Ķīna ir atbalstījusi agresorvalsti diplomātiski, ekonomiski un politiski. Turklāt pastāv bažas, ka tā arī pati var kļūt par atklātu agresu Taivānas kontekstā.
Dažas dienas pēc Vladimira Putina aresta ordera izrakstīšanas Hāgā, Krievijā ieradās Sji Dziņpins un kopā ar “draugu” Putinu braši soļoja pa sarkaniem tepiķiem. Draugu iepazīst bēdās – māca paruna. Sji vizīte bija ieplānota jau kādu laiku pirms Hāgas vēsturiskā lēmuma, tāpēc kāds varētu mēģināt attaisnot Sji izvēli tikties ar kaimiņu valsts “nacionālo līderi”, bet šāds attaisnojums nav jāpieņem. Vai tad arī bez tiesas ordera kādam bija šaubas, kurš ir kara noziedznieks? Sji vizīte Maskavā palīdzēja Putinam gan tēla spodrināšanai Krievijas iekšienē, gan iepriecināja autoritāro vadītāju internacionāli visā pasaulē. Sak’, re kā lielā Ķīna palīdz pretoties “atlantistiem”; tātad arī turpmāk drīkst uzbrukt kaimiņiem un atņemt teritorijas. Pat ja Sji vizīte praktiski neko nemainītu – tā parāda, kurā pusē ir Ķīnas komunisti, un tā nav taisnības puse.
Varētu mierināt sevi ar domu, ka patiesībā jau ķīnieši neciena krievus un krievi neciena ķīniešus. Tā ir tāda piespiedu, aprēķina laulība, lai ieriebtu Rietumiem un ignorētu starptautisko tiesību normas... Pirms vairākiem gadiem kāds Ķīnas diplomāts man teica, ka Krievija un Ķīna esot draugi, un tāpēc viņš par savu draugu (Krieviju) neko sliktu neteikšot. Tomēr jau tuvāk sarunas beigām Ķīnas diplomāts atzina, ka Ķīnai visvairāk ciešanu esot nodarījušas divas valstis – Japāna un Krievija. Nekas nav aizmirsts. Tomēr, mēs ar to sevi nevaram mierināt. Sji un Putina politika atstāj sekas globālā mērogā. Starptautiskās politikas sociālā konstruktīvisma pētnieciskā pieeja vēstī, ka jo vairāk valstu paziņos (vai demonstrēs), ka neseko kādai starptautisko tiesību normai, jo vājāka konkrētā norma kļūs. Vārdos ir spēks. Pekina karu dēvē par “Ukrainas problēmu” un “Ukrainas krīzi”. Ja Ķīnas komunisti nevēlas nosaukt karu par karu un agresoru par agresoru, tad no tranšejām drošāk paceļ galvas tagadnes un nākotnes agresori, dažādu valstu cilvēkēdāji, kuriem nomocītie un nogalinātie ir tikai statistika.
Ķīna palīdz Krievijai jau ar aktīvo tirdzniecību vien
Putinistiem ļoti patīk nauda. Sibīrija un Tālie austrumi ir vieta, kur darbojas virkne ķīniešu un krievu kopuzņēmumi, kuri bauda lielas nodokļu atlaides. Turklāt galvenei līdzīpašnieki no Krievijas puses ir Putina draugi. Kurš to būtu domājis, vai ne? Līdz 2022. gadam Krievija veidoja savas tirdzniecības attiecības ar Ķīnu, daļēji ignorējot valsts ekonomiskās intereses. Ja agrāk Eiropas valstis pirka Krievijas dabasgāzi vidēji par 240 USD par 1000 kubikmetriem (atbilstoši divpusējiem līgumiem), tad Ķīna par 150. Galvenais ieguvums – Ķīnas politiskais atbalsts un labi paēduši Putina draugi. Sji vizīte Maskavā zināmā mērā ir politiskā samaksa Kremlim par zaudētajiem miljoniem Krievijas ekonomikā. Te gan jāpiebilst, ka kopš 2022. gada situācija ir mainījusies, un ir būtiski pieauguši Krievijas energoresursu pārdošanas apjomi Ķīnai. Abu valstu tirdzniecības apmēri 2022. gadā palielinājās par 34,3%, sasniedzot divpusējās tirdzniecības rekordu – 190 miljardus ASV dolāru. Arī Krievijas nafta lielos apmēros plūst uz Ķīnu. 2023. gada janvārī Ķīna no Krievijas saņēma vidēji 1,6 miljonus barelu naftas dienā. Arī tas ir jauns sasniegums, kas nodrošināja Krievijai ieņēmumus kara finansēšanai.
Dubultās pielietojamības preces un diplomātiskais atbalsts agresoram
Šī gada februāra beigās ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens brīdināja Ķīnu nepiegādāt Krievijai ieročus, ko tā varētu izmantot karā pret Ukrainu. Vienlaikus Blinkens izteicās, ka Ķīna “gandrīz noteikti” jau piegādā Krievijai “dažādu neletālu, dubultās pielietojamības veida atbalstu”. Vārdus “gandrīz noteikti” lieto tad, ja ir zināms, ka informācija ir patiesa, bet juridiski grūti pierādāma, tāpēc šāda nodrošināšanās. Mūsdienās dubultās pielietojamības preces var būt ķimikālijas, programmatūra, lāzeri, datoru mikroshēmas, droni un citas iekārtas, kas var tikt pielāgotas kara vajadzībām. ASV debesīs notriektie Ķīnas baloni ir apliecinājums Ķīnas civilās un militārās rūpniecība saplūšanai.
Ķīnas un Krievijas amatpersonas uztur komunikāciju visaugstākajā līmenī. Pēdējā laikā Ķīnas un Krievijas vadītāji Sji Dziņpins un Vladimirs Putins regulāri sazinājušies, un abu valstu ārlietu ministri ir vairākkārt tikušies. 7. martā Ķīnas ārlietu ministrs Kins Gaņs sprieda, ka Ķīnai un Krievijai strādājot kopā, pasaulei būšot virzošs spēks. Jo nestabilāka pasaule kļūstot, jo nepieciešamāk esot Ķīnai un Krievijai attīstīt savas attiecības. Vai Ķīna piedāvā pasauli virzīt uz tādu iznīcību, postu un lielām ciešanām, uz kādu Krievija jau ir virzījusi Ukrainu un tās iedzīvotājus? Ķīna nav neitrāla vērotāja – tā ir agresorvalsts atbalstītāja. Turklāt ir bažas, ka tā drīz varētu pati kļūt par aktīvu agresoru, sagrābjot Taivānu, kuras vaina ir tikai vēlme pastāvēt brīvībā, nevis komunistu dzelžainajos apkampienos. Šajos apstākļos saprotama Rietumu reakcija būtu jaunu sankciju noteikšana pret Ķīnu kā vienu no Krievijas sāktā kara stutētājām.
Matriksa ražas lauki
Tiem, kuriem patīk Ķīnas Tautas Republika, “jo ir liela un spēcīga”, atgādināšu vienu svarīgu lietu, kas parāda, kas ir mūsdienu komunistiskā Ķīna, kurā tiek vajāti kristieši, tibetieši, uiguri un citādi domājošie. Līdz 1999. gadam mācības Faluņ Dafa praktizētāju skaits Ķīnā sasniedza 100 miljonus cilvēku. Tā kā minētās kustības dalībnieki spēja sevi mentāli pasargāt no komunisma murgu propagandas, tad toreizējais kompartijas līderis Dzjan Dzemiņs saskatīja apdraudējumu režīmam un lēma iznīcināt kustību. Kopš 1999. gada Ķīnā tiek īstenotas Faluņ Dafa kustības biedru plaša mēroga vajāšanas, kas ietver nelikumīgus arestus, ideoloģisku apstrādi un spīdzināšanas. Faluņ Dafa dalībnieki ir liecinājuši, ka ieslodzītie kustības dalībnieki esot nogalināti ar mērķi izņemt viņu orgānus un pārdot transplantācijai, kuras izaugsme Ķīnā sakrita ar laika posmu, kad tika uzsākta Faluņ Dafa kustības vajāšana. Kopš tā laika Ķīnā ir uzbūvēts daudz jaunu transplantācijas centru. Ķīnas transplantācijas nozares ienākumi ir vairāki miljardi eiro gadā. Ķīnā vairākas klīnikas vēstī, ka tās spēj piemeklēt pacientam piemērotu orgānu dažu dienu laikā. Savukārt, ASV – valstī, kur orgānu transplantācija ir ļoti attīstīta, gaidīšanas laiks uz donora orgānu var būt pat daži gadi. Kā ķīniešiem izdodas citādi?
2016. gadā Nobela Miera prēmijas nominanti Ītans Gatmens, Deivids Matass un Deivids Kilgors publicēja 680 lappušu garu ziņojumu “Asiņainā raža – Slaktiņš: Atjauninājums”, kurā pieejama šokējoša informācija par milzīgo Ķīnas transplantācijas industriju. Ķīnā ir vairāk nekā 1000 orgānu transplantācijas klīniku. Vienā no Pekinas slimnīcām (Tautas atbrīvošanas armijas slimnīca Nr. 309) tika veiktas 4000 orgānu pārstādīšanas operācijas gadā. Savukārt, Ķīnas komunisti apgalvo, ka valstī gadā tiek veiktas tikai 10 000 operācijas, un visi donori esot brīvprātīgie. Kad komunisti ir runājuši patiesību? Autoritārisms un totalitārisms iet roku rokā ar meliem. ASV ir veikušas vidēji gadā ap 6350 aknu transplantācijas (laika posmā no 2001. līdz 2016. gadam). Ķīnā šādu skaitu spēj sasniegt viena atsevišķa slimnīca. Kā tas ir iespējams?
Nevajadzētu uzķerties uz Ķīnas līdera smaidu un lādzīgo uzvedību TV kameru priekšā. Ir kas neuzķeras un pauž patiesību. ASV Kongress pieņēma rezolūciju 2016. gadā, nosodot Ķīnā notiekošo orgānu nelikumīgu ieguvi no politiskajiem (jeb sirdsapziņas) ieslodzītajiem. 2022. gada 5. maijā Eiropas Parlaments pieņēma līdzīgu rezolūciju “Ziņojumi par orgānu izņemšanas turpināšanu Ķīnā”(2022/2657 (RSP)).
Ķīnas komunistiem nepietiek ar savu cilvēku mocīšanu, vajag vēl citus. Kā teica kāds igaunis par Krieviju – lai cik tu barotu šo lāci ar medu, viņš vienalga pastiepsies pēc tavām asinīm. Pandas lāči ir atšķirīgi, iztiks ar zaļumiem? Sji izteikumi par Taivānu apvienojumā ar militārajām mācībām pie brīvo ķīniešu zemes krastiem, rada satraukumu gan Taivānā, gan citur pasaulē.
Taipeja – normālās Ķīnas galvaspilsēta
Reiz, pirms vairākiem gadiem ar politologu Andri Sprūdu Rīgas Juridiskajā augstskolā tikāmies ar Taivānas parlamenta delegāciju. Tās dalībnieki – kapitālisma un demokrātijas atbalstītāji – atstāja patīkamu iespaidu – bija piesardzīgi izteikumos; bija skaidrs, ka viņi pārstāv normālos, veselīgi domājošos ķīniešus, kuru esamība tik ļoti neliek mieru komunistiem lielajā zemē. Taivānieši bija izteikti pieklājīgi, es pat teiktu nedaudz bikli; baltiešiem tāda komunikācija ir tīkama un saprotama. Vērtības vieno; Ķīnas Republikas (Taivānas) tūristi bieži apceļo Japānu, Otrā pasaules kara rētas dzīst, jo šodien japāņiem un kapitālismu baudošajiem ķīniešiem nav ko dalīt. Savukārt, starp Japānu un "komunismu baudošajiem" ķīniešiem no Ķīnas Tautas Republikas nav labu attiecību. Japānu satrauc nacionālās drošības kontekstā trīs valstis: Ķīna, Ziemeļkoreja un Krievija. Japānas drošības eksperti mums – baltiešu delegācijai – Tokijā parādīja karti, kurā redzamas krievu iznīcinātāju regulāri veikto lidojumu ap Japānu trajektorijas. Tie, kuri paši nemāk dzīvot, parasti neļauj arī citiem to darīt.
Diemžēl Henrija Kisindžera un Ričarda Niksona diplomātijas ietvaros tika lemts izdabāt Pekinai, lai vieglāk savaldītu PSRS. Arī Latvija 90. gados līdz ar daudzām citām valstīm lēma, ka ir jāizdabā Ķīnas komunistiem un ir jāignorē patiesība un taisnība, kas ir Taivānas ķīniešu pusē. Kāpēc viņiem tiek liegtas tiesības uz valstiskumu, kas būtu jāatzīst visām labas gribas valstīm? – Tikai tāpēc, ka reiz’ ģeopolitisku ieguvumu dēļ, tika izgudrota vienas Ķīnas politika, un šodien daļa vēl cer uz jaunā Zīda ceļa labumiem, kuri kā nenāk, tā nenāk. Pat jā toreiz vienas Ķīnas politika bija derīga, tad tagad tai vairs nav nekāda morāla pamatojuma. Lietuvieši nesen nostājās patiesības pusē un protams saņēma brāzienu.
Nobeigumā: kā “pātaga” un “burkāns” ciemojās Ķīnā
Ķīnas miera plāna pirmajā punktā tiek teikts, ka Ukrainas jautājums ir jārisina respektējot valsts suverenitātes un teritoriālās nedalāmības principu. Emanuela Makrona un Urzulas fon der Leienas vizītes Ķīnā viens no mērķiem bija ietekmēt Ķīnas vadību, lai tā savukārt virzītu Putinu miera virzienā. Vēl svarīgāks vizītes mērķis – aicināt Ķīnu nepiegādāt agresoram letālos ieročus. Tikai ir jautājums, kurš kuru ietekmēja? Asprāši jau minēto vizīti ir nosaukuši par pātagas un burkāna (vai prjaņika) vizīti, kur Makrons ir “labais”, bet fon der Leiena – “sliktā policiste”. Lai arī ES Ķīnai ir lielākais tirdzniecības partneris, tomēr Sji labāk patika Franciju pārstāvošais kaķis Leopolds (kurš multiplikācijas filmā aicināja dzīvot draudzīgi), piedodiet, Emanuels Makrons, kurš vēlējās pārdot Airbus lidmašīnas ķīniešiem. Makrons pēc viesmīlīgās uzņemšanas atkal sarunāja NATO disidenta vārsmas, proti, Eiropai vajadzētu samazināt savu atkarību no ASV. De Golla rēgs neliek mieru. Nu jā, – labāk vājināt transatlantisko saikni un palielināt savu atkarību no Ķīnas un Krievijas…
Ķīnas 12 punktu miera plāns un Sji plecs varētu izrādīties Putinam noderīgs brīdī, kad Ukraina izcīnīs lielāko daļu savu teritoriju un Putinam steidzami vajadzēs kādu exit strategy pirms Krimas zaudēšanas, lai mēģinātu krievu acīs iziet no situācijas ar taisnu muguru, bet nezvai tas vairs izdosies. Ukraiņi jau nāk, labāk bēdziet un slēpieties!
Raksta oriģināls ir publicēts portālā DELFI: https://www.delfi.lv/news/versijas/andis-kudors-kina-neitrals-kara-verotajs-ne-krievijas-paligs.d?id=55434482