership Not in the Making: Ukrainian-Belarusian Relations After the Euromaidan”, Ponars Eurasia, skat. 22.11.2021., https://www.ponarseurasia.org/a-partnership-not-in-the-making-ukrainian-belarusian-relations-after-the-euromaidan/ [6] Turpat. [7] Vladislav Davidzon, “Difficult neighbors: How the Belarus crisis has strained ties between Minsk and Kyiv”, The Atlantic Council, skat. 22.11.2021., https://www.atlanticcouncil.org/blogs/ukrainealert/difficult-neighbors-how-the-belarus-crisis-has-strained-ties-between-minsk-and-kyiv/ [8] Arkady Moshes, “A Partnership Not in the Making: Ukrainian-Belarusian Relations After the Euromaidan”, Ponars Eurasia, skat. 22.11.2021., https://www.ponarseurasia.org/a-partnership-not-in-the-making-ukrainian-belarusian-relations-after-the-euromaidan/ [9] Vladislav Davidzon, “Difficult neighbors: How the Belarus crisis has strained ties between Minsk and Kyiv”, The Atlantic Council, skat. 22.11.2021., https://www.atlanticcouncil.org/blogs/ukrainealert/difficult-neighbors-how-the-belarus-crisis-has-strained-ties-between-minsk-and-kyiv/ [10] Turpat. [11] Piotr Żochowski, Tadeusz Iwański, “Ukraine-Belarus: a spiralling crisis”, Centre for Eastern Studies, skat. 22.11.2021., https://www.osw.waw.pl/en/publikacje/analyses/2021-06-14/ukraine-belarus-a-spiralling-crisis [12] Lisa Yasko, “Belarus dictator poses growing threat to Ukraine”, The Atlantic Council, skat. 23.11.2021., https://www.atlanticcouncil.org/blogs/belarusalert/belarus-dictator-poses-growing-threat-to-ukraine/ [13] Tass, “Military doctrine of Russia and Belarus is response to pressure from the West - official”, skat. 23.11.2021., https://tass.com/politics/1358043 [14] Lisa Yasko, “Belarus dictator poses growing threat to Ukraine”, The Atlantic Council, skat. 23.11.2021., https://www.atlanticcouncil.org/blogs/belarusalert/belarus-dictator-poses-growing-threat-to-ukraine/ [15] Turpat.