top of page
  • Writer's pictureAndis Kudors

VDD darbs 2023. gadā: drošības pasākumi dod augļus

Updated: Apr 3

Darbs nav galā, iesāktais jāturpina.



Marta sākumā Latvijas Republikas Valsts drošības dienests (VDD) nāca klajā ar ikgadējo ziņojumu (pārskatu) par drošības situāciju Latvijā un padarīto darbu. Tajā ir atzīmēts, ka 2023. gadā VDD izmeklētie spiegošanas gadījumi kārtējo reizi parāda, ka Krievijas specdienestiem sevišķi svarīgas ir ziņas par Latvijas militārajiem objektiem un kritisko infrastruktūru, kā arī bruņoto spēku personālu un resursiem.[1] Krievijas izlūkdienesti turpina meklēt Latvijas vārīguma aspektus un pārbaudīt  sabiedrības noturību (resilience) pret ārējiem un iekšējiem kairinātājiem. Šajā kontekstā ziņojumā tiek atzīmēts, ka centieni stiprināt latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu un mazināt Krievijā radīta satura dominanci Latvijas publiskajā telpā neatbilst Krievijas ārpolitikas interesēm. Šo derētu izlasīt tiem Latvijas politiķiem un aktīvistiem, kuri iebilst pret krievu valodas lietošanas samazināšanu Latvijas publiskajā vidē.

 

Padzītie spiegi un jaunas metodes

 

Krievijas spiegu darbība ir pēdējos divos gados būtiski apgrūtināta, jo daudzi izlūki, kuriem bija diplomātiskais piesegs, kara laikā ir izraidīti no NATO dalībvalstīm. Kopš Krievijas plašā iebrukuma Ukrainā VDD un MIDD ir pastiprinājuši pretizlūkošanas režīmu un aicinājusi uz sabiedrības modrību pret aizdomīgām aktivitātēm, tāpēc Krievijas specdienestiem ir kļuvis sarežģītāk strādāt Latvijā. Krievijas spiegi meklē citus ceļus, kā iegūt informāciju; kā viens no tādiem ir sociālās platformas un tiešās saziņas aplikācijas. VDD ziņo, ka visbiežāk jaunu informācijas avotu vervēšanai tiek izmantota saziņas platforma “Telegram”. Par piemēru tam kalpo organizācijas “Baltijas antifašisti” platformā “Telegram” izveidotie kanāli, kuri tika izmantoti avotu vervēšanai un ziņu vākšanai Krievijas labā. 2023. gadā VDD aicināja prokuratūru sākt kriminālvajāšanu par spiegošanu pret divām t.s. “Baltijas antifašistu” tiešsaistē savervētām personām, kuras tika atklātas un aizturētas ciešā sadarbībā ar MIDD. Abas personas bija vākušas un nodevušas informāciju par nacionālajiem un sabiedroto valstu bruņotajiem spēkiem Latvijas teritorijā. Krievu “diplomātu” izraidīšana ir bijis iemesls arī tam, ka Krievija aktīvi turpina strādāt pie “nelegāļu”[2] izmantošanas. Kā zināms, 2023. gadā NATO valstīs tika atklāti vairāki “nelegāļi”, kuri ASV parasti uzdodas par Latīņamerikas valstu pilsoņiem.

 

Raža skaitļos

 

2023. gadā VDD uzsāka astoņus kriminālprocesus saistībā ar aizdomām par spiegošanu. Tas dienestam līdz šim ir lielākais viena gada laikā uzsāktais kriminālprocesu skaits par šo noziegumu. 2023. gadā piecām personām tika piespriesti cietumsodi. VDD ziņo, ka tas turpina ciešu sadarbību MIDD, kas konstatēja neatļautus informācijas vākšanas gadījumus par militāriem objektiem Latvijā.


Par īpašu gadījumu var uzskatīt bijušā Latvijas Republikas Iekšlietu ministra  Jāņa Ādamsona arestēšanu, kurš spiegoja FSB labā. Tika izgaismots arī viņa kurators, Krievijas Federācijas pilsonis – Genādijs Silonovs, kurš ir bijis Latvijas PSR Valsts drošības komitejas (VDK) darbinieks un vēlāk – FSB darbinieks. VDD Silonovu aizturēja 2021. gada 9.  jūnijā, bet Ādamsonu – 10. jūnijā. Ādamsonam apsūdzībā tika inkriminēti 43 spiegošanas gadījumi, un 2023. gada 11. novembrī pirmās instances tiesa viņam piesprieda brīvības atņemšanu uz astoņiem gadiem un sešiem mēnešiem, savukārt Silonovam – uz septiņiem gadiem un sešiem mēnešiem.


VDD 2023. gadā turpināja izvērtēt tādu interneta vietņu darbību, kuru saturs var radīt draudus Latvijas nacionālajai drošībai. VDD informēja Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi (NEPLP) par divdesmit interneta vietnēm ar bīstamu saturu. Turklāt, līdzīgi kā 2022. gadā, arī pagājušajā gadā VDD turpināja preventīvo darbu, veicot pārrunas ar personām, kuras sociālās tīklošanās vietnēs bija publicējušas ierakstus, kas vērsti uz Krievijas pastrādāto kara noziegumu Ukrainā attaisnošanu. Šādus brīdinājumus saņēma 400 Latvijas iedzīvotāji. VDD pērn uzsāka 11 kriminālprocesus aizdomās par nacionālā naida kurināšanu vai Krievijas kara noziegumu slavināšanu.  Pamatojoties uz VDD sniegto informāciju, Valsts policija uzsāka vairāk nekā 200 administratīvo pārkāpumu procesus, piemērojot personām naudas sodus. 2023. gada rudenī VDD rosināja prokuratūru sākt kriminālvajāšanu pret sešiem Latvijas valstspiederīgajiem par noziedzīgās organizācijas “Baltijas antifašisti” vadīšanu un noziegumu īstenošanā.

 

Jaunieši gribēja “piepelnīties” un rezultātā “izpelnījās”

 

Par Latvijas Gaisa spēku bāzes izspiegošanu un provokācijām 2023. gada 24. aprīlī VDD sadarbībā ar MIDD aizturēja Latvijas pilsoņus Martiņu Griķi un Sergeju Hodonoviču, kuri vēlējās piepelnīties internetā, spiegojot un veicot citas darbības Krievijas specdienesta labā. Griķis veidoja informācijas avotu tīklu ziņu iegūšanai par Latvijas valsts aizsardzības resoru. Viņš izmantoja saziņas lietotni “Telegram”, lai piesaistu Hodonoviču, kurš ieguva ziņas par NBS Gaisa spēku bāzi, kā arī karavīru un militārās tehnikas pārvietošanos tās apkārtnē – Lielvārdes un Rembates pagastos. Ar to vēl nepietika. Hodonovičs tika izmantots arī provokāciju īstenošanai, piemēram zīmējot grafiti ar noteiktu tematiku. Otrās instances tiesa 2024. gada 30. janvārī Mārtiņam Griķim piesprieda brīvības atņemšana uz trīs gadiem, savukārt Sergejam Hodonovičam – uz diviem gadiem un astoņiem mēnešiem.


Vēl viens interesants gadījums ir Latvijas Republikas pilsonis Sergejs Vasiļjevs, kuru VDD aizturēja 2020. gada 17. februārī par darbošanos FSB labā. Viņš rīkojās kā t.s. vervēšanas aģents. VDD informē, ka Vasiļjevs “FSB uzdevumā nodibināja kontaktu ar VDD amatpersonu, sākotnēji cenšoties radīt maldinošu iespaidu par gatavību sadarboties un sniegt dienestam atbalstu pretizlūkošanas darbā”. Vasiļjevs mēģināja panākt, lai VDD amatpersona vāktu un nodotu FSB tādas ziņas, kas satur valsts noslēpumu. Šādas informācijas nonākšana Krievijas specdienesta rīcībā varētu radīt nopietnu kaitējumu Latvijas nacionālās drošības interesēm, tomēr noziegums tika novērsts un vervēšanas mēģinājums bija nesekmīgs. Otrās instances tiesa 2023. gada 5. septembrī personai piesprieda brīvības atņemšanu uz trim gadiem.

 

Kara konteksts un daži fragmenti no VDD pārskata

 

Kremlis joprojām turpina apkarot rusifikācijas seku mazināšanas centienus: “Izmantojot pieejamos ietekmes instrumentus, Krievija 2023. gadā izvērsa pretdarbību Latvijas centieniem nostiprināt valsts valodas pozīcijas publiskajā telpā.” Redzam, ka daļa latviešu arī palīdz Kremlim visādi kavējot krievu valodas ierobežošanas un latviešu valodas lietošanas stiprināšanas pasākumus. Šajā kontekstā VDD atgādina: “Riskus valsts iekšējai drošībai un konstitucionālajai iekārtai aizvadītajā gadā joprojām radīja tā iedzīvotāju daļa, kas atklāti vai slēpti atbalstīja agresorvalsti Krieviju un karu Ukrainā. Šādu pozīciju VDD pērn turpināja novērot galvenokārt iedzīvotājiem, kuri ikdienā lieto krievu valodu, ilgstoši ir dzīvojuši krievu valodas informatīvajā telpā un bijuši pakļauti Krievijas īstenotajiem informatīvās ietekmes pasākumiem.” VDD norāda: “Balstoties Kremļa propagandas ilgtermiņā veidotajā deformētajā pasaules skatījumā, šie sabiedrības pārstāvji starptautiskos un iekšpolitiskos procesus interpretēja atbilstoši Krievijas interesēm. […] Tomēr, salīdzinot ar situāciju gadu iepriekš, 2023. gadā saruka tādu gadījumu skaits, kad personas pauda klaji prokremliskus vēstījumus.”  

 

Dezorientētie “Krievijas tautieši”

 

VDD skaidro, ka gan Krievijas izlūkošana, gan tautiešu politika Latvijā ir vājināta kopš plašā iebrukuma Ukrainā. Krievija ir uzņēmusi pie sevis pārbēgušos kādreizējos “tautiešus ārvalstīs”, kas nu tagad kļuvuši vienkārši par “tautiešiem”. Izrādījās, ka daļa “tautiešu” organizāciju un individuālo aktīvistu darbojās naudas dēļ, un tagad, kad finansējums apsīcis, aktīvistu cīņas spars arī samazinājies.


VDD līdzdarbojās likumprojekta par “Maskavas nama” ēkas pārņemšanu Latvijas īpašumā sagatavošanā un virzībā, sniedzot vairākus atzinumus par ar “Maskavas nama” darbību saistītajiem Latvijas nacionālās drošības riskiem. Tādējādi tika paralizēta vienas būtiskas Krievijas tautiešu atbalsta vietas darbība. Individuālie aktīvisti – Vladimirs Lindermans, Jurijs Aleksejevs, Aleksandrs Gapoņenko un Tatjana Andrijeca ir kļuvuši neaktīvi pret viņiem īstenoto tiesvedību dēļ. VDD izmeklēšanas darbību rezultātā viņi ir apsūdzēti pret Latvijas nacionālo drošību vērstās noziedzīgās darbībās. VDD lietots pretdarbības līdzeklis ir arī preventīvas pārrunas un brīdināšana par atbildību likuma priekšā.

 

Secinājumi: VDD pretdarbība dod rezultātus

 

VDD savā ziņojumā konstatē, ka Latvijas sabiedrība kopumā spēj saglabāt noturību pret Krievijas kara propagandu un turpina apliecināt atbalstu Ukrainai. Gan VDD preventīvais darbs, gan aktīva pretdarbība Krievijas dienestu, propagandistu un naida kurinātāju aktivitātēm ir devušas augļus. Krievijas tautiešu politika ir būtiski vājināta Latvijā, līdzīgi kā Kremļa dezinformācijas un propagandas kanālu ierobežošana ir pamatīgi apgrūtinājusi smadzeņu skalošanu Latvijā. NEPLP izlēmīgā rīcība ir bijusi pareiza. Tomēr joprojām Krievijas dezinformatori var piekļūt Latvijas pilsoņu prātiem un sirdīm ar sociālo platformu starpniecību.


Kopš 2016. gada Latvijas Krimināllikuma izmaiņām, VDD ir izmantojusi plašāku noziegumu, kas saistās ar izlūkošanu un kaitējumu valstij, interpretāciju. Tas ir devis iespējas uzsākt vairāk kriminālprocesu pret pārkāpējiem. Rietumvalstu ieviesto sankciju un mērķtiecīgas VDD pretdarbības rezultātā Krievija pērn varēja izmantot ierobežotu ietekmes instrumentu klāstu pret Latviju. Tomēr Latvija tiek izmantota kā viens no ceļiem, pa kuru uz Krieviju plūst preces un materiāli, kas tiek izmantoti Krievijas karam pret Ukrainu. Te gan drīzāk ir nepieciešami politiski lēmumi, nevis drošības dienestu darbs.


Diemžēl daļa Latvijas sabiedrības joprojām kautrējas samazināt krievu valodas lietošanu publiskajā telpā un aicina neieviest jaunajā Latvijas Nacionālās drošības koncepcijā noteikto, ka no 2026. gada Latvijas Sabiedriskajam medijam ir jāstrādā tikai latviski. Ilggadēja izdabāšana tiem, kuri nevēlas mācīties latviešu valodu nav devusi nekādus labus augļus, tieši otrādi – krievu valodas pašpietiekamība Latvijā atvieglo darbu tiem, kuri izplata Kremļa naratīvus un Latvijai labu nevēl. Divkopienu valsts de facto uzturēšana Latvijā ļauj palikt daļai krievu Krievijas lingvistiski-informatīvajā telpā. Tas būtiski atvieglo Maskavai paturēt nozīmīgu daļu Latvijas iedzīvotāju arī savas politiskās ietekmes zonā. Ir skaidri redzami gan Latvijas politiķi, gan žurnālisti, kuri šajā ziņā (gribot vai negribot) palīdz Maskavai. Kad beidzot atvērsies acis un kļūs skaidrs, ka agrākais integrācijas modelis nestrādā?


[1] Valsts drošības dienests. 2023. gada pārskats. https://vdd.gov.lv/noderigi/2023-gada-parskats

[2] Ārvalstīs iesūtīti izlūki (bez diplomātiskā piesega), kuri slēpj savu saikni ar izcelsmes valsti, uzdodoties par citas valsts piederīgajiem.

1,634 views

Comments


bottom of page