Morāle ir viena – nav labi palīdzēt agresora režīmiem kara laikā, ne aiz pārliecības, ne dēļ naudas, ne aiz nezināšanas, naivuma vai neuzmanības.
Izteiciens "noderīgie idioti" bieži tiek piedēvēts Ļeņinam, lai gan ir eksperti, kuri šaubās, vai viņš tiešām ir šī jēdziena autors. Parasti tā sauca Rietumu intelektuāļus, kuri atbalstīja padomju režīmu, neapzinoties, ka tas ir saistīts ar represijām, badu un noziegumiem pret cilvēci (cilvēcīgumu). Lielie strādnieku dzīves uzlabotāji sabojāja tautu likteņus un panāca pretējo gan savā valstī, gan okupētajās kaimiņu valstīs. Nu nav jau miera galvās; ar krāšņajām pilīm dažiem nepietiek, tāpēc mūsdienu sarkani-brūni iekrāsotie impēristi-lielinieki-ordisti atkal vēlas “kādam palīdzēt”. Šoreiz tā ir Ukraina, kura aizstāvas, jo Krievija agresīvi uzbrūk. Kā šādā melnbaltā situācijā var lemt par izdabāšanu Kremlim? Emanuels Makrons parāda, ka var, jo izolēt Putinu esot vissliktākais variants. Vissliktākais kam? – Protams, ka Putinam un Krievijas vadībai, jo kā gan viņi nabadziņi iztiks bez drošības garantijām pēc kara noziegumu veikšanas... Makrons noderīgo idiotu sacensībās izraujas priekšgalā. Apskatīsim vēl dažus citus palīdzības Kremlim piemērus, kuros atšķiras īstenotāju motivācija, izpildījums un rezultāti. Dažos gadījumos nebija īpaši domāts palīdzēt, bet tā sanāca...
Bija tāds gadījums – Baltkrievija uzsāka hibrīdkaru
“Amnesty International”(AI) sagatavoja Latvijai ārkārtīgi kritisko un Nila Muižnieka atbalstīto ziņojumu par valsts robežsargu slikto izturēšanos pret Baltkrievijas diktatora Aleksandra Lukašenko sūtītajiem robežpārkāpējiem. Latvijas Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs, iekšlietu ministrs, robežsardzes vadības, un tiesībsargs – visi, kā viens paziņoja, ka “AI” ziņojuma rakstītais nav taisnība. Taču šis ziņojums eleganti iekļāvās Kremļa stutētajā pasaules redzējumā. Parasti piesardzīgi izturos pret jēdziena “hibrīdkarš” lietošanu. Tā kā operācijā uz robežām bija iesaistītas Baltkrievijas militārpersonas un bruņotie robežsargi, tad šoreiz tiešām varam runāt par hibrīdkaru, nevis tikai atsevišķām hibrīdkara metodēm. Kāpēc tiek lietots hibrīkarš? – Lai maldinātu un dotu iespēju Kremļa sabiedrotajiem (gan idiotiem, gan apzinātiem neliešiem) Rietumos vieglāk aicināt uz sarunām ar agresoriem – Putinu un Lukašenko. “Amnesty International” bija labs agresora palīgs, jo ignorēja faktu, ka notiekošais ir kara (hibrīdkarš ir karš) sastāvdaļa pret Lietuvu, Poliju un Latviju. Un karā drīkst un vajag aizstāvēties, un nosargāt savas robežas; ja nepieciešams, tad arī ar spēka palīdzību. Kreiso liberāļu kultivētās atvērto robežu un multikulturālisma idejas labi noder Putina vadītajai Krievijai, jo nekontrolēta migrācija grauj Eiropas stabilitāti un nacionālo drošību.
Šie nav idioti; šie zina, ko dara
Nesen redzējām kā Kremlim palīdzēja Latvijas politiķi, Daugavpils un Rēzeknes pašvaldību vadītāji – Andrejs Elksniņš un Aleksandrs Bartaševičs. Viņu vēstījumi par okupekļu aizvākšanu “Facebook” un “TikTok” noteikti palīdzēja Krievijai propagandas karā. Krievijas interneta vietne “eadaily.com” rakstīja par “drosmīgo” Elksniņu un to, kā Bartačevičs “asi iestājies pret vandālismu”. Tā, protams, bija arī izrādīšanās savu vēlētāju priekšā, bet tas nemazina problēmu un nodarīto skādi. Ar šādu izdabāšanu Latvijā dzīvojošajiem prokremliski noskaņotajiem krieviem Elksniņš un Bartačevičs palīdz saglabāt anti-latviskus noskaņojumus Latgalē.
Saskaņieši ir bijuši seni Kremļa palīgi (vienalga – apzināti, vai nepaiznāti) Latvijas sabiedrības šķelšanā, tāpat sens ir Kremļa informatīvās frontes karavīrs – Krievijas nenogurdināmais tautietis Latvijā – Viktors Guščins. Krievijas Tautiešu tiesību aizstāvības un atbalsta fonda (TTAAF) mājaslapā 2022. gada 17. maijā pārpublicētajā Guščina rakstā redzam viņa sašutumu par to, ka Latvijas “valdošā ultralabējo partiju apvienība” Nacionālās apvienības vadībā esot nojaukusi pieminekli “atbrīvotājiem”.[1] Guščins Krievijas auditorijai skaidro, ka esot nepārprotami jākonstatē, ka 1990. gada 4. maijā Augstākā padome Latvijas Republikas neatkarības deklarācijā iedzīvināja hitleriskās Vācijas propagandu, jo 1941. gadā tieši vācieši esot teikuši, ka Latviju 1940. gadā okupēja PSRS. Tātad Guščins noliedz totalitārās PSRS noziegumus pret Latviju. “Cīnītājs par demokrātiju” raksta, ka bijušais Latvijas sabiedrības integrācijas ministrs Nils Muižnieks 2005. gadā esot novērtējis “Visu Latvijai!” kā rasistisku organizāciju. Guščins ir skaidrs savos formulējumos: esot jāprasa aizliegt Nacionālās apvienības darbību! Par šo vairāk nesen rakstīju blogā Latvijasdrosiba.lv.
Nila Ušakova un Tatjanas Ždanokas veterānu rindām nesen pievienojās rosļikovieši. Saeimā ievēlētās Glorijas Grevcovas TikTok platformā izplatītie domu graudi labi noder kā Krievijas informācijas kara munīcija pret Latviju. Grevcovas teiktais ir gājis pie sirds arī Baltkrievijas medijam.
Lietus Latvijā vairs nelīst
TV kanālam “Doždj” nācās mācīties, ka kara laikā nav pelēku teritoriju, ja mēģini ar vienu roku paglaudīt uzbrucēju galvas, tad krītošā siena jeb žogs starp cīņā iesaistītiem spēkiem var roku saspiest. Par TV Doždj rakstīju jau DELFI 9. oktobra publikācijā “Bēgošā Krievija un tās žurnālisti Latvijā”, tāpēc piebildīšu rakstītajam tikai nedaudz. Tā kā TV Doždj tagad daudzi iekausta, tad līdsvaram teikšu, ka minētais medijs ar saviem raidījumiem vairāku gadu laikā ir daudz centies šūpot Putina varas troni, un par to cienu kanāla darbiniekus. Esmu pētījis Krievijas mediju un t.s. mediju darbību daudz gadus Austrumeiropas politikas pētījumu centra darba ietvaros, un esmu pārliecināts, ka Dožd TV darbība kopumā ir ļoti neizdevīga Kremlim. Te ir jāuzsver vārds “kopumā”, jo ir darbības, kas drīzāk ir palīdzējušas Kremlim. Turklāt te ir jāvērtē vēl cita dimensija – vai kanālā darbība Latvijā palīdz mums?
Jekaterinas Kotrikadzes raidījumus “Kotrikadze inostrannih del” esmu skatījies ar interesi un nevaru iedomāties, ka viņa varētu būt Kremļa draugs. Neattiecinu arī “noderīgā idiota” jēdzienu uz Kotrikadzi. Tomēr to pašu nevaru droši teikt par katru minētā kanālā darbinieku. Nav nopietni vērtējums viedoklis, ka tā bija Alekseja Korosteļeva pārteikšanās, vai individuālā kļūda, jo bija taču izveidots army@tvrain.tv e-pasts, tātad tā bija redakcijas politika. Uz Korosteļeva atlaišanu trīs TV Doždj kanāla darbinieki atbildēja ar atlūguma iesniegšanu.
NEPLP lēmums ir likumīgs un tā pieņemšana jāvērtē ilgākā laika kontekstā. TV Doždj sev iešāva kājā, kad sajauca laukumus, sākot kritizēt Latviju par mūsu iekšpolitiku – okupkeļu gāšanu un robežu neatvēršanu bēgošajiem no mobilizācijas Krievijā. Nacionālkonservatīvo reakcija bija sekojoša: mēs jūs te ielaidām ciemos grūtā brīdī, bet jūs mums ar ko atmaksājat? Maskavas liberāļiem ir grūti saprast nācijvalstu pastāvēšanas būtību, attieksmi pret migrāciju un tiesības atvērt durvis tiem, kuriem vēlamies, un aizvērt to priekšā, kurus nevēlamies te redzēt. Tāpat arī par okupekļu gāšanu mums nav jātaisnojas nevienam. TV Doždj nostāja pret ceļošanas ierobežojumiem mobilizācijas uzsākšanas laikā labi sakrita ar Eiropas “velkamistu” un Kremļa impēristu aicinājumu – ļaujiet krieviem darīt to, ko tie vēlas, un kur tie vēlas!
Par ko raud Baskovs?
Kāpēc mums joprojām ir jābūt Krievijas-centriskiem? “Krievu pasaules” pamatelements ir krievu valodas lietošanas areāls, ko Latvijas liberālās daļas pārstāvji palielināja ar lēmumu veidot Latviju par krievu mediju centru (media hub) jeb tiltu uz Krieviju. Vai Latvijai ir jākļūst par “mazo Krieviju”? Kāpēc Jūrmalā krieviskā “Jaunā viļņa” vietā nenotiek jauno izpildītāju konkurss ar dalībniekiem no Baltijas jūras reģiona valstīm (neskaitot fašistisko Krieviju, kamēr tā neizmainīsies)? Vācieši, dāņi, zviedri un poļi varētu uzzināt, ka ir tāda skaista vieta – Jūrmala ar garu pludmali, slaidām priedēm un jauku kāpu zonu. Konkursu varētu vadīt jaukta popkultūras zvaigžnu komanda no Baltijas un Ziemeļvalstīm. Pasākumam protams būtu jānotiek angliski, nevis krieviski. Es pats rakstu daudz par Krieviju, jo gadiem esmu pētījis tās politiku un turpinu Latvijas Universitātē lasīt lekcijas par to. Ekspertu un diplomātu līmenī ir jābūt zināšanām par agresīvo kaimiņvalsti. Bet kopumā Latvijai ir labāk vērst uzmanību citur, tai skaitā Ukrainas virzienā. Ar to mēs Latvijā samazināsim Krievijas ietekmi, un beigsim nepārtraukti sekot tam, ko teica Medvedevs, ko iekaustīja Kirkorovs, par ko raudāja Baskovs… Latvieši sāk atjaunoties savā pašapziņā, pateicoties ukraiņu drosmes paraugam. Tāpēc, pat ja kāds lēmums varbūt ir pārspīlēts, kopumā virziens ir pareizs, proti, ja latvieši uzskata, ka Latvijai nav jāiegulda sirds, laiks un enerģija Krievijas demokratizācijā, nu tad nav. Kā var demokratizēt tos, kuri paši nevēlas un nevēlas uzskatīt likuma varu, neatkarīgas tiesas, brīvas un godīgas vēlēšanas par normu, turklāt nav gatavi uzņemties atbildību par savu dzīvi?
Ja ideja par Latviju kā krievu demokrātisko mediju tiltu uz Krieviju turpina apgrūtināt padomju rusifikācijas seku novēršanu Latvijā, tad mēs izvēlamies pievērsties savām problēmām un palīdzībai Ukrainai, bet neiespējamo misiju – izmainīt lielumlielā vairuma Krievijas pilsoņu prātus un sirdis – atstājam viņiem pašiem. Nacistiskā Vācija un militāriskā Japāna izmainījās ne jau dēļ ārvalstu mediju darbības viņu auditorijā, bet ar stingrās amerikāņu rokas palīdzību. Savukārt, sabiedrības saliedētībai Latvijā ir nevis jaāpvieno latviskais un krieviskais kādā jaunā/vecā postpadomu hibrīdā, bet gan vienkārši un izlēmīgi jānostiprina latviskais. Mēs sagaidām, ka pārējie pielāgosies, un tikai tad te valdīs īsts miers, nevis viltus miers uz kārtējās Krievijas kaimiņu tautas apspiešanas rēķina. Multi-kulti utopija nestrādā Rietumeiropā, un nestrādā arī te.
Nobeigumā
Kur tagad ir Krievijas pilsonis Žerārs Depardjē, kurš reiz tikās ar Putinu un teica, ka “Krievija ir liela demokrātija”? Kur ir Stīvens Sigals un vēl daži cīkstoņi, kuri ļāvās pirms 2022. gada 24. februāra Putina – mačo (mākslīgi uzkonstruētā) tēla valdzinājumam? Putins kā mūsdienu Če Gevara, kurš drosmīgi iestājas par visiem Rietumu apspiestajiem... Bija taču daži Rietumu intelektuāļi, kuri ideju vadīti pārcēlās uz dzīvi Staļina laika Padomju Savienībā. Viens otrs krievu spiegu savervēts Rietumu pilsonis dzīves nogali pavadīja PSRS, lēnām nodzeroties četrās sienās… Pavisam nesen Lielbritānijas Leiboristu partijas bijušais līderis Džeremijs Korbins (Jeremy Corbyn) tika nosaukts par Putina noderīgo idiotu, jo bija piekritis apmeklēt kādu Krievijas propagandas pasākumu Ņujorkā, kas tika izreklamēts ar lozungiem “Nē – NATO ekspansijai!”, “Reāls ceļš uz mieru Ukrainā”, “Jāpārtrauc ieroču piegāde Ukrainai!” u.tml. Korbins aicina uz vienpusēju Lielbritānijas atbruņošanos, draudzējas ar Kubu un Venecuēlu. Korbins ir spilgts, tomēr noderīgo idiotu zelta medaļu piešķiram Emanuelam Makronam, jo viņš ir Eiropas kodolvalsts vadītājs, kurš dejo uz stieņa Putina priekšā. Dažkārt miera baloži cilvēcei nodara lielāku postu nekā kara vanagi.
Viss turpinās, stāstu ir daudz, bet morāle viena – nav labi palīdzēt agresora režīmiem kara laikā, ne aiz pārliecības, ne dēļ naudas, ne aiz nezināšanas, naivuma vai neuzmanības.
[1] ВИКТОР ГУЩИН. Латвия никогда не была так близка к горячей фазе межэтнического конфликта, 17.05.2022, https://pravfond.ru/press-tsentr/stati/latviya-nikogda-ne-byla-tak-blizka-k-goryachey-faze-mezhetnicheskogo-konflikta/