Kā tikko padomājam, ka esam jau redzējuši visu mūsdienu Krievijas atslīdēšanā autoritārismā un absurda teātrī, tā atnāk ziņas par nākamajām virsotnēm vai drīzāk dziļumiem. Kad sasniedzām gultni, tad no apakšas kāds pieklauvēja…
14. jūnijā parkā “Patriots” netālu no Maskavas tika atklāta Kristus Augšāmcelšanās katedrāle – Krievijas Bruņoto spēku galvenais templis, kura mozaīkās bija paredzēts iemūžināt Vladimiru Putinu un Staļinu. Bruņoto spēku galvenā tempļa atklāšanā piedalījās aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu, Bruņoto spēku Ģenerālštāba priekšnieks Valērijs Gerasimovs, bijušais KF kultūras ministrs Vladimirs Medinskis u.c. Maskavas un visas Krievijas patriarhs Kirils, sacīja, ka nolēmis uzņemties jaunās baznīcas vadītāja pienākumus. Templis ir spilgts propagandas piemērs, kur, kā trīsdaļīgā bizē, kopā savijas vēstījumi par Lielo Tēvijas karu, pareizticību un valsts vadoņiem. Krievijas pareizticība atkal un atkal iekrāsojas etniskas reliģijas toņos, kur, turpinot, slavofilu tradīciju, vienai tautai tiek ierādīta sevišķāka loma nekā citām. Bet, vai kristietība vispār var būt etniska?
Simbols pie simbola
Gidiem būs ko stāstīt apmeklētājiem: templis ir veltīts uzvaras Lielajā Tēvijas karā 75. gadadienai; galvenā kupola diametrs ir 19,45 metri (atbilstoši 1945. gadam). Zvanu torņa augstums ir 75 metri (75. gadadiena), savukārt, mazā kupola augstums ir 14,18 metri, atbilstoši kara ilgumam dienās. Ambiciozo būvi uzsāka celt 2014. gada vasarā, Krima bija okupēta, vajadzēja iedzīvināt gan senus gan jaunus “varoņus”.[1] Parka kompleksā tika iecerēta gan baznīcas ēka haki krāsā, gan laukums, kur demonstrēt jaunāko Krievijas militāro tehniku. Tā kā templis atrodas Aizsardzības ministrijas bilancē, tad par tā uzturēšanu nebūs jāuztraucas. Baznīcas galva Kirils uzdāvināja ikonu, kura esot tā, kuru Pēteris I ir esot atvedis uz krievu karaspēka nometni pie Poltavas pirms cīņas ar zviedriem 1709. gadā, un kura pazudusi ap 1917. gada apvērsuma laiku. Almanaha “Dari” galvenais redaktors Sergejs Čapnins vēstī, ka Kirils īstenībā esot uzdāvinājis kopiju. Kristīgo mākslinieku savienības “Artos” speciālisti norāda, ka ikona nekādi nevarot būt no 17. gadsimta, jo tās stils un izskats liecinot, ka runa varētu būt par 19.gs. beigām vai 20.gs. sākumu. Bez ikonām jaunajā baznīcā bija iecerēti vēl citi tēli.
Tirāna un agresijas godināšana templī
Baznīcas skulptūras veidoja budists, talantīgais un pasaulē pazīstamais burjatu tēlnieks Daši Namdakovs, kurš atzīst, ka savulaik ir meklējis palīdzību pie šamaņiem.[2] Saistībā ar personālizstādi Ermitāžā par Namdakovu vēstīja medijs: “Uz jautājumu par to, kādu lomu budisms spēlē viņa darbos, viņš atbildēja, ka viņam kā budistam pat ir dīvaini dzirdēt tādu jautājumu.”[3] Pēc Aizsardzības ministrijas uzaicinājuma viņš veidoja eņģeļu, svēto un Kristus attēlus. Galu galā armijnieki var aicināt uz sava tempļa darbiem, ko vēlas.
Sākotnēji baznīcas sienu rotāja Uzvaras dienas parādes mozaīka, uz kuras bija attēlots Staļins. Savukārt, mozaīkā ar nosaukumu "Krimas atkalapvienošana bez asinīm” tika attēlots Vladimirs Putins, Sergejs Šoigu, Ģenerālštāba priekšnieks Valērijs Gerasimovs, Drošības padomes sekretārs Nikolajs Patruševs, FSB direktors Aleksandrs Bortņikovs un zināmākie Krievijas politiķi, kuri tā vai citādi bija pielikuši roku pie Ukrainas aplaupīšanas 2014. gadā. Kad izplatījās ziņas, ka mozaīkās ir attēloti gan Putins, gan Staļins, tad tempļa celtnieki nonāca kritikas krustugunīs. Rezultātā Putina tēlu demontēja, bet Staļina mozaīku izlēma novietot muzejā, kas atrodas parka “Patriots” teritorijā. Krimas okupācija un aneksija ir nelikumīgs akts un daļa no Krievijas agresijas pret Ukrainu, kas joprojām turpinās. Izlemt ievietot šāda notikuma slavināšanu pareizticīgajā baznīcā ir jau pats par sevi spilgts vēstījums, kas parāda noskaņojumus gan KF Bruņoto spēku, gan KPB vadībā.
Brīvprātīgi-piespiedu kārtā
Sākotnējais plāns paredzēja, ka baznīcu uzcels par privātiem ziedojumiem. Tomēr, nesaziedoja pietiekami un aptuveni pusi sedza ar valsts līdzekļiem. Un daļa no saziedotā tāpat nāk no valsts uzņēmumiem, līdz ar to šis projekts tikai tiek pasniegts kā tautas izlolots. Starp ziedotājiem ir Maskavas Centrālais arhīvs, kara daļas un hospitāļi, Kurskas apgabala Valsts ceļu drošības inspekcijas pārvalde, Hantimansijskas autonomā apgabala Oktobra rajona administrācija u.c. Analītiskais portāls “The Insider” vēstī, ka Habarovskas apkaimē militārpersonām bija pienākums ziedot pa 500 rubļiem jaunajam projektam. Tas atgādina padomju laika “brīvprātīgos” ziedojumus “Miera fondā”.
Arī ģenerāļi grib dzīvot labi
2015. gadā par parka “Patriots” direktoru uz laiku kļuva ģenerālis Anatolijs Grebeņuks, kura vārds iesaistīts dažādos korupcijas skandālos. Atbilstoši “The Insider” izpētei, 2007. gadā Grebeņuks tika ar skandālu atlaists no Aizsardzības ministrijas Dzīvokļu un apsaimniekošanas dienesta vadītāja amata. Aizsardzības resors ziņoja par militārā hospitāļa celtniecību, pārbaude liecināja, ka nauda ir “apgūta”, bet hospitālis pastāv tikai virtuālajā vidē… Pēc šī notikuma ģenerāli “aizrotēja” vadīt valsts korporāciju “Olimpstroi”, kas atbildēja par Ziemas olimpisko spēļu gatavošanu Sočos. Pēc Starptautiskās olimpiskās komitejas locekļa Žana Franko Kaspera aplēsēm olimpiādes gatavošanas posmā tika izzagta aptuveni trešdaļa tai atvēlēto līdzekļu, tas ir aptuveni 13 miljardi EUR.[4] Grebeņukam bija vēl darbs kosmodromā “Vostočnij”, par kuru arī ziņoja kā par kliedzošas korupcijas vietu. Līdz kamēr ceļš atveda uz parku “Patriots”, kuru Grebeņuks vadīja vienu gadu.
“Patriots” izmaksāja dārgi un ikgadējā uzturēšana arī būs dārga. Viens no apakšuzņēmumiem ir firma “Korrand”, kas saistīta ar Putina drauga Arkādija Rotenberga dēlu. Vēl saistībā ar “Patriotu” naudu ir pelnījis uzņēmums “Belij medved”, kuru kontrolējot ar Putina “pavāru” Jevgēņiju Prigožina saistīts uzņēmums “Megalain”. Putina draugi un apsargi Krievijā sasniedz karjeras un biznesa virsotnes. Tas ir attiecināms arī uz Putina bijušo apsargu Alekseju Djuminu, kurš esot palīdzējis arī “pavāram” Prigožinam tikt pie ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas aizsardzības resoram. Tulas apgabala gubernatora Alekseja Djumina vārds ir izskanējis arī kā iespējamā Putina pēcteča kandidatūra.
Kaujinieciskā Krievijas pareizticība
KPB Attiecību ar sabiedrību sinodiālās nodaļas vadītājs Vsevolods Čaplins 2014. gada 1. martā teica: “Jau 1995. gadā “Pasaules Krievu tautas sapulce” paziņoja, ka krievu tauta ir sadalītā nācija savā vēsturiskajā teritorijā, kurai ir tiesības atkal apvienoties vienotā valstiskā miesā, kas ir vispārpieņemta starptautiskās politikas norma.” Tajā pašā intervijā ziņu aģentūrai Interfax-Religion V. Čaplins teica: “Vienlaikus cerēsim uz to, ka Krievijas karavīru misija šo cilvēku brīvības, identitātes un pašas dzīvības aizsardzībai nesastapsies ar sīvu pretestību, kas novedīs pie liela mēroga sadursmēm.”[5]
Čaplina teiktais ir tā laika baznīcas oficiālais viedoklis, kuru neviens augstāk stāvošs pārstāvis neatsauca. No tā izriet, ka KPB 2014. gadā uzskatīja Krievijas karavīru iesaisti Ukrainas notikumos kā “miera misiju” un aicināja ukraiņus tai nepretoties. Tas līdzinās publiskajai diplomātijai kara laikā, kad pretinieka puse tiek aicināta padoties. Vai kristiešiem ar kaut ko tādu būtu jānodarbojas? Redzams, ka Maskavas patriarhāta vadība uzskatīja, ka ir.
Kas mums no tā?
Jaunais templis ir kārtējais atgādinājums par pareizticības drošībošanu Krievijā. Tas nozīmē, ka ar pareizticību saistītie jautājumi ir daļa no Krievijas nacionālās drošības; no tā, savukārt, izriet, ka ar drošību un aizsardzību saistītās valsts institūcijas sadarbojas ar KPB. Tomēr, nav jāskata automātiski visi pareizticīgie kā šāda procesa vaininieki vai atbalstītāji. Runa drīzāk ir par Maskavas patriarhāta vadības iztapību laicīgās varas priekšā, kas padara vienkāršos pareizticīgos par valsts varas ķīlniekiem. Mūsdienu Maskavas patriarhāta vadība nav skatāma atrauti no Kremļa un tā politikas. Diemžēl arī daļa Maskavas patriarhāta Ukrainas Pareizticīgās baznīcas vietējo mācītāju Donbasā atklāti atbalstīja Krievijas agresiju pret Ukrainu. Kā Latvijas pilsoņi varam būt zināmā mērā apmierināti, ka Latvijas Pareizticīgās baznīcas (LPB) vadība nav aktīvi iesaistījusies Krievijas tautiešu politikā Latvijā, kas būtu destruktīvs solis Latvijas sabiedrības saliedētības procesā. Šajā kontekstā ir pozitīvi vērtējamas arī nesenās izmaiņas likumā par Latvijas Pareizticīgo baznīcu, kas nosaka, ka “Par Baznīcas galvu, metropolītiem, bīskapiem un šo amatu kandidātiem drīkst būt tikai Baznīcas garīdznieki un Latvijas pilsoņi, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ne mazāk kā pēdējos 10 gadus ir Latvijā”.[6] Starpkonfesiju miers un reliģijas brīvība Latvijā ir vērtība.
Drošība ir svarīga!
[1] Сергей Ежов, Парк жуликов и воров. Как пилят на парке «Патриот» и при чем тут повар Путина, дочь Шойгу и сын Ротенберга, The Insider, 24.04.2019., https://theins.ru/korrupciya/152511 [2] Звезды на погонах патриарха. Сергей Чапнин об открытии главного храма Вооруженных сил, The Insider, 15.06.2020., https://theins.ru/opinions/225823 [3] Даши Намдаков покорил Эрмитаж, Novaja Burjatija, 01.03.2010., https://newbur.ru/n/43119/ [4] Сергей Ежов, Парк жуликов и воров. Как пилят на парке «Патриот» и при чем тут повар Путина, дочь Шойгу и сын Ротенберга, The Insider, 24.04.2019., https://theins.ru/korrupciya/152511 [5] Kudors A., Kremļa torņa ēna pār Maskavas patriarhātu, Latvijas drošības blogs, https://www.latvijasdrosiba.lv/post/krem%C4%BCa-tor%C5%86a-%C4%93na-p%C4%81r-maskavas-patriarh%C4%81tu [6] Latvijas Pareizticīgās Baznīcas likums, https://likumi.lv/doc.php?id=184626