Valsts drošības dienesta pārskats par 2025. gadu. Daži akcenti

VDD pārskatu pozitīvi izceļ augstā detalizācijas pakāpe

Valsts drošības dienests (VDD) ir nācis klajā ar publisko pārskatu par dienesta darbību 2025. gadā. Pārskats ir apjomīgs un īpaši detalizēts, tāpēc sniedz pamatīgu priekšstatu par drošības situāciju un galvenajiem apdraudējumiem Latvijai. Ja kāds neko nezinātu par Latvijas drošības riskiem un draudiem, tad pēc pārskata izlasīšanas aina būtu visai skaidra. Dokumentā tiek apskatītas gan tās VDD atbildības jomas, kas saistītas ar ārējo apdraudējumu, gan iekšējiem faktoriem. Ja vēlētos šajā rakstā pieskarties katrai no jomām, raksta apjoms būtu bloga Latvijasdrosiba.lv ietvaram neatbilstoši liels, tāpēc akcentēšu tikai dažas no tām.

Informācijas karš

Labs informācijas karš ir sasniedzis mērķi, ja tā upuri nemaz nezina, ka ir pakļauti ārējai ietekmei. Ja sākotnēji jēdziens “informācijas karš” tika lietots tikai kā neatņemama konvencionālo karu pavadoša sastāvdaļa, tad mūsdienās tas it aizceļojis arī uz civilo svēru, un tiek runāts par informācijas karu arī nosacīta miera laikos. “Nosacīta” miera, jo hibrīdkara instrumentu biežās lietošanas dēļ, kara un miera robežas vairs nav stingri novelkamas. Kā informācijas kara metodes bieži tiek minētas ietekmes operācijas, psiholoģiskās operācijas, refleksīvā kontrole, informatīvais maldināšanas aizsegs (maskirovka – krievu val.) u.c. Par psiholoģiskajām operācijām runā arī VDD pārskats: “Neskatoties uz pilna apmēra karadarbību Ukrainā, Krievija turpināja ieguldīt ievērojamus resursus, lai izvērstu Latvijas iekšējo drošību destabilizējošas aktivitātes: kaitnieciskās darbības, psiholoģiskās operācijas un agresīvu izlūkošanu.”[1] 

Psiholoģisko operāciju specifika saistās ar tēmēšanu uz cilvēku afekta jeb emocionālām reakcijām. Šāda uzbrukuma mērķis ir panākt indivīdā vismaz vienu no divām reakcijām: 1) aktīvu rīcību, vai 2) emocionālu pieprasījumu valdībai rīkoties noteiktā veidā (tādā, kas atbilst informācijas kara īstenotāja mērķiem). Varētu pievienot vēl trešo mērķi – indivīda vērtējumu un attieksmju maiņu, kas var ietekmēt viņa(s) rīcību nākotnē. Kā piemēru Krievijas karā pret Ukrainu var minēt vēsti par “nenosistajiem banderoviešiem/fašistiem”. Padomju kino industrijas ilggadēji kultivētās PSRS cīņas pret fašistiem dēļ, vecākajā paaudzē tiek modināts naids, kas izpaužas Krievijas iedzīvotāja dusmīgajā saucienā: “Kā? Fašisti vēl ir dzīvi?! Tie ir tūlīt pat jānogalina!” Tā kā septiņdesmitgadīgais Krievijas iedzīvotājs pats vairs nav karotājs, tad viņš izpilda otro minēto psiholoģiskās operācijas mērķi – emocionālu aicinājumu “dasist” (dobitj, krievu val.) nīstos banderoviešus Ukrainā… Šis ir tikai viens no iespējamiem tūkstoš piemēriem. Attiecībā uz Latviju šajā ziņā tiek maltas vecās rusofobijas dzirnavas.

 Atkal tie Latvijas rusofobi!

VDD pārskata sadaļā 3.2. “Krievijas nemilitārās ietekmes aktivitāšu galvenie organizatori” ir konstatēts, ka “līdzīgi kā iepriekšējos gados, arī pērn dažādos publiskos pasākumos Krievijā tika spriests par tādām pseidoproblēmām kā “rusofobijas pieaugums” un “apdraudējums Krievijas “tautiešiem” Baltijas valstīs”.”[2] Krievija turpina kultivēt jau gadiem uzturētu alternatīvu un sagrozītu vēsturisko atmiņu, izplatot padomju vēstures propagandas vēstījumus. Starp šādiem pasākumiem VDD min Sanktpēterburgas starptautisko ekonomikas forumu un XIII Sanktpēterburgas starptautisko juridisko forumu, kura laikā tika noliegta Latvijas un pārējo Baltijas valstu okupācija. Likās, ka, cik var, bet izrādās, kaimiņu meļi nepagurst stāstīt, ka līdzīgi mūsdienu Krievijai arī PSRS bija baltu un pūkainu miera baložu ferma un dzimtene. Kā teikts anekdotē, PSRS tik sparīgi cīnījās par mieru visā pasaulē, ka tās cīņas dēļ mira cilvēki…

Kas šī gada VDD pārskatu pozitīvi izceļ, tad tā ir augstā detalizācijas pakāpe; ir daudz organizāciju nosaukumu un personu vārdu. Dienests ziņo, ka arī pērn pret Baltijas reģionu mērķtiecīgas aktivitātes izvērsa vairākas ar Krievijas akadēmisko un pētniecisko vidi saistītas organizācijas, starp tām arī Krievijas Valsts domes deputāta Konstantīna Zatuļina vadītais NVS valstu institūts, Krievijas Militāri vēsturiskā biedrība, fonds “Vēsturiskā atmiņa”, un Krievijas Ārlietu ministrijas Diplomātiskā akadēmija. Kas palīdz šīm organizācijām? – Tie ir  pārbēgušie “tautiešu” aktīvisti no Latvijas. Andrejs Mamikins ar aicinājumu uzbrukt Baltijas valstīm cenšas agresijā pārspēt pat Vladimiru Solovjovu un viņa studijas apmaksāto meļu komandu.  Mamikins TV studijā paziņoja, ka viņam nav žēl baltiešu, jāpaņem popkorns un jāvēro triecieni ar  Orešņiku…

Krievijas tautiešu bravūra izsīkst

Ar gandarījumu varam konstatēt, ka Krievijas tautiešu vide 2025. gadā bija “sašķelta, dezorientēta un nespējīga sarīkot nozīmīgas aktivitātes Krievijas atbalstam”.[3]   Krievijas tautiešu organizācijas daudzus gadus brīvi darbojās Latvijā, saņemot naudu no Krievijas vēstniecības Rīgā, fonda “Russkij mir”, Gorčakova publiskās diplomātijas fona un Krievijas Tautiešu atbalsta un tiesību aizstāvības fonda. Pirms daudziem gadiem, darbojoties Austrumeiropas politikas pētījumu centra projektu ietvaros, Uzņēmuma reģistrā izpētīju daudzas krievu aktīvistu nevalstiskās organizācijas, kuras savos gada pārskatos ir nekautrīgi norādījušas uz finansējumu no Krievijas vēstniecības Latvijā. Viena no tādām organizācijām ir Latvijas Cilvēktiesību komiteja, kuru vadīja bēdīgi slavenā interfrontes seja Tatjana Ždanoka. 90. gados šīs Krievijas balstītās organizācijas pārstāvji uzstājās starptautiskos pasākumos, tai skaitā ANO Cilvēktiesību komitejas mazākumtautību darba grupas sesijā. Rietumu kolēģi saklausījās šādus un līdzīgus ziņojumus un tad pie mums brauca rāties dažādi starptautisko organizāciju pārstāvji par to, ka mēs nepietiekami izdabājam tiem, kuri Latvijai labu nevēl. Uz mums spieda no abās pusēm valodas, izglītības un pilsonības jautājumos. Daļai latviešu politiķu mugurkauls kļuva visai lokans, vai pazuda vispār. Tāpēc tagad nevajag brīnīties, ka aptaujās liela daļa krievu (un pārkrieviskoto ukraiņu un baltkrievu) nevēlas atbildēt uz jautājumu: “Kam pieder Krima?” Kremļa barotas NVO sakabē ar Maskavas propagandas mediju darbību te paspēja pastrādāt lielus nedarbus un uzturēja pie dzīvības “krievu pasaules” idejas.

Lokās līdzi lokanajai partijas pozīcijai

VDD Krievijas draugus izgaismo gan Krievijas tautiešos, gan politisko partiju rindās. Dienests atgādina, ka daļa Latvijas politisko partiju, kuras ir orientētas uz krievvalodīgo elektorātu, “sniedza pienesumu Krievijas stratēģisko mērķu sasniegšanai. Šo partiju atbalsts agresorvalstij bija netiešs un slēpts, vadošajiem biedriem skaidri apzinoties atklāta atbalsta paušanas iespējamās sekas, tostarp potenciālu kriminālatbildības piemērošanu vai partijas darbības izbeigšanu.”[4] VDD norāda, ka krievu daļas nošķirtības (diasporizācijas) veicināšanā aizvadītajā gadā aktīvākās bija partijas “Stabilitātei!”, “Suverēnā vara” un Latvijas Krievu savienība. Šīs partijas darbojās gan pret rusifikācijas seku novēršanu, gan tieši vai netieši norādīja uz nepieciešamību atjaunot sadarbību ar Krieviju un Baltkrieviju, neskatoties uz Krievijas izvērsto agresiju pret Ukrainu. Kopš VDD uzsāka kriminālprocesu pret partijas līderi Tatjanu Ždanoku, LKS jauda ir būtiski samazināta. 2025. gada 9. jūnijā VDD uzsāka kriminālprocesu pret Alekseju Rosļikovu saistībā ar agresīvo izlēcienu 5. jūnija Saeimas sēdē. VDD pēc Ģenerālprokuratūras pieprasījuma 1. decembrī sniedza dienesta rīcībā esošo informāciju un izvērtējumu par politiskās partijas “Stabilitātei!” darbības atbilstību Politisko partiju likumam un norādīja, ka “partija “Stabilitātei!” regulāri bija paudusi Latvijas nacionālās drošības interesēm pretrunīgus vēstījumus, kas saskan ar Krievijas stratēģiskajiem mērķiem pret NATO dalībvalstīm vērstās darbībās.”[5] “Stabilitātes” nestabilitātes sāga vēl nav beigusies, virs tās galvas karājas Damokla zobens.

No profilaktiskām pārrunām līdz arestiem

Ja pirms vairākiem gadiem Latvijas dienestiem tika pārmests, ka ir par maz  Krievijas spiegu un Latvijas ienaidnieku arestu, tad tagad situācija ir mainījusies, ir gan aresti, gan notiesājušie spriedumi, gan profilaktiskas sarunas karsto galvo atdzesēšanai. Visskaļākais šajā ziņā ir bijis saskaņieša Jāņa Ādamsona gadījums. VDD 2025. gada 26. novembrī uzsāka kriminālprocesu pret Viktoru Guščinu aizdomās par ES sankciju pārkāpšanu. 17. decembrī Guščins tikai aizturēts un tika veiktas kriminālprocesuālas darbības divos ar “Kremļa tautieti” saistītos objektos Jelgavā. Zīmīgi, ka Guščins aktīvi turpināja sadarboties ar agresorvalsti arī pēc Krievijas plašā iebrukuma 2022. gadā. Vajag lielu pārliecību, lai ko tādu darītu.

Vēl jāpiemin arī Aleksandrs Gapoņenko, kura notiesāšana ir pēdējo laiku spilgtākā ziņa šajā kontekstā. Kā māca krievu teiciens – vārds nav zvirbulis, ja izlaidi, nenoķersi! Gapoņenko 4. februārī tiešsaistē teiktā runa maksāja viņam brīvību. Varbūt Kremļa draugam vajadzēja vairāk izmanības pievērst krievu folklorai, lai tādu kļūdu nepieļautu? Patiesībā jau vizmas divdesmit gadus šis Krievijas tautiešu aktīvists apgrūtināja Latviju ar krievu kūdīšanu pret Latvijas Republiku. 13. februārī Gapoņenko tika aizturēts, jo viņš tiešraides diskusijā bija paudis aicinājumus graut Latvijas valsts drošību. Varbūt tādi personāži kā Ždanoka, Gapoņenko u.c. dažkārt var tikt uztverti kā joks, bet Krievijas iebrukuma gadījumā smaidi pazustu, jo līdzīgi cilvēki no Krievijas tautiešu aktīvistu vides okupētajā Krimā un Donbasā nonāca svarīgos neleģitīmās varas amatos.

Nedaudz statistikas

Lasām ziņojumā, ka 2025. gadā VDD uzsāka izmeklēšanu pēdējos desmit gados lielākajā skaitā kriminālprocesu: kopumā 65 jaunos kriminālprocesos. No tiem 57 kriminālprocesus VDD uzsāka pēc savas iniciatīvas, savukārt astoņus pārņēma no Valsts policijas. Dienests skaidro, ka biežākais kriminālprocesu ierosināšanas iemesls aizvadītajā gadā bija ES noteikto sankciju pārkāpšana. Otrs biežākais izmeklēšanas uzsākšanas iemesls  bija aizdomas par apzinātu kavēšanu personām realizēt tiesības vēlēt deputātus jeb tā dēvētā balsu pirkšana 2025. gada pašvaldību vēlēšanās. Papildus minētajiem, VDD uzsāka piecus kriminālprocesus saistībā ar kara noziegumu publisku attaisnošanu un slavināšanu. Te neuzskaitu vēl citus izmeklēšanas procesus par spiegošanu un  iesaistīšanos karadarbībā Ukrainā Krievijas bruņoto spēku pusē, par finanšu līdzekļu vai citas mantas nodrošināšanu Krievijas bruņotajiem spēkiem, par valsts noslēpuma izpaušanu, nacionālā vai etniskā naida izraisīšanu, par dalību noziedzīgā organizācijā u.c.

Migrācijas kontrole

Es labprāt savā rakstā veidotu tikai vispārinājumus un plašākas dabas secinājumus, bet lasot VDD pārskatu, rodas vēlme atainot skaitļus, lai lasītāji saprastu VDD veicamo darbu apjomu. Tāpēc te daži skaitliski piemēri: “Gada laikā dienestu amatpersonas robežkontroles punktos veica vairāk nekā 5000 personu padziļinātu intervēšanu un vispusīgu pārbaudi. Šī darba rezultātā tika identificēti 1764 ārvalstnieki, kuri var radīt riskus Latvijas nacionālajai drošībai.[6] Sadarbībā ar Valsts robežsardzi šīm personām ieceļošana Latvijas teritorijā tika liegta. Pērn dienests neļāva ieceļot Latvijā par gandrīz 58,0 % lielākam ārvalstnieku skaitam nekā 2024. gadā, kad ieceļošanu valstī liedza 1119 ārvalstniekiem.  2025. gadā VDD veica 8193 vīzu pieprasītāju un 14 702 uzturēšanās atļauju pieprasītāju pārbaudes. Vīzu pieteicēju pārbaužu rezultātā dienests Latvijas diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām ārvalstīs, Valsts robežsardzei, kā arī Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei (PMLP) sniedza negatīvu atzinumu kopumā par 295 ārvalstniekiem. Lielākā daļa no tiem bija Baltkrievijas un Krievijas pilsoņi (attiecīgi – 193 un 53).”[7]

Vēl viena ar migrāciju saistīta tēma ir uzturēšanās atļauju izsniegšana, kur svarīgi nepieļaut, ka Latvijas pretinieki izmanto šo kā iespēju apmesties pie mums uz dzīvi. VDD 2025. gadā  PMLP rekomendēja atteikt atļauju piešķiršanu kopumā 144 personām, no kurām 70 bija Krievijas pilsoņi un 16 Baltkrievijas pilsoņi. Tiem pēc atteikumu biežuma sekoja Pakistānas un  Azerbaidžānas pilsoņi. Papildus VDD pārbaudīja ielūgumus vīzas pieprasīšanai un izsaukumus uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai par kopumā 14 538 ārvalstniekiem. VDD gada pārskats ir plašs un detalizēts, te pieskāros tikai nelielai daļai no visa.

Nobeigumā

Ne visi draudi rodas valsts iekšienē, pāri robežām pūš arī ārējās brāzmas, kas saistās ne tikai ar Krieviju un Baltkrieviju, bet arī ar ieceļotājiem no tālām zemēm.  Notikumu Eiropas rietumos un ziemeļos rāda, kas notiek, ja uz migrāciju skatās tikai caur ekonomisko labumu prizmu. Un ir jāapšauba arī to, cik lielu ieguvumu Rietumeiropas valstīm nelegālā migrācija ir devusi.  Daļa Eiropas politiķu slimo ar pašnāvniecisku līdzjūtību (suicidal empathy) pret katru ekonomisko labumu meklētāju, kurš klauvē (vai pat neklauvē un ielien pa logu) pie ES durvīm. Imigrācijas tēma jau labu laiku ir jāskata kā nacionālās drošības joma, jo daudzi ieceļotāji nevēlas respektēt Eiropas uzvedības normas un likumus. Etniskās noziedzības attīstība un izvarošanu skaita pieaugums Zviedrijā ir kliedzošs brīdinājums visiem, kuri vēl var paspēt šos draudus novērst. Latvijas Saeima 2025. gada nogalē izveidoja parlamentārās izmeklēšanas komisiju (vada Jānis Dombrava) imigrācijas jautājumos. Tās sēdēs kā ziņotāji nāk gan PMLP, Iekšlietu ministrijas, Valsts robežsardzes, gan VDD un citu institūciju pārstāvji. Ir laba cerība, ka mums izdosies kontrolēt imigrāciju maksimāli efektīvi.

Ja skatāmies uz valdības uzdevumu hierarhiju, tad valsts drošība vienmēr ir prioritāra. Ja tev ir naudas maks, ko atņem cits, kāda ir jēga tavai labklājībai? Atrodoties blakus Krievijai, ir jārēķinās, ka par drošību procentuāli maksāsim vairāk nekā Šveice, vai Portugāle. Gan SAB, gan VDD (agrāk – Drošības policija) jau labu laiku pirms Krievijas uzsāktā kara pret Ukrainu regulāri ziņoja par Krievijas mediju un tautiešu politikas destruktīvo ietekmi uz Latvijas sociālajiem un politiskajiem procesiem. Diemžēl daudzi Latvijas politiķi ignorēja šos riskus un neveica to prevenciju. Valstij ir pienākums aizsargāt ne tikai savas fiziskās robežas, bet arī nacionālo identitāti, valodu, kultūru no masīvas ārvalstu informatīvas iejaukšanās. Latvija zaudēja daudzus gadus šajā ziņā, jo kautrējās ierobežot Krievijas propagandas kanālus un ignorēja savu drošības iestāžu ziņojums. Karš Ukrainā lielā mērā šo kautrīgumu ir samazinājis.

[1] VDD. Publiskais pārskats par Valsts drošības dienesta darbību 2025. gadā. https://vdd.gov.lv/noderigi/2025-gada-parskats.

[2] Turpat.

[3] Turpat. 

[4] Turpat.

[5] Turpat.

[6] Turpat.

[7] Turpat.