Nesen Saeima balsoja par "Saskaņas" deputāta Jāņa Ādamsona izdošanu kriminālvajāšanai. Mēs neesam vientuļi, Krievijas izlūki un diversanti aktīvi darbojas visā Eiropā.
Vācijas mediji 6. jūnijā atgādināja par Krievijas spiegu aktivitātēm un citēja drošības dienestu vadītājus, kuri norādīja uz izmaņām Krievijas dienestu darba stilā. Daļa vāciešu ir nobažījušies par Krievijas izlūku aktivitātēm Vācijā, to intensitāte tiek salīdzināta ar Aukstā kara līmeni. Vācijas Federālā konstitūcijas aizsardzības dienesta (BfV) vadītājs Tomass Haldenvangs vēstīja, ka Kremlim ir ļoti plašas izlūkošanas intereses gandrīz visās Vācijas politikas jomās.[1]T. Haldenvangs skaidroja, ka Krievijas dienesti veido kontaktus Vācijas politisko lēmumu pieņemšanas vidē, turklāt, krievu spiegu metodes paliekot arvien brutālākas. Vācieši nav aizmirsuši, ka 2019. gadā Berlīnē tika nogalināts čečenu kaujinieks; slepkavu pēdas veda uz Krieviju. Arī Vācijas izlūkdienesta BND vadītājs Bruno Kāls, runājot par Krievijas izlūku darbu, teica, ka “ir notikusi morāles maiņa, pieeja ir nežēlīgāka, un intereses tiek aizstāvētas klajāk nekā agrāk”.[2] Tomēr “Nord Stream 2” un Vācijas uzņēmēju intereses neļauj Vācijas vadošajiem politiķiem teikt to pašu, ko saka viņu drošības dienestu pārstāvji. Čehijā ir citādi; pat Maskavas drauga, valsts prezidenta Miloša Zemana nostāja nespēja aizkavēt čehu pretuzbrukumu Kremlim. Nesen publicētie pētnieciskās žurnālistikas centru pētījumi atklāj zīmīgas detaļas par Krievijas diversantu darbu un diplomātu biogrāfijām.
“Tūristu” nedarbi
2014. gadā Čehijas meža ielokā, netālu no Slovākijas robežas nogranda sprādziens, kurā tika iznīcināta munīcijas un ieroču glabātuve. Sprādzies bija tik jaudīgs, ka dažu kilometru attālumā esošajām mājām triecienvilnis izsita logus. Cieta ne tikai ēka, munīcija un ieroči, bet divi Čehijas pilsoņi, kuru mirstīgās atliekas tika atrastas tikai pēc mēneša. Otrs sprādziens sekoja pēc diviem mēnešiem aptuveni viena kilometra attālumā no pirmā. “Bellingcat” un “The Insider” ziņoja, ka diversijas gatavošanā bija iesaistīti seši GRU virsnieki no kara daļas Nr. 29155.[3] Operāciju vadīja ģenerālis Andrejs Averjanovs, kurš ieradās Čehijā ar piesega uzvārdu “Overjanovs”, kā redzams, uzvārdā tika mainīts tikai viens burts. Diversantu grupā darbojās arī Skripaļu indētāji – bēdīgi slavenie “tūristi” – Anatolijs Čepiga (Boširovs) un Aleksandrs Miškins (Petrovs). Čehijā abi ceļotāji bija ieradušies kā tadžiks Ruslans Tabarovs un moldāvs Nikolajs Popa. Kā redzams, personai, kas atbild par viltoto identitāšu izveidi, ir humora izjūta… Pirms sprādzienu sarīkošanas A. Čepiga un A. Miškins izlikās par pircējiem un sazinājās ar ieroču tirgotāju – bulgāru uzņēmēju Emilianu Gebrevu, kurš piegādāja ieročus Sīrijai un Ukrainai. Uzspridzinātajā noliktavā esot bijusi munīcija, kas bija paredzēta Ukrainas valdības spēkiem.
Čehi māk ne tikai alu darīt
Lai arī sākumā Čehijas iestādēm ar izmeklēšanu neveicās, pēc dažiem gadiem tika plūkti augļi. 2018. gadā britu dienesti publicēja krievu diversantu – A. Čepigas un A. Miškina – laipnās sejas un čehu izmeklētāji konstatēja, ka vīri ir pazīstami. Izrādījās, ka šie Eiropas apceļotāji ir bijuši skatīties ne tikai GRU aprindās slaveno baznīcas smaili Solsberijā, bet arī pētījuši čehu arhitektūru. 2021. gada 17. aprīlī Čehijas atbildīgās institūcijas paziņoja par statusa personanon grata piešķiršanu 14 diplomātiem un četriem tehniskajiem speciālistiem. Kremļa atbilde uz pirmajiem izraidītajiem bija 26 čehu diplomātu izraidīšana no Krievijas. Prāga uzstādīja Krievijai ultimātu – vai nu čehu diplomātiem ļauj atgriezties darbā, vai Čehija samazina Krievijas diplomātu skaitu līdz Čehijas pārstāvju skaitam Krievijā. Maskava, protams, nepiekrita un 22. aprīlī vēl 63 Krievijas diplomātiem un tehniskajam personālam bija jādodas uz dzimteni kinofilmas “17 pavasara mirkļi” mūzikas pavadījumā. Tādējādi, Čehija izraidīja 81 Krievijas pilsoni.
Zīmīgi, ka salīdzinoši nelielajā Eiropas valstī Maskavai bija vēlme algot tik daudz diplomātu. Vārds “diplomāts” te gan ir attiecināms tikai uz daļu izraidīto, par pārējiem atbilstošāk būtu runāt kā par izlūkiem, kuri izmantoja diplomātisko piesegu. Čehijas un Krievijas divpusējās attiecības bija visai aktīvas, tomēr to intensitāte nekādi neatbilst tik lielai Krievijas vēstniecības un konsulātu darbinieku pārstāvniecībai. Pavisam Čehijā strādāja 135 personas, no kurām diplomātisko pasi kabatā turēja 71 darbinieks. Papildus minētajam solim, Čehijas dienesti 2021. gada aprīlī īstenoja pretizlūkošanas operāciju, kuras ietvaros tika aizturēti vairāk kā desmit kaujinieku, daļa no kuriem bija GRU virsnieku pārraudzībā karojuši Ukrainā Kremļa separātistu pusē. Kas viņiem bija darāms Čehijā pie draudzīgā Miloša Zemana?
Kādās skolās ir mācījušies Krievijas “diplomāti”?
Pētnieciskās žurnālistikas centrs “Dosjē” nesen publicēja no Čehijas izraidīto personu vārdus.[4] Starp padzītajiem bija Krievijas kara skolu absolventi, kuri ir saistīti ar izlūkdienestiem, viens speciālists radio darbināmu detonatoru jomā, šifrētājs un citi spiegu kariem noderīgi speciālisti. Skaisto Prāgu bija jāpamet vēstniecības pirmajam sekretāram Aleksejam Kolmakovam, kurš savulaik bija studējis Novosibirskas Augstākajā militārajā pavēlniecības skolā, kur gatavo kursantus tādās specialitātēs kā “Dziļās izlūkošanas vienību izmantošana”, “Karaspēka izlūkošanas vienību izmantošana” u.c. Vairāki desmiti minētās skolas absolventu dienē Krievijas Bruņoto spēku Ģenerālštāba Galvenajā izlūkošanas pārvaldē (GRU) un pilda misiju daudzās pasaules valstīs. Mājās bija jābrauc arī Aleksejam Trjakinam, kurš ir beidzis Tambovas Kara aviācijas inženieru institūtu, kurā tika gatavoti aviācijas radioelektronikas speciālisti. Čehijā Trjakins strādāja par Krievijas Aizsardzības ministrijas pārstāvi “kara memoriālu darbā”, kura ietvaros atskaitījās par memoriālo plākšņu uzstādīšanu par piemiņu kritušajiem sarkanarmiešiem.[5] Te grūti nesmaidīt, domājot par Trjakina īstajiem uzdevumiem.
Turpinām ar izraidīto “diplomātu” vārdiem un CV. Krievijas vēstniecības otrais sekretārs Konstantīns Ševčuks bija studējis KF Aizsardzības ministrijas Militārajā universitātē. “Dosjē” centrs skaidro, ka šīs augstskolas svešvalodu fakultātes absolventus labprāt ņem darbā GRU, SVR un FSB Piektajā dienestā. Savukārt, militārās aviācijas atašeja palīgs Viktors Budjaks savulaik studēja KF Aizsardzības ministrijas Militāri diplomātiskās akadēmijas Aģentūras operatīvās izlūkošanas fakultātē, kā arī, atbilstoši čehu izdevumam “Seznam Zpravy”, dienēja noslēpumainajā kara daļā Nr. 29155. Laikraksts “The New York Times” nosauca šo daļu par slepenu GRU vienību, kas īsteno operācijas Eiropā. Vēstniecības otrais sekretārs Antons Belovs agrāk strādāja slepenā zinātniskā ražošanas uzņēmumā “Delta – 1” , kas ražoja ieročus un munīciju un specializējās radio aktivizējamu spridzekļu izgatavošanā. Diplomāta darbā taču var noderēt dažādas iemaņas…
Tā bija tika neliela daļa no izraidīto saraksta. Parasti krievu spiegi pēc izgaismošanas strādā par pasniedzējiem FSB un GRU skolās. Uz Liebritāniju padomju laikā aizbēgušais GRU virsnieks Viktors Suvorovs (Rezuns) savā grāmatā “Akvārijs” rakstīja, ka izlūku skolā atmaskotos sauca par “ziloņiem”. Dažus pieķertos Maskava sūta strādāt uz Krievijai draudzīgajām valstīm, kur pret viņiem stipri neiebilst, piemēram uz Armēniju, Kubu un Serbiju.
Ir tāda profesija – indēt cilvēkus
Pētnieciskās žurnālistikas esntuziasti no “The Insider”, “Bellingcat” un “Dosjē” centra izgaismo arvien jaunus Krievijas drošības dienestu noziegumus. Pirms dažām dienām (9. jūnijā) “The Insider” nāca klajā ar informāciju, ka 2019. gadā Krievijas reģionu apmeklējuma laikā notika slepkavības mēģinājums pret Dmitriju Bikovu. Rakstnieks D. Bikovs, kurš ir pazīstams ar izcilām zināšanām par krievu literatūru un savu kritisko skatījumu uz Vladimira Putina režīmu, knapi izdzīvoja pēc indēšanas mēģinājuma. Slimnīca, kurā viņš atradās komas stāvoklī, paziņoja, ka viņu nevar transportēt; tas bija līdzīgi kā Alekseja Navaļnija indēšanas gadījumā. “The Insider” un “Bellingcat” izdevās noskaidrot, ka D. Bikovam pa Krievijas reģioniem veselu gadu līdzi lidinājās tas pats FSB ķīmiķu un biologu pulciņš, kuru pārstāvjus tur aizdomās par līdzīga nozieguma veikšanu pret A. Navaļniju un Vladimiru Karamurzu.[6] D. Bikova sieva Jekaterīna teica, ka jau 2018. gada maijā esot ievērojusi kādu vīru, kurš no pretējās mājas loga regulāri vēro viņus caur binokli. Jekaterīna reiz esot pamājusi ziņkārīgajam ar roku, tas esot palecis sāņus…
Varam indēt savā valstī un varam indēt svešā valstī
2020. gadā bulgāru izmeklētāji apsūdzēja trīs Krievijas pilsoņus par uzņēmēja Emiliana Gebreva indēšanu. 2015. gada 28. aprīlī E. Gebrevam palika slikti pēc vakariņām viesnīcas restorānā, viņu nogādāja smagā stāvoklī militārajā hospitālī. Tātad ar viņa munīcijas noliktavas spridzināšanu Čehijā 2014. gadā nepietika. Arī viņa dēlam pēkšņi palika slikti. FIB, britu izlūki un Bulgārijas institūcijas nonāca pie slēdziena, ka ar ķīmisko ieroci tika ieziests E. Gebreva automašīnas durvju rokturis. “Bellingcat” norādīja, ka krievu spiegs, kurš ceļoja uz Angliju Spripaļu indēšanas laikā, vairākkārt apmeklēja arī Bulgāriju; turklāt viņš dien vienībā Nr. 29155. Bez minētās vienības, izmeklētāju un žurnālistu uzmanības lokā ir nonākušas kara daļas Nr. 26165 un 74455, kuras tiek turētas aizdomās par kiberuzbrukumu veikšanu. Abas vienības tika minētas ASV speciālā padomnieka Roberta Millera izmeklēšanas ziņojumā par politisko partiju datoru uzlaušanu ASV prezidenta vēlēšanu kampaņas laikā, 2016. gadā. Vienības tiek saistītas arī ar hakeru uzbrukumiem Pasaules Antidopinga aģentūrai un Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācijai, kura izmeklēja “Novičoka” lietošanu pret Skripaļiem. Vārdu sakot, kā hakeriem, tā indētājiem un spridzinātājiem ir darba pilnas rokas.
Tad kad Krievijas režīmam kāds iesit, tad no Kremļa vai Ārlietu ministrijas, kuras ēku joprojām rotā PSRS ģerbonis, atskan: “Nesāp!” Bet nu īstenībā sāp, jo Čehijas atbildes solis bija liels trieciens GRU un SVR nedarbu veicējiem Eiropā. Kamēr atbrauks nākamie, kamēr atjaunos vecos un izvedos jaunus kontaktus, paies laiks. Turklāt tik lielam skaitam personu vairs nebūs iespējams uzturēties Čehijā, izmantojot diplomātisko piesegu. Arī “Sputņik” vakcīnu čehi nepirks vairs un “Rosatom” visdrīzāk nenopelnīs ar AES būvniecību Dukovanos.
00:02:190:00
Vismaz izkausimies…
Pret Maskavu pozitīvi noskaņotais Čehijas prezidents Milošs Zemans nespēs saglābt abu valstu brūkošās attiecības. Divpusējās attiecības strauji pasliktinājās, kad 2020. gada sākumā Prāgas amatpersonas lēma demontēt pieminekli sarkanarmijas maršalam Ķoņevam un nodēvēja laukumu iepretim Krievijas vēstniecībai Borisa Ņemcova vārdā. Kā teica Londonā dzīvojošs krievu uzņēmējs Jevgēņijs Čičvarkins – Kremļa cilvēki ir pasaules čempioni “sev kājā šaušanas sportā”. To var teikt arī par “meistarīgu” attiecību sabojāšanu ar Čehiju – valsti, ar kuru bija labs sadarbības potenciāls. No vienas puses tas izskatās kā credo – lai viss iet ratā! Vismaz izkausimies kārtīgi! No otras – V. Putins ir aprēķinājis, ka ir iespējams noturēt varu savās un viņa elites rokās par noteiktu cenu – sabojātām attiecībām ar Rietumiem, neuzticību starptautiskajā arēnā. Bet ciniskais aprēķins ir no Kremļa perspektīvas pareizs, jo no 20. gs. kariem nogurusī Eiropa dzīvo ar lozungu: “Ka tikai nebūtu kara!” PSRS šim lozungam neticēja un nesekoja, lai gan nepārtraukti skandināja savā propagandā. Postmodernā Eiropa tic un seko, bet tas dod iespēju starptautiskajiem huligāniem un pat valsts teroristiem darīt daudz traku lietu Eiropas pievārtē un pat pašā Eiropā.
Ja miers ir “par katru cenu”, tad to cenu maksā Ņemcovs, Poļitkovska, Navaļnijs, Berlīnē nogalinātais čečens Zelimhans Hangošvili, ukraiņi, gruzīni un baltkrievi. Cik armēņiem bija jāmirst Kalnu Karabahā, lai Kremlis ar neiesaistīšanos un svešām rokām pārmācītu ne visai paklausīgo Nikolu Pašiņanu un padarītu visu Armēniju vēl padevīgāku? Lūk, tā iet Maskavas sabiedrotajiem, lasi – vasaļiem! Cik sīriešu aizgāja bojā Putina ģeopolitisko avantūru dēļ? Vai “vāgnerieši” nenogalina cilvēkus Āfrikā? Krievijā, kuras medijos nepārtraukti ir redzams un dzirdams kara kults, nav grūti salasīt karot gribētājus. Vai Krievija nemaksāja “Taleban” kaujiniekiem, lai tie nogalina amerikāņu un citu sabiedroto spēku kareivjus Afganistānā miera sarunu laikā? Sarakstam tika pievienoti arī divi čehi, kuri aizgāja bojā GRU rīkotā sprādzienā 2014. gadā: Vratislavs Gavraneks un Ļudeks Petršiks. Par ko viņus?
Raksta oriģināls publicēts DELFI https://www.delfi.lv/news/versijas/andis-kudors-spiegu-kari-eiropa-vaciesu-bazas-un-cehu-pretuzbrukums-kremlim.d?id=53289003
[1]Germany: Russian spy activity becomes 'more brutal', DW, 06.06.2021., https://www.dw.com/en/germany-russian-spy-activity-becomes-more-brutal/a-57792152 [2] Turpat. [3] Все следы ведут в разведку. Что известно о высланных из Чехии российских дипломатах, https://dossier.center/18cz/ [4] Turpat. [5] Turpat. [6] Отравить пересмешника. Как ФСБ пыталась убить Дмитрия Быкова, The Insider, 9 июня 2021, https://theins.ru/politika/242567